2024.gada jaunu automašīnu tirgus Latvijā piedzīvoja būtisku samazinājumu, reģistrējot 17 128 vienības, kas ir par 7,2% mazāk nekā 2023.gadā, informē Auto asociācija.
Salīdzinot ar 2007.gada rekordu (30 800 vienības), tirgus apjomi ir gandrīz uz pusi mazāki. Gada sākumā reģistrāciju skaits strauji kritās, bet no septembra situācija stabilizējās, decembrī noslēdzoties ar pozitīvu 13,3% pieaugumu.
"Pārdoto auto apjoms ir nestabils, 2024.gada sākumā saglabājās zems pieprasījums un tikai ar septembra mēnesi stabilizējās un iezīmējās neliels pieaugums salīdzinot ar 2023.gadu. Turpinoties augstām Euribor finansēšanas likmēm, vājai Eiropas ekonomikas attīstībai un nestabilitātei enerģētikas sektorā nav paredzams, ka auto tirgus pieredzēs kāpumu. Auto tirgus vēl joprojām ir 56% no 2007.gada vēsturē augstākā rezultāta, kam par pamatu ir gausais banku finansējuma apjoms tirgū, kas sastāda tikai 57% no visām reģistrācijām. Nemainoties finansējuma piedāvājumam un cenai auto tirgus nepiedzīvos būtisku kāpumu," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.
Neskaidrie ģeopolitiskie apstākļi un vājā ekonomika būtiski ietekmēja jaunu automašīnu tirdzniecību, kā arī transportlīdzekļu pieejamību, ko vēl vairāk saasināja piegādes ķēžu problēmas. Šo situāciju izmantoja lietoto automašīnu tirgus, īpaši mazlietotu automobiļu segmentā, kur pieprasījums ievērojami pieauga. Lai gan 2024.gadā jauno automašīnu tirgus Latvijā piedzīvoja izaicinājumus, stabilizācijas pazīmes gada beigās un pieprasījums pēc pieejamiem elektroauto liecina par tirgus potenciālu. Tāpat sagaidāma turpmāka tirgus pielāgošanās, ņemot vērā ekonomiskos un tehnoloģiskos izaicinājumus.
Jaunu vieglo pasažieru automobiļu līderpozīcijas saglabāja Toyota (2818 reģistrācijas), neskatoties uz 22,3% kritumu. Tālāk sekoja Škoda (2584 vienības, tikai 3% kritums) un Volkswagen (1971 vienība, -6,3%). Premium segmentā izcēlās Audi (749 reģistrācijas), apsteidzot BMW (748) un Volvo (447).
"Situāciju autobūves nozarē kopumā ietekmēja COVID-19 izraisītais pārmērīgais pieprasījums, kas veicināja ražošanas jaudu atjaunošanu pēc iespējas ātrākā laikā posmā. Tomēr energoresursu izmaksu kāpums un komponenšu piegādes ķēdes sadārdzinājums veicināja ražošanas izmaksu un gala produkta cenu kāpumu. Kombinācijā ar Latvijas tirgus pieprasījuma sabremzēšanos, ražotāji bija spiesti veicināt tirgus noietu piedāvājot izdevīgus pirkšanas nosacījumus - piedāvājot gan tiešas atlaides vai samazināto procentu likmi līzinga aizņēmumiem. Tādejādi tirgus pilnībā atgriezies pirms COVID-19 laikā, kad faktiski cena kļuva par vienīgo pirkšanas motīvu un tirgus ļoti ātri pārtapa par patērētāju tirgu," norāda SIA "Veho" valdes loceklis Dmitrijs Zeļeņins.
Lielākie korporatīvie darījumi un iepirkumi veidoja ievērojamu tirgus daļu jaunu vieglo pasažieru automobiļu segmentā: Valsts robežsardze (162 automašīnas, tostarp Renault, Toyota, Citroën), CityBee (262 VW, Ford, Toyota, Škoda), LIDL Latvija (126 BMW, MINI, VW), Latvijas Valsts Meži (97 Dacia, Nissan), CSDD (57 KIA, SEAT, VW, Citroën). Tomēr auto nomas segmentā reģistrēts kritums par 20,9%, ko galvenokārt ietekmēja CityBee darījumu skaita samazinājums par 48%.
"Elektroauto piedzīvoja pirmo kritumu kopš tie tika nopietni piedāvāti tirgū no 2018.gada, kas saistīts ar privātpersonu segmenta piesātinājumu un korporatīvā segmenta gaidām gada garumā, kad tiks izsludināta korporatīvā atbalsta programma," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.
2024.gads iezīmējās ar elektroauto reģistrāciju kritumu par 22,5%, veidojot tikai 7,3% no kopējā jaunu vieglo pasažieru automobiļu reģistrāciju tirgus (1258 vienības). Uzņēmumi, kas veido 60% no elektroauto pircējiem, kavējās ar iegādi, gaidot jaunas valsts atbalsta programmas. Tomēr tirgū ienāca jauni spēlētāji - Great Wall ar elektroauto modeli ORA, kas ar 150 reģistrācijām kļuva par otro populārāko elektroauto zīmolu, uzreiz aiz VW (172 reģistrācijas), kas pierāda, ka tirgū ir pieprasījums pēc pieejamas cenas elektroauto piedāvājuma. Tesla reģistrācijas saruka par 29,7%, bet Volvo, pateicoties modelim EX30, kāpa uz ceturto vietu. Pat COVID-19 pandēmijas laiks, vai komplektējošo detaļu sāga, vai Krievijas iebrukums Ukrainā nebija radījis elektroauto reģistrāciju kritumu. Tirgū pietrūkst konkurētspējīgs piedāvājums zemo cenu elektroauto kategorijā.
Zemā finansējuma pieejamība joprojām ir būtisks šķērslis tirgus attīstībai. Tikai 57% darījumu tika noformēti līzingā. Privātpersonas izmantoja finansējumu 65,2% gadījumu, bet uzņēmumi - tikai 51,8%, galvenokārt augsto izmaksu dēļ.
2024.gads Latvijas vieglā komercauto tirgū iezīmējās ar izaugsmi - reģistrētas 2737 vienības, kas ir par 1,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šī pozitīvā dinamika ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā kopējo jaunu automašīnu tirgus kritumu. 2024.gads pierādīja, ka vieglo komercauto tirgus var būt elastīgs un noturīgs pat sarežģītos ekonomiskos apstākļos. Galvenais izaugsmes virzītājspēks bija lielie korporatīvie iepirkumi, savukārt izaicinājumi elektroauto segmentā norāda uz turpmāku darbu pie infrastruktūras attīstības un valsts atbalsta programmu uzlabošanas.
Lielu lomu tirgus kāpumā spēlēja apjomīgi iepirkumi: CityBee veiktā Ford modeļu iegāde (kopā 353 vienības), Nacionālo Bruņoto Spēku pasūtījums (210 automašīnas). Šādi iepirkumi ievērojami sekmēja vieglo komercauto tirgus stabilitāti un uzrādīja, ka korporatīvie darījumi turpina būt būtisks tirgus dzinējspēks.
Toyota saglabāja tirgus līdera statusu ar 698 reģistrācijām, lai gan piedzīvoja kritumu par 29,8%. Ford piedzīvoja ievērojamu izaugsmi (+138,4%) un, pateicoties CityBee darījumiem, ieņēma otro vietu ar 565 reģistrācijām. Renault ierindojās trešajā vietā ar 500 vienībām, bet Volkswagen saglabāja ceturto vietu ar 358 vienībām (+53%). Mercedes-Benz reģistrācijas pieauga par 8,3%, kas ļāva zīmolam pacelties uz piekto vietu ar 131 vienību.
Pretēji kopējam vieglo komercauto tirgus kāpumam, vieglā komercauto klases elektroauto reģistrācijas būtiski saruka par 31,3%, sasniedzot vien 56 vienības (pretstatā 80 vienībām 2023.gadā). Elektroauto šajā segmentā veidoja tikai 2% no kopējām reģistrācijām, kas liecina par nepieciešamību uzlabot pieejamo piedāvājumu un atbalsta mehānismus.
Gan SIA "Veho", gan SIA "SKANDI MOTORS" norāda, ka Latvijas autoparks atjaunojas ļoti lēni, kā arī atpaliek no Lietuvas un Igaunijas automobiļu tirgus apjomiem līdz pat 40%. "Lai arī 2024.gadu gaidījām ar cerībām par tirgus izaugsmi, diemžēl rezultāti cerības neattaisnoja. Lai arī mūs, Skandi Motors, sasniegtais rezultāts vairāk iepriecina nekā apbēdina, kritiski vērtējot situāciju nākas secināt, ka darāmā vēl ir daudz. Tirgus izaugsmei potenciāls joprojām ir, ja raugāmies uz mūsu kaimiņiem, tomēr izaugsmes vietā tirgus dalībnieki atrodas ļoti intensīvā cenu konkurencē un sākam pamanīt indikācijas, ka tirgus sāk atkal raudzīties uz atlikušajām vērtībām kā pārdošanas instrumentu nevis reāli izvērtējamu riska faktoru," norāda SIA "SKANDI MOTORS" valdes loceklis Ainārs Liljē.
