AS LPB Bank oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS Magnetiq Bank, vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti.

Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā ir 2023. gada beigās notikušais iegādes darījums, kurā Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank AS kļuva par AS LPB Bank 100% akciju īpašnieci un tās mātes sabiedrību.

Zīmola maiņa ir daļa no Signet Bank grupas un AS Magnetiq Bank plašākas biznesa attīstības stratēģijas. Tās mērķis ir veicināt efektīvāku finanšu inovāciju ieviešanu, digitālo produktu pieejamības uzlabošanu banku sektorā un stiprināt pozīcijas FinTech nozarē.

Jaunais nosaukums un zīmola vizuālā identitāte atspoguļo bankas apņēmību ieviest inovatīvus un augstvērtīgus digitālos finanšu risinājumus, paplašināt un dažādot finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, tādējādi nodrošinot klientiem vēl efektīvāku un labāku sadarbības pieredzi. AS Magnetiq Bank zīmola filozofija ir mijiedarbība starp vienkāršību, pieejamību un efektivitāti, atspoguļojot jaunākās globālās tendences digitālajā finanšu sektorā.

Latvijas investīciju bankas Signet Bank AS esošajam valdes sastāvam pievienojas bankas vecākā viceprezidente, klientu attiecību un apkalpošanas pārvaldes vadītāja Ineta Done, kura turpmāk ieņems valdes locekles amatu.

I. Done būs atbildīga par korporatīvo klientu apkalpošanu un Signet Bank grupas zīmola attīstību, turpinot stiprināt bankas pozīcijas korporatīvo klientu finansēšanas un apkalpošanas jomā.

I. Done ir augsti kvalificēta finanšu nozares eksperte ar 30 gadu pieredzi finanšu un banku sektorā. No 2013. līdz 2024. gada septembrim bijusi Signet Bank AS vecākā viceprezidente un klientu attiecību un apkalpošanas pārvaldes vadītāja. Tāpat bijusi arī valdes locekle bankas meitas uzņēmumā Signet Asset Management IPA no 2015. līdz 2023. gadam un no 2024. gada janvāra līdz šī gada septembrim valdes priekšsēdētāja Signet Pensiju Pārvalde IPAS. Līdz tam Ineta pieredzi guvusi vairākās vietējās bankās, ieņemot vadītājas pozīcijas klientu apkalpošanas un privātbaņķieru nodaļās. Ieguvusi augstāko profesionālo kvalifikāciju kā ekonomiste, ar specializāciju banku nozarē, maģistra grādu vadībzinātnē un sociālajās zinātnē Latvijas Universitātē. Papildus iegūts Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslas vēsturē un teorijā Latvijas Mākslas akadēmijā.

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank aicina uzņēmumu īpašniekus un vadītājus, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem, akcijām un obligācijām, uz vienas dienas bezmaksas “Kapitāla tirgus akadēmiju” (turpmāk – akadēmija), kas norisināsies 31. maijā, Rīgā, viesnīcā AC Hotel no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Akadēmija ir Signet Bank 2023. gadā uzsākts ilgtermiņa sabiedriskais projekts, kas veiksmīgi īstenots gan Rīgā, gan Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās Liepājā, Cēsīs un 6. jūnijā norisināsies arī Valmierā. Akadēmijas mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

“Akadēmijā iegūtās zināšanas dod iespēju uzņēmējiem pašiem pieņemt pareizākos un efektīvākos finanšu lēmumus biznesa attīstībai. Kapitāla tirgus pratība – izpratne par plašāku finansējuma pieejamību ļaus ambicioziem Latvijas uzņēmējiem straujāk palielināt biznesa apjomus, audzēt uzņēmumu vērtību, algot kvalificētus darbiniekus. Galu galā ieguvēji būs visi – gan valsts, gan sabiedrība kopumā”, stāsta Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs.

Pretēji politiķu publiski paustajiem uzstādījumiem, pašreizējā banku Solidaritātes iemaksas likumprojekta redakcija paredz, ka jaunā iemaksa tiks piemērota visām bankām, neatkarīgi no to lieluma un kreditēšanas apjoma pieauguma pēdējos gados. Vietējās bankas Signet Bank un Industra Bank pauž bažas par šobrīd virzītā Likumprojekta graujošo ietekmi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, ko tas atstās uz nelielo vietējo banku attīstību un konkurētspēju.

Likumprojekts paredz iemaksas atlaižu “trepi”, atkarībā no katras bankas Latvijas aizņēmējiem izsniegto kredītu apjoma pieauguma, tomēr ir paredzēts, ka šīs atlaides stāsies spēkā tikai 2026. gadā. Savukārt Solidaritātes iemaksa 2025. gadā ir maksājama pilnā apjomā neatkarīgi no kredītportfeļa apjoma pieauguma laika periodā līdz 2025. gadam. Līdz ar to jaunais nodoklis visvairāk soda tās bankas, kas tieši pēdējos gados intensīvi palielinājušas savus kredītportfeļus.

Piemēram, no 2021. gada sākuma līdz 2024. gada beigām Signet Bank kredītportfelis būs palielinājies par vairāk nekā 50%, savukārt Industra Bank kredītportfelis par 150%!“Straujā kredītportfeļu audzēšana mums rezultējas arī straujākā procentu ienākumu pieaugumā. Šobrīd piedāvātā Likumprojekta redakcija nelielajām bankām radītu nesamērīgi lielāku nodokļu slogu, kas ir pretrunā ar valsts jau vairāk nekā divus gadus publiski pausto politiku – veicināt banku kreditēšanas apjomu pieaugumu,” komentē Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) pasākumā "Gada investors 2023" par 2023.gada nozīmīgāko gada investīciju atzina Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonda "Livonia Partners" veikto ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā "Digital Mind", lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju kompānijas "EIP Dynamics" iegādi.

Polijas uzņēmums ir viens no lielākajiem "Microsoft" "Dynamics ERP" risinājumu nodrošinātājiem, kas apkalpo lielus uzņēmumus Polijā, Vācijā, Čehijā un Lielbritānijā. Investīciju darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

"Gada finanšu konsultants" balvas ieguvējs ir "Superia" par dažāda veida finanšu konsultācijām vairākos investīciju darījumos, bet "Gada juridiskais konsultants" ieguvējs ir "Cobalt" par konsultācijām piecos nozares pārdošanas darījumos .

Institucionālo investoru sektorā apbalvojuma "Gada ilgtspējas balva" ieguvējs ir "Merito & Saules Energy" par ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas projektos, savukārt, privāto investoru kategorijā apbalvojumu "Gada labākā sindicētā investīcija" ieguva “ASP Asset Management AIFP” par ieguldījumu jaunuzņēmumā “Monetizr”.

FinTech Latvija Asociācija (FLA) ir noslēgusi sadarbības līgumu ar AS Magnetiq Bank, kas fokusējas FinTech uzņēmumu apkalpošanā, piedāvājot bankas infrastruktūru biznesa attīstībai.

Šī ir pirmā šāda veida vienošanās, ko FinTech nozari pārstāvoša organizācija noslēgusi ar Latvijas komercbanku.

Magnetiq Bank pievienošanās FLA ir nozīmīgs solis bankas izaugsmē un apstiprina interesi un vēlmi sadarboties ar FinTech uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.

Banka piedāvās asociācijas biedriem bankas pakalpojumu arhitektūru, ļaujot tiem uzsākt un attīstīt savu biznesu “zem viena jumta”, ietaupot laiku un resursus.

Tīna Lūse, FinTech Latvija Asociācijas vadītāja: “FinTech apkalpošanu orientētas bankas ir ļoti svarīgs posms, lai veicinātu jaunu un inovatīvu finanšu pakalpojumu attīstīšanos un līdz ar to arvien lielāku sabiedrības finansiālo iekļautību un arī finanšu pratību.”

Vietējais kapitāla tirgus turpina attīstīties un pēdējos gados arvien vairāk Latvijas uzņēmumu biznesa attīstībai izvēlas piesaistīt papildu finansējumu ar kapitāla tirgus instrumentiem – obligācijām un akcijām.

Lai arvien vairāk vietējo uzņēmēju uzzinātu par kapitāla tirgus iespējām un izmantotu tā piedāvātās finansējuma iespējas – Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un Valmieras Attīstības aģentūru aicina Valmieras novada uzņēmumu īpašniekus un vadītājus uz bezmaksas vienas dienas “Kapitāla tirgus akadēmiju” 6. jūnijā, viesnīcā “Wolmar” no plkst. 9.00 līdz 15.00.

Akadēmijā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, dalīsies CleanR grupas valdes locekle Inta Liepa, Banga Ltd valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un APF Holdings finanšu direktors Mihails Keziks. Savukārt zināšanās un viedokļos par finansējuma piesaistes procesu kapitāla tirgū, potenciālā emitenta mājas darbiem un investoru gaidām dalīsies tādi eksperti kā Liene Dubava no Nasdaq Riga, Kristiāna Janvare no Signet Bank un Justīne Ignatavičute no Eversheds Sutherland Bitāns.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija (LBAA) noslēgusi sadarbības līgumu ar AS Magnetiq Bank, kas kļuvusi par organizācijas oficiālo banku sektora partneri. Šī ir pirmā šāda veida vienošanās, ko blokķēdes nozari pārstāvošā organizācija noslēgusi ar kādu no Latvijas komercbankām.

Sadarbības rezultātā Latvijas kriptoaktīvu un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem būs iespējams saņemt konsultācijas un atbalsta pakalpojumus. Gan LBAA biedriem, gan citiem interesentiem būs pieejamas bankas ekspertu konsultācijas par finanšu tehnoloģiju un kriptoaktīvu pārvaldību. AS Magnetiq Bank piedāvā bankas infrastruktūru un tehnisko atbalstu, kas ļaus uzņēmumiem pieslēgt dažādus maksājumu risinājumus. Abu pušu vienošanās noslēgta uz vienu gadu.

"Šī sadarbība ar LBAA ir nozīmīgs solis pretim mūsu mērķim veicināt inovācijas Latvijas finanšu sektorā. Esam lepni kļūt par pirmo komercbanku Latvijā, kas sadarbojas ar blokķēdes nozari pārstāvošu organizāciju, un esam pārliecināti, ka kopīgās pūles veicinās jaunu, efektīvu finanšu risinājumu attīstību”, skaidro Antons Kononovs, AS Magnetiq Bank valdes priekšsēdētāja p.i..

Pēc Latvijas Bankas saskaņojuma saņemšanas AS Magnetiq Bank valdes sastāvā darbu uzsāk jauni valdes locekļi Sandra Rituma, Edgars Valmers un Maksims Leščinskis.

Sandras Ritumas pārraudzībā būs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas joma (NILLTPFN), sankciju risku pārvaldības, darbības atbilstības un e-komercijas risku jomas. S. Rituma ir pieredzējusi atbilstības eksperte ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi NILLTPFN un atbilstības jomā gan banku, gan FinTech sektoros. Pēdējos divus gadus strādājusi uzņēmumā “Pyypl” Apvienotajos Arābu Emirātos, vadot Atbilstības un NILLTPFN uzraudzības komandu vairākās valstīs. No 2019. gada līdz 2023. gadam pildīja NILLTPFN jomas vadītājas pienākumus “Mintos AS”. S. Rituma ieguvusi profesionālā maģistra grādu finanšu vadībā Banku augstskolā un absolvējusi Executive MBA programmu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Pastāvīgi pilnveidojot savas zināšanas, 2018. gadā S. Rituma ieguvusi CAMS (Certified Anti-Money Laundering Specialist) sertifikātu un 2022. gadā projektu vadīšanas sertifikātu PRINCE2.

Baltijā vadošais un visstraujāk augošais juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkls AS Grenardi Group (mātesuzņēmums GRENARDI un GIVEN veikaliem) publiskā obligāciju piedāvājuma laikā ir veiksmīgi piesaistījis finansējumu 12 miljonu EUR apmērā ar fiksētu procenta likmi 10%.

Kopējais pieprasījums pēc obligācijām bija 21 miljons EUR no vairāk nekā 1300 investoriem, kas sākotnējo obligāciju piedāvājumu 12 miljonu EUR apmērā pārsniedza par 75%. Latvijas investori veidoja 85% no kopējā pieprasījuma, Igaunijas investori – 12%, savukārt Lietuvas – 3%.

Ģirts Rudzītis, AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors: “Investoru lielā aktivitāte ir pierādījums tam, ka ne tikai mēs, bet arī investori novērtē juvelierizstrādājumu nozares noturību, ko apliecina arī Grupas pēdējo gadu straujā izaugsme un attīstība. Mēs pateicamies ikvienam investoram, kurš izteica uzticību uzņēmumam, piedaloties šajā publiskajā obligāciju piedāvājumā. Esmu pārliecināts, ka kopā varēsim sasniegt jaunas virsotnes!”

Baltijas vadošais un strauji augošais juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkls AS Grenardi Group, kas pārvalda GRENARDI un GIVEN veikalus, veiksmīgi noslēdzis otro laidienu publiskās obligāciju programmas ietvaros, piesaistot 5 miljonus EUR.

Kopējais pieprasījums pēc obligācijām sasniedza 7.85 miljonus EUR, pārsniedzot sākotnēji piedāvāto 5 miljonu EUR apmēru otrā laidiena ietvaros par 57%. Piedāvājums piesaistīja vairāk nekā 590 investorus, no kuriem 86% bija no Latvijas, 11% no Igaunijas, un 3% no Lietuvas.

Ainārs Sprinģis, AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors: "Esam ļoti apmierināti ar veiksmīgi noslēgto otro obligāciju emisiju programmas ietvaros, kas piesaistīja būtisku investoru interesi. Šis rezultāts ne tikai apliecina tirgus uzticību AS Grenardi Group, bet arī sniedz mums spēcīgu stimulu turpināt mūsu stratēģisko attīstību. Esam pateicīgi mūsu esošajiem investoriem par uzticību un lēmumu turpināt ieguldījumus – viņu atbalsts ir būtisks šī panākuma elements. Jāuzsver, ka abas obligāciju emisijas īsā laika posmā ir noslēgušās ar lieliskiem rezultātiem, kas vēl vairāk apliecina mūsu pozīcijas stiprināšanu. Piesaistītie līdzekļi ļaus mums refinansēt esošās saistības, paplašināt veikalu tīklu un diversificēt piedāvājumu. Mūsu mērķis ir stiprināt pozīcijas Baltijas tirgū, nodrošinot pievienoto vērtību gan mūsu klientiem, gan akcionāriem."

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums Summus Capital piesaistījis 15 miljonus eiro, veicot privātu obligāciju emisiju ar fiksētu procenta likmi 9,5% apmērā un dzēšanas termiņu trīs gadi.

Kopējais pieprasījums pēc obligācijām sasniedza gandrīz 20 miljonus eiro, obligāciju piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 100 investori, un pieprasījums 1,3 reizes pārsniedza obligāciju piedāvājumu 15 miljonu eiro apmērā. Latvijas investori veidoja 75% no kopējā pieprasījuma, bet Igaunijas investori – 11 %.

“Summus Capital jaunā obligāciju emisija ir guvusi būtiskus panākumus, piesaistot ievērojamu interesi gan no privāto, gan institucionālo investoru puses. Uzņēmums novērtē ieguvumus, ko sniedz tā klātbūtne kapitāla tirgos un plaša un daudzveidīga investoru bāze. Jaunā obligāciju emisija 15 miljonu eiro apmērā tiks izmantota, lai refinansētu uzņēmuma esošās obligācijas desmit miljonu eiro apmērā un finansētu citus vispārējus uzņēmuma mērķus – galvenokārt jaunu investīciju īpašumu iegādi. Uzņēmums novērtē to esošo investoru uzticību, kuri piedalījās apmaiņas piedāvājumā. Kopumā gandrīz piecus miljonus eiro pieprasīja esošie investori, savukārt 14,8 miljonus eiro ieguldīja 68 jauni investori,” saka Āvo Kopels, Summus Capital valdes loceklis.

Juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkls AS Grenardi Group (mātesuzņēmums GRENARDI un GIVEN veikaliem) šodien sāks obligāciju emisijas publisko piedāvājumu par kopējo summu 5 miljoniem eiro.

No šīs summas 4 miljoni tiks novirzīti esošo saistību refinansēšanai. Obligācijām noteikta fiksētā procentu likme 10%, un dzēšanas termiņš ir 2027. gada 30. augusts.

Obligāciju emisijas otrā laidiena piedāvājums tiek izteikts saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprināto 2024.gada 20. marta AS Grenardi Group obligāciju emisijas pamatprospektu 17 miljonu eiro apmērā un uzņēmuma valdes apstiprinātajiem obligāciju emisijas otrā laidiena galīgajiem noteikumiem. Jaunās obligāciju emisijas kopējais apjoms ļaus emitentam piesaistīt līdz 5 miljoniem eiro, novirzot finansējumu esošo First North kotēto obligāciju refinansēšanai un uzņēmuma grupas turpmākai attīstībai un produktu klāsta palielināšanai. Iegādāties obligācijas varēs gan privātie, gan profesionālie investori Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Parakstīšanās periods sāksies 14. augustā un noslēgsies 27. augustā.

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Latvijas Banka atbalsta solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām, lai finansētu drošības vajadzības, bet labāk to būtu saistīt ar kreditēšanu, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka finansējums drošībai būs nepieciešams ne tikai gadu, divus, piecus, bet tas būs nepieciešams ilgākam laikam, tādēļ vislabāk ir atrast risinājumu, kas ir paliekošs.

"Mūsuprāt, būtu ļoti labi banku solidaritātes maksājumu saistīt kopā ar kreditēšanas izaugsmi. Ja kreditēšanas temps ir pārāk zems, valsts iekasē šo virspeļņas nodokli, savukārt, ja bankas dara savu darbu labāk, kreditēšana ir aktīvāka un tas parādās arī straujākā ekonomikas izaugsmē, šis ieguvums ir paliekošs un valsts lielākus ienākumus iegūst no citiem nodokļiem. Tad vairs nav tā, ka šogad var izņemt nodokli, bet nākamgad tur vairs nekā nav. Ja ekonomika ir augoša, tā spēj ģenerēt lielākus nodokļu ieņēmumus, un tas ir paliekošs efekts. Tas būtu labāks risinājums," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Eleving Group 23. septembrī uzsāka publisko akciju piedāvājumu Baltijā un Vācijā, kopumā piedāvājot 24,5 miljonus akciju par cenu no 1,6 līdz 1,85 eiro, kas kapitāla izteiksmē nozīmē aptuveni 40 miljonus eiro. Tā ir lielākā privātas kompānijas akciju emisija Latvijā un viena no prāvākajām Baltijas kapitāla tirgū. Piedāvājums noslēdzas 8. oktobrī.

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupa Eleving Group darbu sāka 2012. gadā, pirmsākumos piedāvājot transportlīdzekļu finansēšanas pakalpojumus. Grupas galvenā misija ir apkalpot sabiedrības grupas, kas nav tradicionālo banku klienti, un veicināt iekļaujošu ekonomiku ar inovatīviem, viegli lietojamiem un saprotamiem finanšu produktiem. Eleving Group transportlīdzekļu finansēšanas segments iekļauj nodrošinātos aizdevumus un mobilitātes pakalpojumus un veido aptuveni divas trešdaļas no visa portfeļa. Tā vadošais zīmols ir Mogo. Savukārt trešdaļu no portfeļa veido nenodrošinātie patēriņa finansēšanas pakalpojumi, ko primāri piedāvā Balkānos un Āfrikā.

“Hanseatic Alternative Investments AIFP” (“Hanseatic”), Latvijas Bankā reģistrēts alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, paziņo par Latvijā pirmā īres dzīvokļu ieguldījumu fonda “Hanseatic sustainable residential real estate fund I” apliecību emisijas uzsākšanu.

Fonds ir paredzēts ikvienam, kurš meklē diversificētus, profesionāli pārvaldītus ieguldījumus energoefektīvā nekustamajā īpašumā ar stabilu ienākumu plūsmu un ilgtermiņa kapitāla pieaugumu. Tam plānots piesaistīt līdz desmit miljoniem eiro.

Parakstīšanās periods sāksies 2024. gada 3. jūnijā un beigsies 2025. gada 28. februārī. Slēgtā tipa fonda darbības periods būs pieci gadi un minimālais ieguldījums 20 000 eiro (vienas apliecības nominālvērtība 1000 eiro). Fonds fokusēsies uz energoefektīvu īres dzīvokļu iegādi un pārvaldību Rīgā, ieguldot rūpīgi atlasītos projektos, kas atbilst stingriem ilgtspējas kritērijiem un sola būtisku ilgtermiņa vērtības pieaugumu.

Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners" (Merito) jaunas nekustamā īpašuma investīciju stratēģijas ietvaros veicis pirmos darījumus: divu vēsturisku īpašumu, daudzdzīvokļu ēku iegādi Vecrīgā – Kalēju ielā 18/20 un Pasta ielā 6.

Merito nekustamā īpašuma stratēģijas īstenošanai 2023. gadā nodibināja divus Latvijas kapitāla investīciju fondus – Merito Real Estate Special Fund I ar kopējo apmēru 1,2 miljoni eiro un Merito Real Estate Special Fund II – 1,9 miljonu eiro apmērā.

Merito Real Estate Special Fund I iegādājies īpašumu Kalēju ielā 18/20. Ēkas platība ir 3000 kvadrātmetru, zemes platība pārsniedz 820 kvadrātmetru. Ēkā ir 12 dzīvokļi un divas komercplatības. Darījumu līdzfinansē AS "Signet Bank". Kalēju ielas 18/20 ēkas atjaunošanas ideju un veidolu 1999. gadā veidoja Zaigas Gailes birojs. Merito fonds plāno veikt īpašuma fasādes atjaunošanas darbus, kā arī citus ilgtspējīgus uzlabojumus.

Nebanku kreditētājs "DelfinGroup" Baltijas valstīs emitēs obligācijas līdz 15 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Publiskā piedāvājuma laikā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā "DelfinGroup" piedāvās investoriem iegādāties 150 000 obligāciju ar katras obligācijas nominālvērtību 100 eiro un fiksētu procentu likmi 10%. Obligāciju dzēšanas termiņš ir četri gadi.

Ieguldīt obligācijās varēs gan privātie ("retail"), gan institucionālie investori. Parakstīšanās periods ilgs no 2.septembra līdz 16.septembrim.

"DelfinGroup" valdes priekšēdētājs Didzis Ādmīdiņš norāda, ka publiskā emisija sniegs iespēju turpināt izaugsmi, paplašināt investoru bāzi un piesaistīt privātos investorus, kā arī stiprināt uzņēmuma pozīcijas tirgū un veicināt ilgtspējīgu attīstību. Obligācijas tiks piedāvātas ar zemāku nominālvērtību - 100 eiro, lai tās būtu pieejamas plašākam privāto investoru lokam, vienlaikus nodrošinot iespēju piedalīties arī institucionālajiem investoriem.

Eleving Group sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) rezultātā akcijas plānots kotēt Nasdaq Riga Baltijas oficiālajā sarakstā un Frankfurtes biržas regulētajā tirgū.

Plānotais IPO galvenokārt sastāvēs no Eleving Group jaunās emisijas parasto akciju piedāvājuma un potenciāli arī esošo akciju piedāvājuma, ja jauno emisijas akciju pieprasījums pārsniegs piedāvājumu.

Akcijas būs pieejamas privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Vācijā publiskā piedāvājuma ceļā un privātā piedāvājuma veidā kvalificētiem institucionālajiem investoriem Eiropā.

Eleving Group ir iecēlusi AS LHV Pank par galveno IPO organizētāju, savukārt Signet Bank AS, Auerbach Grayson & CO un M.M. Warburg & CO iecelti par emisijas līdzorganizētājiem. Pie IPO realizācijas strādās arī virkne pārdošanas aģentu no Eiropas un ASV, tikmēr Aalto Capital nodrošinās Eleving Group un tās akcionāru finanšu konsultēšanu.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc diviem gadiem varētu pārfinansēt 340 miljonu eiro vērtās obligācijas ar lētāku finanšu instrumentu, preses konferencē 8.maijā sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Komentējot obligāciju darījuma procentu likmi 14,5% apmērā, Jakovļevs norādīja, ka tie ir 49,3 miljoni eiro gadā, bet darījumā ir iestrādāta opcija, ka obligācijas var apmaksāt pēc diviem gadiem, pārfinansējot to ar lētāku instrumentu.

"Līdz ar to šie procentu maksājumi varētu aprobežoties ar diviem gadiem," papildināja Jakovļevs.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" apzinās, ka tā ir augsta likme, bet vienīgā, kas patlaban aviokompānijai bija pieejama.

"Tas, protams, ir daudz vairāk nekā mēs maksājām līdz šim, kas atbilst reālajai tirgus situācijai, kad likmes un riska pakāpe ir augsta. "airBaltic" biznesa plāns paredz izaugsmi lidmašīnu flotes skaitā, kas var uzlabot rentabilitāti, tādēļ sagaidām, ka peļņas norma uzlabosies, lai apmaksātu šos procentus," sacīja Jakovļevs.

Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup 25. septembrī uzsāka 15 miljonu eiro obligāciju kotēšanu biržas Nasdaq Riga Baltijas regulētā tirgus korporatīvo vērtspapīru sarakstā.

Uzņēmums publiskā piedāvājuma laikā veiksmīgi pabeidzis šo obligāciju emisiju, kopējam pieprasījumam pārsniedzot emisijas apjomu par gandrīz 50%. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 100 eiro, un to dzēšanas termiņš ir četri gadi ar fiksētu procentu likmi 10% gadā un ikmēneša procentu izmaksu.

"Esmu priecīgs par augsto pieprasījumu pēc DelfinGroup obligācijām, kas veidoja 148% no piedāvājuma. Tas ir 2,700 Baltijas investoru uzticības apliecinājums DelfinGroup uzņēmuma darbības stratēģijai un biznesa modelim, kuru mēs ļoti novērtējam. Šodien sākas šo obligāciju kotēšana Nasdaq Riga Baltijas regulētā tirgus korporatīvo vērtspapīru sarakstā, tādejādi sniedzot iespēju tiem investoriem, kuri vēlas palielināt savas pozīcijas, to izdarīt otrreizējā tirgū. Vēlos pieminēt, ka biržā iespējams iegādāties ne tikai mūsu obligācijas, kuras sniedz stabilu un augstu investīciju atdevi, bet arī akcijas, kuru dividenžu ienesīgums, pamatojoties uz akciju cenu 24. septembrī un ieskaitot 1. oktobrī plānotās dividendes, pēdējo 12 mēnešu laikā ir 8%," uzsver DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.