Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.
Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.
Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu
“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.
Sāksies valsts un pašvaldību uzņēmumu kapitalizācija
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens šajā konferencē uzsvēra kapitāla tirgus attīstības nozīmību un pieskārās jautājumam par vairāku valsts un pašvaldību uzņēmumu virzību uz akciju tirgu. “Kapitāla tirgus ekosistēma ir divdaļīgs mehānisms, kurā no vienas puses ir uzņēmumi, gudri, inovatīvi, spējīgi un ambiciozi, bet no otras puses ir sabiedrība, kurai ir jānotic tirgum, uzņēmumiem, lai veidotu savus nākotnes modeļus ieguldījumiem un investīcijām,” norādīja A. Ašeradens, uzsverot, ka lēmums kapitalizēt valsts uzņēmumus nenāk viegli, jo savulaik bijuši strikti lēmumi dažus no uzņēmumiem nekad nenodot privatizācijai. Cita starpā A. Ašeradens pieminēja Mario Dragi ziņojumu par Eiropas konkurētspēju, kas klajā nācis nesen. Šajā saistībā viņš uzsvēra, ka vienota kapitāla tirgus attīstība Eiropas Savienībā ir viens no konkurētspējas veicināšanas stūrakmeņiem. “Mums kapitāla tirgū ir nepieciešamas produktīvas investīcijas, kas veicina ilgtspēju,” sacīja A. Ašeradens, izsakot prieku par obligāciju tirgus attīstību, jau šī gada 10 mēnešos tam pieaugot par 67% pret iepriekšējo gadu.
Latvijas finanšu ministrs atzina, ka gada sākumā valdība apstiprināja ziņojumu ar mērķi sasniegt 9% tirgus kapitalizāciju 2027. Gadā, un, neraugoties uz kritumu šogad no 3% uz vēl zemāku, viņš vēl aizvien saglabā optimismu un cer sasniegt mērķi. “No mūsu skatupunkta obligāciju emisija ir pirmais solis ceļā uz akciju emisiju. Proti, tas ir lielu notikumu priekšvēstnesis un nav tikai tas, ko redzam šobrīd,” sacīja ministrs. “Mums ir apņemšanās biržā laist valstij piederošus uzņēmumus. Akciju emisija ir gaidāma airBaltic. Jau šobrīd strādājam pie LMT un TET jautājuma, kā arī gada nogalē gaidām Ekonomikas ministrijas ziņojumu par Latvenergo zaļās enerģijas virziena attīstību. Šie trīs projekti ir valdības uzmanības centrā. Tāpat Rīgas domē norit darbs divu Rīgas pašvaldības uzņēmumu virzībai uz dalību obligāciju un akciju tirgos. Te stāsts ir par uzņēmumiem Rīgas namu pārvaldnieks un Rīgas ūdens,” atklāja A. Ašeradens.
Ir nauda – tai jāstrādā labāk!
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks nāca klajā ar it kā jau labi zināmām lietām – to, ka banku depozīti pārsniedz kredītus, to, ka mums ir lieli uzkrājumi pensiju 2. līmenī. Proti, mums summāri ir miljardiem eiro, kurus varētu ieguldīt Latvijas ekonomikā. “Bankām ir vairāk nekā 22 miljardi depozītos, bet kredītos ir izsniegti vien aptuveni 15 miljardi eiro. Mums vēl ir vairāk nekā 8 miljardi eiro otrā līmeņa pensiju līmenī. Šo naudu var izmantot labāk. Var panākt, lai tā strādā labāk sabiedrībai un katram atsevišķi,” tā M. Kazāks, paužot, ka kreditēšanu var paplašināt, neiekuļoties burbuļos. Līdztekus viņš norādīja, ka kapitāla tirgus iespēja tiek izmantota ļoti vāji. Tās 11 kompānijas, kas tiek listētas Rīgas biržā un veido zem 1% no IKP lielu kapitālu. Tā ir ļoti zema tirgus kapitalizācija, turklāt stāvoklis trīs gadu laikā ir kļuvis sliktāks.
“Neizskatās, ka šis kuģis varonīgi ietu jūrā! Izskatās, ka tas stāv dziļi ostā un daļa komandas ir aizbēgusi. Tas ir signāls, ka tirgū ir jānāk valsts uzņēmumiem, kas dos gan iespēju ieguldīt pašu naudu, gan atpazīstamību, gan tirgus izmēru,” tā M. Kazāks, norādot, ka ir arī labās ziņas – obligāciju stāsts. Runa ir par 4,5% no IKP. Protams, vēl aizvien tie ir mazi skaitļi, salīdzinot ar Vakareiropu, kur rādītāji ir 80% līdz 90% no valstu IKP. “Šī atšķirība starp parāda vērtspapīriem un pašu kapitāla vērtspapīriem ir stāsts par līderību. Obligāciju tirgū es saprotu, ka ir skaidrība par ieguvumiem, ko sniedz tirgus, bet tāpat tas ir stāsts par tirgus spēlētāju, kas virza procesu, kas izglīto klientu, kas parāda iespējas,” sacīja Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks.
Maziem tirgiem ir savas priekšrocības
Nasdaq Eiropas tirgus pakalpojumu prezidents Rolands Čai (Roland Chai) pavēstīja par Eiropas Nasdaq mērķiem kā Baltijā, tā Ziemeļvalstīs, kuras apskata kopā ar Baltiju, lai arī tirgu mērogi pamatīgi atšķiras. “Mūsu mērķis ir vienkāršot piekļuvi tirgum, digitalizāciju un veicināt finanšu izglītību, veikt vajadzīgās izmaiņas nodokļu režīmos, mazināt kapitāla pieauguma nodokli. Tie ir faktori, kas veicinātu Baltijas tirgus attīstību,” tā R. Čai, kā piemēru minot ieguldījumu krājkontus, kas Latvijā jau ir paveikts. Īpašu prieku viņš izteica par Baltijas vienotā indeksa radīšanu, kas norāda uz spēju veidot vienotu platformu. “Ļaujiet institucionālajiem investoriem ieguldīt kapitāla tirgos, jo sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Pārskatiet valsts pensiju sistēmas, ļaujot veikt individuālas izvēles par investīcijām. Tādējādi var stimulēt fondus vairāk ieguldīt Eiropā,” rekomendē R. Čai.
Pašreizējās tirgus atšķirības starp dažādām biržām ir milzīgas, tādēļ Eiropas konkurētspējas stiprināšanas nolūkā būtu lietderīgi izveidot iekļaujošāku finanšu sistēmu, kas ļautu plašākam dalībnieku lokam piedalīties kapitāla tirgos, un tas panākams, vien veidojot ES mēroga kapitāla tirgu. “Eiropa mostas, un mums ir jāsāk darīt lietas ātrāk! Tas, kas mani sajūsmina, ir spēja un veiklība Baltijā darīt lietas, ko Eiropā nekādi nespēj. Jā, taisnība, Baltijas tirgi ir mazi, bet ir iespēja veikli rīkoties, realizēt iniciatīvas un sasniegt plānoto,” atzina R. Čai. Lielāku tirgu veidošanai ir jēga kļūt pamanītiem, lai lielie investīciju fondi vispār pamanītu šo iespēju investēt Baltijā.
airBaltic IPO varētu būt 2025. gadā
“Baltijas akciju tirgus: virzība uz IPO nestabilos tirgus apstākļos,” tieši tāds nosaukums bija pirmajam diskusiju panelim konferencē, kuru vadīja Cobalt partnere Marina Kotkas, kura konsultējusi kā akciju, tā obligāciju emisijas pēdējos 15 gadus. Koncentrējoties uz pēdējā gada notikumiem, LHV Bank investīciju daļas vadītājs Mihkels Torims uzsvēra, ka Igaunijas tirgū ir bijis veiksmīgs gads obligācijām, bet ne akciju emisijām. Šāda situācija novērota praktiski visā Eiropā. Tirgus bijis sarežģīts ne tikai mūspusē. Savukārt STJ Advisors partneris Andželo Morganti (Angelo Morganti) šo ainu papildināja līdz visas pasaules mērogam, norādot, ka arī ASV tirgū emisijām bijušas līdzīgas tendences, līdztekus uzsverot, ka Eiropas tirgus ir krietni fragmentētāks, kas maina internacionālā pieprasījuma lielumu lokālos tirgos. Kā atbilde uz kopainu ir Eleving Group izpilddirektora Modesta Sudņus (Modestas Sudnius) teiktais: “Īstais laiks kapitāla tirgū noteikti ir svarīgs, bet tikpat svarīgi ir darīt lietas tad, kad tas nepieciešams biznesam. Mēs bijām gatavi. Uzņēmums demonstrēja labus rezultātus, peļņu, izaugsmi utt. Mums šis laiks bija īstais. Saprotams, ka mēs ņēmām vērā situāciju un ieguldījām papildu darbu vēl pirms IPO sava tēla veidošanā,” atklāja M. Sudņus.
Rakstot šo atskatu uz konferenci, jau kļuvuši zināmi Eleving Group akciju emisijas rezultāti, un tie ir lieliski. Šķiet, interesantākais klausītājiem bija airBaltic vadītāja Martina Gausa viedoklis par gaidāmo akciju emisiju, kuru viņš iesāka, atreferējot savu juristu ieteikumu - nerunāt par tēmu vispār. “Ir tik daudz informācijas par airBaltic akciju emisiju, bet visu to pamatjēga ir stāsts par valsts uzņēmuma privatizāciju,” sacīja M. Gauss, uzsverot, ka, neatkarīgi kurā ES valstī, jebkurš valsts uzņēmuma privatizācijas stāsts ir sāpīgs. “Akciju emisijai mēs bijām gatavi jau 2019. gadā un grasījāmies to darīt, bet tad bija pandēmija, nāca karš, un procesu mēs reāli sākām tikai pērnā gada novembrī. Sākumā vajadzēja emitēt obligācijas, lai veiktu refinansēšanu. Šobrīd mēs gatavojam akciju emisiju, kas varētu notikt 2025. gadā. Sarežģītākais šajā pasākumā ir tas, ka pēdējā akciju emisija aviācijas nozarē ir notikusi pirms 10 gadiem. Laikā, kad Wizz Air iegāja biržā, flote, ar kuru lidojām mēs, neeksistēja. Kas tad ir tas, ko sakām investoriem? airBaltic ir spēcīgākais zīmols Baltijā savā nozarē. Mums ir moderna flote un plašs maršrutu piedāvājums. Mums ir spēcīga vadības komanda,” sacīja M. Gauss, jo īpaši pārsteidzot ar paziņojumu, ka akcijas par 300 miljoniem plānots emitēt tepat Rīgas Nasdaq biržā. Tāpat viņš apstiprināja, ka īpašnieki vēlas pārdot uzņēmumu un ir nepieciešams pašu kapitāls. “Es domāju, ka Baltija ir īstā vieta emisijai, jo šī ir īstā vieta uzņēmumam, kura atpazīstamība ir vislabākā tieši Baltijā,” paskaidroja M. Gauss.
Obligāciju tirgus - nākamgad
Baltijas parāda kapitāla tirgus: vai privātais investors aizstās institucionālo? Tāds bija otrās diskusijas jautājums, tomēr diskusijas sāls vairāk bija apstāklī, ka paneļa dalībnieki vairāk vai mazāk noslēgumā prognozēja nākamā gada notikumus obligāciju tirgū. Tieši šajā diskusijā klātesoši bija nozarē vadošās Lietuvas bankas - Šauļu Bankas -tirgus vadītāja Egle Džugīte (Eglė Džiugytė) un nozarē vadošās Latvijas bankas - Signet Bank Investment Banking - pārvaldes vadītājs Edmunds Antufjevs, kā arī CSC Global Ziemeļu kapitāla tirgus nodaļas vadītājs Kristofers Niveņus. Emitentus pārstāvēja Delfin Group izpilddirektors Didzis Ādmīdiņš. Savukārt Axiology izpilddirektors Mariuss Jurgila (Mariuss Jurgilas) šajā diskusijā pārstāvēja FinTech nozari.Patiesībā, runājot par pērnā un šī gada izaicinājumiem obligāciju tirgū, Egle Džugīte visu raksturoja īsi un lakoniski – kas ir izaicinājums un problēma emitentam, tas ir ieguvums investoram. Tas arī pēc būtības ir veicinājis visdažādāko privāto investoru pieplūdumu Lietuvas tirgū, kas radījuši labu kompāniju lielajiem institucionālajiem investoriem un bankām. Tas savukārt devis iespēju emitentiem panākt lielāku investīciju diversifikāciju.
E. Antufjeva papildinājums no Latvijas redzespunkta ir, ka obligāciju tirgus šobrīd ir karsts un patlaban ir augstākā aktivitāte, kāda līdz šim redzēta Baltijā kopumā un jo sevišķi publiskajos piedāvājumos. “Ziemeļvalstīs situācija ir stipri līdzīga kā Baltijā. Līdz 2021. gadam viss gāja uz augšu, tad sāka augt ECB likmes. Nekustamā īpašuma cenas Ziemeļvalstīs strauji kritās. Šobrīd redzam aizvien lielāku aktivitāti,” norādīja K. Nivenius, piebilstot, ka nu jau tirgū atgriežas nodrošinātās obligācijas. Zviedrijas Centrālā banka ir pazeminājusi bāzes likmi par 15 punktiem. Viņš arī norādīja, ka Zviedrijas tirgū nākas veikt pamatīgu tīrīšanu, jo bijis samērā liels skaits defoltu. Jautāts par riskiem Baltijā, E. Antufjevs uzsvēra investoru miksēšanas nozīmi, kas paredz visdažādākos labumus. Vienkāršoti runājot, vismaz viens no investoriem būs smalki izpētījis piedāvājumu. No otras puses institucionālo investoru aktivitāte tiek nedaudz slāpēta, piedāvājumā piedaloties privātajiem investoriem.
Savukārt E. Džugīte uzsvēra, ka nav zema riska obligāciju ar augstu peļņu, kā dažkārt iedomājas iesācēji. Proti, peļņas procents arī norāda uz risku, un tas ir tas, kas jāapzinās investoram. D. Ādmīdiņš atgādināja, ka naudas ir vairāk nekā emitentu, kas nozīmē, ka uzņēmumam ir jābūt pietiekami atpazīstamam, pelnošam, lai viegli savāktu nepieciešamo aizdevuma apjomu, kas, visticamāk, būtu daudz grūtāk, ja tirgū būtu naudas deficīts. Delfin Group nupat noritējusi jau 13. Emisija, un tā drīzāk cīnās nevis par investoru uzmanību, bet mēģina radīt investoru bāzi. Interesantākā diskusijas fāze par investoru piesaisti nesa arī nākotnes vīziju par 2025. gadu, un E. Džugīte neslēpa, ka nākamais gads, visticamāk, nesīs gan obligāciju izpirkšanas gadījumus, gan lielu skaitu refinansēšanas emisiju, tā paredzot, ka emitenti sāks cīnīties par naudu. “No mana redzējuma 2025. gada aprīlis, jūnijs un oktobris būs ļoti interesanti mēneši investoriem, un būs interesanta kustība,” tā E. Džugīte. “Runājot par Latvijas emitentiem, protams, ka ir zināmas gaidāmās refinansēšanas emisijas. Es nedomāju, ka jautājums ir par kādu stresu – izdosies vai neizdosies emisija, bet drīzāk par kupona likmi, kas jāizvēlas,” papildināja E. Antufjevs. Noslēgumā M. Jurgils norādīja uz segto obligāciju tirgus attīstības nepieciešamību nākotnē, kas Ziemeļvalstīs jau noticis. Viņš arī pieturējās pie viedokļa, ka tieši privātie investori ir ieinteresēti pēc augstām likmēm, daudz vairāk nekā institucionālie investori, un tieši pēdējie nodrošina stabilitāti likmēs.
Valsts uzņēmumi ceļā uz kapitāla tirgu
Kapitāla tirgi kā stratēģiska pieeja valsts sektora uzņēmumiem, lai pilnībā atraisītu savu potenciālu bija diskusija, kurā tika apspriestas valsts uzņēmumu patiesās iespējas un tehniskās detaļas, ejot biržā. Šī sadaļa satur virkni diskutablu tēmu, jo ir valsts uzņēmumi, kas pilnībā ir ar komerciālu darbības raksturu, ir tādi, kuru darbībā ir daļa darbību, kas satur publisku pasūtījumu, un ir tādi, kas pēc būtības nodarbojas ar publiskā pasūtījuma apkalpošanu. Līdz ar to arī seko jautājumi, kas notiek, ja tiek privatizēts viss uzņēmums, daļa vai neliela daļa kāda uzņēmuma. No pēcpusdienas debatēm saistošāka tēma Dienas Biznesam šķita par uzņēmumu spēju piesaistīt kapitālu vietējā tirgū un ārvalstīs. Paneļa nozīme ir liela arī ievirzes dēļ, jo šķetina Eiropas konkurētspējas jautājumus un tīri tehniskus risinājumus, kā arī regulatora iesaisti.Paneļa vadītāja GSK Stockmann partnera Andreasa Heinzmana (Andreas Heinzmann) pirmais jautājums bija Latvijas Bankas prezidenta vietniecei Santai Purgailei par regulatora iesaisti kapitāla tirgus attīstībā. Izlaižot visu pozitīvo notikumu uzskaitījumu, sākot no zaļajām obligācijā un beidzot ar digitālo platformu attīstību, būtiska ir S. Purgailes norāde, ka Baltijas regulatori sadarbojas. Ir pagājuši tieši trīs gadi, kopš uzsākta 10 soļu stratēģija kapitāla tirgus izaugsmei, un jāteic - daudz kas no tās jau ir izdevies.
Arī S. Purgaile izteica cerību par ļoti tuvu pagrieziena punktu akciju tirgū, ko, starp citu, nav grūti prognozēt. Pie nelielas tirgus kapitalizācijas tikai airBaltic pienesums vien šajā tirgū veidos pieaugumu, kas pārsniedz pašreizējo tirgus vērtību. Par regulatora pasākumu praktisko darbību izteicās Latvijas Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps, kurš pirmkārt norādīja uz visas sabiedrības transformācijas tendencēm, kas šobrīd ir attiecināmas arī uz Latviju, gan runājot par digitalizāciju, gan zaļo kursu. Šis ir stāsts par miljardiem eiro, kas tiks ieguldīti Eiropas ekonomikā, lai veicinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu, un tas ir jāņem vērā. Latvijas gadījumā investīciju vajadzības turpmāko 30 gadu laikā pārsniegs 50 miljardus eiro. U.Cērps uzsvēra, ka banku sektors nevarēs būt vienīgais, kas nodrošinās šīs investīcijas, sava loma būs jāspēlē arī kapitāla tirgiem.
“Ļoti sen ASV arī bija pavalstis, kas attīstījās slikti, un kapitāla tirgi bija sadalīti. Viņi rīkojās gudri, un šobrīd tā ir sistēma, kas nodrošina, ka ASV iedzīvotāji iegulda līdz 60% ieņēmumu no kapitāla tirgus, turpretī Eiropā runa ir par 30%,” diskusijā norādīja vērtspapīru speciālists no Minhenes Arne Asmans (Arne Aßmann). Lai arī, mainoties laikmetiem, mainās sabiedrības mērķi un uzstādījumi, svarīga ir pati investīciju kultūra, cik sabiedrība ir gatava ieguldīt. No otras puses – vai ir kur ieguldīt.
No šī viedokļa, kur ieguldīt, Uldis Cērps norādīja bonusus, ko Latvijas kapitāla tirgus varētu iegūt no valsts uzņēmumu privatizācijas. Latvenergo šobrīd ir novērtēta ap 4 miljardiem eiro, Latvijas Valsts meži - 1,4 miljardi eiro, un visi pārējie uzņēmumi ir zem miljarda katrs. “Ja saskaitām visu pašvaldību un valsts uzņēmumu vērtību, ieskaitot arī pašus mazākos, kopējā summa ir aptuveni 8 miljardi eiro,” secina U. Cērps, piebilstot, ka summa kapitāla tirgus attīstības kontekstā nav ļoti liela un politiķi, spriežot par privatizāciju, to bieži vien neizprot līdz galam. Proti, ja runā par šo uzņēmumu nelielas daļas privatizāciju, ietekme uz kapitāla tirgus attīstību būs pozitīva, bet limitēta.
Šķiet, ka diskusijas būtiskākā norāde bija U. Cērpa teksts par nodokļiem kapitāla tirgū – ja ir vēlme attīstīt kapitāla tirgu, tad šie nodokļi ir jāmazina, nevis jācenšas tos pacelt. “Kapitāla pieauguma nodokli vajadzētu samazināt par 5%, bet diemžēl Saeimas lēmums ir tuvākajā laikā pacelt šo nodokli par 5%. Es lūdzu politiķus saprast, ka stāsts nav par rītdienas budžetu, bet valsts konkurētspēju ilgtermiņā,” norādīja U. Cērps.
Par ārvalstu kapitāla piesaisti ir laba norāde A. Asmanam: “Pati sliktākā lieta, ko varat paveikt, ir izveidot brīnišķīgu prezentāciju par jūsu uzņēmumu, nokrist ar to Frankfurtē kā sniegs uz galvas, pastāstīt, paņemt naudu un nozust. Tas ir visļaunākais, ko var sastrādāt.” Jāteic, divu vācu speciālistu ieteikumus der noklausīties pilnībā, lai gūtu pilnu ainu par šo padomu dziļumu, un to ir iespējams izdarīt konferences ierakstā. Pēdējā konferences diskusija Baltijas institucionālie investori – vietējā pieredze, kas nodrošina lielāku atdevi noteikti ir intriģējoša, jo runa ir par naudu, kas daļēji diktē noteikumus.
Diskusiju ievadīja Altum valdes locekles Ievas Jansones-Bukas un ILTE (LIAA līdzinieks Lietuvā) valdes locekļa Daiņa Vilčinska (Dainius Vilčinskas) prezentācija par abu organizāciju plāniem kapitāla tirgus veicināšanā abās valstīs, jau konkretizējot instrumentus, kas būs pieejami tirgus dalībniekiem, kā arī summas, kas tiks iesaistītas. Diskusiju vadīja Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, un tās pārējie trīs dalībnieki pārstāvēja lielu kapitālu pārvaldību, tomēr arī šo sadaļu atstājam izpētei lasītāju ziņā, jo institucionālie investori pēc būtības ir atsevišķs un liels stāsts, kaut arī bez viņiem valsts kapitāla uzņēmumu akciju emisijas, visticamāk, nevainagosies panākumiem.