Jūlija nogales vētra ir ne vien radījusi nozīmīgus materiālos zaudējumus sējumiem, automašīnām, ēkām, bet arī palielinājusi apdrošinātāju reputācijas riskus, jo īpaši pēc valsts augstāko amatpersonu skaļākiem paziņojumiem, kas perspektīvā var mainīt apdrošināšanas praksi.'
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Viņš atzīst, ka dabas stihijas Latvijā kļūst biežākas un to iespējamo zaudējumu minimizēšanā būs jāiesaistās pašvaldībām un valstij, īstenojot attiecīgu politiku par applūstošo vietu apbūvi, meliorācijas un grāvju sistēmu darbspēju, to ietekmējošo bebru izplatību, kā arī cilvēku veselību un pat dzīvību, tāpat arī auto un ēkas apdraudošo veco, apdzīvotās vietās tikai mizā karājošos koku nozāģēšanu un jaunu iestādīšanu.
Fragments no intervijas
Vai apdrošinātāju dažādā reakcija uz jūlija nogalē piedzīvoto lietavu un vētras postījumu atlīdzību pieteikumiem kontekstā ar valsts augstāko amatpersonu pausto, ka apdrošināšanas kompānijām būtu atbildīgi jāstrādā ar atlīdzību pieteikumiem, nevis jāizvairās no atbildības, nav būtiski pasliktinājusi apdrošinātāju reputāciju?
Politiskais spiediens nozarei liek sarosīties, taču tas nemaina noslēgto apdrošināšanas līgumu nosacījumus. Nenoliedzami, ka valsts augstāko politisko vadītāju sacītais, jo īpaši, ja tas nav pozitīvs par kādu nozari, tostarp apdrošinātājiem, negatīvi ietekmē konkrētās sfēras reputāciju. Tas, ka amatpersonas ir kopā ar tautu – sabiedrību, kam ir nodarīts kaitējums, no iedzīvotāju pozīcijas raugoties, ir labi, jo rada apziņu, ka kopā ar viņiem ir valsts vara un, ja apdrošinātāji nepratīsies, tad dabūs trūkties. Viss jau būtu labi, ja vien tam ir likumīgs pamats. Piemēram, zvana cilvēks, kuram noslīkusi mašīna, un interesējas par apdrošināšanas gadījumu, kaut arī viņam nav KASKO polises, ir tikai OCTA polise, kas šāda veida atlīdzību neparedz.
Cits piemērs, kur cilvēkam applūdis mājas pagrabs un viņš vēlas pieteikt atlīdzību, tikai konkrētajā polisē norādīts, ka to var pieteikt ugunsnelaimes gadījumā. Juridiski taisnība būs apdrošinātāja pusē, bet konkrētajiem cilvēkiem būs rūgtums, neizpratne, sašutums. Vienlaikus minētais nozīmē, ka, pārdodot apdrošināšanas polisi, apdrošinātājam, aģentam vai brokerim ir jāskaidro potenciālajam pircējam, kas ir un kas nav paredzēts polisē, kādā apmērā un kādos gadījumos saņems atlīdzību. Protams, ja cilvēks pērk apdrošināšanas polisi internetā, tad ir jāizlasa vismaz apdrošināšanas produkta informācijas dokuments, kurš arī atrodams apdrošināšanas kompāniju mājaslapās. Problēmas sakne – zināšanu un izpratnes trūkums, kas nozīmē, ka nepieciešams izskaidrošanas darbs. Jā, apdrošinātāji ir ieinteresēti pārdot apdrošināšanas pakalpojumu – lietussargu – konkrētiem apstākļiem, nevis pilnīgi visiem dzīves gadījumiem. Savukārt potenciālais klients bieži vien vadās nevis pēc tā, uz ko viņš varēs vai nevarēs pretendēt (kādu apstākļu rezultātā kāds būs atlīdzības apmērs), bet gan, cik viņam par to būs jāmaksā. Nereti cilvēks pērk vislētāko polisi, kurā, iespējams, norādīts vismazākais iespējamo risku saraksts, un, iestājoties negadījumam, būs pārsteigts, ka polise nesedz attiecīgo gadījumu. Minētais nav attaisnojums, bet gan skaudra faktu konstatācija. Latvijas Apdrošinātāju asociācija ir bijusi uz sarunām Finanšu, Ekonomikas ministrijā, Latvijas Bankā (apdrošinātāju uzraudzības iestāde), pieteikusies uz sarunu Valsts prezidenta kancelejā pie ekonomisko jautājumu padomnieka un skaidrojusi vētras postījumu situāciju un rīcības plānu.
Kāda ir apdrošinātāju rīcības programma?
Vispirms – skaidra komunikācija. Tieši tāpēc ir ieviests krīzes tālruņa numurs, uz kuru var zvanīt par visiem jautājumiem, kuri skar apdrošināšanu. Apdrošinātāji līdz 7. augusta pusdienlaikam kopumā bija saņēmuši nedaudz vairāk par 7000 pieteikumu par kopējo summu teju 12,75 milj. eiro. Jārēķinās, ka joprojām atlīdzību pieteikumi turpina pienākt un skaitļi, visdrīzāk, vēl pieaugs. Tas nav maz, bet tas ir ievērojami mazāk salīdzinājumā ar situāciju pērn, kad augusta krusas, lietus un vēja radīto kaitējumu pieteikumu apmērs pārsniedza 2000, bet pieteikto atlīdzību apmērs bija teju 17 milj. eiro, jo pērn atšķirībā no 2024. gada vēl nebija novākti graudaugi, rapsis. Iepriekšējo vētru (negadījumu) pieredze liecina, ka kopējā atlīdzību summa laika gaitā pieaug, jo sākotnēji nav iespējams precīzi konstatēt, cik lieli zaudējumi ir nodarīti. Tas pamatā attiecas uz nekustamo īpašumu, jo zaudējumi par sējumu postījumiem un autotransportu (KASKO) būtiski nepieaugs. Piemēram, tajā pašā Jelgavas skolas piemērā nav zināms, cik izmaksās sporta zāles grīdas nomaiņa, jo tā var būt gan 100 000 eiro, gan arī tikpat labi 300 000 eiro, to varēs secināt tikai pēc tam, kad tiks sākti grīdas nomaiņas darbi. Pamatotā pieteikumu pamatmasa tiks apmierināta viena līdz divu mēnešu laikā. Liela daļa pieteikumu ir par atlīdzības izmaksu līdz 2000 eiro, un šādās nelielās atlīdzībās apdrošinātāji pašlaik strādā kā konveijers – apdrošinātājiem pietiks tikai ar klientu atsūtītajām fotogrāfijām par vētras radīto bojājumu apmēru nekustamajam īpašumam, apdrošinātāji ekspertus uz šādiem gadījumiem nesūtīs.
Visu rakstu lasiet 13.augusta žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
