Mēģinot izpirkt zviedru kompānijas Telia daļas no uzņēmumiem LMT un “Tet”, Latvija krīt arvien dziļāka valsts kapitālisma slazdā. Lai gan valdības deklarācijā ir nosprausti tādi mērķi kā kapitāla tirgus attīstīšana, uzņēmumu kotēšana biržā un investoru piesaiste patiesā virziens ir pretējs - valsts kapitālisms.

Šāds secinājums izrietēja diskusijā “Latvijas kapitāla tirgus attīstības izaicinājumi un sekas”, kurā piedalījās:

Latvijas valsts jau 10 gadus kavējas ar investīciju piesaisti lielajās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, pakļaujot tās stagnācijas un sliktas korporatīvās pārvaldības riskam. Šobrīd situācija kļūst vēl sliktāka – no valsts puses redzami centieni no jaukta kapitāla kapitālsabiedrībām izspiest ārā privātos investorus. Tajā pašā laikā, lai kontrolētu visas savas kapitālsabiedrības, valsts patērē arvien vairāk savu resursu tā vietā, lai fokusētos uz veselības aprūpi, aizsardzību un izglītību. Valsts kapitālisms ir viens no faktoriem, kas Latvijai liek arvien vairāk atpalikt no Lietuvas un Igaunijas.

Rīgā, 7. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau trešo gadu pēc kārtas notiks Baltijā lielākais kapitāla tirgus pasākums – Baltic Capital Markets Conference, kas turpinās aktualizēt Baltijas kapitāla tirgus nozīmi un attīstības perspektīvas.

Konferencē piedalīsies nacionālie un starptautiskie politikas veidotāji, finanšu institūciju pārstāvji, vietējie uzņēmēji un investīciju eksperti, lai diskutētu par aktualitātēm Baltijas un Eiropas kapitāla tirgos, investīciju klimatu un to nozīmi ekonomiskajā izaugsmē.

Konference norisināsies piecos paneļdiskusiju blokos, kas aktualizēs dažādas tēmas un jautājumus, piemēram, vai nenoteiktības apstākļos uzņēmumiem ir prātīgi veikt IPO, vai privātpersonas kļūst par jaunajiem institucionālajiem investoriem, kā kapitāla tirgus var palīdzēt atraisīt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izaugsmes potenciālu un ekspertu viedoklis jeb skats no malas par Baltijas kapitāla tirgu vietējā un globālā mērogā.

Par kapitāla tirgus izveidi Latvijā jau tiek diskutēts daudzus gadus un, lai arī privātā kapitāla kompānijas pēdējos gados arvien vairāk līdzekļus piesaista izmantojot kapitāla tirgu, tomēr valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību aktivitātes šajā jomā nav.

Lai arī savulaik, pirms dažiem gadiem valdībā tika skatīts ziņojums par to kā aktivizēt kapitāla tirgu Latvijā, kur viens no risinājumiem tika minēta valstij piederošo kapitālsabiedrību akciju daļas kotēšana biržā, tomēr līdz šim brīdim tā arī vēl nekas nav noticis.

Iespējamo cēloņu un seku skaidrošanai, šī gada 21. janvārī, plkst. 12.00 – 13.30, aicinām sekot līdzi Dienas Bizness rīkotajai diskusijai “Latvijas kapitāla tirgus attīstības izaicinājumi un sekas”.

Diskusijas dalībnieki:

Nav izslēgts, ka Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" nākotnē varētu tikt iekļauta Vācijas aviokompāniju grupā "Lufthansa Group", 30.janvārī preses konferencē par "airBaltic" stratēģisko partnerību ar "Lufthansa Group" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš norādīja, ka šāds scenārijs nav izslēgts, kā arī Latvija ir ieinteresēta, lai sadarbība ar "Lufthansa" nostiprinātos un veidotos stratēģiskas partnerības.

Briškens noslēgto darījumu raksturoja kā vēsturisku notikumu, piebilstot, ka "airBaltic" piesaista lielu avio nozares spēlētāju, kura ieņēmumi ir divas reizes lielāki nekā Latvijas valsts budžeta ieņēmumi.

Savukārt, komentējot darījuma cenu, Briškens norādīja, ka pirms darījuma tika noteikts diapazons aptuvenajam "airBaltic" novērtējumam. "Protams, bija diskusijas, bet tāpēc arī nonācām pie konvertējamām akcijām, jo tas būs godīgs instruments, kad pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) tiks noteikta patiesā "airBaltic" vērtība," piebilda ministrs.

Wandoo Finance jau pērn nonāca Dienas Biznesa redzeslokā ar vērā ņemamiem finanšu un izaugsmes rādītājiem. Fintech kompānija ir audzējusi apgrozījumu teju divas reizes, un tas viss notiek ārpus Latvijas – proti, eksports. Par uzņēmuma panākumiem Dienas Bizness izjautāja vadītāju Ivetu Brūveli.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.februāra numurā lasi:

Statistika

Krāpšana iet plašumā

Tēma

ES ekonomiski birokrātiskā sistēma apgrūtina dalībvalstu globālo konkurētspēju

Nodokļi

Revolūcijas nodokļos nebūt nav galā. ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs

Reforma

LIAA reformas spožums un posts

Uzņēmējdarbība

Nodokļu maksātāju skaits rāda pieaugumu

Konkurences uzraudzība

Konkurences padome atzīst, ka strādā arvien neefektīvāk

ES finansējums

Rada inovatīvu iepakojamo materiālu

Portrets

Agnis Jakubovičs, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma APPLY dibinātājs

Brīvdienu ceļvedis

Nodokļu sistēmu revīzija Baltijā turpinās jau otro gadu pēc kārtas, un tās pagaidu fināla akordi būs redzami vien 2026. gadā, vienlaikus aug vajadzība pēc lielākiem nodokļu ieņēmumiem, un līdz ar to arī būs liels spiediens uz nodokļu likmju paaugstināšanu un to maksāšanas nosacījumu maiņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš uzsver, ka darbaspēka nodokļi ir būtisks uzņēmējdarbības konkurētspējas faktors, taču šo nodokļu slogs daudzu potenciālo investoru skatījumā nebūt nav nozīmīgākais faktors, lai pieņemtu lēmumu par ieguldīšanu Latvijā.

Kas notiek Baltijā ar pārmaiņām nodokļu sistēmā? Vai tas ir naudas trūkums valstu makos vai recesijas sekas?

Tāpat kā jebkurā sfērā, arī nodokļos nekas nestāv uz vietas, situācija mainās. Arī valstu budžetos ir pieaugusi vajadzība pēc finansējuma, kur pēdējos gados nozīmīgākais pieaugums ir saistīts tieši ar drošību, kur pamatā ir ģeopolitiskās situācijas maiņa, līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Vienlaikus jāņem vērā, ka nodokļu pārmaiņām Baltijā nav tikai lokāls raksturs, jo tādas ir arī, piemēram, Somijā, kur PVN septembrī paaugstināja par 2% uz 25,5%. Jā, šķiet, ka Baltijas mērogā nozīmīgākas nodokļu sistēmas pārmaiņas notikušas Latvijā, taču jārēķinās, ka tādas ir arī Igaunijā, kaut arī par tām bija zināms jau vairāk nekā pirms gada. Tikai Lietuvā šīs pārmaiņas ir vismazākās, un kopumā Latvijas dienvidu kaimiņvalsts tieši nodokļu segmentā pašlaik kopumā, šķiet, ir vispievilcīgākā. Jāatceras, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir būtisks uzņēmējdarbības atbalsta instruments, kas ir nepieciešams eksportējošo uzņēmumu konkurētspējai, taču tas nebūt nav vienīgais, ko izvērtē potenciālie investori. Piemēram, pašlaik Latviju kā potenciālo bāzes vietu Austrumeiropā, izvērtē liels Kanādas investors, jo mūsu zemē, pēc potenciālā investora skatījuma, ir lieliska vide IT jomas straujai izaugsmei, neraugoties uz darbaspēka un patēriņa nodokļu likmju pieaugumu un konkurētspējas jautājumu salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm.

No 1. līdz 4. martam Izraēlā norisinājās Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija, kuru vadīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Vizītes laikā tika panākta vienošanās par sadarbību aviācijas, enerģētikas un finanšu tehnoloģiju jomā. Misiju, kurā piedalījās vairāk nekā 40 cilvēku, organizēja Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Mēs esam gandarīti par iespēju ieviest Izraēlas uzņēmuma “H2Pro” efektīvo zaļā ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju. Tas ir veids, kā maksimāli efektīvi pārvērst elektrību ūdeņradī, radot jaunu pievienoto vērtību. “Latvenergo” jau drīzumā uzsāks pilotprojektu šīs tehnoloģijas pielāgošanai Latvijā. Tāpat Izraēlā notika tikšanās ar aviācijas, finanšu tehnoloģiju un militārās industrijas uzņēmumiem, kuras iezīmēja jaunu projektu sākumu starp Latvijas un Izraēlas uzņēmumiem. Turpināsim attīstīt enerģētiku un citas inovatīvas ekonomikas nozares sadarbībā ar Izraēlu.”

Vizītes laikā sadarbības memorandu ar Izraēlas zaļā ūdeņraža tehnoloģiju attīstītāju “H2Pro” parakstīja “Latvenergo”. Sadarbība būs vērsta uz kopīgu projektu attīstību ar mērķi piesaistīt ES līdzfinansējumu.

Lai nodrošinātu ievērojami straujāku izaugsmi un kļūtu par lielāko izglītības satura un tehnoloģiju uzņēmumu Latvijā, Lielvārds uzsāk stratēģisku partnerību ar Tamo Group. Turpmākajos gados tiks izveidota Baltijas mēroga izglītības uzņēmumu grupa, lai padarītu pieejamus mūsdienīgus izglītības satura un tehnoloģiju risinājumus ikvienam skolēnam Baltijas reģionā.

Darījuma rezultātā Tamo Group kļuvusi par nozīmīgu Lielvārds uzņēmuma kapitāldaļu turētāju, apvienojot spēkus ar esošajiem uzņēmuma dalībniekiem Andri Gribustu, Jāni Gribustu, Mārtiņu Gribustu un Juri Gribustu, kuri saglabās aktīvu līdzdalību uzņēmuma tālākajā izaugsmē.

Darījuma summa nav izpaužama publiski, tā finanšu konsultants bija PricewaterhouseCoopers un juridiskais konsultants Sorainen.

“Tamo Group pieredze un investīcijas palīdzēs straujāk audzēt un nostiprināt mūsu izglītības tehnoloģiju produktu un pakalpojumu klāstu, lai tas kļūtu vēl pieejamāks ikvienam skolēnam Baltijas reģionā. Ar Tamo Group mūs vieno ne tikai kopīgas vērtības, atbildība un izpratne par kvalitatīvas izglītības vides veidošanu, bet arī vēlme augt, lai spētu piedāvāt pasaules līmeņa izglītības risinājumus katrā skolā un klasē,” komentē Mārtiņš Gribusts, izglītības uzņēmuma Lielvārds valdes priekšsēdētājs.

Baiba Zauere pievienojusies "Vindr Latvia" SIA komandai un kļuvusi par atjaunīgās enerģijas uzņēmuma vadītāju Latvijā.

“Vindr” attīsta nozīmīgus saules un vēja enerģijas projektus Ziemeļeiropā un Baltijā, veicinot ilgtspējīgu un drošu atjaunīgās enerģijas izmantošanu reģionā.

"Mēs ar prieku sveicam Baibu Zaueri "Vindr Latvia" komandā. Viņas plašā pieredze enerģētikas un infrastruktūras projektos, kā arī juridiskajās un korporatīvās pārvaldības jomās, būs nenovērtējams pienesums mūsu uzņēmuma attīstībai Latvijā. Ar Baibas pievienošanos "Vindr Latvia" turpinās attīstīt ilgtspējīgus un inovatīvus enerģētikas risinājumus, kas mūs tuvina mērķim – kļūt par vadošo atjaunīgās enerģijas ražotāju Ziemeļeiropā," sacīja "Vindr" AS izpilddirektors un līdzdibinātājs Jans-Olavs Ederuds.

Latvijas Banka ir apstiprinājusi Baltijā lielākā lietoto automašīnu tirgotāja AS Longo Group obligāciju emisijas pamatprospektu. Pirmajā obligāciju laidienā plānots piesaistīt līdz 10 miljoniem eiro.

Baltijas privātie un profesionālie investori aicināti ieguldīt nodrošinātās obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 10% un dzēšanas termiņu trīs gadi. Parakstīšanās periods ilgs no 11. līdz 25. novembrim.

“Līdzšinējā uzņēmuma darbība apliecina Longo spēju augt — uzņēmums ir veicis stratēģiskus ieguldījumus visos būtiskajos biznesa procesos, lai nodrošinātu izaugsmes iespējas nākotnē. Nākamais solis — būtiski palielināt automašīnu sortimentu, kā arī paplašināt fizisko tīklu esošajos tirgos,” saka Edgars Cērps, AS Longo Group dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu AS Longo Group plāno izmantot esošo saistību refinansēšanai, kā arī uzņēmuma paplašināšanās plānu finansēšanai, kas ietver ieguldījumus apgrozāmajos līdzekļos, kuri nepieciešami jaunu auto krājumu iegādei un sagatavošanai, kā arī pārdošanas kanālu paplašināšanai.

Enerģētikas uzņēmums AS “Latvenergo” ir iegādājies 100% SIA “DSE Aizpute Solar” kapitāla daļu no Dānijas zaļās enerģijas attīstītāja “Danish Sun Energy” ApS, lai līdz 2025. gada beigām uzbūvētu saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 265 MWp (megavati līdzstrāvas) apmērā.

Šis ir būtisks solis, lai īstenotu “Latvenergo” darbības stratēģijā noteikto mērķi – sniegt izšķirošu ieguldījumu Latvijas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā, paplašinot un diversificējot savu ģenerācijas portfeli ar zaļajām tehnoloģijām, virzoties uz klimatneitralitāti 2050. gadā.

AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste: „2024. gadā esam intensīvi strādājuši savas darbības izvēršanai mūsu pašmāju tirgū – Baltijas valstīs, un esmu gandarīts, ka līdztekus jaunu ražošanas aktīvu ieguvei ārpus mūsu zemes nu esam ievērojami nostiprinājuši enerģijas ražošanas pozīcijas Latvijā. Projekts, kas uzstādītās jaudas ziņā ir līdzvērtīgs Ķeguma HES, līdzsvaros elektroenerģijas piedāvājumu mūsu klientiem siltajā sezonā, kurā līdz šim esam bijuši deficīta situācijā un kurā pieprasījums pēc enerģijas pieaug. Šogad iegūto projektu realizācija ļaus “Latvenergo” saražot 1,7 TWh elektroenerģijas, kas ir līdzvērtīga 1/4 daļai no Latvijas patēriņa.”

Darba vide tā sauktajās trešajās valstīs, acīmredzamās klimata pārmaiņas, ģeopolitiskā nestabilitāte, Covid-19 pandēmijas sekas un citi apstākļi ir likuši pārvērtēt skatu uz piegādes jeb vērtības ķēdēm.

Mums aizvien vairāk nākas iedziļināties tajā, kas ir mūsu sadarbības partneri un kā tie var ietekmēt mūsu biznesa noturību, ilgtspēju un reputāciju, atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā vebināra “Ja tava ķēde ir garāka par Eiropas Savienību jeb ilgtspēja piegāžu ķēdēs” dalībnieki.

“Tradicionāli biznesā vienmēr ir uzsvērta piegādes ķēdes efektivitāte, proti, mēs runājam par uzņēmumiem, kuri ir atlasīti, lai piegādātu konkrētas preces vai pakalpojumus noteiktā laikā par konkrētu summu. Izrādās, ar to nepietiek. Mums ir jāizprot, kā veidojas piegādes ķēde un ar ko tālāk sadarbojas mūsu piegādātāji. Cik lielā mērā esam atkarīgi no stratēģiskajiem partneriem, un cik lielas ir iespējas tos aizvietot, ja kaut kas noiet greizi,” dažus no patlaban aktuālajiem jautājumiem uzskaita SIA “Futurcene” valdes priekšsēdētāja Ieva Kustova.

Pirmdien, 25. novembrī noslēdzas parakstīšanās Baltijā lielākā lietoto automašīnu tirgotāja AS Longo Group nodrošinātajām obligācijām par kopējo summu līdz 10 miljoni EUR visās Baltijas valstīs ar fiksētu gada procentu likmi 10% un dzēšanas termiņu trīs gadi.

Minimālais parakstīšanās slieksnis obligācijām ir 100 eiro. Investori vēl trīs dienas var paspēt parakstīties obligācijām.

Ambīcijas pārdefinēt lietotu auto jomu

Baltijā lielākais lietoto automašīnu tirgotājs AS Longo Group nācis ar obligāciju emisijas...

“Mūsu nodrošināto obligāciju publiskā emisija ir nozīmīgs solis AS Longo Group attīstībā, kas atspoguļo mūsu vēlmi radīt papildu vērtību investoriem un nostiprināt mūsu pozīciju kā vadošajam lietoto automašīnu tirgotājam Baltijā. Piedāvājot fiksētu gada procentu likmi 10% apmērā ar ikmēneša kupona izmaksu obligacionāriem, mēs nodrošinām pievilcīgu, stabilu un paredzamu ieguldījumu iespēju plašam investoru lokam,” uzsver Edgars Cērps, AS Longo Group izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs.

Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu AS Longo Group plāno izmantot esošo saistību refinansēšanai un izaugsmes plānu finansēšanai, ieguldot jaunu automašīnu krājumu iegādei un paplašinot pārdošanas tīklu.

Publiskā obligāciju piedāvājuma laikā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā AS Longo Group piedāvā investoriem iegādāties 100 000 obligāciju ar katras obligācijas nominālvērtību 100 EUR, ar fiksētu gada procentu likmi 10%, un obligāciju dzēšanas termiņu trīs gadi. Parakstīšanās ir atvērta gan privātajiem, gan profesionālajiem investoriem, un tā ietver apmaiņas piedāvājumu esošajām divām obligācijām, kuru dzēšanas termiņš ir šī gada novembra beigās un 2025. gada jūnijā.

AS Longo Group obligāciju emisija tiks nodrošināta ar ķīlām uz AS Longo Group meitas sabiedrību aktīviem Latvijā un Lietuvā, kuru vērtība nosedz Grupas obligācijas ar komfortablu rezervi.

Obligāciju emisijas organizētājs ir AS Signet Bank, savukārt juridiskās konsultācijas sniedz ZAB Eversheds Sutherland Bitāns SIA. Nodrošinājuma aģents ir Sorainen ZAB SIA.

AS Longo Group ir lielākais lietoto automašīnu tirgotājs Baltijā ar visplašāko sortimentu. Uzņēmums dibināts 2018. gadā un šobrīd nodarbina vairāk nekā 140 darbinieku. Uzņēmuma ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 47,8 milj. eiro. AS Longo Group galvenais birojs atrodas Latvijā, no kurienes tiek pārvaldīti visi pārējie deviņi grupas meitas uzņēmumi Lietuvā, Igaunijā, Polijā, kā arī Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā. Jau no uzņēmuma pirmsākumiem AS Longo Group mērķis ir radīt jaunu kvalitātes standartu lietotu automašīnu tirdzniecības nozarē Baltijā.

Sorainen kopā ar Baltijas riska kapitāla asociācijām un biznesa medijiem Äripäev, Verslo žinios, Dienas Bizness nozares interesentus 22. aprīlī Tallinā aicina piedalīties Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2025.

Forums katru gadu piesaista vairāk nekā 250 dalībnieku, un tas tiek izmantots kā platforma jaunu kontaktu dibināšanai un jaunu biznesa iespēju rašanai.

Baltijas M&A un privātā kapitāla forums ir ikgadējs, jau nostiprinājies nozares pasākums darījumu tirgus dalībniekiem: Privātā un riska kapitāla fondiem, investīciju baņķieriem, konsultāciju nozares pārstāvjiem, kā arī uzņēmumu vadītājiem un akcionāriem. Forums būs lieliska iespēja satikt vadošos tirgus dalībniekus, kuri dalīsies ar jaunākajiem sasniegumiem un nākotnes tendencēm darījumu nozarē.

Dažas no tēmām, kas šogad tiks apspriestas forumā: