Jaunākais izdevums

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Tāpat nemainīgi stabils pieprasījums visā periodā ir bijis arī pēc citiem ALTUM ikdienas finanšu instrumentiem mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, biznesa uzsākšanai un lauksaimniecības nozares uzņēmumiem.

Uzņēmējdarbības veicināšanai Latvijas reģionos izveidots jauns piedāvājums, kas aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ļauj piešķirt ar samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pirmā gada dati liecina, ka šis ir īpaši aktuāls piedāvājums uzņēmējiem reģionos – 72 % no darījumiem ir ārpus Rīgas, vidējā pieprasītā aizdevuma summa ir 34 tūkstoši eiro. Kopumā gada laikā ir apstiprināti vairāk nekā 830 aizdevumu pieteikumi par vairāk nekā 30 miljoniem eiro, iezīmējot nemainīgi augošu pieprasījumu kopš nodrošinājuma atvieglojumu ieviešanas 2024. gada sākumā.

Sadarbībā ar Lietuvas finanšu attīstības institūciju INVEGA uzsākta Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda (IPO fonds) izveide. Fonda kopējais apjoms plānots 48,78 miljoni eiro, no kuriem 20 miljoni būs ALTUM ieguldījums, 18,78 miljoni – INVEGA investīcija, savukārt 10 miljonus eiro būs jāpiesaista fonda pārvaldniekam, pie kura atlases šobrīd notiek aktīvs darbs. Fonds darbosies divējādi – pirmkārt, palīdzēs uzņēmumiem nokļūt biržā, iesaistoties gan ar kapitālu, gan zināšanām. Otrkārt, iegādājoties biržā pirmreizēji kotētu uzņēmumu akcijas. Fonda izveide veicinās gan uzņēmumu dalību kapitāla tirgū, gan darījumu aktivitāti tajā.

Lai veicinātu kreditēšanas aktivitāti, kopš 2024. gada oktobra ALTUM garantija visiem uzņēmumiem ir bezmaksas – kopš pagājušā gada rudens darījumiem tiek piemērota 0% garantijas prēmijas likme.

2024. gadā tika uzsākta jaunā Sociālās uzņēmējdarbības grantu programma ar kopējo finansējumu septiņi miljoni eiro, kas paredzēti aptuveni 120 biznesa ideju atbalstam. Pieteikumus iesnieguši jau vairāk nekā 80 sociālie uzņēmumi, no kuriem katrs piektais fokusējas uz darba integrāciju. Uzņēmumiem, kas sniedz labumu sabiedrībai vai sabiedrības grupām pirmo reizi, tiek nodrošināta 90% atbalsta intensitāte, ja granta summa nepārsniedz 40 tūkstošus, bet atkārtota pieteikšanās tiek nodrošināta ar 60% atbalsta intensitāti. Uz lielākiem grantiem (virs 40 – 200 tūkstoši eiro) var pretendēt uzņēmumi ar vismaz divu gadu darbības pieredzi. Šobrīd vidējā pieprasītā granta summa ir 60 tūkstoši eiro. Iepriekšējā programma, kas tika īstenota no 2017. līdz 2023. gadam, atbalstīja 204 projektus.

ALTUM ir ieviesis jaunās paaudzes iespējkapitāla fondus – konkursa kārtībā ir izvēlēts viens izaugsmes stadijas un trīs agrīnās stadijas iespējkapitāla fondu pārvaldnieki, kas turpmākajos gados jaunuzņēmumu attīstībā ieguldīs vairāk nekā 100 miljonus eiro, kas pielīdzināms visai līdz šim šajās stadijās esošajos uzņēmumos ieguldītajai publiskajai naudai. ALTUM kā galvenais investors ieguldīs aptuveni 80 miljonus eiro, savukārt vairāk nekā 20 miljonus eiro piesaistīs paši fondu pārvaldnieki.

ALTUM noslēdzis līgumus ar trīs jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondu pārvaldniekiem “BADideas fund”, “VNTRS Consulting” un “BUILDIT”. Katrs no tiem ieguldīs 20,7 miljonus eiro jaunuzņēmumos, īpaši atbalstot tos, kas atrodas sākumposmā, kopējam publiskajam finansējumam sasniedzot 55,8 miljonus eiro. Papildus tam katram pārvaldniekam jānodrošina 2,07 miljonu eiro privātā finansējuma, kas kopumā rada investīciju apjomu 62 miljonu eiro apmērā. Fondi uzsāks darbu, tiklīdz būs piesaistījuši vismaz pusi no nepieciešamā privātā finansējuma. Plānots, ka jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondos tiks atbalstīti vismaz 55 uzņēmumi, t.sk. 45 uzņēmumi, kas reģistrēti ne agrāk kā trīs gadus pirms atbalsta saņemšanas brīža. Papildus šiem fondiem izaugsmes stadijas fonda pārvaldnieka iepirkumā pērn tika izvēlēts fonda pārvaldnieks “Flycap” fonds, ar 41,3 miljonu eiro kapitālu, kas iegulda izaugsmes stadijas uzņēmumos.

Iepriekšējos periodos ALTUM līdzfinansētie iespējkapitāla fondi ir investējuši vairāk nekā 110 miljonus eiro 347 uzņēmumos. Šīs investīcijas ne tikai veicina jaunuzņēmumu rašanos un sekmē konkurētspējīgu uzņēmumu attīstību, bet tās jau šobrīd dod ļoti ievērojamu pienesumu ekonomikai kopumā. Atbalstīto uzņēmumu apgrozījums pārsniedz jau 270 miljonus eiro, nodokļos šie uzņēmumi samaksājuši jau vairāk nekā 60 miljonus eiro un radītas vairāk nekā 560 jaunas darba vietas. Tāpat nozarei piesaistīti papildus 45 miljoni eiro privāto investoru līdzekļu.

Pirmo reizi Latvijā ieviesta zemas īres namu programma, kas jau vairāk nekā gadsimtu veiksmīgi darbojas citviet Eiropā, nodrošinot pieejamus mājokļus iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem un ļaujot pašvaldībām pielāgot mērķa grupu un rindas kritērijus atbilstoši vietējām vajadzībām. Ar ALTUM atbalstu ir uzsākta sešu zemas īres namu būvniecība Valmierā, Bauskā, Tukumā, Jelgavā, Ventspilī, Cēsīs, kur kopā būs vairāk nekā 420 jauni dzīvokļi. Kopumā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda resursiem līdzfinansētajā programmā plānots uzbūvēt vismaz 467 īres maksas ziņā pieejamus mājokļus. Plānots, ka programmai 2025.gadā tiks piešķirts papildu finansējums, kas ļaus uzbūvēt papildus vēl aptuveni 300 dzīvokļus reģionos.

Citā Atveseļošanas fonda līdzfinansētajā programmā – Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā – pērn ar iesniegtajiem pieteikumiem tika rezervēts viss pieejamais finansējums. Kopumā savus projektus realizēt plāno 159 mājas par kopējo attiecināmo izmaksu summu 96 milj. EUR. Vislielākais pieteikumu skaits ir no Rīgas apkārtnes – 54%, Kurzeme – 22%, Latgale – 3%; Vidzeme – 16%; Zemgale – 5%. Projekta ietvaros vidējais plānotais enerģijas ietaupījums no siltinātām mājām sastādīs ap 40%. Vienlaikus ir arī pirmie trīs projekti, kur projekta īstenošana ir jau pabeigta un kapitāla atlaide piemērota. Pirmais šīs programmas ietvaros īstenotais projekts atrodas Lielvārdē. 18 dzīvokļu ēkas projekta kopējā summa ir 546 tūkstoši eiro, no kuriem attiecināmās izmaksas ir 443,8 tūkstoši eiro, bet neattiecināmās – 95 tūkstoši eiro. Piešķirtā kapitāla atlaide ir 217,5 tūkstoši eiro, savukārt aizdevuma termiņš 20 gadi. Plānotais enerģijas ietaupījums gadā – 54,5%.

Atveseļošanās programmā daudzdzīvokļu mājām aktīvi turpinās iesniegto projektu īstenošana, savukārt jau 2025.gada pavasarī ALTUM atvērs jaunu ERAF līdzfinansētu daudzdzīvokļu māju programmu, kuras kopējais apjoms būs 172 miljoni eiro, kas ļaus atjaunot vēl aptuveni 260 daudzdzīvokļu mājas.

2024. gadā tika ievērojami paplašināta Atveseļošanas fonda uzņēmumu energoefektivitātes programma, nodrošinot atbalsta pieejamību arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem. Programmas kopējais finansējums ir 80,5 miljoni eiro, un tā, līdzīgi kā pārējās ALTUM īstenotās Atveseļošanas fonda programmas, tā piedāvā aizdevumu ar kapitāla atlaidi. Uzlabojumi programmā ievērojami palielināja uzņēmumu interesi – parakstīto līgumu skaits uz 2024.gada beigām sasniedza 298 ar kopējām investīcijām energoefektivitātē tuvu 74 miljoniem eiro. Atbalsta piešķiršana atlasēs apstiprinātajiem projektiem turpināsies visu 2025.gadu.

Lai digitalizētu biznesa procesus un iegādātos automatizētas ražošanas iekārtas, uzņēmumi labprāt izmanto citu ALTUM īstenotu Atveseļošanas fonda programmu – uzņēmumu digitalizācijas programmu, kuras kopējais finansējums ir 43 miljoni eiro. Līdz šim atbalstīts 51 projekts par kopējo summu 31 miljons eiro.

Kopš 2024.gada subsīdija “Balsts” pieejama arī ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, neatkarīgi no bērnu skaita ģimenē. Šī subsīdija Latvijā darbojas jau vairākus gadus, palīdzot samazināt pirmo iemaksu, kas nepieciešama hipotekārā aizdevuma saņemšanai komercbankās. Subsīdijas apjoms ir 8 tūkstoši eiro vai 10 tūkstoši eiro atkarībā no iegādājamā mājokļa. Līdz šim “Balsts” subsīdija, kas ir neatmaksājams dāvinājums, bija pieejama tikai daudzbērnu ģimenēm. Kopā programmā uz 2024.gada beigām izsniegti 1832 granti par kopējo summu 15,4 miljoniem EUR, atbalstot ģimenes ar 5665 bērniem. 2024.gadā izsniegto subsīdiju apjoms ir par 50% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu aizņemšanās iespējas, ALTUM sadarbībā ar piecām komercbankām un vienu alternatīvo finansētāju piešķirs finanšu pakalpojumus ar portfeļgarantiju līdz 83 miljoniem eiro. Portfeļgarantijas atšķiras ar to, ka valsts garantija tiek piešķirta automātiski, ja darījums atbilst programmas nosacījumiem, un nav nepieciešama individuāla pieteikšanās ALTUM. Maksimālā garantētā finanšu pakalpojuma summa palielināta līdz 500 000 eiro, un paplašināts partneru loks, iekļaujot arī alternatīvos finansētājus.

ALTUM uzņēmējiem joprojām piedāvā izmantot eksporta garantijas, kas palīdz eksportējošiem uzņēmumiem pasargāt sevi no neparedzētiem finanšu zaudējumiem. ALTUM piedāvā apdrošināt gan visu darījumu portfeli, gan atsevišķus darījumus, nodrošinot pēcapmaksas apdrošināšanu līdz diviem gadiem. ALTUM eksporta garantijas pašlaik ir vienīgās, kas nodrošina darījumu apdrošināšanu arī uz Ukrainu, pat kara apstākļos.

ALTUM aizdevumu daudzdzīvokļu māju remontam līdz šim izmantojusi 281 māja, kopējai aizdevumu summai pārsniedzot jau 20 miljonus eiro. Finansējums galvenokārt tiek izmantots fasādes un jumta remontiem, pamatu siltināšanai, liftu un balkonu atjaunošanai, kā arī ūdensvada, kanalizācijas un apkures sistēmu uzlabošanai. Visvairāk valsts atbalstu izmanto Kurzemē (33%) un Rīgā (27%), bet mazāk Vidzemē (19%), Zemgalē (10%), Pierīgā (9%) un Latgalē (2%).

Tāpat pērn tika turpināta garantiju izsniegšana mājokļu iegādei ģimenēm ar bērniem, kurām ir regulāri ienākumi, bet trūkst uzkrājumu pirmās iemaksas veikšanai. Kopumā piešķirtas 30244 garantijas par 250 miljoniem eiro. Atbalsts pieejams ģimenēm ar bērniem līdz 23 gadu vecumam, ja darījuma summa nepārsniedz 300 tūkstošus eiro. 2024.gada aprīlī būtiski tika palielināts garantijas apmērs – līdz pat 55% - darījumiem ārpus Rīgas un Pierīgas ģimenēm ar bērniem. Jaunie speciālisti pērn saņēmuši garantijas 56,7 miljonu eiro apmērā, palīdzot 6556 speciālistiem iegādāties savu mājokli. Turklāt garantijas komisijas maksa šai grupai tika samazināta uz pusi. Tāpat piešķirtas 330 garantijas Nacionālo bruņoto spēku karavīriem par kopējo finansējumu 3,3 miljonu eiro apmērā.

Kopumā 2024.gadā izsniegto mājokļu garantiju apjoms ir par 39% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Latvijas Zemes Fonda (LZF) īpašumu skaits uz 2024.gada 31.decembri pārsniedza 1640, sasniedzot 132,9 miljonus eiro portfeli. Fonda pārvaldībā ir vairāk nekā 31 tūkstotis hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, no tiem gandrīz visi ir iznomāti, tostarp 585 darījumi noslēgti, izmantojot reverso nomu. Reversās nomas darījumi fonda portfelī veido aptuveni trešo daļu, kas ļauj zemniekiem pārdot zemi fondam un turpināt to lietot uz nomas noteikumiem, savukārt pēc pieciem gadiem atpirkt par īpašuma pārdošanas brīdī fiksēto īpašuma tirgus cenu. Papildus ar fonda aktīvu iesaisti ir iegādāti, sakopti un atdoti lauksaimniecībā ilgstoši nekopti īpašumi vairāk nekā 700 hektāru platībā. ALTUM vairāku gadu garumā ir sekmīgi sadarbojies ar Zemkopības ministriju, veicot un iniciējot nepieciešamos grozījumus tiesību aktos, tostarp stiprinot ALTUM kā LZF pārvaldītāja lomu lauksaimniecībā izmantojamās zemes darījumu tirgū. Ir veiktas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, palielinot Zemes fonda iespējas aizņemties finansējumu no Valsts kases,

Lielākā fonda darījumu aktivitāte līdz šim ir nvērota Zemgales reģionā – 24% (šobrīd portfelī ap 400 īpašumi 7500 hektāru platībā). Tam seko Vidzemes reģions – 21% (350 īpašumi aptuveni 7100 hektāru platībā), Latgales reģions – 20% (ap 320 īpašumi 6100 hektāru platībā), Rīgas reģions – 18% (290 īpašumi 5200 hektāru platībā) un Kurzemes reģions – 17% (280 īpašumi 5400 hektāru platībā).

2024. gadā ALTUM turpināja stabilu izaugsmi, stiprinot savu lomu kā nozīmīgs valsts ekonomikas atbalsta instruments. ALTUM kopējais portfelis pērnā gada 9 mēnešos sasniedza jaunu vēsturisku atzīmi – 1,16 miljardus eiro, no kura finanšu instrumentu portfelis sastāda 1,162 miljardi eiro, ko veido 37740 projekti.

2024.gada 12 mēnešos atbalsta instrumentu portfeļa pieaugums ievērojami pārsniedz 2023.gada pieaugumu. Kopumā 2024.gada 12 mēnešos ALTUM atbalsta instrumentu jaunie darījumi bija 426 milj. eiro, finansējot vairāk nekā 7500 jaunus projektus. 2024.gada 12 mēnešos salīdzinājumā ar 2023.gadu pēc apjoma (+137 milj. eiro, +47%) un pēc atbalstīto projektu skaita (+1814 darījumi, +32 %) ir būtiski audzis jauno darījumu apjoms.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s Investors Service (Moody’s) 2025. gada 28.janvārī atkārtoti apstiprināja ALTUM ilgtermiņa kredītreitingu Baa1 ar stabilu perspektīvas novērtējumu. Arī īstermiņa reitings ir apstiprināts tādā pat līmenī kā pērn - Prime-2.

ALTUM pirmoreiz saņēma Moody’s ilgtermiņa kredītreitingu Baa1 2017. gadā, un tas joprojām ir viens no augstākajiem starp Latvijas kapitālsabiedrībām piešķirtajiem reitingiem. Augstais investīciju līmeņa reitings palīdz ALTUM efektīvi strādāt ar investoriem un piesaistīt resursus finanšu tirgos Latvijas tautsaimniecībai svarīgu projektu finansēšanai.

2025.gadā ALTUM turpinās aktīvi iesaistīties tiešajā kreditēšanā. Notiek sagatavošanās darbi, lai varētu uzsākt tiešās hipotekārās kreditēšanas programmu teritorijās ārpus galvaspilsētas un tai piekļauto apdzīvoto vietu teritorijām. Savukārt, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu iespējas aizņemties finansējumu bankās, notiks aktīva porttfeļgarantiju 4. kārtas realizācija.

Tāpat turpināsies darbs pie ES fondu plānošanas perioda 2021. – 2027.gadam programmu ieviešanas. 2025.gadā tiks uzsāktas vairākas jaunas energoefektivitātes un atjaunīgo energoresursu atbalsta programmas uzņēmējiem – biometāna ražošanai, centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei, kā arī uzņēmējdarbības zaļināšanai.

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes segmentā tiks turpināta Atveseļošanas fonda programmā apstiprināto projektu īstenošana, kā arī uzsākta jaunā ES fondu plānošanas perioda programma.

ES Atveseļošanās fonda energoefektivitātes programmā visu 2025.gadu turpināsies aizdevumu piešķiršana atlasēs apstiprinātajiem projektiem, tāpat notiks darījumu slēgšana lielo investīciju aizdevumu programmā ar kapitāla atlaidi.

Savukārt iespējkapitāla segmentā plānots palielināt uzņēmējdarbības finansēšanu, īstenojot 5.paaudzes iespējkapitāla fondus un Baltijas kapitāla tirgus akcelerācijas fondu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") šogad pirmajā pusgadā guvusi 12,808 miljonu eiro peļņu, kas ir par 61,3% vairāk nekā gadu iepriekš, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" bruto portfelis 2024.gada 30.jūnijā bija 1,123 miljardi eiro, no kura finanšu instrumentu portfelis bija 1,12 miljardu eiro apmērā, ko veido 36 814 projekti.

Tostarp garantiju portfelis jūnija beigās bija 496 miljonu eiro apmērā ar kopumā 28 709 līgumiem, aizdevumu portfelis - 416 miljonu eiro apmērā ar kopumā 6748 līgumiem, ieguldījumi riska kapitāla fondos bija 92 miljoni eiro ar kopumā 209 fondu finansētiem projektiem, bet Zemes fonds bija 116 miljonu eiro apmērā ar kopumā 1148 darījumiem.

Šogad pirmajā pusgadā "Altum" finanšu instrumentu portfelis pieaudzis par 89 miljoniem eiro pēc apmēra un par 4,3% jeb 1503 projektiem pēc projektu skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atceļ finansējuma ierobežojumus energoefektivitātes projektiem uzņēmējdarbībā

LETA,03.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien nolēma atcelt finansējuma ierobežojumus energoefektivitātes projektiem uzņēmējdarbībā.

Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka tādējādi tiks nodrošināts, ka finansējums ir pieejams, vadoties no pieprasījuma. Tiks paredzēts viens kopīgs finansējums visām atbalstāmām aktivitātēm - energoefektivitātes paaugstināšana, atjaunojam energoresursu tehnoloģiju izmantošanas, bezemisiju transporta iegāde - attiecīgi neizdalot katrai aktivitātei atsevišķu finansējumu.

"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") pieejamais finansējums atbalsta sniegšanai kombinētā finanšu instrumenta veidā komersantu energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanai un bezemisiju transporta iegādei ir 75,75 miljoni eiro, tostarp energoefektivitātes paaugstināšanai - līdz 25,75 miljoniem eiro, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai - līdz 45 miljoniem eiro, bet bezemisiju transporta iegādei - līdz pieciem miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža un lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) tirgus stagnē – neliels darījumu skaita kritums šogad novērots visos reģionos. Trūkst augstvērtīgas aramzemes piedāvājuma. Īpašnieki turpina turēt savā īpašumā kvalitatīvu LIZ kā kapitālu, savukārt par pļavām un ganību platībām šobrīd interese ir maza, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” veidotais Lauku īpašumu indekss.

Dinamiski mainās arī pircēja ‘portrets’ - šogad aktīvākais lauksaimniecības zemju iegādē ir ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas pirmajos trīs ceturkšņos iegādājies vairāk nekā 4000 hektārus par kopsummā 18,6 miljoniem EUR. Salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, ALTUM iegādāto platību apjoms ir pieckāršojies.

Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmie trīs ceturkšņi / 2024

• 5450 - kopējais darījumu skaits LIZ un meža īpašumiem (-1%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn).

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

  • 188 EUR/ ha gadā – vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa Latvijā (+1.6 %);
  • 13 000 EUR/ ha – augstākā reģistrētā lauksaimniecības zemes cena šī gada 3. ceturksnī (darījums jūlijā – Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads);
  • 3% - par tik pieaugusi lauksaimniecības zemes vidējā cena par hektāru (salīdzinot ar 2023. gada pirmajiem trim ceturkšņiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") plāno izsniegt hipotekāros kredītus reģionos, piektdien Latvijas Bankas rīkotajā ekspertu diskusijā sacīja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Viņš skaidroja, ka "Altum" mērķis nav konkurēt ar bankām, bet hipotekārie kredīti tiks piedāvāti vietās, kur bankas kredītus neizsniedz.

Bērziņš sacīja, ka šīs programmas sākšanai ir atbalsts no Ekonomikas ministrijas, bet tā vēl ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK), jo pagaidām "Altum" nav mandāta hipotekārajai kreditēšanai. Dokumenti saskaņošanai EK jau esot iesniegti.

"Alum" vadītājs stāstīja, ka šāda iniciatīva radīta, redzot lielo atsaucību kopš pavasara piedāvātajām 30-50% garantijām mājokļu kredītiem jaunajām ģimenēm. Bērziņš uzsvēra, ka reģionos, kur šīs garantijas pieejamas, pusgada laikā novērots kreditēšanas apjomu kāpums par vienu procentpunktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Ar Altum portfeļgarantijām uzņēmējiem bankās būs pieejams finansējums 83 miljonu eiro apjomā

Db.lv,02.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu iespējas aizņemties finansējumu bankās, Attīstības finanšu institūcija ALTUM noslēgusi līgumus ar piecām komercbankām un vienu alternatīvo finansētāju, kas turpmāko divu gadu laikā varēs piešķirt aizdevumus un citus finanšu pakalpojumus ar ALTUM portfeļgarantiju par kopējo finansējuma apjomu vismaz 83 miljoni eiro.

Atšķirībā no individuālajām kredītu garantijām, portfeļgarantiju gadījumā banka finansēšanas darījumam, kas atbilst programmas nosacījumiem, automātiski var piešķirt valsts garantiju, kas tiek līdzfinansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Kreditētājam ar katru individuālo darījumu nebūs jāvēršas ALTUM. Jaunajā atlases kārtā ne vien palielināts maksimālais finanšu pakalpojuma apmērs no 250 000 līdz 500 000 eiro vienam darījumam, bet arī paplašināts sadarbības partneru loks, pirmo reizi uzsākot sadarbību ar alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

Finanšu pakalpojumus ar ALTUM portfeļgarantiju jaunās kārtas ietvaros izsniegs "SEB banka", "Industra Bank", ‘Luminor banka", "Swedbank", "Citadele banka", kā arī alternatīvais finansētājs "Capitalia Fund Management AIFP". Portfeļgarantiju programmas ietvaros privātie finansētāji finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, ALTUM vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi finansējumam varēs piemērot izdevīgākus nosacījumus - zemākas pievienotās procentu likmes, atvieglotas nodrošinājuma prasības, lielākas finanšu pakalpojumu summas, kā arī citus izdevīgākus nosacījumus aizņēmējam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Altum piešķirs teju 6 miljonu eiro aizdevumu zemas īres mājokļu būvniecībai Ventspilī

Db.lv,27.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" pieņēmusi lēmumu piešķirt finansējumu aizdevuma veidā pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi" zemas īres maksas mājokļu būvniecībai Saules ielā, Ventspilī.

2024.gada sākumā Ventspils nekustamie īpašumi uzsāka darbu, lai varētu piedalīties ALTUM zemas īres mājokļu būvniecības programmā, kuras ietvaros plāno kopumā uzbūvēt 60 jaunus dzīvokļus.

Vasaras beigās atklāta konkursa rezultātā projektēšanas un būvniecības līguma slēgšanas tiesības ieguva SIA "Pillar Contractor", un, balstoties uz ALTUM pieņemto lēmumu par finansējumu, līgums ar ALTUM un ar būvuzņēmēju plānots noslēgt oktobra sākumā.

Šī iniciatīva ir solis uz priekšu, lai risinātu mājokļu trūkumu Ventspilī un padarītu pilsētu vēl pievilcīgāku jauniem iedzīvotājiem. Pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs saka: "Ir gandarījums par līdz šim paveikto darbu, jo ir izdevies īsā laika posmā izdarīt visus projekta sagatavošanās darbus, lai realizētu būvniecību atbalsta programmas noteiktajā termiņā. Pēc paziņojuma par būvniecības iepirkuma rezultātiem ir bijušas sarunas ar SIA "Pillar Contractor", kas liecina par savstarpējo sapratni un gatavību veikt kopdarbu projekta īstenošanā. Ventspils iegūs jaunus mājokļus ģimenēm draudzīgā vidē."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskā, Ceriņu ielā, topošā daudzdzīvokļu īres nama būvlaukumā, norisinājies svinīgs kapsulas iemūrēšanas pasākums.

Jaunais īres nams būs gandrīz nulles enerģijas, piecu stāvu augstumā ar 60 dzīvokļiem. Ēkā, ar kopējo dzīvojamo platību 3300 kvadrātmetri, atradīsies vienistabas, divistabu, trīsistabu un četristabu dzīvokļi. Projektā iekļautas arī 72 autostāvvietas.

Jaunajā īres namā kopējās investīcijas ir paredzētas 6,74 miljonu eiro apmērā. No tiem “Attīstības finanšu institūcija Altum” aizdevums ir 6,47 miljoni eiro no ES Atveseļošanas fonda budžeta.

Būvniecības līgums noslēgts ar SIA “Monum”. Būvprojekta izstrādātājs ir SIA “Neoprojekts”.

“KIK Real Estate Bauska” valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks: “Bauskā, pēc vairāk kā 15 gadu pārtraukuma, tiek būvēta jauna daudzdzīvokļu māja, kurā būs zemas īres cenas, zems enerģijas patēriņš un zema skaņas caurlaidība. Bauskas novadam šis ir ļoti nozīmīgs notikums. Reģionālajās pilsētās šādu projektu realizācija pielīdzināma Ziemassvētku brīnumam, kurš tapis sadarbībā ar Eiropas savienību, “Altum” un Bauskas novada pašvaldību. Tieši Bauskas novada pašvaldība ir viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā, kura izstrādāja saistošos noteikumus, kuri ļauj realizēt šāda veida projektus.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum un četri dažādi iepirkuma procedūrā atlasīti iespējkapitāla fondu pārvaldnieki jaunuzņēmumu un izaugsmes stadijas uzņēmumu attīstībā ieguldīs vairāk nekā 100 miljonus eiro, kas pielīdzināms visai līdz šim šajās stadijās esošajos uzņēmumos ieguldītajai publiskajai naudai.

Par investīciju plāniem jaunuzņēmumiem līdz 2030. gadam Dienas Bizness izjautāja Altum valdes locekli Ievu Jansoni-Buku.

Fragments no intervijas

Kā radās ideja sadarboties ar iespējkapitāla fondiem? Cik sen valsts nodarbojas ar investīcijām jaunuzņēmumos, un kāds ir mērķis strādāt šajā ļoti riskantajā investīciju segmentā?

Latvija nav unikāla. Gan Baltijā, gan Eiropā kopumā valsts sektors ir galvenais jaunuzņēmumu investors. Latvija to pārliecinoši dara no 2010. gada. Pie mums investīcijas jaunuzņēmumos esam sadalījuši vairākās paaudzēs. Patlaban ir šīs attīstības piektā paaudze, un katru reizi pienesums ir bijis arvien lielāks. Virzība pa paaudzēm ir notikusi no otra gala – iesākumā tika atbalstītas nobriedušākas investīcijas, bet ceturtajā paaudzē mēs sākām investēt jau ļoti agrīnas stadijas jaunuzņēmumos jeb nozarē dēvētajos startapos. Tās ir investīcijas jau idejas stadijā, nevis sagaidot prototipu vai paraugu. Tieši šī iemesla dēļ mēs meklējām iespējkapitāla fondu pārvaldniekus, kas ir profesionāļi savā lauciņā, kuri zina, kā meklēt idejas un kā tās attīstīt, lai tās izaugtu par perspektīviem biznesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par nākamo Latvijas Bankas prezidentu ar opozīcijas atbalstu varētu kļūt Bērziņš

LETA,10.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par nākamo Latvijas Bankas prezidentu ar opozīcijas atbalstu varētu kļūt "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izvirzīti trīs kandidāti - "Progresīvie" kopā ar "Jauno vienotību" (JV) izvirzījuši esošo prezidentu Mārtiņu Kazāku, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izvirzījusi Bērziņu, bet partija "Stabilitātei" - Pāvelu Kuzminu, raksturojot viņu kā pieredzējušu finansistu.

Bērziņu izvirzījuši arī atsevišķi Saeimas deputāti no Nacionālās apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS).

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izvirzīti trīs kandidāti 

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izvirzīti trīs kandidāti - "Progresīvie" kopā ar...

Saeimas ZZS frakcijā ir 16 deputāti, kā arī frakciju atbalsta deputāts Oļegs Burovs (GKR), kas nozīmē, ka Bērziņam ir vismaz 17 balsis.

Neoficiāli izskanējis, ka Bērziņu atbalstīs arī AS un NA, kas nozīmē, ka Bērziņš varētu iegūt 43 balsis.

Tāpat aģentūrai LETA zināms, ka Kazāku neatbalstīs "Latvija pirmajā vietā", kuras līdera Aināra Šlesera ģimenes biznesa menedžere ir Bērziņa dzīvesbiedre Jūlija Bērziņa.

Saeimā JV frakcijai ir 25 deputāti, un frakciju varētu atbalstīt arī deputāts Igors Rajevs, kas kopā ar "Progresīvo" deviņām balsīm veido 35 balsis par Kazāku.

Bērziņš aģentūrai LETA pavēstīja, ka pagaidām ticies ar ZZS, NA un AS Saeimas frakcijām, un sarunas bijušas ļoti konstruktīvas. Bērziņš uzsvēra, ka tas viņam ir liels gods tikt izvirzītam Latvijas Bankas prezidenta amatam.

Izvirzīšanu Bērziņš uztvēris kā novērtējumu savai līdzšinējai profesionālajai darbībai, īpaši pēdējiem gandrīz 10 gadiem "Altum", kuros spēts trīs reizes audzēt portfeli līdz aptuveni 1,2 miljardiem eiro, saglabājot solīdus kapitāla atdeves rādītājus, augstāko "Moodey’s" kredītreitingu un vienlaikus sniedzot pakalpojumus reģionos ar kredītiem, kam ir mazākas nodrošinājuma prasības un garāki termiņi.

Jautāts, vai redz nepieciešamo atbalstu Saeimā savai kandidatūrai uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, Bērziņš atbildēja, ka "par sajūtām attiecībā uz kopējām izredzēm varēšu izteikties, kad būs bijušas līdzīga veida sarunas ar pārējām Saeimas frakcijām un deputātiem".

Kazāks ir apstiprinājis, ka būtu gatavs arī turpmāk vadīt Latvijas Banku, bet politiķi līdz šim ieturēja pozīciju par bankas vadītāja izraudzīšanās jautājumu pēc būtības plaši nerunāt, aizbildinoties, ka vispirms esot jātiek galā ar nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu. No politiķu puses Kazāka darbam nav skaļas kritikas, bet nav arī viennozīmīga atbalsta.

ZZS Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzījusi "Altum" valdes priekšsēdētāju Bērziņu, jo uzskata, ka viņa vadībā Latvijas Banka spēs ievirzīt banku sektora potenciālu valsts ekonomiskās izaugsmes labā, kā arī aizstāvēt nacionālās intereses Latvijā un starptautiski.

Likums "Par Latvijas Banku" noteic, ka bankas prezidentu ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Bankas prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Balsojums Saeimā notiks 19.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmums CEWOOD tieši Latvijas svētku nedēļā atklājis jaunās rūpnīcas galvenās ražošanas līniju. Ražotnes celtniecībā un iekārtās tiek investēti 25 miljoni eiro, taču turpinās darbs pie attīstības, jaunām telpām un iekārtām.

Jaunatklātā galvenā ražošanas līnija ļaus trīskāršot ražošanas kapacitāti no 1,7 miljoniem līdz 4,7 miljoniem m2 koka ēveļskaidu plātņu gadā, kas tiek eksportētas un izmantotas griestu, sienu gala apdarei, kā arī akustiskajiem risinājumiem visā pasaulē.

“Lepojamies ar savām saknēm un ticam nākotnei, savam novadam un produktam, tāpēc nešauboties izlēmām investēt jaunā rūpnīcas būvniecībā, tieši īpašnieku dzimtajā Alūksnes novadā,” patriotiski uzsver Ingars Ūdris, CEWOOD uzņēmuma vadītājs. “Mūsu lielais mērķis - kļūt par vienu no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē. Galvenajā ražotnes cehā uzstādīta šobrīd modernākā plātņu ražošanas iekārta pasaulē, kuras vērtība ir vairāk nekā 10 miljoni eiro. Darbinieki jauno līniju lepni nosaukuši par “Maksi”, atvasinot vārdu no “maksimums”, kas spilgti raksturo gan kopējos mērķus, gan kvalitātes latiņu ražotajam. Šobrīd noris aktīvs darbs testējot iekārtu, kalibrējot, turklāt, piedaloties iekārtas ražotājam, norisinās darbinieku apmācība, lai viņi jau no pirmās dienas spētu strādāt ar tik augsta līmeņa ražošanas iekārtu”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkraukles novada Kokneses pagastā zaļās elektroenerģijas ražošanu sākusi līdz šim lielākā saules elektrostacija novadā – Kokneses SES.

Tā ar uzstādīto jaudu 5,3 MW ik gadu saražos vismaz 5200 MWh atjaunīgās enerģijas, kas atbilst 2100 Aizkraukles novada mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņam. Kokneses SES izveidē ieguldīti vairāk nekā četri miljoni Latvijas investoru līdzekļu.

Jaunatklātā SES attīstīta ar pieslēgumu vietējai sadales infrastruktūrai, tādējādi Koknesē saražoto zaļo elektroenerģiju turpmāk patērēs vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi.

"Vēsturiski mūsu novads ar Pļaviņu HES saražoto zaļo elektroenerģiju nodrošinājis patērētājus visā Latvijā. Kokneses SES atklāšana Aizkraukles novadu ierindo starp tām pašvaldībām, kurās lielu daļu pašu patērētās enerģijas saražo tieši ar saules spēkstaciju. Tas īpaši būtiski vasaras mēnešos, kad saules ir daudz, bet ūdens Daugavā maz,” komentē Leons Līdums, Aizkraukles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņam, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu, sociālajos tīklos paziņoja premjere Evika Siliņa (JV).

Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu - ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu - Pāvelu Kuzminu.

Siliņa tagad vēsta, ka koalīcijas partijas vienojušās "par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu" Latvijas Bankas prezidenta amatam, tāpēc ZZS un JV deputāti atsauks parakstus par attiecīgi Bērziņa un Kazāka izvirzīšanu, lai janvārī JV, ZZS un "Progresīvie" izvirzītu jaunu kandidātu.

Abu partiju politiķiem atsaucot savus parakstus, Kazākam un Bērziņam vairs nebūs nepieciešamā desmit deputātu atbalsta kandidatūras izvirzīšanai, līdz ar to rītdienas balsojumā paliks tikai viens kandidāts - Kuzmins, kuram citas partijas atbalstu nav solījušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) kopā ar partiju "Progresīvie" Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīs pašreizējo bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics žurnālistiem pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes teica, JV joprojām uzskata, ka vispareizākais būtu koalīcijā vienoties par vienu kandidātu. Vienlaikus, apspriežoties ar partneriem, nolemts pievienoties "Progresīvajiem" un līdzparakstīt Kazāka virzīšanu otrajam termiņam.

Kopumā sagaidāms, ka uz Latvijas Bankas prezidenta amatu būs pieteikti trīs kandidāti - Kazāks, "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, kuru atbalsta Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), un opozīcijas partija "Stabilitātei" virzītais Pāvels Kuzmins.

"Progresīvo" frakcijā ir deviņi deputāti. Izvirzīt kādu kandidatūru var pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izvirzīti trīs kandidāti - "Progresīvie" kopā ar "Jauno vienotību" (JV) izvirzījuši esošo prezidentu Mārtiņu Kazāku, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izvirzījusi "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, bet partija "Stabilitātei" izvirzījusi Pāvelu Kuzminu, raksturojot viņu kā pieredzējušu finansistu.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, Bērziņu Latvijas Bankas prezidenta amatam virzījuši arī deputāti no "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības.

Saeimā JV frakcijai ir 25 deputāti, un frakciju varētu atbalstīt arī deputāts Igors Rajevs, kas kopā ar "Progresīvo" deviņām balsīm veido 35 balsis par Kazāku. Saeimas ZZS frakcijā ir 16 deputāti, kā arī frakciju atbalsta deputāts Oļegs Burovs (GKR), kas nozīmē, ka Bērziņam ir vismaz 17 balsis.

Jaunas kandidatūras jāizvirza, jo šī gada 21.decembrī Kazākam beidzas pirmais amata pilnvaru termiņš. Viņš par Latvijas Bankas prezidentu uz piecu gadu termiņu tika ievēlēts 2019.gada 12.decembrī. Par viņu nobalsoja 76 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības koalīciju veidojošās partijas vienojušās par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu virzīt līdzšinējo Latvijas Bankas prezidenta vietnieci Santu Purgaili, aģentūrai LETA pavēstīja "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Pēc viņa teiktā, Purgailei ir konceptuāls valdību veidojošo partiju Saeimas frakciju atbalsts.

Koalīcijas partneri uzskata, ka Purgaile atbilst visiem iepriekš izvirzītajiem kritērijiem, īpaši uzsverot nevainojamu reputāciju un spēju pilnā kapacitātē pildīt amata pienākumus jau no pirmās dienas amatā gan Latvijas Bankā, gan pārstāvot Latviju Eiropas Centrālās bankas darba formātos, uzsver Jurēvics.

"Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs aģentūrai LETA pauda, ka partijai bija svarīgi, lai koalīcijā ir vienošanās par kandidātu, kurš ir līdzvērtīgs bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam.

Purgailes līdzšinējā pieredze un kvalifikācijas apliecina, ka viņa būs ļoti laba Latvijas Bankas vadītāja, uzskata Šuvajevs. Purgaile atbilst visiem koalīcijas un Latvijas Bankas likumā noteiktajiem kritērijiem, akcentēja partijas vadītājs, pieļaujot, ka Purgaili salīdzinās ar Kazāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzfunkcionālā kino filmēšanas paviljona izveide Spilvē varētu izmaksāt desmitiem miljonus eiro, otrdien pēc sadarbības memoranda parakstīšanas par jauna multimediju nozares infrastruktūras pakalpojumu centra izveidi uzsvēra Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs.

Viņš norādīja, ka tālākie soļi ir strādāt pie finansējuma modeļa izvēles. Patlaban tādi ir trīs - pirmais varētu būt privāto investoru ieguldījumi, otrs modelis - valsts finansējums, trešais - publiskā un privātā partnerība. Kalējs atzīmēja, ka procesā, iespējams, izkristalizēsies vēl kāds modelis.

Taujāts, cik ilgā laikā kino filmēšanas paviljons varētu tapt, Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis klāstīja, ka saskaņā ar iepriekšējiem aprēķiniem no brīža, kad būs sakārtota finansiālā puse, paviljonu varētu izbūvēt trīs gadu laikā. Tāpat Kalējs piebilda, ka pirms četriem gadiem izveidotajā kontroltāmē kino filmēšanas paviljona izmaksas bija vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Neievēlot Latvijas Bankas prezidentu, Latvija uz laiku zaudēs balsstiesības ECB Padomē

LETA,17.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Saeima ceturtdien, 19.decembrī, neievēlēs Latvijas Bankas prezidentu, no 21.decembra Latvija uz laiku zaudēs balsstiesības Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē, apstiprināja Latvijas Bankā.

ECB Padomē par monetāro politiku lemj eirozonas dalībvalstu nacionālo centrālo banku prezidenti, ECB prezidente un viceprezidents un ECB valdes locekļi. Nacionālo centrālo banku prezidenti ECB Padomes sanāksmēs piedalās personiski.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Latvija šādā situācijā jau ir bijusi salīdzinoši nesenā pagātnē - pēc toreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanas 2018.gadā. Rimšēvičs, kamēr netika precizēts viņam piemērotais drošības līdzeklis, 2018.gadā vairākus mēnešus nevarēja apmeklēt ECB Padomes sēdes.

Ar īpašu ECB Padomes lēmumu tolaik tika atļauts Latvijas Bankas prezidenta vietniecei Zojai Razmusai piedalīties sēdēs bez balsstiesībām, novērotāja statusā. Vēlāk Rimšēvičs izdeva pilnvaru Razmusai pārstāvniecībai ECB Padomē, un 2018.gada septembrī Latvija atguva savas balsstiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Purgaile: Latvijas Bankai būs jāveido aktīvāks dialogs starp valsts pārvaldi un finanšu nozari

LETA,24.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankai būtu jāveido aktīvāks dialogs starp valsts pārvaldi un finanšu nozari, lai panāktu tautsaimniecības straujāku attīstību, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile, kuru koalīcijas partijas vienojušās virzīt Latvijas Bankas prezidenta amatam.

Purgaile sacīja, ka ievēlēšanas amatā gadījumā viņas galvenais uzdevums būs koncentrēties uz Latvijas finanšu sektora pilnveidošanu un attīstību, lai tas varētu dot lielāku pienesumu tautsaimniecības attīstībā. Purgaile uzsvēra, ka ar finanšu sektoru domā ne tikai komercbankas, bet arī "FinTech" nozari un kapitāla tirgu.

Tāpat Purgaile vēlētos, lai Latvijas Banka kā organizācija palīdzētu ieraudzīt Latvijas ekonomikas potenciālu un būtu labs padomdevējs valdībai, dialoga veidotājs starp nozari un valdību.

"Jāatrod risinājums, lai Latvijas ekonomika attīstītos," teica Purgaile.

Purgaile atzina, ka, strādājot kopā ar līdzšinējo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, jau daudz kas no tā ir izdarīts. Vienlaikus Purgaile norādīja, ka dialogam starp valdību un nozari būtu vēl vairāk jāveidojas, nevis karojot vienam ar otru, bet ciešāk sadarbojoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile atsaukusi savu kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Bankā.

"Latvijas Bankai pēc iespējas drīz ir nepieciešams prezidents, kas var pilnvērtīgi pildīt likumā noteiktos pienākumus. Ņemot vērā, ka manai kandidatūrai nav koalīcijas atbalsta, es atsaucu savu kandidatūru prezidenta amatam, lai lieki netērētu laiku neauglīgās diskusijās," teikts Purgailes paziņojumā.

Jau ziņots, ka piektdien, 24.janvārī, valdības koalīciju veidojošās partijas konceptuāli vienojās par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu virzīt Purgaili.

Pēc "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Edmunda Jurēvica aģentūrai LETA iepriekš teiktā, koalīcijas partneri uzskata, ka Purgaile atbilst visiem iepriekš izvirzītajiem kritērijiem, īpaši uzsverot nevainojamu reputāciju un spēju pilnā kapacitātē pildīt amata pienākumus jau no pirmās dienas amatā gan Latvijas Bankā, gan pārstāvot Latviju Eiropas Centrālās bankas darba formātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Bankas prezidenta jautājumā partneri "panākuši viens otram pretī"

LETA,19.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partneriem ir izdevies atrast veidu, kā viens otram panākt pretī un atgriezties pie diskusijas, komentējot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Jaunās vienotības" (JV) vienošanos atteikties no saviem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministrs noliedza, ka šī bijusi jau sākotnēja politiska iecere, lai "diplomātiskāk atsijātu" esošo Latvijas Bankas vadītāju.

Valainis skaidroja, ka Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanās process no sarunas par to, kurš ir labākais no diviem profesionāļiem, iegāja pilnīgi citā gultne, rodoties jautājumiem par koalīcijas stabilitāti un tēmām, kas nesaistās ar Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumiem.

"Līdz ar to - tā ir pavisam loģiska rīcība," viņš teica, paužot, ka ir svarīgi, lai kandidātam ir plašs Saeimas atbalsts.

"Man ir prieks, ka ir izdevies atrast veidu, kā varam viens otram panākt pretī un atgriezties pie šīs diskusijas," izteicās ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile atsaukusi savu kandidatūru uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, "Jaunās vienotības" (JV) un "Progresīvo" Saeimas frakcijas Latvijas Bankas prezidenta amatā nolēmušas atbalstīt iepriekšējā Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru.

Kā pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem paziņoja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV), ņemot vērā, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija tomēr izvēlējusies Purgailes kandidatūru neatbalstīt, JV atbalstīs Kazāka kandidatūru.

Arī "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andis Šuvajevs pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka viņu deputāti atbalstīs Kazāka kandidatūru.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis teica, ka, vērtējot Purgailes kandidatūru, partija nebija solījusi "pilnīgu", bet tikai konceptuālu atbalstu. ZZS politiķi esot norādījuši, ka Purgailei nebūtu visas ZZS Saeimas frakcijas atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #40

DB,01.10.2024

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum un četri dažādi iepirkuma procedūrā atlasīti iespējkapitāla fondu pārvaldnieki jaunuzņēmumu un izaugsmes stadijas uzņēmumu attīstībā ieguldīs vairāk nekā 100 miljonus eiro, kas pielīdzināms visai līdz šim šajās stadijās esošajos uzņēmumos ieguldītajai publiskajai naudai.

Par investīciju plāniem jaunuzņēmumiem līdz 2030. gadam Dienas Bizness izjautāja Altum valdes locekli Ievu Jansoni-Buku.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.1.oktobra numurā lasi:

Statistika

Kiberdrošības nozīme nav pietiekami novērtēta

Aktuāli

Attālinātais darbs demogrāfijā nav izdevies

Uzņēmējdarbība

Tirdzniecība nopelna vairāk nekā miljardu eiro

Tehnoloģijas

Kibernoziedznieki kļūst arvien radošāki. Kiberdrošības speciālists Miko Kentele

Finanses

Eleving Group – investīcija izaugsmē? Ko domā eksperti?

Zemes nozares

"Saraušanās" politika draud ar nepatīkamām blaknēm

Sports

Latvija – viduvējs parastais sports un pasaules līmeņa paraolimpiskie atlēti

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 19.decembrī Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāja amatā apstiprināja līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka, kuram sestdien beidzas pilnvaru termiņš, vietnieku Māri Kāli.

Parlamentā ceturtdien notika Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas, taču valdību veidojošās partijas "Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atsauca savus kandidātus - Kazāku un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, lai nākamgad vienotos par vienu kopīgu kandidātu.

Saeimā balsojums notika par opozīcijas partijas "Stabilitātei" virzīto kandidātu Pāvelu Kuzminu, kurš netika ievēlēts.

Kālis pildīs prezidenta pienākumu izpildītāja pienākumus līdz jauna prezidenta ievēlēšanai. Koalīcijas partijas ir solījušas, ka jauns Latvijas Bankas prezidents tiks ievēlēts līdz 2025.gada janvāra beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ir pēdējā diena, kad piesakāmi kandidāti uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, noskaidroja aģentūra LETA.

Pašlaik uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izvirzīts viens kandidāts - iepriekšējais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Jau ziņots, ka Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile savu kandidatūru atsaukusi, ņemot vērā, ka viņas kandidatūrai nav koalīcijas atbalsta. Tikmēr "Jaunās vienotības" (JV) un "Progresīvo" Saeimas frakcijas Latvijas Bankas prezidenta amatā nolēmušas atbalstīt opozīcijas izvirzīto Kazāku.

Kandidatūras deputātiem jāizvirza, jo pērnā gada 21.decembrī pirmais amata pilnvaru termiņš beidzās Kazākam, bet jaunu Latvijas Bankas prezidentu Saeima neievēlēja. Latvijas Bankas prezidenta pienākumus atbilstoši Saeimas lēmumam līdz jauna prezidenta ievēlēšanai pilda Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Māris Kālis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” teritorijā tika atklāts viens no Latvijā lielākajiem ražošanas uzņēmuma teritorijā izveidotajiem saules paneļu parkiem. Kopējās investīcijas projektā sasniedz 3,56 miljonus eiro.

Saules paneļu parka jauda ir 3,2 megavati (MW), kas nodrošinās līdz pat 40% no “Olpha” kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā. Tas atbilst elektroenerģijas patēriņam, kas spētu nodrošināt apmēram 1000 mājsaimniecības uz vienu gadu. Kopumā parkā izvietoti 5390 saules paneļi, palīdzot būtiski samazināt oglekļa emisijas un palielinot uzņēmuma neatkarību no fosilajiem enerģijas avotiem.

“Katrs atjaunojamās enerģijas projekts, sākot no nelieliem – mājsaimniecību patēriņa, beidzot ar uzņēmumu ražošanas vajadzībām radītiem zaļās enerģijas parkiem, kas spēj daļēji vai pilnībā nodrošināt ražošanas procesu ar elektroenerģiju, stiprina mūsu enerģētisko neatkarību. Tas ir arī ieguldījums ilgtspējā un svarīgs solis klimatneitralitātes virzienā,” pārliecināts ir klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Jaunatklātā saules paneļu parka kopējā platība “Olpha” teritorijā Olainē ir 4,2 hektāri. Tā izveidē investēti 3 560 833,04 EUR, no kuriem 882 851,16 EUR veido ES Atveseļošanās fonda līdzfinansējums, ko pārvalda Attīstības finanšu institūcija “Altum”.

Komentāri

Pievienot komentāru