Finanses

Valsts politika ietekmē uzņēmēju ambīcijas

Jānis Goldbergs,06.11.2024

Liene Dubava, Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja: Valdība ir apņēmusies tirgus kapitalizāciju pacelt līdz 9% no IKP. To paziņoja ziemā. Valsts tiešām sāka raudzīties savu uzņēmumu virzienā ar lielu apņēmību.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Kā jūs vērtējat Latvijas ekonomisko izaugsmi šobrīd un tās ietekmi uz Latvijas uzņēmumu lēmumiem startēt Nasdaq biržā?

Andris Bite: Ja skatāmies šī gada griezumā, tad Latvijas uzņēmumiem situācija ir sarežģījusies, jo eksporta tirgi ir kļuvuši vājāki. Skandināvija un Vācija ir nosacītā stagnācijā. Turklāt nauda ir dārga – vienalga kāda. Proti, nav nozīmes, vai skatāmies biržas iespējas vai bankas kredītus, bāzes likmēm ir sava konstanta ietekme. Visbeidzot - investīciju vide ir nemainīgi tramīga. Es negribu teikt, ka kļūst sliktāk, bet arī uzlabojumu nav. Es teiktu, ka uzņēmējiem ir tāds piesardzības periods, kad viņi domā. Neviens īpaši nesteidzas uzņemties jaunas saistības. Tas noteikti nav labi, bet tajā pašā laikā tas ir dabiski. Jā, nauda kļūst lētāka nedaudz, bet joprojām ilgtermiņā tā ir dārga. Pēcpandēmijas superoptimistiskā situācija tirgos ir beigusies. Es te runāju par atsevišķām industrijām, kas saņēma negaidītus bonusus. Tie, kuri ir uzsākuši jaunus projektus, tos noteikti arī pabeigs, bet jauni, domāju, šobrīd lielā skaitā neparādīsies.

Liene Dubava: Es varu vien piekrist. Tirgus ir nogaidošs. Tajā pašā laikā cilvēkiem nauda ir. Vaina nav investoru pusē, bet līdztekus viņi vērtē projektus, kuros ieguldīt, stingri vērtējot garantēto atdevi.

Kā aizvadīts laiks kopš pērnās vasaras? Kas, jūsuprāt, ir būtiskākie finanšu tirgus un uzņēmējdarbības vides notikumi?

Liene Dubava: Vērtējot laiku no pērnās vasaras, būtisku izmaiņu nav. Valdība ir apņēmusies tirgus kapitalizāciju pacelt līdz 9% no IKP. To paziņoja ziemā. Valsts tiešām sāka raudzīties savu uzņēmumu virzienā ar lielu apņēmību. Tomēr, ja skatāmies praktiski, tad bez paziņojumiem par mērķiem vēl nekas īpašs nav noticis. Nacionālās lidsabiedrības airBaltic akciju emisija ir tikai gaidāmais notikums, un skatīsimies, kas tur īsti būs.Tas, kas, manuprāt, ir būtiski – ir parādījušies kapitāla tirgū vairāki pašvaldības uzņēmumi, kas ir daudz gatavāki biržai gan menedžmenta, gan mērķu ziņā, nekā tas bijis līdz šim. Proti, mērķi ir skaidri saistīti ar biznesu. Tie pārsvarā ir Rīgas pašvaldības uzņēmumi, pa kādam arī no reģioniem. Te līdz notikumam vēl ir jautājums, vai pietiks pašvaldībai politiskās gribas izšķirties par lēmumu. Pašvaldības vēlēšanas jau ir drīzumā.

Roberts Idelsons: Runājot tieši par Rīgas pašvaldību, gribu teikt, ka priekšdarbi ir veikti jau ilgstošā laika posmā, ir pieņemti darbā kompetenti cilvēki un uzņēmumi ir gatavi rīkoties. Tieši Rīgas pašvaldības uzņēmumus gribu vien uzteikt, ka viņiem tiešām ir skaidra biznesa domāšana un tie var būt veiksmīgi kapitāla tirgus dalībnieki.

Kā ar banku sektoru? Arī pie kapitāla tirgus sadaļas piederas. Izmaiņas taču ir?

Roberts Idelsons: Izmaiņas ir retorikā. Proti, tā nedaudz ir aizvirzījusies populisma gultnē. Pagājušo gadu pabeidzām ar divu nodokļu ieviešanu, un likās, ka banku sektors jau ir devis atpakaļ sabiedrībai pietiekami daudz caur šiem nodokļu maksājumiem. Bet šogad atjaunojās diskusija par papildu nodokļiem bankām, kura gan, jāatzīst, manuprāt, beidzās pozitīvi – jauna solidaritātes iemaksa nebūs jāveic tām bankām, kas audzē vietējo uzņēmumu un privātpersonu kreditēšanu virs noteiktiem līmeņiem. Gribu uzslavēt Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un valdības kopējo darbu, pateicoties tam, izdevās nonākt līdz šim pozitīvajam rezultātam.

Ko varat teikt par šī gada labāko obligāciju likmes piedāvājumu – 14,5%? Runa ir par airBaltic obligācijām ar pievilcīgāko kupona likmi pēdējo gadu vēsturē un biržas vēsturē kopumā. Vai tas ir saistāms ar iespējamo kompānijas akciju emisiju? Kopumā viss var beigties labi?

Roberts Idelsons: Ņemot vērā, ka Signet Bank piedalījās obligāciju emisijā un, visticamāk, arī iespējamajā akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā mums varētu būt sava loma, varu sniegt redzējumu uz procesu kopumā. Kompānijai bija jāatrisina samērā sarežģīts uzdevums – vajadzēja atmaksāt 200 miljonu eiro obligāciju emisiju šī gada jūlijā. Viņi mēģināja to darīt pērnā gada oktobrī, bet nesanāca, jo tirgus nebija pārāk labs un arī nosacījumi, kas tika iedoti, netika tirgū akceptēti. To pašu airBaltic mēģināja izdarīt šā gada pavasarī, un tas izdevās. Jā, likme ir augsta, bet tā atspoguļo to riska līmeni, kāds airBaltic ir. Tā ir valsts aviosabiedrība, bet ir vesela virkne Eiropas noteikumu, kas liedz valstij atbalstīt savu uzņēmumu. Kā jau arī redzējām – valsts nevarēja nedz garantēt saistības, ne kādā citādā veidā palīdzēt. Vienīgais, ko varēja – nopirkt daļu obligāciju. Emisija notika uz nosacījumiem, kas kompānijām ar šādiem finanšu rādītājiem starptautiskajā tirgū ir pieejami. Ir ļoti labi, ka airBaltic šī obligāciju emisija izdevās, jo, ja tas nebūtu paveikts, mēs runātu par saistību vai pašas kompānijas restrukturizāciju. No šāda pavērsiena izdevās izvairīties, un nākamais solis ir tikai loģisks. Izejot biržā ar akciju piedāvājumu un veiksmīgi piesaistot kapitālu, būs iespēja daļēji vai pilnībā segt iepriekšējo aizņēmumu un aizņemties jau uz labākiem noteikumiem, nevis par 14,5%. Turklāt stāsts par stratēģisko investoru piedevām ir tāds, ka airBaltic vairs nav kompānija, kas nevienam nav vajadzīga. Tā ir vajadzīga, un es domāju, ka, visu darot pareizi, noslēgums var būt pat ļoti labs. Es domāju, ka pašreizējā publicitāte ap airBaltic ir pārspīlēti negatīva.

Vai ECB likmju samazināšana varētu turpināties, vai tas ietekmēs aktivitāti finanšu tirgū, un kā tas varētu ietekmēt vietējo uzņēmēju investīciju lēmumus? Patlaban eirozonas vidējā inflācija ir noslīdējusi līdz 2,2%, konkrēti, Latvijā zem 1% robežas.

Roberts Idelsons: Nešaubīgi, ka katra likmes samazināšana tieši ietekmē vietējo uzņēmēju izmaksas.

Andris Bite: Ražojošajiem un eksportējošajiem uzņēmumiem ir tādas kā spīles. Proti, no lielajiem tirgiem ir liels spiediens dzēst inflāciju. Līdztekus spiediens palielināt izmaksas ir ne mazāks. Mēs visiem spēkiem to dzēšam – gan darba algās, gan piegādātājos. Gada griezumā tas ir lielākais risks – peļņas maržas rūk fantastiskā tempā. Nav skaidrības, kas tālāk. Izmaksu spiediens turas gan darba algu sadaļā, gan vāja un vidēja līmeņa piegādātāju sadaļā. Izmaksu pieauguma inerce ir, bet šobrīd ar to netiekam galā. Savukārt visi lielie pircēji spiež samazināt cenas. Tas jau stabilizēsies kaut kad, tikai šis periods ir jāiztur.

Algu gada inflācija vēl aizvien turas 8% līdz 9% robežās pēdējos mēnešos.

Andris Bite: Nezinu par banku sektoru, bet ražošanā tas noteikti ātri bremzēsies. Sabiedriskajam sektoram ir būtiska loma algu inflācijā, un mēs veicam sarunas Finanšu ministrijā, lai to nobremzētu. Algu pieauguma bremzēšana ir viens no smagākajiem jautājumiem, jo cilvēkiem ir gaidas, un to var saprast. Preču inflācijas pieaugums sākotnēji pamatīgi pārsniedza algu inflāciju, tomēr, ja turpināsim šādā veidā – zaudēsim konkurētspēju pavisam. Bīstamie piemēri jau parādās – East Metal. Virs 500 darbinieku, bet šobrīd jau gudro par izvākšanos no Latvijas. Arguments, ka mēs ne ar ko vairs neesam labāki par kaimiņzemēm. Ja mēs ātri zaudējam šo pievilcību, tad citu bonusu jau nav. Nodokļu sistēma tomēr mums ir dārgāka, energosistēma arī, un balansu uzņēmumiem atrast ir ļoti grūti.

Kādas ir naudas piedāvājuma cenas, tās pieprasījums? Vai obligāciju kupona likmes vēl var augt, vai arī tām vajadzētu stabilizēties 8% līdz 12% robežās, ja neapspriežam atsevišķus izņēmumus?

Roberts Idelsons: Signet Bank organizēto emisiju gadījumā mēs nevaram teikt, ka būtu notikušas kādas kardinālas izmaiņas. Ir pieprasījums pēc finansējuma, bet nauda nepieciešama nevis tik daudz jauniem projektiem, cik iepriekšējo vai esošo saistību refinansēšanai. Tajā pašā laikā mums kapitāla tirgū ir bijušas arī vairākas jaunas emisijas, kurās uzņēmumi ir piesaistījuši naudu attīstībai, neraugoties uz salīdzinoši lielām procentu likmēm. 8% līdz 10% daļēji nodrošinātām obligācijām ir labs pieprasījums, un arī piedāvājums ir bijis. Atsevišķās nozarēs ir uzņēmēji, kas redz investīciju perspektīvas. Nekustamā īpašuma jomā gada sākumā bija tāda kā sabremzēšanās, bet šobrīd redzam, ka ir pieprasījums pēc attīstības projektiem. Fakts, ka aktivitāte lielāku likmju dēļ ir nedaudz mazāka, bet tā ir.Par kupona likmēm aprēķins ir vienkāršs. Kad bija nulles bāzes likmes obligācijām, likmes bija ap 6% gadā. Šobrīd tas retranslējas 6% plus 3,5% Euribor, tas ir, vidējā kupona likme ir ap 9,5%. Riska prēmiju apjoma ziņā procentu likmes ir bijušas stabilas jau piecus gadus. Latvijā uzņēmumi nav saskārušies ar atmaksas problēmām vai defoltiem, un tirgus ir parādījis savu stabilitāti. Manuprāt, tas ir labs emitentu rādītājs, ka viņi pie šādas likmes spēj kvalitatīvi investēt un atdot naudu.

Kā redzat uzņēmēju noskaņojumu? Vai tas ietekmē lēmumus startēt Nasdaq biržā?

Andris Bite: Runājot ar tiem sabiedriski aktīvajiem uzņēmējiem, kuri kaut ko mēģina mainīt sistēmā, noskaņojums ir negatīvs. Te pamatā nav stāsts par tirgus situāciju. Patiesībā bijis ir vēl daudz sliktāk, un gada griezumā raugoties – normāla situācija, dzīvot var. Ja pirms trīs gadiem bija brīnišķīga situācija, tad šodien ir katastrofa, bet kopumā ir normāli. Jautājums ir par to, ka mēs nedzīvojam nodalīti kaut kādās atsevišķās nozarēs, bet valstī, kur ir kaut kādi noteikumi, atbalsta mehānismi vēlmei investēt, un šajā jomā izmaiņu nav. Cerības līdz ar katru jaunu valdību ir, un katru reizi tiek stāstīts, kā vajadzētu un kā būtu labi, bet iet laiks, un esam turpat, kur sākām. Piemēram, tās pašas darbaspēka nodokļa izmaiņas mēs jau divus gadus muļļājam un nekur uz priekšu netiekam. Šīs nepiepildītās uzņēmēju cerības ar laiku ir radījušas sava veida apātiju. Daļēji tas noteikti ietekmē vēlmi investēt, piesaistīt naudu. Atzīsim, ka vēlme ņemt naudu attīstībai būtu lielāka, ja uzņēmējdarbības vide būtu nedaudz atbalstošāka. Nu, ja justos uzņēmumi vajadzīgi. Šobrīd ir sajūta, ejot ministrijās, ka esam tādi nevēlami ciemiņi.

Liene Dubava: Runājot ar biržas uzņēmumu pārstāvjiem, nav tā, ka būtu tumsa tuneļa galā. Ir gaisma un cerība, ir mērķi. Katram uzņēmumam, protams, individuāli - atkarībā no nozares un investīciju virziena. Eksportētāji, tie, kuri izplešas kaut kur ārpusē – tie ir vairāk optimisma pilni, tiem, kuri vairāk orientējas uz vietējo tirgu, ir grūtāk un līdz ar to optimisma mazāk. Ir jau zināms, ka ekonomika ir cikliska un arī tas, ka pēc grūtākiem laikiem seko labāki. Izmisumam nav pamata, ir jādara tas, ko katrs vislabāk protam, un viss būs!

Andris Bite: Mazliet jāprecizē tas, ko dzirdu no kolēģiem. Ja prasa individuāli, kā pašam iet, tad viss ir labi, bet, ja prasa, kā kopumā, tad viss ir slikti.

Roberts Idelsons: Es gribētu atklāt šīs noskaņas cēloni. Skaidrs, ka ir bijis daudz sliktāk, un no šāda aspekta patlaban situācija šobrīd ir normāla. Tomēr varētu būt daudz labāk. Tā vide, kurā esam, ar visu šo nodokļu sāgu, neizpildītiem solījumiem, dažādiem negaidītiem pārsteigumiem, tā nomāc un uzņēmējam atsit vēlmi darīt. Kopumā šī radītā attieksme atstāj ietekmi uz valsts ekonomikas attīstību. Ja uzņēmēji nav motivēti, ja nejūtas gaidīti, tad veidojas šī sajūta, ka nevajag, kas nereti rezultējas ar bezdarbību, nogaidīšanu.

Kā jūs vērtējat nodokļu reformas piedāvājumu – vai tā veicinās izvirzītā mērķa sasniegšanu, proti, Latvijas uzņēmēju konkurētspējas palielināšanu? Piebildīšu, ka saruna notiek 3. septembrī, kad vēl oficiāli nav konkrētu aprišu, un runājam tieši no šīs prizmas. Lūdzu vispārīgus iespaidus, jo detaļas vēl var mainīties!

Andris Bite: No pirmā piedāvājuma, kas parādījās augusta beigās, nupat nedēļas laikā ir notikušas apmēram astoņas sarunas un četri jauni piedāvājumi. Šodien iešu jau uz otro sanāksmi un teikšu, ka tiek līmēts kopā kaut kāds nodokļu Frankenšteins. Kas īsti notiek praktiski? No mūsu puses bija uzlikti vairāki mērķi. Pirmais – nodokļu sistēmas vienkāršošana. Otrs – konkurētspēja visās algu grupās ar pārējām divām Baltijas valstīm. Proti, nevajag neko mazāk, vajag līdzīgi, vienādi. Pārējie uzstādījumi bija pakārtoti. Šis te Frankenšteins veidojas no politiskajiem kompromisiem, kuriem nav nekā kopīga ar uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu. Vienu lietu ņemam ārā, citu liekam iekšā, jo tā kāds ir iedomājies. Jāteic, ka šis ir pirmais gadījums, kad mēs ar arodbiedrībām esam vienojušies. Sociālajiem partneriem ir skaidrs, kāda ir minimālā alga, kāds ir neapliekamais minimums, kāda iezīmējas vidējā alga. Tajā pašā laikā turpinās šis nodokļu izmaiņu lipināšanas process. Pa divām reizēm dienā. Tas noteikti beigsies, bet uzreiz piebildīšu, ka ir politiski noteiktas lietas, kuras nedrīkst aiztikt. Piemēram, PVN nedrīkst mainīt, izdevumu samazināšanu nedrīkst likt iekšā šajā projektā. Līdz ar šiem ierobežojumiem ir grūti realizējamas mūsu prasības, un apnīk jau skandēt vienu un to pašu. Šobrīd ir mērķis tikt līdz nākamajam solim. Noteikti šīs sarunas publicēšanas brīdī būs redzams šī apnicīgā procesa rezultāts. Cīnāmies par to, lai tas nekļūtu par nodokļu paaugstināšanas projektu. Tas rit jau divus gadus. 2. septembrī viss bija gandrīz gatavs, un tad ienāca Progresīvie un pateica, ka vajag mazajām algām vēl vairāk pacelt, un visa aritmētika un rēķināšana sākās no gala.

Valsts uzņēmumu ienākšana kapitāla tirgos, šķiet, notiks! Vai šajā jomā valsts var pārspīlēt? Piemēram, vienlaikus tirgū parādās vairāki valsts uzņēmumu obligāciju piedāvājumi, pieņemsim, ka kopējais pieprasījums sasniedz pārāk lielu skaitli. Vai tas palielinātu kupona likmes? Pieprasījums var būt par lielu?

Roberts Idelsons: Mēs visi zinām, ka Latvijā ir ļoti daudz brīvas naudas. Mēs zinām, cik naudas stāv bankās. Mums vēl ir pensiju plāni ar 8 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka jebkuram kvalitatīvam emitentam, kurš vēlas vietējā tirgū aizņemties līdz 100 miljoniem, nevajadzētu būt satraukumam un ārvalstu tirgos nav ko meklēt. Turklāt likmes būs izdevīgākas nekā tad, ja uzņēmums startēs starptautiskos tirgos ar savu piedāvājumu. Es pieņemu, ka, ja airBaltic vajadzētu vien 100 miljonus, nevis 300, viņi, emitējot obligācijas tikai vietējā tirgū, dabūtu zemāko likmi. Līdzko ir starptautiskais piedāvājums, ir jārēķinās ar nedaudz cita tipa investoriem, kas ir alkatīgāki. Turklāt jebkurš starptautiskais investors, raugoties uz Latviju, riskos ierēķina arī karu. Mēs šeit, Latvijā, to nedarām. Tas a priori vietējā tirgū dod zemāku sagaidāmo kupona likmi obligācijai. Vietējam tirgum ir milzīgs potenciāls, un, lai arī ir parādījušies jauni emitenti, tas vēl pat nav ne tuvu mūsu tirgus finanšu iespējām.

Liene Dubava: Es tikai priecātos piedzīvot brīdi, kad vienlaikus vairāki lieli valsts uzņēmumi parādās biržā. Iespējams, ka drīzumā tas arī notiks un turpmākais gads būs investoriem interesants. Patiesībā ir daudz piemēru, kad piedāvājums ar lielu summu aiziet rūkdams. Ignitis ar 450 miljoniem tāds bija. Viss ir atkarīgs no uzņēmuma piedāvājuma, kas tiek atnests uz biržu. Ja tas ir labs, tad investori nebūs jāskubina.

Daudz tiek spriests par valsts uzņēmumu daļēju kapitalizāciju, pārdodot to akcijas. Neiedziļinoties tajā, kas ir stratēģisks un kas mazāk, kāda, jūsuprāt, būtu pareizā kapitalizācijas daļa? Vai būtu jādod kāda priekšroka Latvijas pilsoņiem, iegādājoties valsts uzņēmumu akcijas? Ja vajadzētu dot priekšroku, vai, jūsuprāt, iedzīvotāju finanšu pratība ir pietiekamā brieduma pakāpē?

Liene Dubava: Klasiski tie ir 20% līdz 25%, kas tiek uzskatīti par pietiekamu, lai uzņēmuma akcijām veidotos normāla tirgus cena. Tas nozīmē, ka pie neliela kapitalizācijas procenta arī to akciju, kas maina savus īpašniekus, būs maz. Valstij un pašvaldībai gan būtu jāvērtē šī kapitalizācijas daļa, izejot no uzņēmuma nozīmes vispār. Mums jau šobrīd ir virkne pašvaldību uzņēmumu, kas strādā brīva tirgus un konkurences apstākļos, konkurē ar privātajiem uzņēmumiem, un nav pamatojuma, kādēļ valstij vai pašvaldībai būtu šādi uzņēmumi jātur savā pārvaldībā. Ja jautājums tiek atbildēts – ir iespējams, ka kapitalizācijas apjoms var būt cits. Runājot par īpašu piedāvājumu Latvijas iedzīvotājiem – tas ir iespējams, bet, manuprāt, tas būtu tuvredzīgs solis. Aritmētika ir vienkārša – uzrunājot vairāk investoru, var piesaistīt vairāk naudas un par labāku cenu. Gan Enefit Green, gan Ignitis gāja ar Baltijas piedāvājumu privātpersonām, savukārt institucionālajiem un profesionālajiem investoriem ģeogrāfija ir ļoti plaša.

Roberts Idelsons: Līdztekus no jau pieminētajiem piemēriem seko, ka piedāvājumā var iestrādāt noteikumu, ka katrs Latvijas iedzīvotājs, kurš piesakās uz noteiktu daudzumu akciju, tās arī saņem. Bieži vien investoru naudas piedāvājums ir daudz lielāks, un ar šādu noteikumu mēs varam garantēt, ka Latvijas iedzīvotāji saņem to, uz ko ir parakstījušies, nevis proporcionāli mazāk. Šādi tiek apmierināts mazo vietējo investoru pieprasījums pilnībā, protams, līdz noteiktai robežai. Savukārt pilnībā norobežot piedāvājumu tikai Latvijas investoriem nebūtu loģiski.

Kā jūs redzat privāto un valsts uzņēmumu līdzāspastāvēšanu? Ko dotu lielāka kapitalizācija?

Andris Bite: Latvijā valsts un pašvaldību uzņēmumu un privātā sektora attiecības vienmēr ir bijušas nedaudz sakāpinātas, un Latvijā tautsaimniecība aizvien vairāk sliecas tāda modernā sociālisma virzienā. Te drīzāk ir jārunā par pašvaldību uzņēmumiem, kur jautājums par godīgu konkurenci ir priekšplānā. Konkurence tiek kropļota visu laiku gan šķērssubsīdijās, gan norakstāmās investīcijās. Primārais mērķis ir panākt, lai konkurence būtu godīga. Mums valstī ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi tie uzņēmumi, kuriem tiešām ir stratēģiska nozīme un kurus vajadzētu paturēt valsts rokās, bet desmitiem ir to, kurus vajadzētu kapitalizēt. Tā ir nepieciešamība, jo nemākam jau publiski šos uzņēmumus apsaimniekot. Ir, protams, risks, ka no valsts uzņēmuma monopola var ātri tikt pie privāta monopolista, jo tirgus ir mazs. Kā no tā izvairīties, nezinu, bet noteikti ir mehānismi.

Kā redzat Latvijas uzņēmēju ambīcijas gada perspektīvā, teiksim, līdz nākamā gada septembrim? Vai tirgus aktivitāte augs, un, ja tā, tad kas varētu būt galvenie motīvi 2025. gadā?

Andris Bite: Ambīcijas kopš iepriekšējās diskusijas pērn nav mainījušās. Protams, ka uzņēmēji pieradīs pie jaunajiem normālajiem apstākļiem. Tieši runājot par kapitāla tirgus iespējām, domāju, ka vēl aizvien ieteikums ir tas pats – šī lieta ir jāpopularizē, jo ieskriešanās ir ļoti lēna. Pats no sava piemēra varu vien teikt, ka sākotnēji obligācijas neuztvēru nopietni, tad sāku apsvērt, interesēties. Tas aizņēma gadus.Ambīcijas, manuprāt, augs paralēli zināšanām par kapitāla tirgu. Vēl viens aspekts ir kopējais fons – vai tas saka riskēt un nekas traks jau nenotiks, vai arī brīdina, ka labāk nevajag. Tas jau ir uzņēmējdarbības vides jautājums.

Roberts Idelsons: Jau trešo gadu Signet Bank kopā ar partneriem rīko Baltijā lielāko kapitāla tirgus notikumu - konferenci Baltic Capital Markets Conference, un es izmantošu iespēju šo notikumu pareklamēt, jo tas pieder pie finanšu instrumentu popularizēšanas, kas ir viens no Signet Bank darbības mērķiem. Konference notiks 7. novembrī Rīgā, ATTA Center, un es esmu vairāk nekā pārliecināts, ka šogad būs vēl vairāk vērtīgas informācijas, pieredzes stāstu un izcilu nozares ekspertu. Savukārt Kapitāla tirgus akadēmija ir vienas dienas bezmaksas izglītojošs pasākums uzņēmējiem ar mērķi vairot zināšanas par kapitāla tirgus instrumentiem, finansējuma iespējām, kā arī sniegt praktiskus pieredzes stāstus un iespēju klātienē satikties ar dažādu nozaru profesionāļiem Šis ir salīdzinoši jauns projekts, aizsākām to pagājušajā gadā. Esam saņēmuši novērtējumu no vietējiem uzņēmējiem, tāpēc šogad devāmies izglītojošos braucienos uz reģioniem – bijām Valmierā, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā. Jebkurš uzņēmējs vai uzņēmuma vadītājs, finanšu direktors var pieteikties dalībai šajā akadēmijā Signet Bank mājaslapā!

Liene Dubava: Esmu optimistiska. Pieņemu, ka jau pieminētie valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu veidot nopietnu piedāvājuma sadaļu. Vai šie piedāvājumi gatavību sasniegs tieši nākamgad, garantiju nav. Ceļš uz biržu nav ātrs, viss ir jāsakārto, ir jāpanāk atbilstība. Gada perspektīvā noteikti parādīsies vismaz informācija par to, kurš no valsts vai pašvaldību uzņēmumiem ir ceļā uz biržu. Pieņemu, ka arī obligāciju iespējas tiks izmantotas. Instruments ir saprotams gan investoriem, gan uzņēmējiem, un kustība būs. Sprādzienveida attīstība, visticamāk, nākošgad nenotiks. Arī privātajā sektorā ir vismaz pāris vidēji lieli uzņēmumi, kuri apsver iespējas. Dažus nosaukumus dzirdēsiet jau drīzumā, daži parādīsies nākamajā gadā. Jācer, ka visi plāni realizēsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Signet Bank piešķir 2,5 miljonus eiro D8 Corporation jaunu finanšu tehnoloģiju produktu izstrādei

Db.lv,01.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju banka Signet Bank ar Attīstības finanšu institūcijas Altum garantiju no Eiropas fondu līdzekļiem piešķīrusi 2,5 milj. eiro finansējumu inovatīvo finanšu tehnoloģiju uzņēmumam D8 Corporation.

Finansējums tiks izmantots gan jaunu produktu attīstībai, gan esošo finanšu saistību refinansēšanai. D8 Corporation jau tagad ir veiksmīgi ieviesis savus risinājumus vairāk nekā 32 valstīs, un šis finansējums ļaus uzņēmumam stiprināt savu pozīciju kā vienam no vadošajiem spēlētājiem globālajā finanšu tehnoloģiju tirgū.

D8 Corporation izstrādā tehnoloģiski progresīvas un drošas finanšu tehnoloģijas un IT risinājumus, kas galvenokārt paredzētas bankām un finanšu institūcijām. Uzņēmums piedāvā tradicionālās banku sistēmas maksājumu karšu un kontu apstrādei, risinājumus maksājumu sistēmām, "digitālo maciņu", kā arī tehnoloģijas krāpniecisko darbību un naudas atmazgāšanas novēršanai. 90% no visiem pasūtījumiem veido eksporta tirgi. Uzņēmums šobrīd aktīvi paplašina savas aktivitātes Centrālāzijas, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju bankas Signet Bank AS esošajam valdes sastāvam pievienojas bankas vecākā viceprezidente, klientu attiecību un apkalpošanas pārvaldes vadītāja Ineta Done, kura turpmāk ieņems valdes locekles amatu.

I. Done būs atbildīga par korporatīvo klientu apkalpošanu un Signet Bank grupas zīmola attīstību, turpinot stiprināt bankas pozīcijas korporatīvo klientu finansēšanas un apkalpošanas jomā.

I. Done ir augsti kvalificēta finanšu nozares eksperte ar 30 gadu pieredzi finanšu un banku sektorā. No 2013. līdz 2024. gada septembrim bijusi Signet Bank AS vecākā viceprezidente un klientu attiecību un apkalpošanas pārvaldes vadītāja. Tāpat bijusi arī valdes locekle bankas meitas uzņēmumā Signet Asset Management IPA no 2015. līdz 2023. gadam un no 2024. gada janvāra līdz šī gada septembrim valdes priekšsēdētāja Signet Pensiju Pārvalde IPAS. Līdz tam Ineta pieredzi guvusi vairākās vietējās bankās, ieņemot vadītājas pozīcijas klientu apkalpošanas un privātbaņķieru nodaļās. Ieguvusi augstāko profesionālo kvalifikāciju kā ekonomiste, ar specializāciju banku nozarē, maģistra grādu vadībzinātnē un sociālajās zinātnē Latvijas Universitātē. Papildus iegūts Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslas vēsturē un teorijā Latvijas Mākslas akadēmijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Segregēto kontu nākotne 2025. gadā: normatīvo izmaiņu ietekme un Magnetiq Bankas risinājumi

Sadarbības materiāls,06.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainīga normatīvā vide

FinTech industrija turpina dinamiski attīstīties, un normatīvās prasības kļūst arvien stingrākas. No 2025. gada aprīļa Eiropas Centrālā banka (ECB) nodrošinās Elektroniskās naudas iestādēm (ENI) un Maksājumu iestādēm (MI) tiešu piekļuvi maksājumu sistēmām, lai veicinātu tūlītēju kredīta pārvedumu veikšanu. Vienlaikus ECB aizliegs ENI un MI glabāt klientu līdzekļus nacionālajās centrālajās bankās ilgāk, kā nepieciešams tekošo maksājumu veikšanai. Šīs izmaiņas nozīmē, ka visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS), kas nav kredītiestādes, būs jānodrošina savu līdzekļu nošķirta turēšana no klientu līdzekļiem komercbankās, izvēloties uzticamu un atbilstošu partneri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Uzzini, kā piesaistīt finansējumu savam uzņēmumam vienas dienas pasākumā Kapitāla tirgus akadēmija

Db.lv,29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank aicina uzņēmumu īpašniekus un vadītājus, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem, akcijām un obligācijām, uz vienas dienas bezmaksas “Kapitāla tirgus akadēmiju” (turpmāk – akadēmija), kas norisināsies 31. maijā, Rīgā, viesnīcā AC Hotel no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Akadēmija ir Signet Bank 2023. gadā uzsākts ilgtermiņa sabiedriskais projekts, kas veiksmīgi īstenots gan Rīgā, gan Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās Liepājā, Cēsīs un 6. jūnijā norisināsies arī Valmierā. Akadēmijas mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

“Akadēmijā iegūtās zināšanas dod iespēju uzņēmējiem pašiem pieņemt pareizākos un efektīvākos finanšu lēmumus biznesa attīstībai. Kapitāla tirgus pratība – izpratne par plašāku finansējuma pieejamību ļaus ambicioziem Latvijas uzņēmējiem straujāk palielināt biznesa apjomus, audzēt uzņēmumu vērtību, algot kvalificētus darbiniekus. Galu galā ieguvēji būs visi – gan valsts, gan sabiedrība kopumā”, stāsta Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kas notiks, ja, gaidot kreditēšanu, bankas apliek ar nodokļiem?

Jānis Goldbergs,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Solidaritātes iemaksas graujošā ietekme uz nelielām vietējā kapitāla bankām

Db.lv,18.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji politiķu publiski paustajiem uzstādījumiem, pašreizējā banku Solidaritātes iemaksas likumprojekta redakcija paredz, ka jaunā iemaksa tiks piemērota visām bankām, neatkarīgi no to lieluma un kreditēšanas apjoma pieauguma pēdējos gados. Vietējās bankas Signet Bank un Industra Bank pauž bažas par šobrīd virzītā Likumprojekta graujošo ietekmi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, ko tas atstās uz nelielo vietējo banku attīstību un konkurētspēju.

Likumprojekts paredz iemaksas atlaižu “trepi”, atkarībā no katras bankas Latvijas aizņēmējiem izsniegto kredītu apjoma pieauguma, tomēr ir paredzēts, ka šīs atlaides stāsies spēkā tikai 2026. gadā. Savukārt Solidaritātes iemaksa 2025. gadā ir maksājama pilnā apjomā neatkarīgi no kredītportfeļa apjoma pieauguma laika periodā līdz 2025. gadam. Līdz ar to jaunais nodoklis visvairāk soda tās bankas, kas tieši pēdējos gados intensīvi palielinājušas savus kredītportfeļus.

Piemēram, no 2021. gada sākuma līdz 2024. gada beigām Signet Bank kredītportfelis būs palielinājies par vairāk nekā 50%, savukārt Industra Bank kredītportfelis par 150%!“Straujā kredītportfeļu audzēšana mums rezultējas arī straujākā procentu ienākumu pieaugumā. Šobrīd piedāvātā Likumprojekta redakcija nelielajām bankām radītu nesamērīgi lielāku nodokļu slogu, kas ir pretrunā ar valsts jau vairāk nekā divus gadus publiski pausto politiku – veicināt banku kreditēšanas apjomu pieaugumu,” komentē Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FinTech Latvija Asociācija (FLA) ir noslēgusi sadarbības līgumu ar AS Magnetiq Bank, kas fokusējas FinTech uzņēmumu apkalpošanā, piedāvājot bankas infrastruktūru biznesa attīstībai.

Šī ir pirmā šāda veida vienošanās, ko FinTech nozari pārstāvoša organizācija noslēgusi ar Latvijas komercbanku.

Magnetiq Bank pievienošanās FLA ir nozīmīgs solis bankas izaugsmē un apstiprina interesi un vēlmi sadarboties ar FinTech uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.

Banka piedāvās asociācijas biedriem bankas pakalpojumu arhitektūru, ļaujot tiem uzsākt un attīstīt savu biznesu “zem viena jumta”, ietaupot laiku un resursus.

Tīna Lūse, FinTech Latvija Asociācijas vadītāja: “FinTech apkalpošanu orientētas bankas ir ļoti svarīgs posms, lai veicinātu jaunu un inovatīvu finanšu pakalpojumu attīstīšanos un līdz ar to arvien lielāku sabiedrības finansiālo iekļautību un arī finanšu pratību.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Aicina Valmieras uzņēmējus uz Kapitāla tirgus akadēmiju, kurā varēs uzzināt, kā piesaistīt finansējumu sava uzņēmuma izaugsmei

Db.lv,04.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais kapitāla tirgus turpina attīstīties un pēdējos gados arvien vairāk Latvijas uzņēmumu biznesa attīstībai izvēlas piesaistīt papildu finansējumu ar kapitāla tirgus instrumentiem – obligācijām un akcijām.

Lai arvien vairāk vietējo uzņēmēju uzzinātu par kapitāla tirgus iespējām un izmantotu tā piedāvātās finansējuma iespējas – Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un Valmieras Attīstības aģentūru aicina Valmieras novada uzņēmumu īpašniekus un vadītājus uz bezmaksas vienas dienas “Kapitāla tirgus akadēmiju” 6. jūnijā, viesnīcā “Wolmar” no plkst. 9.00 līdz 15.00.

Akadēmijā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, dalīsies CleanR grupas valdes locekle Inta Liepa, Banga Ltd valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un APF Holdings finanšu direktors Mihails Keziks. Savukārt zināšanās un viedokļos par finansējuma piesaistes procesu kapitāla tirgū, potenciālā emitenta mājas darbiem un investoru gaidām dalīsies tādi eksperti kā Liene Dubava no Nasdaq Riga, Kristiāna Janvare no Signet Bank un Justīne Ignatavičute no Eversheds Sutherland Bitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona nodaļa sadarbībā ar Signet Bank aicina uzņēmējus, investorus un citus interesentus piedalīties Zemgales biznesa forumā “Uzņēmumu ceļš uz kapitāla tirgu”, kas notiks 9. oktobrī, Jelgavā, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.

Foruma galvenais mērķis ir sniegt uzņēmējiem vērtīgu informāciju par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām, kas var būt nozīmīgs attīstības solis ceļā uz jaunu finansējumu un izaugsmi. Dalībnieki varēs uzklausīt nozares ekspertu prezentācijas, piedalīties diskusijās un iegūt padziļinātu izpratni par pašreizējo ekonomikas situāciju un tās nākotnes prognozēm.

“Latvijas uzņēmumi arvien vairāk sāk apzināties, ka kapitāla tirgus nav tikai lielo starptautisko uzņēmumu biznesa attīstības privilēģija, bet reāla iespēja arī vietējo uzņēmumu biznesa izaugsmei. Piekļuve jauniem finansējuma avotiem un plašākai investoru bāzei var ievērojami palielināt uzņēmuma izaugsmes potenciālu. Piesaistot finansējumu kapitāla tirgū, uzņēmumi kļūst elastīgāki, uzlabo savu pārvaldību un palielina atpazīstamību, kas veicina to konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Latvijas uzņēmumiem kapitāla tirgus var spēlēt izšķirošu lomu tālākas biznesa izaugsmes nodrošināšanai!”, stāsta Kristiāna Janvare, Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja un kapitāla tirgus eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Jānis Goldbergs,26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija (LBAA) noslēgusi sadarbības līgumu ar AS Magnetiq Bank, kas kļuvusi par organizācijas oficiālo banku sektora partneri. Šī ir pirmā šāda veida vienošanās, ko blokķēdes nozari pārstāvošā organizācija noslēgusi ar kādu no Latvijas komercbankām.

Sadarbības rezultātā Latvijas kriptoaktīvu un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem būs iespējams saņemt konsultācijas un atbalsta pakalpojumus. Gan LBAA biedriem, gan citiem interesentiem būs pieejamas bankas ekspertu konsultācijas par finanšu tehnoloģiju un kriptoaktīvu pārvaldību. AS Magnetiq Bank piedāvā bankas infrastruktūru un tehnisko atbalstu, kas ļaus uzņēmumiem pieslēgt dažādus maksājumu risinājumus. Abu pušu vienošanās noslēgta uz vienu gadu.

"Šī sadarbība ar LBAA ir nozīmīgs solis pretim mūsu mērķim veicināt inovācijas Latvijas finanšu sektorā. Esam lepni kļūt par pirmo komercbanku Latvijā, kas sadarbojas ar blokķēdes nozari pārstāvošu organizāciju, un esam pārliecināti, ka kopīgās pūles veicinās jaunu, efektīvu finanšu risinājumu attīstību”, skaidro Antons Kononovs, AS Magnetiq Bank valdes priekšsēdētāja p.i..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Bankas saskaņojuma saņemšanas AS Magnetiq Bank valdes sastāvā darbu uzsāk jauni valdes locekļi Sandra Rituma, Edgars Valmers un Maksims Leščinskis.

Sandras Ritumas pārraudzībā būs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas joma (NILLTPFN), sankciju risku pārvaldības, darbības atbilstības un e-komercijas risku jomas. S. Rituma ir pieredzējusi atbilstības eksperte ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi NILLTPFN un atbilstības jomā gan banku, gan FinTech sektoros. Pēdējos divus gadus strādājusi uzņēmumā “Pyypl” Apvienotajos Arābu Emirātos, vadot Atbilstības un NILLTPFN uzraudzības komandu vairākās valstīs. No 2019. gada līdz 2023. gadam pildīja NILLTPFN jomas vadītājas pienākumus “Mintos AS”. S. Rituma ieguvusi profesionālā maģistra grādu finanšu vadībā Banku augstskolā un absolvējusi Executive MBA programmu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Pastāvīgi pilnveidojot savas zināšanas, 2018. gadā S. Rituma ieguvusi CAMS (Certified Anti-Money Laundering Specialist) sertifikātu un 2022. gadā projektu vadīšanas sertifikātu PRINCE2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstas kredītu likmes, ne vienmēr pieejami banku pakalpojumi – tās ir tikai dažas no problēmām, kurām uzņēmēji kopā ar finanšu institūciju pārstāvjiem mēģina rast risinājumus.

Par finanšu pieejamību un citām problēmām uzņēmēji diskutēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales Biznesa forumā “Uzņēmumu ceļš uz kapitāla tirgu”.

“Lai gan par grūtībām ar finanšu pieejamību runājam vairākus gadus, uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir maz pozitīvu pārmaiņu. Pievienotās procentu likmes ir nemainīgi augstas un kombinācijā ar lielu mainīgo procentu likmju īpatsvaru atspoguļojās ļoti augstās kredītu procentu likmēs. Eiropas Investīciju bankas aptauja liecina, ka finansiāli ierobežoto uzņēmumu īpatsvars Latvijā 2023. gadā bija tikai nedaudz zemāks nekā 2022. gadā un vairāk nekā divas reizes pārsniedz Igaunijas un Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Lai situāciju vērstu par labu, arī uzņēmumu kreditēšanas segmentā jāstiprina konkurence, cita starpā samazinot kredītu pārfinansēšanas izmaksas,” foruma atklāšanā problēmu iezīmēja LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkls AS Grenardi Group (mātesuzņēmums GRENARDI un GIVEN veikaliem) šodien sāks obligāciju emisijas publisko piedāvājumu par kopējo summu 5 miljoniem eiro.

No šīs summas 4 miljoni tiks novirzīti esošo saistību refinansēšanai. Obligācijām noteikta fiksētā procentu likme 10%, un dzēšanas termiņš ir 2027. gada 30. augusts.

Obligāciju emisijas otrā laidiena piedāvājums tiek izteikts saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprināto 2024.gada 20. marta AS Grenardi Group obligāciju emisijas pamatprospektu 17 miljonu eiro apmērā un uzņēmuma valdes apstiprinātajiem obligāciju emisijas otrā laidiena galīgajiem noteikumiem. Jaunās obligāciju emisijas kopējais apjoms ļaus emitentam piesaistīt līdz 5 miljoniem eiro, novirzot finansējumu esošo First North kotēto obligāciju refinansēšanai un uzņēmuma grupas turpmākai attīstībai un produktu klāsta palielināšanai. Iegādāties obligācijas varēs gan privātie, gan profesionālie investori Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Parakstīšanās periods sāksies 14. augustā un noslēgsies 27. augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Rīgā notiks lielākais kapitāla tirgus pasākums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference, fokusā tirgus izaugsme

Db.lv,25.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, 7. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau trešo gadu pēc kārtas notiks Baltijā lielākais kapitāla tirgus pasākums – Baltic Capital Markets Conference, kas turpinās aktualizēt Baltijas kapitāla tirgus nozīmi un attīstības perspektīvas.

Konferencē piedalīsies nacionālie un starptautiskie politikas veidotāji, finanšu institūciju pārstāvji, vietējie uzņēmēji un investīciju eksperti, lai diskutētu par aktualitātēm Baltijas un Eiropas kapitāla tirgos, investīciju klimatu un to nozīmi ekonomiskajā izaugsmē.

Konference norisināsies piecos paneļdiskusiju blokos, kas aktualizēs dažādas tēmas un jautājumus, piemēram, vai nenoteiktības apstākļos uzņēmumiem ir prātīgi veikt IPO, vai privātpersonas kļūst par jaunajiem institucionālajiem investoriem, kā kapitāla tirgus var palīdzēt atraisīt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izaugsmes potenciālu un ekspertu viedoklis jeb skats no malas par Baltijas kapitāla tirgu vietējā un globālā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LPKS LATRAPS pašlaik aktīvi gatavojas pirmajam publiskajam obligāciju piedāvājumam 2024.gada 4. ceturksnī, kurā būs aicināti piedalīties Baltijas privātie un institucionālie investori.

Kooperatīva nodoms ir piesaistīt līdzekļus, lai īstenotu Austrumeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes ASNS Ingredient projektu Latvijā. Ražotnes būvniecība tiks uzsākta jau šī gada nogalē.

"LATRAPS stabilas izaugsmes pamatā ir pastāvīgs kooperatīva biedru un klientu skaita pieaugums, eksporta attīstība un inovācijas lauksaimniecības nozarē. Lauksaimniecība vienmēr ir bijusi Baltijas durvis uz pasauli, un mūsu mērķis ir turpināt veicināt reģiona lauksaimnieku izaugsmi un nodrošināt spēcīgu pārstāvību globālajos tirgos. Vienlaikus sevi piesakām jaunās attīstības nišās, kas fokusējas uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu," atklāj LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Arī otrajā Grenardi Group obligāciju laidienā pieprasījums būtiski pārsniedz piedāvājumu

Db.lv,28.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas vadošais un strauji augošais juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkls AS Grenardi Group, kas pārvalda GRENARDI un GIVEN veikalus, veiksmīgi noslēdzis otro laidienu publiskās obligāciju programmas ietvaros, piesaistot 5 miljonus EUR.

Kopējais pieprasījums pēc obligācijām sasniedza 7.85 miljonus EUR, pārsniedzot sākotnēji piedāvāto 5 miljonu EUR apmēru otrā laidiena ietvaros par 57%. Piedāvājums piesaistīja vairāk nekā 590 investorus, no kuriem 86% bija no Latvijas, 11% no Igaunijas, un 3% no Lietuvas.

Ainārs Sprinģis, AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors: "Esam ļoti apmierināti ar veiksmīgi noslēgto otro obligāciju emisiju programmas ietvaros, kas piesaistīja būtisku investoru interesi. Šis rezultāts ne tikai apliecina tirgus uzticību AS Grenardi Group, bet arī sniedz mums spēcīgu stimulu turpināt mūsu stratēģisko attīstību. Esam pateicīgi mūsu esošajiem investoriem par uzticību un lēmumu turpināt ieguldījumus – viņu atbalsts ir būtisks šī panākuma elements. Jāuzsver, ka abas obligāciju emisijas īsā laika posmā ir noslēgušās ar lieliskiem rezultātiem, kas vēl vairāk apliecina mūsu pozīcijas stiprināšanu. Piesaistītie līdzekļi ļaus mums refinansēt esošās saistības, paplašināt veikalu tīklu un diversificēt piedāvājumu. Mūsu mērķis ir stiprināt pozīcijas Baltijas tirgū, nodrošinot pievienoto vērtību gan mūsu klientiem, gan akcionāriem."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir apstiprinājusi Baltijā lielākā lietoto automašīnu tirgotāja AS Longo Group obligāciju emisijas pamatprospektu. Pirmajā obligāciju laidienā plānots piesaistīt līdz 10 miljoniem eiro.

Baltijas privātie un profesionālie investori aicināti ieguldīt nodrošinātās obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 10% un dzēšanas termiņu trīs gadi. Parakstīšanās periods ilgs no 11. līdz 25. novembrim.

“Līdzšinējā uzņēmuma darbība apliecina Longo spēju augt — uzņēmums ir veicis stratēģiskus ieguldījumus visos būtiskajos biznesa procesos, lai nodrošinātu izaugsmes iespējas nākotnē. Nākamais solis — būtiski palielināt automašīnu sortimentu, kā arī paplašināt fizisko tīklu esošajos tirgos,” saka Edgars Cērps, AS Longo Group dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu AS Longo Group plāno izmantot esošo saistību refinansēšanai, kā arī uzņēmuma paplašināšanās plānu finansēšanai, kas ietver ieguldījumus apgrozāmajos līdzekļos, kuri nepieciešami jaunu auto krājumu iegādei un sagatavošanai, kā arī pārdošanas kanālu paplašināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai Baltijas akciju tirgus šobrīd ir peļņas gūšanas iespēja vērtību investoriem?

Edžus Ozoliņš,28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums Summus Capital piesaistījis 15 miljonus eiro, veicot privātu obligāciju emisiju ar fiksētu procenta likmi 9,5% apmērā un dzēšanas termiņu trīs gadi.

Kopējais pieprasījums pēc obligācijām sasniedza gandrīz 20 miljonus eiro, obligāciju piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 100 investori, un pieprasījums 1,3 reizes pārsniedza obligāciju piedāvājumu 15 miljonu eiro apmērā. Latvijas investori veidoja 75% no kopējā pieprasījuma, bet Igaunijas investori – 11 %.

Summus Capital jaunā obligāciju emisija ir guvusi būtiskus panākumus, piesaistot ievērojamu interesi gan no privāto, gan institucionālo investoru puses. Uzņēmums novērtē ieguvumus, ko sniedz tā klātbūtne kapitāla tirgos un plaša un daudzveidīga investoru bāze. Jaunā obligāciju emisija 15 miljonu eiro apmērā tiks izmantota, lai refinansētu uzņēmuma esošās obligācijas desmit miljonu eiro apmērā un finansētu citus vispārējus uzņēmuma mērķus – galvenokārt jaunu investīciju īpašumu iegādi. Uzņēmums novērtē to esošo investoru uzticību, kuri piedalījās apmaiņas piedāvājumā. Kopumā gandrīz piecus miljonus eiro pieprasīja esošie investori, savukārt 14,8 miljonus eiro ieguldīja 68 jauni investori,” saka Āvo Kopels, Summus Capital valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieprasījums pēc Eleving Group akcijām 1,2 reizes pārsniedzis bāzes piedāvājumu IPO ietvaros

Db.lv,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālie un privātie investori no Baltijas valstīm un Eiropas izrādīja lielu interesi par Eleving Group sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO): kopumā 4515 investori parakstījās uz uzņēmuma akcijām par kopējo summu 33 miljoni eiro, piedāvājuma bāzes apjomam tiekot pārsniegtam 1,2 reizes. Šis ir kļuvis par vēsturiski lielāko IPO Latvijā.

Eleving Group novēroja augstu pieprasījumu gan no privāto, gan institucionālo investoru puses. Institucionālie investori, tostarp fondi un privātā kapitāla pārvaldnieki no Baltijas un Rietumeiropas, veidoja 72% no kopējā emitēto akciju skaita.

IPO ietvaros uzņēmums piesaistīja 4466 privātos investorus, kas veidoja 28% no kopējā emitēto akciju skaita. Mērot pēc privāto investoru pieprasījuma apjoma Baltijas valstīs, aktīvākie bija investori no Igaunijas ar 52%, kam sekoja investori no Latvijas ar 36% un investori no Lietuvas ar 12% no kopējā pieprasījuma pēc akcijām. Vidējais privāto investoru vienas investīcijas apjoms bija 1994 eiro. Konsultējoties ar AS LHV Pank, uzņēmums ir noteicis galīgo piedāvājuma cenu 1,70 eiro apmērā par vienu akciju. Rezultātā piedāvājuma apjoms tika noteikts 29 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka atbalsta solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām, lai finansētu drošības vajadzības, bet labāk to būtu saistīt ar kreditēšanu, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka finansējums drošībai būs nepieciešams ne tikai gadu, divus, piecus, bet tas būs nepieciešams ilgākam laikam, tādēļ vislabāk ir atrast risinājumu, kas ir paliekošs.

"Mūsuprāt, būtu ļoti labi banku solidaritātes maksājumu saistīt kopā ar kreditēšanas izaugsmi. Ja kreditēšanas temps ir pārāk zems, valsts iekasē šo virspeļņas nodokli, savukārt, ja bankas dara savu darbu labāk, kreditēšana ir aktīvāka un tas parādās arī straujākā ekonomikas izaugsmē, šis ieguvums ir paliekošs un valsts lielākus ienākumus iegūst no citiem nodokļiem. Tad vairs nav tā, ka šogad var izņemt nodokli, bet nākamgad tur vairs nekā nav. Ja ekonomika ir augoša, tā spēj ģenerēt lielākus nodokļu ieņēmumus, un tas ir paliekošs efekts. Tas būtu labāks risinājums," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kreditētājs "DelfinGroup" Baltijas valstīs emitēs obligācijas līdz 15 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Publiskā piedāvājuma laikā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā "DelfinGroup" piedāvās investoriem iegādāties 150 000 obligāciju ar katras obligācijas nominālvērtību 100 eiro un fiksētu procentu likmi 10%. Obligāciju dzēšanas termiņš ir četri gadi.

Ieguldīt obligācijās varēs gan privātie ("retail"), gan institucionālie investori. Parakstīšanās periods ilgs no 2.septembra līdz 16.septembrim.

"DelfinGroup" valdes priekšēdētājs Didzis Ādmīdiņš norāda, ka publiskā emisija sniegs iespēju turpināt izaugsmi, paplašināt investoru bāzi un piesaistīt privātos investorus, kā arī stiprināt uzņēmuma pozīcijas tirgū un veicināt ilgtspējīgu attīstību. Obligācijas tiks piedāvātas ar zemāku nominālvērtību - 100 eiro, lai tās būtu pieejamas plašākam privāto investoru lokam, vienlaikus nodrošinot iespēju piedalīties arī institucionālajiem investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group veiks IPO Baltijā un Frankfurtē

Db.lv,11.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eleving Group sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) rezultātā akcijas plānots kotēt Nasdaq Riga Baltijas oficiālajā sarakstā un Frankfurtes biržas regulētajā tirgū.

Plānotais IPO galvenokārt sastāvēs no Eleving Group jaunās emisijas parasto akciju piedāvājuma un potenciāli arī esošo akciju piedāvājuma, ja jauno emisijas akciju pieprasījums pārsniegs piedāvājumu.

Akcijas būs pieejamas privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Vācijā publiskā piedāvājuma ceļā un privātā piedāvājuma veidā kvalificētiem institucionālajiem investoriem Eiropā.

Eleving Group ir iecēlusi AS LHV Pank par galveno IPO organizētāju, savukārt Signet Bank AS, Auerbach Grayson & CO un M.M. Warburg & CO iecelti par emisijas līdzorganizētājiem. Pie IPO realizācijas strādās arī virkne pārdošanas aģentu no Eiropas un ASV, tikmēr Aalto Capital nodrošinās Eleving Group un tās akcionāru finanšu konsultēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru