Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.
To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.
Redz valsts kompāniju trūkumu
“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.
Viņaprāt, vienas atbildes nav, jo ir daudz mazu elementu. “Latvijā nav tik daudz lielu privātā sektora uzņēmumu, kuri varētu pacelt tās izmaksas, kas saistītas ar ieiešanu biržā, tāpat situācija būtu citāda, ja valstij vēsturiski piederošie lielie monopoli startētu biržā,” tā G. Kokins. Viņš atgādina, ka iepriekš, strādājot SIA Tet padomē, par šīs kompānijas ieiešanu biržā ir bijušas daudzas sarunas ar valdības pārstāvjiem un, kaut arī viņi to konceptuāli saprata un pat piekrita, tomēr politisku iemeslu dēļ tā nebija prioritāte.
“Ir labi, ka pašlaik ir atbalsta instrumenti (kapitāla piesaistes atbalsta fonds) vidējiem uzņēmumiem, kuri varētu startēt biržā,” norāda G. Kokins. Viņaprāt, vēl viens jautājums ir saistīts ar korporatīvo pārvaldību, jo vēsturiski atsevišķos uzņēmumos, kuru akcijas kotēja biržā, valdes darbošanās akcionāru interesēs bija ļoti diskutējama. Un arī pašlaik esot tādi uzņēmumi, kuri atbilst biržas prasībām, bet to korporatīvā pārvaldība ir ļoti tālu no standartiem, kas būtu pieņemami. Tas arī raisa jautājumus par mazākuma akcionāru aizsardzību.
Savukārt AS Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons uzskata, ka problēmas saknes meklējamas pagātnē. “Diskusijas par to, kāpēc Latvijā fondu tirgus ir tāds, kāds tas ir, notiek jau kopš pagājušā gadsimta pēdējiem gadiem. Pamatā ir divi elementi – Latvijā trūkst investēšanas kultūras, kas nav attīstījusies, jo nav valsts uzņēmumu kotācijas biržā, un Latvijā nav bijis bankas, kuras galvenais darbības virziens būtu vērtspapīru tirgus,” skaidro R. Idelsons. Viņaprāt, Latvijā lielākajām bankām fondu tirgus attīstība nav īpaši interesanta. “Tajā pašā laikā Igaunijā ir LHV banka, kura ir liels spēlētājs tieši vērtspapīru tirgū, un tā arī īstenos IPO AS DelfinGroup,” tā R. Idelsons.
Valsts attieksme
Kā vēl viens iemesls, kas kavē kapitāla tirgus attīstību, tiek minēta valsts attieksme pret vērtspapīru tirgu. “Valsts ne tikai nepieņem kapitāla tirgus attīstībai nepieciešamos lēmumus – uzsākt valsts kompāniju kotāciju biržā, bet arī pēdējo 20 gadu laikā pieņemtie normatīvie akti (piemēram, nodokļu jomā) būtiski pasliktina investoru un arī pašu emitentu situāciju,” skaidro R. Idelsons.
Viņš norāda, ka pašlaik peļņa, kas tiek gūta no vērtspapīriem, ir pats neērtākais risinājums, jo to sarežģīti administrēt, turklāt emitentiem tiek uzlikts papildu administratīvais slogs – jānoskaidro, kas ir investori, pie izmaksas jāsamaksā attiecīgi nodokļi. “Situācija ir komplicēta, bet nav bezcerīga,” tā R. Idelsons. AS Ermitāžas aktīvu pārvalde valdes priekšsēdētājs Pēteris Matisons uzskata, ka vērtspapīru segmentā nodokļu sistēma Latvijā ir daudz draudzīgāka nekā citās Rietumeiropas valstīs, kur nodokļos jāmaksā daudz vairāk un arī administrēšana ir sarežģītāka. “Bankas ir uzbūvējušas administratīvo barjeru valni, kas ierobežo konkurenci, un vārtus paver vaļā tur, kur pašām ir interese,” tā P. Matisons.
Investors un finanšu konsultants Kaspars Peisenieks norāda, ka iepriekš bija apgrūtināta piekļuve tirgum un investēšana ir bijusi dārga. “Agrāk ļoti izdevīgs klients bankām Latvijā bija nerezidents, kurš bija salīdzinoši nejutīgs pret komisijas maksu, bet parastam cilvēkam šāds komisiju līmenis nebija paceļams, lai veiktu ieguldījumus; tagad situācija ir mainījusies, jo komisiju maksas ir sarukušas un arī biržā ir kompānijas, kuras varētu pētīt, taču diemžēl ir arī tādas, kurām vietas biržā vairs nav, un, ja tie negūst labumu no esamības biržā un to akcijas nav nopērkamas, tad nav skaidrs, kāpēc tādas tur joprojām ir,” stāsta K. Peisenieks.
Viņš norāda, ka, ieejot biržas mājaslapā, var redzēt kāpumus un kritumus, bet ko gan potenciālajam investoram dod kādu kompāniju akciju kāpumi vai kritumi daudzu desmitu procentu apmērā, ja darījumi ar tām notiek 100 vai 500 eiro dienā. “Tas maisa gaisu un rada sajūtu, ka nekas nenotiek, tādējādi vajadzīga ne tikai jaunu, interesantu emitentu ienākšana biržā, bet arī no biržas jāaiziet prom tiem, kuriem tur nav, ko darīt,” tā K. Peisenieks.
D. Auziņa-Melalksne kā vēl vienu iespēju redz akciju opciju dotās iespējas, kam arī ir labvēlīgs nodokļu režīms. “Uzņēmumi darbiniekus var motivēt ne tikai ar algu un prēmiju, bet arī ar akciju opciju, kā rezultātā, sasniedzot konkrētus mērķus, strādājošais kļūst par līdzīpašnieku, un akciju kotācija biržā ir iespēja darbiniekam akciju opciju rezultātā iegūtās kapitāldaļas pārdot par tirgus, nevis lielāko īpašnieku noteikto cenu,” uzsver D. Auziņa-Melalksne.
DelfinGroup grib piesaistīt gandrīz 13 milj. eiro
“Tam ir vairāki iemesli, bet būtiskākais – vajag kapitālu, jo, izlaižot jaunas akcijas, uzņēmuma pašreizējiem akcionāriem būtisks ir kompānijas novērtējums, un birža ir labākais uzņēmuma vērtības noteicējs. Gribam piesaistīt 12,76 milj. eiro, vienlaikus lai būtu plaša akcionāru bāze, kuru vidū būtu Baltijas iedzīvotāji, kas arī dotu grūdienu kapitāla tirgus attīstībai,” uz jautājumu, kāpēc kompānija startē ar IPO biržā, atbild G. Kokins. “Latvijā līdz šim ir salīdzinoši maz veiksmīgu piemēru, tāpēc prieks, ka tādi uzņēmumi kā AS DelfinGroup un AS Virši kapitālu piesaista, izmantojot biržu,” uzsver D. Auziņa-Melalksne.
Viņa atgādina, ka līdz šim sekmīgi to ir darījuši AS Madara Cosmetics, AS Hansa Matrix un arī investori gūst labu atdevi. “Kad uzņēmums nāk uz biržu, tas jau ir skaidri formulējis, ko vēlas sasniegt. Lai uzņēmums būtu veiksmīgs biržā, uzņēmuma padomei un valdei ir jāstrādā visu, nevis tikai galveno akcionāru interesēs,” tā D. Auziņa-Melalksne.
Viņa atgādina, ka labi pārvaldīti uzņēmumi var piesaistīt kapitālu un būt interesanti potenciālajiem investoriem. Pirms gada tika iedarbināta programma, kur mazie un vidējie uzņēmumi, kas vēlas nākt uz biržu, varēja pieteikties ES atbalsta programmai, kura segtu apmēram 50% izmaksu, kas saistītas ar prospekta sagatavošanu, investīciju banku pakalpojumiem, sabiedriskajām attiecībām u. tml. “Ir noslēgusies trešā kārta, kurā startēja seši uzņēmumi, un nākamā gada otrajā pusē redzēsim vēl kādu jaunu uzņēmumu biržā,” prognozē D. Auziņa-Melalksne. Viņa atzīst, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kapitāla piesaiste ir tikai otrs svarīgākais iemesls būšanai biržā, kamēr pats svarīgākais – redzamība un atpazīstamība, kas ļauj piesaistīt ne tikai investorus, bet arī produkcijas un pakalpojumu pircējus no ārzemēm un attīstīt savu biznesu.
“Jebkurš uzņēmums, kurš parādās Rīgas Fondu biržā, ir svaigs elpas malks, taču ir vajadzīgas abas puses – gan jauni emitenti, gan arī jauni investori –, kas veicinātu visu pušu ieinteresētību,” tā P. Matisons. D. Auziņa-Melalksne norāda, ka Baltijā svarīgs ir tieši reģionālais princips, piemēram, kāds investors ir ieguldījis naudu kādā Latvijas uzņēmumā un vairāk šīs zemes kompānijās ieguldīt nevēlas, tad investēt var Igaunijas vai Lietuvas kompānijās.
“Pēdējos gados ir vairākas bankas, kuras atcēlušas komisijas maksas gan tirdzniecībai, gan vērtspapīru turēšanai, kas ir vēl viens pamudinājums startēt tirgū, bez tam ir pieejams investīciju konts, kurā, investējot vairāk, nekā ņemot ārā, pat nav jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis,” skaidro D. Auziņa-Melalksne. “Mūsu konsultants ir LHV Bank, kuras viens no nosacījumiem: bez institucionālajiem investoriem noteikti ir jābūt arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas privātpersonām,” stāsta G. Kokins.
“Kad būs zināma cena, tad vērtēsim,” uz jautājumu, vai pirks AS DelfinGroup vērtspapīrus, atbild K. Peisenieks. Viņš atgādina, ka kompāniju iešanai uz biržu var būt vairāki iemesli – vecie akcionāri grib (var) fiksēt savu peļņu, vajadzība pēc kapitāla, kuru var iegūt ar banku kredītu, obligācijām un akciju kapitālu, kurš ir pats dārgākais. “Ja pirmās divas kapitāla piesaistes jomas ir izsmeltas, tad vajadzīgs papildu akciju kapitāls jaunu apvāršņu sasniegšanai, bet, ja pirmās divas minētās iespējas nav izmantotas, tad rodas jautājums, vai ar laiku nebūs tā, ka šāds uzņēmums biržā vienkārši stagnēs,” skaidro K. Peisenieks.
Skaidri nosacījumi
“Rietumeiropā un Amerikā obligāciju tirgus ir lielāks nekā banku finansējums, bet Latvijā ir otrādi, kaut arī ir liela vajadzība pēc kapitāla un arī kredītprocentu likmes aug,” norāda R. Idelsons. G. Kokins atgādina, ka biržā ar obligācijām AS DelfinGroup ir jau kopš 2014. gada, bet, piesaistot akciju kapitālu, izdosies samazināt naudas izmaksas. “Lai piesaistītu privātos investorus, pašiem emitentiem ir jārada skaidri nosacījumi, piemēram, AS DelfinGroup nolēmusi, ka vismaz 50% no peļņas tiks izmaksāti dividendēs, kas akcijas padara līdzīgas obligācijām un pievilcīgas cilvēkiem ar uzkrājumiem, jo depozītu likmes bankās ir ļoti zemas, reizēm pat negatīvas,” tā G. Kokins.
Viņš arī atgādina, ka obligāciju emisija daļai uzņēmumu ir vienīgā iespēja saņemt finansējumu situācijā, kad bankas dažādu iemeslu dēļ neaizdod naudu. “DelfinGroup darbojas patēriņa kredītu segmentā, un tāpēc daudzu banku (kuras arī izsniedz patēriņa kredītus) politika ir nefinansēt konkurentu,” skaidro G. Kokins.