Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Lai arī pēdējo piecu gadu laikā būtiski par 22,4% sarucis uzņēmumu skaits ar negatīvu pašu kapitālu, tomēr šādu kompāniju kopējais skaits 2023. gadā bija 35 086.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums. Proti, ar negatīvu kapitālu 2021. gadā bija 40 978 uzņēmumi, turklāt vidēji uz vienu kompāniju negatīvais pašu kapitāls bija 88 155 eiro, kamēr 2023. gadā pie mazāka skaita ar negatīvu kapitālu esošo uzņēmumu vidējais apjoms uz vienu kompāniju pat pieaudzis līdz 97 811 eiro. Jāņem gan vērā, ka 2022. gadā vidēji uz vienu uzņēmumu negatīvais pašu kapitāls bija vēl lielāks – 101 022 eiro. Lursoft IT secina, ka samazinās šādu uzņēmumu īpatsvars pret kopējo reģistrēto uzņēmumu skaitu. Piemēram, 2019. gadā ar negatīvu pašu kapitālu strādāja 38,76% no visiem uzņēmumiem, 2021. gadā to īpatsvars bija sarucis jau līdz 35,55%, bet pērn – līdz 31,97%. Jānorāda, ka laika periodā kopš 2019. gada ar negatīvu pašu kapitālu strādājošu uzņēmumu skaits samazinājies par nedaudz vairāk kā 10 tūkstošiem kompāniju.

Pēc cerīgā 2023. gada situācija, kad pirmo reizi pēdējo septiņu gadu laikā jauno uzņēmumu skaits bija par 929 uzņēmumiem lielāks nekā likvidēto uzņēmumu skaits, neturpinājās un likvidēja vairāk, nekā tika reģistrēti jauni.

To rāda SIA Lursoft IT apkopotie dati. Proti, 2024. gadā Latvijā reģistrēti 9320 jauni uzņēmumi, kas ir par 6,25% vairāk nekā 2023. gadā, bet likvidēti 9432 uzņēmumi, kas ir par 20,3% vairāk nekā aizpērnajā gadā. Lai arī likvidēto uzņēmumu pērn bijis vairāk nekā jauno, tomēr šis apjoms bijis otrs zemākais likvidēto uzņēmumu skaits pēdējo desmit gadu periodā. Vēl mazāk likvidēto uzņēmumu bijis vien 2023. un 2014. gadā. SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis vērš uzmanību, ka 2024. gadā bija vērojama pozitīva tendence jaunu uzņēmumu reģistrācijas ziņā pēc triju gadu nepārtraukta jaunreģistrēto uzņēmumu skaita krituma, bija vērojams jaunreģistrēto skaita pieaugums, kas ir arī lielākais jaunreģistrēto skaits gadā pēdējo piecu gadu laikā.

Četru gadu laikā, neraugoties nedz uz Covid-19 pandēmiju, nedz karu Ukrainā, uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas (bilance ienākošās – izņemtās)uzņēmumu pamatkapitālos ir pieaugušas par 4,43 miljardiem eiro jeb 58%.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. Tā 2020. gada 1. janvārī Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā akumulētās ārvalstu tiešās investīcijas veidoja 7,68 miljardus eiro, bet 2024. gada 18. jūlijā – 12,11 miljardus eiro. Lursoft dati liecina, ka šogad veikti darījumi ar 2578 Latvijas uzņēmumiem, šogad unikālais ārvalstnieku skaits, kas veikuši darījumus ar ieguldījumiem, – 3183. SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis skaidro, ka metodoloģija visus iepriekšējos 33 gadus ir bijusi nemainīga – tiešo uzkrāto investīciju pamatkapitālā Lursoft aprēķinos tiek uzskaitītas ne tikai ienākušās (reģistrētās) investīcijas, bet arī izejošās, un tiek pieņemts, ka gadījumos, ja uzņēmums tiek likvidēts vai ārvalstu daļas tiek pārdotas Latvijas rezidentiem, tiek samazināts ārvalstu investīciju apjoms.

28.reizi klajā nācis Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un Latvijas zāļu ražotāju AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi un analizēta situācija teju 40 būtiskākajās uzņēmējdarbības nozarēs.

TOP500 svinīgā atklāšana norisināsies videoformātā – Dienas Biznesa portālā www.db.lv 11.decembrī būs vērojama īpašu TOP500 godalgu pasniegšana piecās nominācijās – veiksmīgākais ražotājs, nacionālā kapitāla gada uzņēmējs, nacionālā kapitāla uzņēmuma lielākais izrāviens krīzes laikā, nacionālā kapitāla izrāviens IT jomā un lielākais maiznieks.

Rezumējot TOP500 izdevumā apkopotos datus un biznesa rādītājus, Izdevniecības Dienas bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš secina - 2023. gads bijis labs pozitīvās domāšanas paraugs un arī paraugs tam, kā protam nereaģēt uz acīmredzamu recesijas brīdinājumu. Iekšzemes kopprodukta izaugsme 2023. gadā bija negatīva – kritums par nieka 0,3%. Krituma iemesli bija vispārēji, un tomēr 2024. gads iesākās ar optimistiskām prognozēm, ka viss jau varētu būt labi. Bet vienīgais, ko valsts saņēma 2024. gada nogalē, kad jau bija skaidrs, ka Latvija ir ieslīgusi ilgstošā recesijā, bija nodokļu celšana vai tādas to izmaiņas, kas neveicina attīstību. “2025. gads nebūs nekāds lielās atkopšanās gads, ja paši to par tādu nepadarīsim, izvēloties pareizo kustības virzienu. Kustas visi kopā, un viena piebilde noslēgumā par lēmumu pieņēmējiem ir tāda, ka vieglāk kustēties ir ar tukšām kabatām. Proti, kritiskos brīžos nepaēdis cilvēks ir motivētāks. Tieši motivācijas valsts pārvaldē šobrīd pietrūkst, un ir redzams, ka algu celšana to nekādi nevairo. Varbūt kabatas jāpadara vieglākas, lai skriet būtu vieglāk un domāt - raitāk?,” retoriski vaicā G.Madžiņš.

Neraugoties uz pieaugušajiem ģeopolitiskajiem riskiem, uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas (bilance ienākošās - izņemtās) uzņēmumu pamatkapitālos 20024. gadā ir pieaugušas par 441 miljonu eiro.

To liecina SIA Lursoft IT pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. 2025. gada 1. janvārī Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā akumulētās ārvalstu tiešās investīcijas veidoja 12,178 miljardus eiro, bet 2024. gada 1. janvārī – 11,73 miljardus eiro. Lursoft IT dati liecina, ka 2024.gadā veikto darījumu skaits sasniedzis 9962, kas ir par teju 50% vairāk nekā 2023. gadā, kad tādu bija 6530. Pēdējo piecu gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kādas līdz tam nav pieredzētas, taču investīciju bilance turpina augt. Pēc vairāku aptaujāto domām, ārvalstu investīciju jomā būtiskākais ir un vēl jo vairāk būs tas, no kurienes šādas investīcijas nāk un kādus investorus vēlas pie sevis redzēt Latvija. Skanēja arī secinājums, ka Latvijai būtu aktīvi jāiesaistās cīņā par investīcijām no vairākiem reģioniem, taču šādam solim esot nepieciešama proaktīva rīcība, vienlaikus pašu mājās jāveic attiecīgi mājasdarbi, kuri atvieglotu gan jaunpiesaistīto, gan jau esošo investoru darbību — samazinātu birokrātisko slogu un prasības, vēl jo vairāk tās, kādu nav kaimiņu konkurentvalstīs.

Pērn par teju 10% samazinājies to uzņēmumu skaits, kuri strādājuši ar peļņu, vienlaikus pieaudzis to kompāniju skaits, kuras cietušas zaudējumus.

To liecina SIA Lursoft IT pētījums, kurā aptvertas apmēram 110 000 kompāniju, kuras ik gadus iesniedz gada pārskatus. Pētījumā nav ietverti finanšu nozares - bankas, apdrošināšanas sfēra - uzņēmumu dati.

Daudz mainīgo

SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis norāda, ka Latvijā jau 13. gadu turpinās jaunreģistrētu uzņēmumu skaita samazināšanās. „Piemēram, ja 2011. gadā tika reģistrēti 18 044 jauni uzņēmumi, tad pēdējos piecos gados tiek no jauna radīti mazāk par 10 000 uzņēmumiem, un vērojama izteikta samazināšanās tendence (2023. gadā reģistrēti 8772, bet šī gada pirmajos astoņos mēnešos 6262 uzņēmumi),” skaidro A. Brūvelis. Viņš steidz piemetināt, ka vienlaikus ar zemāku jaunu uzņēmumu rašanās tendenci visā pēdējā desmitgadē ievērojami palielinājās likvidēto uzņēmumu skaits - gan tādu, kuri faktiski neko neveica, gan tādu, kuri nolēmuši likvidēties dažādo jauno prasību - finanšu tirgus kapitālais remonts, Covid-19 pandēmijas ierobežojumu sekas, patiesā labuma guvēju reģistrācijas prasības, Krievijas iebrukuma Ukrainā ierobežojumu u.c. - dēļ.

Jaunus uzņēmumus reģistrē mazāk, bet esošos likvidē vairāk, vienlaikus pieaug juridisko personu - nodokļu maksātāju un pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits.

Šādu ainu rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati par nodokļu maksātāju skaitu un SIA Lursoft dati par uzņēmumu reģistrāciju un likvidāciju šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku iepriekš.

Nodokļu maksātāju kļūst vairāk

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka šā gada 1. jūlijā bija 84 158 pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekš, piemēram, 2020. gadā tādu bija 78 891 jeb par 5495 maksātāju vairāk. Protams, tieši Covid-19 pandēmijas laikā pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits piedzīvoja nozīmīgu sarukumu, taču turpmākajos gados šī nodokļa maksātāju skaits atkal lēnām pieaug. Gada laikā no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 1. jūlijam pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits pieaudzis par 1083. Vairāki aptaujātie gan vērsa uzmanību uz faktu, ka no 2024. gada ir palielināts ieņēmumu slieksnis, kad obligāti jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam. Proti, no šā gada 1. janvāra obligātās reģistrācijas slieksnis ir 50 000 eiro, savukārt līdz tam tas bija tikai 40 000 eiro ieņēmumu gadā.

Starp Latvijas ekonomikas nozarēm vairāk nekā vienu miljardu eiro 2023. gadā spēja nopelnīt tirdzniecība, savukārt, rēķinot uz vienu konkrētajā sfērā strādājošo uzņēmumu, pelnošākā ir azartspēļu nozare.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums par 10 500 uzņēmumu (neieskaitot bankas un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējus) finansiālās darbības rādītājiem, kuri iesnieguši gada pārskatus. Dati rāda, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā peļņa trešo gadu turpinājusi sarukt - ja 2021. gadā uzņēmumu kopējā peļņa bija 5,9 miljardi eiro un 2022. gadā 5,5 miljardi eiro, tad 2023. gadā tā ir sarukusi līdz 4,7 miljardiem eiro.

Ietekmes faktoru kokteilis

“Pēdējo gadu peļņas rādītājus ir ietekmējusi ne tikai ģeopolitiskā situācija, bet arī Latvijā un Eiropā pieņemtie politiskie lēmumi, piemēram, Covid-19 pandēmijas laika helihoptera nauda, kas radīja nebijušu inflāciju, ko pēcāk sāka dzēst ar paaugstinātām kredītlikmēm. Paralēli - Krievijas iebrukums Ukrainā lika ievērojami mainīt loģistikas ķēdes un Latvijā sākotnēji ievērojami sadārdzināja gan energoresursus, gan dažādu ķīmisko elementu, sākot ar metāliem, beidzot ar minerālmēsliem, cenas. Sekojoši gan Covid laikā, gan pēc tā Latvijas kopējā ekonomiskā izaugsme neatbilda publiski pieejamiem nozaru finanšu rādītājiem, jo, izņemot farmācijas un vēl dažas nozares, kopumā vērojama savdabīga stagnācija,” kopējo ainu vērtē SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Ik gadu Latvijas publiskajā telpā nonāk lielāko nodokļu maksātāju saraksti, un nevilšus veidojas priekšstats, ka šie uzņēmumi ir Latvijas biznesa lielākā rota, lai gan patiesībā ir parasti uzņēmēji, un dažos gadījumos pat ir šaubas, vai uzņēmums būtu par tādu jāsauc.

Kā būtu jāmeklē uzņēmējs, kurš veido patiesi vērtīgo pienesumu valstij, ja tas nav lielāko saraksts? Cik adekvāti ir iedzīvotāju samaksātos nodokļu maksājumus skatīt no atsevišķu uzņēmumu prizmas?

Lielākie bez izvēles tiesībām

Lursoft apkopotie dati par 2023. gada lielākajiem nodokļu maksātājiem liecina, ka Top 10 sarakstā ir degvielas, elektrības, gāzes, naftas produktu, cigarešu un alkohola lieltirgotāji. Proti, runa ir par pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu iekasēšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vietā. Ja pie katra benzīntanka varētu nolikt pa vienam VID darbiniekam, kurš PVN un akcīzi iekasē, tad gan pirmais trijnieks ‒ Orlen Latvija, Neste Latvija vai Circle K Latvija ‒, gan pārējie kļūtu par visnotaļ parastiem Latvijas uzņēmumiem, kuri nekādi neizceltos citu lielu un veiksmīgu uzņēmumu vidū. Likums par akcīzi un PVN, kā arī degvielas vai enerģijas iegādes neizbēgamība šos biznesa vides pārstāvjus padara par lielākajiem, jo valsts ir nolēmusi šādas nodokļu likmes konkrētajiem produktiem. Protams, tas nav pārmetums nevienam no uzņēmumiem, un ir labi, ka valsts rīcībā ir šie godprātīgie nodokļu akumulētāji, citādi mums nepietiktu VID darbinieku, kurus izvietot DUS. Ir labi, ka cigarešu tirgotājs maksā nodokļus, un labi, ka to dara alkohola ražotājs, un tomēr ‒ tas lielākos nodokļu maksātājus automātiski nepadara par labākajiem uzņēmējiem, kuriem vajadzētu pievērst kādu īpašu uzmanību. Patiesībā apgrozījuma nodokļu maksātājs ir patērētājs, un nav ļoti svarīgi, kurš visvairāk ir akumulējis šo pienesumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) no kopumā 15 biedriem, kas minēti Ekonomikas ministrijas (EM) augustā publiskotajā sarakstā ar uzņēmumiem, kuri turpina eksportu uz Krieviju, pārtrauks sadarbību ar vēl diviem uzņēmumiem, aģentūrai LETA sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš norādīja, ka tostarp septiņi uzņēmumi bija iekļauti pavasarī publiskotajā sarakstā, taču astoņi uzņēmumi sarakstā pievienoti vēlāk. No attiecīgajiem astoņiem uzņēmumiem viens jau ir izstājies no LTRK, bet izslēgšanas procesā ir vēl divi uzņēmumi.

Endziņš skaidroja, ka viens no aktualizētajā sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem, kurš ir arī LTRK biedrs, uzskata, ka tas sarakstā ir iekļauts kļūdas dēļ, bet pārējie uzņēmumi ir apņēmušies pārtraukt eksportu uz Krieviju. "Šīs apņemšanās rezultātus pārbaudīsim, kad tiks publicēts jaunais saraksts," uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.

LTRK pārstāvji gan neatklāja, kuri uzņēmumi tiks izslēgti no organizācijas.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.

Uzsākt savu biznesu nav vienkārši. Jārēķinās ar nozīmīgām pārmaiņām – garantētas algas vietā būs jānopelna pašam, jāmeklē klienti un jāpiesaista darbinieki, jāatrod finansējums, telpas un jārisina simtiem citu jautājumu.

Tomēr cilvēki aizvien dibina uzņēmumus un sāk biznesu “no nulles”, jo iegūst to, kas atsver sarežģījumus – brīvību ikdienā nodarboties ar sev patīkamu lietu un iespēju pašam noteikt savu dienaskārtību. Jaunam cilvēkam sākt šo ceļu ir vieglāk, jo stabilas darba attiecības vēl nav izveidojušās, ir vairāk uzņēmības un augstāka risku tolerance. Latvijas ekonomikai jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir kritiski svarīga, jo mazais un vidējais bizness ir un būs mūsu ekonomikas pamats, – jo tas būs lielāks, jo vairāk nākotnē veidosies arī globāla mēroga veiksmes stāstu.

Jauni uzņēmumi un demogrāfija

Statistika rāda, ka uzņēmējdarbību lielākoties uzsāk cilvēki vecumā no 30 līdz 45 gadiem. Šajā vecumā ir apgūta kāda profesija, radusies izpratne par saviem spēkiem un stiprajām pusēm, uzkrāts uzņēmējdarbībai nepieciešamais sākumkapitāls, strādājot algotu darbu. Ņemot vērā 2000. gadu sākuma demogrāfisko bedri, tuvojas laiks, kad Latvijā būs salīdzinoši maz trīsdesmitgadnieku un attiecīgi – var sarukt no jauna dibinātu uzņēmumu skaits. Lursoft dati par jaundibinātajiem uzņēmumiem liecina, ka šī gada astoņos mēnešos ir reģistrēti 6169 jauni uzņēmumi, – lai nākotnē palielinātu, vai vismaz saglabātu jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu esošajā līmenī, ir nepieciešams aktivizēt uzņēmējdarbību jauniešu vidū.

Rīgas domes deputāts Valdis Gavars (LRA un Apvienotais saraksts) vērsis publisku uzmanību faktam, ka SIA Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) izsludinātajā publiskajā iepirkumā piedalās un, iespējams, daļā konkursa arī var uzvarēt ar Baltkrievijas režīmu saistīts uzņēmums.

RNP un Rīgas mērs gan nesaskata pamatu bažām par iespējamu sankciju režīma pārkāpuma un reputācijas risku iespējamību. RNP izsludinātajā konkursā par liftu tehnisko apkalpošanu, kā arī plānoto un ārpuskārtas remontdarbu veikšanu, šobrīd tiek vērtēti divu pretendentu pieteikumi.

“Lursoft” pieejamā informācija liecina, ka viena no uzņēmumiem, SIA “Recept-Holding Lifts”, patiesā labuma guvējs ir Baltkrievijas pilsonis, izplatītajā informācijā medijiem pagājušā gada nogalē norādīja V. Gavars, tādējādi vēršot uzmanību uz to, ka, iespējams, pašvaldības pasūtījumu var iegūt uzņēmums, kas ir saistīts ar Krievijas agresiju Ukrainā būtībā atbalstošo Baltkrievijas režīmu.

Latvijā jau vairākus gadu desmitus ir spēcīgi un daudzas “vētras” izturējuši vietējie zāļu ražošanas uzņēmumi – to īpašnieki jeb investori lielākajā daļā gadījumu ir Latvijas uzņēmēji. Šajā ziņā esam vienīgie Baltijā, kam ir savi nacionālie zāļu ražotāji, turklāt, kuri nav atkarīgi no mātes kompānijas Šveicē, Vācijā, Zviedrijā, Amerikā vai kādā citā farmācijas lielvalstī.

Taču pēdējo mēnešu laikā politiķi un atsevišķi jebkuru uzstādījumu izpildīt gatavi, paklausīgi ierēdņi mērķtiecīgi dara visu, lai situāciju mainītu un vietējo kapitālu no Latvijas izspiestu. Tiek pieņemti lēmumi, kuri daudz izdevīgākā tirgus pozīcijā nostāda globālās farmācijas kompānijas, bet par sliktajiem un vainīgajiem tiek saukti tieši vietējie farmācijas un veselības aprūpes nozares uzņēmumi, ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, kuriem Latvija ir mītnes valsts ar visām no tām izrietošajām sekām un atbildību, nevis kārtējais tirgus, kurā tikai nopelnīt.

Tēla spodrināšana uz nozares rēķina

Pašreizējais veselības ministrs Hosams Abu Meri noteikti ir viens no centīgākajiem vietējo privāto uzņēmumu “apkarotājiem”. Par spīti teju visu veselības un farmaceitiskās aprūpes nozares asociāciju iebildumiem, pirms aptuveni mēneša Evikas Siliņas valdība apstiprināja izmaiņas zāļu cenu veidošanas modelī. Šāds iznākums bija sagaidāms, ņemot vērā, ka jau ministrijas sagatavoto izmaiņu apspriešanas procesā konsultācijas ar nozares asociācijām tika organizētas formāli, “ķeksīša” pēc, nevis ar mērķi atrast tiešām labāko un optimālāko risinājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem ilgtermiņā palielinātu medikamentu pieejamību. Vienā no tikšanās reizēm ministrs skaidri pateica un caur to arī parādīja attieksmi visai nozarei: “Lai ko Jūs arī neteiktu, es iešu savu ceļu”.

Arvien vairāk uzņēmumu Baltijas valstīs izvēlas savai attīstībai izmantot finansējumu ārpus tradicionālo banku pakalpojumu klāsta. Tā šogad Capitalia, uzņēmumu finansēšanas platforma Baltijas valstīs, izsniegusi aizdevumus 27 miljonu eiro apmērā, kas ir par 23% vairāk, nekā pērn.

Kopumā nauda biznesa attīstībai piešķirta 196 uzņēmumiem.

Visvairāk finansēti uzņēmumi Latvijā - 108, kam seko Lietuva (67 uzņēmumi) un Igaunija (21 uzņēmumi). Lielākais izsniegtais aizdevums vienam uzņēmumam sasniedza 1 miljonu eiro, savukārt vidējā aizdevuma summa veido 140 tūkstošus eiro.

Kā stāsta Capitalia vadītājs Juris Grišins: “Uzņēmēji Baltijas valstīs arvien labāk orientējas finanšu jautājumos un saprot, kad un kā izmantot finansējumu ārpus tradicionālo banku pakalpojumu klāsta. Šī tendence ir redzama pieaugošajā interesē par obligāciju emisijām un kopfinansēšanas platformām, kas piedāvā alternatīvus aizdevumus. Piemēram, kopfinansēšanas platformas šogad ir kļuvušas par nozīmīgu finansējuma avotu tādiem uzņēmumiem kā Storent, We Build Parks, SFM Latvija un Biznesa Vadības koledža. Savukārt obligācijas šogad izlaiduši vairāk nekā 15 uzņēmumu, kuru vidū var atzīmēt Mapon, Grendardi, Latraps un Longo. Salīdzinājumam, Igaunijā uzņēmumu skaits, kas šogad emitēja obligācijas, sasniedza 13, bet Lietuvā – pat 39. Līdz ar to var teikt – esam uz pareizā ceļa, bet vēl ir vieta straujākai izaugsme.”

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” publicētajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 26 uzņēmumi no Lietuvas, 16 no Igaunijas un tikai astoņi no Latvijas.

Lai arī mūsu valsts uzņēmumu pārstāvniecība reitingā ir pieticīga, pelnošākā kompānija no visām reitingā iekļautajām ir tieši no Latvijas – “Latvenergo”. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas uzņēmumu skaits reitingā pieaudzis no sešiem līdz astoņiem. Kopumā Latvijas uzņēmumi nodrošina 11,46% no reitingā iekļauto uzņēmumu kopējā apgrozījuma un 25,2% no peļņas.

Baltijas Top50 uzņēmumu kopējais apgrozījums 2023. gadā sasniedza teju 69,7 miljardus eiro, bet peļņa – 2,8 miljardus eiro. Pirmās piecas vietas šī gada reitingā ieņem Lietuvas uzņēmumi, pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas un viens Latvijas uzņēmums.

Par Top50 reitinga līderi kļuva mazumtirdzniecības un aptieku tīklu pārvaldītājs “Vilniaus prekyba”, kura apgrozījums pieaudzis līdz teju 7,7 miljardiem eiro, bet peļņa – par 38%, sasniedzot teju 287 miljonus eiro. Otrajā vietā ierindojas enerģētikas uzņēmums “Orlen Lietuva”, kura peļņa pērn pieauga par iespaidīgiem 260%, sasniedzot 294 miljonus eiro. Trešajā vietā ir mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa “Maxima grupė”, kuras apgrozījums pieaudzis līdz 5,8 miljardiem eiro, bet peļņa par 76,9%, sasniedzot 184 miljonus eiro. Ceturtie topā ir Lietuvas enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmumam “Ignitis grupė", bet piektie - Lietuvas tirdzniecības uzņēmums “Maxima LT”.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft IT laidusi klajā jaunāko žurnālu Miljonārs, kurā apkopoti Latvijas 100 bagātākie cilvēki, kā arī citi Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – lielākie pelnītāji, lielākie dividenžu saņēmēji, lielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji, kā arī patiesā labuma guvēji.

Šāds vērienīgs saraksts tiek publicēts jau 28.gadu. Žurnāla veidotājs Lato Lapsa teic, ka šogad bagātāko cilvēku sarakstā ierindojies pat 101 miljonārs, jo diviem sarakstu noslēdzošajiem uzņēmējiem pašu kapitāla apjoms ir identisks. Simt lielāko pelnītāju sarakstā atradīsiet ne gluži to, cik naudas ir kāda uzņēmēja personiskajā makā, bet gan to, kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos. Toties simt lielāko dividenžu saņēmēju sarakstā redzamas pavisam konkrētas summas, ko konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem.

Visbagātākie, vispelnošākie, patiesā labuma guvēji un bagātākās ģimenes, zaudētāji un uzvarētāji. Miljonārs ir strukturēts statistikas stāsts par Latvijas bagātākajiem cilvēkiem, kuru veido Lato Lapsa un Kristīne Bormane.

Par izdevuma tapšanu, metodoloģijas niansēm un izmaiņām Dienas Bizness izjautāja žurnālistu un publicistu Lato Lapsu.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts jaunākajā žurnālā Miljonārs 

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft...

Atskatoties uz šo Latvijas bagātāko cilvēku TOP, vai ir kādas vispārējas piebildes par metodoloģiju?

Ir izmaiņas, vai klāt nākušas jaunas metodes? Informāciju par patiesajiem labuma guvējiem un ieņēmumiem iegūt ir tikpat viegli vai grūti kā iepriekš?Lai rezultāti gadu pēc gada būtu salīdzināmi, metodoloģijai jābūt vienai un tai pašai, faktiski nemainīgai, strādājot vienīgi pie sīkiem uzlabojumiem. Jau pirms daudziem gadiem mēs atteicāmies no uzņēmumu novērtējuma, kas jebkurā gadījumā ir vairāk vai mazāk subjektīvs, visi Miljonāra saraksti tiek balstīti uz publiski ticamiem Uzņēmumu reģistra datiem, ko apstrādā uzņēmums Lursoft.

Salīdzinoši ar kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem - mūsu bagātnieku sniegums ir pavājš. Šķiet, ka Lietuvas TOP 100 mūsējie netiktu. Jau iepriekš Dienas Biznesam esi teicis, ka Latvija pārlieku ilgi ir nomocījusies ar pārdali. Vai šī problēma vēl aizvien pastāv? Tavuprāt, vai Latvijā vēl aizvien cenšas pārdalīt esošo mantojumu, nevis radīt jaunu vērtību?

Es neesmu iedziļinājies lietuviešu un igauņu sarakstu veidošanas metodikā pēdējos gados, taču, cik atminos, savulaik viņi izmantoja uzņēmumu vērtēšanas metodiku, un tādā veidā ir daudz vieglāk nonākt pie vēlamā miljarda. Piemēram, mūsu pašu Mikrotīkla reālā vērtība – tā, ko šis uzņēmums būtu vērts biržā, - nozīmīgi pārsniedz tā pašu kapitālu, kas ir tā summa, ar kādu tas un attiecīgi abi tā īpašnieki tiek atspoguļoti Miljonāra sarakstos. Taču, protams, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas mūsu politiskā elite jau gadus desmit ir mērķtiecīgi darbojusies, iznīcinot uzņēmējdarbības brīvību un ierobežojot brīvu konkurenci, tā ka rezultāts ir likumsakarīgs – Latvijai savu miljardieru nav, Lietuvai un Igaunijai ir. Lietuvas privātā aviokompānija ir pelnoša bez valsts atbalsta, Latvijas valsts aviokompānija noēd nodokļu maksātāju simtus miljonu un slīkst zaudējumos.

Kurus uzņēmumus vai personas tu izdalītu kā zelta uzņēmējus? Te es domāju, kuri, tavuprāt, ir tie, kuri liekami uz pjedestāla kā šīs zemes bagātības vairotāji, līdztekus augot viņu kapitālam?

Pavisam īsi un skaidri – neatkarīgi no mērogiem Latvijas zelta uzņēmēji ir visi tie, kas pelna naudu, eksportējot savas preces un pakalpojumus, un peļņu iegulda ražošanā, infrastruktūrā un pirmām kārtām cilvēkos Latvijā.

Ir mums vietas miljonāru sarakstā zaudējušo saraksts. Kāda kopīga iezīme?

Nē, kopīgas iezīmes nav, bet, ja mums būtu, piemēram, Ekonomikas ministrija, nevis Ekonomikas ministrijas izstrādājums, kas pamatā nodarbojas ar lietu kārtošanu un Eiropas naudas parazītisku apgūšanu, tad tā noteikti nopietni analizētu gan šo sarakstu, gan arī 100 lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju sarakstu.

Otrs saraksts ir uzreiz aiz pirmā 100-nieka palikušie. Kurš no viņiem, tavuprāt, būs sarakstā nākamgad un kādēļ tādas aizdomas?

Godīgi sakot, tas nav būtiski. Saraksta beigu daļās vienmēr ir vērojamas nelielas izmaiņas atkarībā gan no dažādu tautsaimniecības nozaru veiksmes vai neveiksmju perioda, gan no konkrētu uzņēmumu pieņemtiem lēmumiem un tās pašas veiksmes vai neveiksmēm.

Žurnālā ir arī Latvijas bagātāko ģimeņu saraksti. Piemēram, Karginu ģimene, Lembergu ģimene. Ir vēl dažas, par kurām varētu domāt, ka šie cilvēki jau labu laiku visu glabā ārzemēs. Tiešām šīs ģimenes pēc Latvijā atrodamiem datiem ir turīgākās šeit, vai arī tiek ņemts vērā vēl kaut kas?

Kā var pamanīt pietiekami uzmanīgs Miljonāra lasītājs, atsevišķi šie uzņēmēji nevienā no sarakstiem nefigurē - šī sadaļa jau pirms daudziem gadiem tika izveidota tāpēc, ka precīzi pateikt, piemēram, reālo, nevis formālo Šķēļu ģimenes locekļu īpašumu sadalījumu ģimenes uzņēmumos cilvēkam no malas, iztiekot tikai ar publiski ticamiem datiem, ir faktiski neiespējami, savukārt šos uzņēmējus vienkārši nepieminēt arī nebūtu pamatoti. Tad nu tika atrasts šāds risinājums. Protams, ja kādas ģimenes īpašumi Latvijā vairs vispār nebūs saskatāmi publiski ticamos datos, šī ģimene no attiecīgās saraksta sadaļas izzudīs.

Pērn atklāji Zemzemes ekspedīciju Kolaboracionisms un kolaboracionisti. Populāra ļoti. Vai, tavuprāt, pastāv saikne starp šīs zemes un cilvēku nodevējiem un turīgiem ļaudīm? Proti, vai tie, kas mantoja varu, spēja iegūt arī lielu finanšu labumu no tā? Vai starp Latvijas miljonāriem ir kāds, kurš pie mantas ticis, jo bijis labs nodevējs?

Īsi un skaidri – Latvijā attiecībā uz okupācijas varas kolaboracionistiem nenotika neviena veida lustrācija nevienā jomā. Formāli tika izveidotas jauna nosaukuma valsts pārvaldes struktūras, taču uz tām pārceļoja tie paši okupācijas varas kolaboracionisti, kas taisīja karjeru padomju okupācijas sistēmā, un viņiem pat formāli nevajadzēja nožēlot savu līdzšinējo darbību. Līdzi šie kolaboracionisti paņēma savus padomju okupācijas laika nomenklatūras tikumus un savu okupācijas varas apstākļos kultivēto izpratni par tiesiskumu, godīgumu, likumību, ko iepotēja un nodeva jaunajai paaudzei. Starpība tikai tā, ka nosacītais kapitālisms deva viņiem daudz lielākas iespējas nekā komunistiskās ideoloģijas periodā. Rezultātus mēs tagad redzam faktiski visās valsts pārvaldes un tautsaimniecības sfērās, un runa nav par kādu atsevišķu miljonāru. Runa diemžēl ir par koruptu sistēmu.

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Izbeidz "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret Māri Martinsonu, vēsta laikraksts Diena.

Ģenerālprokuratūra pirms divām nedēļām izlēmusi, ka dažādos kriminālprocesos ierautā, Ilmāra Rimšēviča korupcijas lietā jau notiesātā, bet vēl aizvien ietekmīgā Māra Martinsona vaina nodokļu shēmošanā, kas valstij nodarījusi liela apmēra zaudējumus vairāk nekā 600 000 eiro apmērā, tomēr nav līdz galam pierādīta, tādēļ šis no reiz skaļās "būvnieku lietas" izdalītais kriminālprocess daļā pret M. Martinsonu nevis sūtāms uz tiesu, bet klusi izbeidzams, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.

Netipisks lēmums

Avots, kurš ir pazīstams ar lietas materiāliem un Ģenerālprokuratūras juridisko argumentāciju, sarunā Dienai dalījās ar iespaidu, ka tā esot netipiska un vairāk izklausoties pēc M. Martinsona juridisko aizstāvju, ne prokuratūras argumentācijas. Avots lietoja skarbāku formulējumu, paužot aizdomas, ka lēmuma juridiskais pamatojums varētu būt tapis ārpus prokuratūras sienām. Piemēram, prokuratūra, pieņemot lēmumu, balstījusies uz M. Martinsonam labvēlīgām liecībām, kuras snieguši viņa bijušie ilggadējie biznesa partneri un algotie padotie, tātad no viņa vismaz iepriekš atkarīgas personas, kā arī uz paša M. Martinsona liecībām. Tāpat prokuratūra izrādījusi satraukumu, ka kopš noziedzīgo darbību izdarīšanas apritējuši 10 gadi un aizdomās turamajam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pasniegusi Gada balvas labākajiem darba devējiem 10 kategorijās, informēja LDDK.

Tostarp kategorijā "Par uzņēmuma ieguldījumu aizsardzības stiprināšanā - par sniegto atbalstu Ukrainas aizsardzības spēju veicināšanai" apbalvota AS "Latvijas finieris".

Kategorijā "Par uzņēmuma sniegto atbalstu sabiedrības veselības veicināšanā un veselības nozarei" balvu ieguvusi Rīgas Stradiņa universitāte, bet kategorijā "Par uzņēmuma sniegto atbalstu izglītības iestādēm (izglītībai un pētniecībai), ieguldījumiem to infrastruktūrā un izglītības procesā" balvu saņēmusi AS "Mikrotīkls".

LDDK Gada balvu kategorijas "Izcilība uzņēmējdarbībā 2024" apakškategorijā "Ieguldījums uzņēmējdarbības attīstībā" piešķirta AS "Balticovo", bet apakškategorijā "Ieguldījums uzņēmējdarbības ilgtspējas veicināšanā" - AS "Cēsu alus".