Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Rīgas dome piektdien, 28.jūnijā, pieņēma jaunus saistošos noteikumus par ielu tirdzniecību, kas paredz vienkāršotu tirdzniecības vietu saskaņošanas kārtību un atļauju izsniegšanu, precizētus darba laikus āra kafejnīcām, regulējumu par skaņu pastiprinošo iekārtu izmantošanu un vairākkārt lietojamu dzērienu glāžu sistēmas ieviešanu.

Jaunajos ielu tirdzniecības noteikumos saglabāta līdzšinējā saistošo noteikumu "Par kārtību kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība" redakcija, papildus ietverot dažus būtiskus jaunumus.

Kā viens no jaunumiem turpmāk paredz vienas pieturas principu dokumentu iesniegšanai pašvaldībā, attiecīgi, visu nepieciešamo dokumentāciju iesniedzot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (RAIC). Līdz ar jauno saistošo noteikumu stāšanos spēkā, RAIC būs iespējams iesniegt arī atļaujas ielu tirdzniecībai reģistrētā ielu tirdzniecības vietā. Pārējiem ielu tirdzniecības veidiem šāda principa ievērošana ir ieviesta jau iepriekš.

Precizēti arī nosacījumi atļauju saņemšanai atvieglotā kārtībā ielu tirdzniecībai jau reģistrētajās tirdzniecības vietās un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, ja tirdzniecības vietas risinājumā plānots izmantot iepriekšējos gados Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā (PAD) saskaņoto tirdzniecības vietas risinājumu. Turpmāk šāda atvieglotā kārtība ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanai tiks piemērota, ja kopš PAD saskaņojuma sniegšanas būs pagājuši ne vairāk kā pieci gadi. Šāds lēmums pieņemts, jo tirdzniecības vietas risinājumi ārtelpā piecu gadu laikā, dažādu ārēju laika apstākļu, piemēram, lietus un sniega ietekmē, zaudē savu sākotnējo izskatu un kvalitāti.

Profesionālie un privātie investori no Baltijas valstīm un Eiropas izrādīja lielu interesi par Eleving Group sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO): kopumā 4515 investori parakstījās uz uzņēmuma akcijām par kopējo summu 33 miljoni eiro, piedāvājuma bāzes apjomam tiekot pārsniegtam 1,2 reizes. Šis ir kļuvis par vēsturiski lielāko IPO Latvijā.

Eleving Group novēroja augstu pieprasījumu gan no privāto, gan institucionālo investoru puses. Institucionālie investori, tostarp fondi un privātā kapitāla pārvaldnieki no Baltijas un Rietumeiropas, veidoja 72% no kopējā emitēto akciju skaita.

IPO ietvaros uzņēmums piesaistīja 4466 privātos investorus, kas veidoja 28% no kopējā emitēto akciju skaita. Mērot pēc privāto investoru pieprasījuma apjoma Baltijas valstīs, aktīvākie bija investori no Igaunijas ar 52%, kam sekoja investori no Latvijas ar 36% un investori no Lietuvas ar 12% no kopējā pieprasījuma pēc akcijām. Vidējais privāto investoru vienas investīcijas apjoms bija 1994 eiro. Konsultējoties ar AS LHV Pank, uzņēmums ir noteicis galīgo piedāvājuma cenu 1,70 eiro apmērā par vienu akciju. Rezultātā piedāvājuma apjoms tika noteikts 29 miljonu eiro apmērā.

Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup, turpinot attīstīt gan klātienes filiāles, gan digitālos risinājumus, 2024. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, kāpinājis biznesa rezultātus aprites mazumtirdzniecībā un aizdevumu izsniegšanā.

Apkopojot uzņēmuma darbības rezultātus 6 mēnešu griezumā, lietotu, mazlietotu un jaunu preču tirdzniecība sasniegusi 7,7 miljonus eiro, kas ir par 9% vairāk, nekā 2023. gada pirmajā pusgadā. Savukārt 2024. gada otrajā ceturksnī tirdzniecības apjomi ir sasnieguši 4 miljonus eiro, palielinoties par 11%.

"DelfinGroup darbības modelis ir vērsts uz finanšu pakalpojumu daudzveidību un pieejamību. Turklāt tirdzniecībā esam pazīstami ar aktuālo aprites ekonomikas pieeju, sniedzot iespēju pārdot un pirkt lietotas un pārbaudītas preces. Šobrīd pārvaldām lielāko lietoto preču internetveikalu Latvijā ar 50 000 lietotām, mazlietotām un jaunām precēm ar garantiju," informē DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Akciju tirdzniecība Volstrītā trešdien noslēdzās ar galveno indeksu lejupslīdi, kamēr Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Sākoties akciju tirdzniecībai, Volstrītas indeksi kāpa, sekojot tendencei Parīzes, Frankfurtes, Tokijas un citās biržās, kas reaģēja uz Japānas centrālās bankas signālu, ka tā vēlreiz nepalielinās bāzes procentlikmi.

Taču pēcpusdienā ASV biržu indekss "Standard & Poor's 500" un citi indeksi kritās. Analītiķi skaidroja, ka ASV Finanšu ministrijas obligāciju izsole, kas neizraisīja cerēto investoru interesi, ir katalizators turpmākai tirdzniecībai pēc pirmdien piedzīvotās akciju cenu lejupslīdes.

Pēc pirmdien pieredzētā krituma nenoteiktība tirgū ir normāla parādība, norādīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Jau ziņots, ka pirmdien, pieaugot bažām par ASV ekonomikas recesiju, galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 2,5%. Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgum pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitam ASV reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, bet biržās Āzijā un Eiropā galvenie indeksi piedzīvoja lejupslīdi vai tikai nelielu pieaugumu.

ASV Nodarbinātības ministrijas publiskotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ASV saņemti 233 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā saruks tikai līdz 240 000.

Šie dati palīdzējuši kliedēt bažas par ASV ekonomikas recesiju, kas pirmdien izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Galvenie Volstrītas indeksi pirmdien samazinājās par vairāk nekā 2,5%. Šīs bažas izraisīja nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas tika publiskoti aizvadītās darba nedēļas izskaņā.

Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

No šī gada Rīgā stājušies spēkā saistošie noteikumi, kas paredz īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībā un ielu tirdzniecībā pasākumu laikā vienreizlietojamo glāžu vietā izmantot vairākkārt lietojamas glāzes jeb depozītglāzes, informē Rīgas dome.

Rīga sper soļus, lai kļūtu par sertificētu bezatkritumu pilsētu (Zero Waste Cities), kā arī pretendē uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu 2026. gadā, tāpēc aktīvi turpina darbu pie atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanas un rašanās novēršanas. Dalīti vākto atkritumu apjoms Rīgā pērnajā gadā strauji pieaudzis, tāpēc vēl svarīgāk par atkritumu šķirošanu, aktualizēts jautājums par to daudzuma samazināšanu. Lai mazinātu vienreizlietojamo produktu radīto vides piesārņojumu gan to ražošanas, gan apsaimniekošanas posmos, Rīga pieņēmusi noteikumus par depozītglāžu izmantošanu no šī gada 1. janvāra.

Pasākumos, kuros tiks izmantotas depozītglāzes, iegādājoties dzērienu pie kāda no tirgotājiem, būs jāiemaksā depozīta nauda par dzēriena glāzi. Atkārtoti uzpildīt dzērienu varēs tajā pašā glāzē, papildus neko nemaksājot. Dodoties prom, depozītglāzi varēs nodot speciāli izveidotā glāžu pieņemšanas punktā un atgūt iemaksāto glāzes naudu.

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Veikalu tīkls “Lats”, pateicoties investīcijām tiešsaistes tirdzniecības platformas attīstībā, gada laikā spējis palielināt apgrozījumu no pasūtījumiem internetā par 18%, pastāstīja SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

““LaTS” interneta veikala priekšrocības novērtē arvien vairāk cilvēku – galvenokārt jāmin tas, ka e-veikalā visas cenas, atlaides un akcijas ir tieši tādas pašas kā fiziskajos veikalos. Otrkārt, produktu piegāde mājās ir ļoti ērta, jo īpaši tālākos reģionos un cilvēkiem, kuri izmanto sabiedrisko transportu,” skaidro R. Okmanis. Pēc R. Okmaņa vārdiem, vērojama arī stabila tendence, ka pilsētās dzīvojošie pircēji pasūta produktus ar piegādi mājās saviem vecākiem vai citiem radiniekiem reģionos.

“LaTS” tiešsaistes tirdzniecībai attīstoties, tiek pievienotas arvien jaunas piegādes zonas. “Šovasar aptvērām reģionu Kuldīga-Vārme-Saldus, plānojam attīstīties arī citviet Latvijā. Šo virzienu sākām ar Rīgu un Pierīgu, kur sākotnēji arī bija aktīvākā tirdzniecība, bet nu jau arvien vairāk pirkumu tiek veikti citos reģionos. Tāpēc droši var teikt, ka e-veikala attīstība turpināsies arvien straujāk,” prognozē R. Okmanis.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 16.jūlijā saglabāja nemainītu globālās izaugsmes prognozi 2024.gadam, lai gan samazināja prognozes ASV un Japānai, vienlaikus brīdinot par inflācijas risku un saspīlējumu tirdzniecībā.

Pēc SVF aplēsēm, pasaules ekonomika šogad pieaugs par 3,2% jeb tikpat, cik SVF prognozēja aprīlī.

2025.gadā SVF prognozē pasaules ekonomikas izaugsmi 3,3% apmērā jeb par 0,1 procentpunktu vairāk, nekā tika lēsts aprīlī.

SVF arī brīdina, ka inflācijas riski ir palielinājušies, jo pakalpojumu cenas kavē inflācijas samazināšanos.

Tas palielina iespēju, ka procentlikmes ilgāk saglabāsies paaugstinātas, "ņemot vērā pieaugošo saspīlējumu tirdzniecībā un lielāku nenoteiktību politikā".

Bažas rada tirdzniecības un rūpniecības politika, jo valstis, iespējams, veiks pasākumus, kas ietekmēs globālās tautsaimniecības integrāciju, norāda SVF galvenais ekonomists Pjērs Olivjē Gurinšā.

Darbība degvielas tirdzniecībā prasa lielus ieguldījumus, tādēļ Baltijas tirgū varētu notikt konsolidācija, intervijā sacīja "Circle K" Baltijas viceprezidents Skirmants Mačuks.

"Visiem ir jāinvestē, visiem ir jāievēro noteikumi, jāatbilst vides aizsardzības prasībām, tas vairs nav tik viegls bizness kā kādreiz. Ja būsim ļoti precīzi, pēc dažiem gadiem kādam vai kādiem var būt ļoti grūti izdzīvot, jo šajā biznesā ir jāiegulda patiešām daudz līdzekļu. Tāpēc es esmu diezgan pārliecināts, ka mūsu valstīs notiks konsolidācija," teica Mačuks.

Viņš pauda, ka biznesā vienmēr notiek sarunas, un, ja kāds var piedāvāt labu cenu, tad darījumi var notikt. Arī "Circle K" vienmēr domājot, kā paplašināties.

"Šis ir mūsu mājas tirgus. Mūsu īpašnieki ļoti nopietni uzlūko Baltijas valstis, neskatoties uz visiem draudiem un karu. Mēs saņemam investīcijas, kas mums ir vajadzīgas, jo Baltijas valstu tirgi vēl nav pilnībā attīstījušies, ja tos salīdzinām, piemēram, ar Skandināviju. Mēs joprojām redzam vietas, kurās var paplašināt darbību, un mēs plānojam veidot jaunas degvielas uzpildes stacijas (DUS) Rīgā, Viļņā, Tallinā," sacīja Mačuks.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien strauji samazinājās, pastāvot bažām par iespējamu ASV ekonomikas recesiju.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 2% līdz 8008,23 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 1,4% līdz 7148,99 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 1,8% līdz 17 339,00 punktiem.

Āzijā pirmdien visstraujāk kritās Tokijas biržas indekss "Nikkei 225" - par 12,4% līdz 31 458,42 punktiem. Tas bija lielākais šī indeksa kritums kopš 1987.gada. Taču otrdienas rītā, atsākoties tirdzniecībai biržā, "Nikkei 225" atkal pieauga par 3,91% līdz 32 687,26 punktiem.

Volstrītā pirmdien tirdzniecībā "S&P 500" indekss samazinājās par 3% līdz 5186,33 punktiem, kas bija lielākais kritums gandrīz divu gadu laikā. "Dow Jones Industrial Average" vērtība samazinājās par 1033 punktiem jeb 2,6% līdz 38 703,27 punktiem, un "Nasdaq Composite" indekss noslīdēja par 3,4% līdz 16 200,08 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga dienu pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nolēma samazināt bāzes procentlikmi par 0,5 procentpunktiem un solīja to samazināt arī turpmāk.

Galvenie Volstrītas indeksi, kas trešdien bija samazinājušies, ceturtdien visu dienu pieauga. Indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmoreiz noslēdza tirdzniecības sesiju virs 42 000 punktu atzīmes, un arī indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

"Procentlikmju samazināšana, kas notika vakar, šodien izraisīja ievērojamu atbildi - lai gan vakar tā tika uztverta ar apslāpētu entuziasmu," sacīja akciju analīzes firmas "Briefing.com" tirgus analītiķis Patriks O'Hērs.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss noslēdza tirdzniecības sesiju ar rekordu 19 002,38 punktu līmenī, bet sesijas laikā bija sasniedzis jaunu rekordu 19 044,96 punktu līmenī.

Eirozonas valstu biržās akciju cenas trešdien lielākoties samazinājās, reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu, ka tiks sākta procedūra par pārmērīgi budžeta deficītu pret vairākām eirozonas valstīm.

EK pavēstīja, ka šādu procedūru paredzēts sākt pret Franciju, Itāliju, Beļģiju un vairākām citām valstīm.

Savukārt Londonas biržā akciju cenas kāpa, jo publiskotie statistikas dati liecināja par strauju inflācijas samazināšanos.

Gada inflācija Lielbritānijā maijā sarukusi līdz 2% salīdzinājumā ar 2,3% aprīlī, tādējādi tā pirmo reizi kopš 2021.gada jūlija sasniegusi valsts centrālās bankas noteikto mērķi, trešdien paziņoja valsts statistikas birojs.

ASV akciju biržas trešdien bija slēgtas, jo valstī bija oficiāla brīvdiena, atzīmējot verdzības beigu gadadienu.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kāpa par 0,2% līdz 8205,11 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,8% līdz 7570,20 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 0,4% līdz 18 067,91 punktam.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās pirms uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas un pēc ievērojama cenu kāpuma pirmdien.

Volstrītas indeksi nedaudz saruka, Eiropas galvenie biržu indeksi mainījās bez vienotas tendences, bet Āzijas galvenie biržu indeksi samazinājās.

ASV prezidenta Džo Baidena lēmums izstāties no cīņas par pārvēlēšanu un atbalstīt viceprezidentes Kamalas Herisas kandidatūru ir maz ietekmējis investoru noskaņojumu, atzina analītiķi.

"Politika var būt mazāk nozīmīgs dzinulis tirgiem uz atlkušo vasaru, kad demokrāti ir atgriezušies [vēlēšanu] sacensībā," atzīmēja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Herisa un Donalds Tramps "ir zināmi lielumi, tāpēc tirgus savā ziņā zina, ko gaidīt, lai kurš uzvarētu sacensībā par Balto namu," sacīja Bruksa.

Investori pievērsa uzmanību uzņēmumu peļņai, bet "Google" māteskompānijas "Alphabet" un elektromobiļu ražotāja "Tesla" peļņas rādītāji tika publiskoti ordien jau pēc Volstrītas slēgšanas.

E-komercija līdz 2027.gadam veidos aptuveni 25% no pasaules mazumtirdzniecības, prognozē "SEB bankas" Naudas pārvaldības un tirdzniecības finansēšanas pārvaldes vadītāja Ineta Bukele.

Atbilstoši Vācijas statistikas platformas "Statista" prognozēm e-komercijas īpatsvars pasaules mazumtirdzniecības apgrozījumā līdz šā gada beigām sasniegs 20%. Ja 2017.gadā pasaulē par katru 100 eiro pirkumu e-kanālos tika iztērēti 10 eiro, līdz 2023.gada beigām šī summa bija teju divkāršojusies.

Neskatoties uz šī brīža dinamisko e-komercijas segmenta izaugsmi, tuvākajā nākotnē tās pieaugums saglabāsies viencipara skaitļa apmērā. Tas saistīts ar pēcpandēmijas norisēm, cilvēkiem labprāt iepērkoties klātienes tirdzniecības vietās.

Eiropā pieaugums pēdējo gadu laikā ir bijis pieticīgāks. Ja 2017.gadā aptuveni 10% no mazumtirdzniecības apgrozījuma notika e-kanālos un 2023.gadā tie bija 16%, tad 20% robeža Eiropā varētu tikt pārvarēta līdz 2028.gadam, uzskata I.Bukele.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma preču un pakalpojumu imports no Krievijas un Baltkrievijas uz Igauniju ir samazinājies gandrīz desmitkārtīgi, savukārt eksports ir pieaudzis, teikts Igaunijas parlamenta paspārnē esošā Attīstības uzraudzības centra ziņojumā.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma un sankciju ieviešanas imports no Krievijas un Baltkrievijas Igaunijā strauji samazinājās. 2021.gada ceturtajā ceturksnī imports no agresorvalstīm veidoja 393 miljonus eiro jeb 4,7 % no Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2024.gada pirmajā ceturksnī tas samazinājās līdz 40,5 miljoniem eiro jeb 0,4% no IKP. Turpretī Igaunijas eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pieauga no 1,2% no IKP 2021.gada pēdējos trīs mēnešos līdz 1,5% šā gada janvārī-martā.

Attīstības uzraudzības centra pētījumu vadītājs Uku Varblane norādīja uz vēsturisko svārstīgumu tirdzniecībā ar Krieviju politisku, regulatīvu un ekonomisku iemeslu dēļ. Pirms visaptverošā kara Krievija bija nozīmīgs Igaunijas importa partneris. Tomēr 2022.gadā Igaunija no Krievijas un Baltkrievijas importēja par 1,9 miljardiem eiro mazāk preču nekā vidēji 2019.-2021.gadā, viņš teica.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien mainījās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās kritās, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu.

Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi, kas piektdien bija pieauguši līdz jauniem rekordiem, pirmdien samazinājās.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās, indekss "Nasdaq Composite" pieauga, bet indeksam indekss "Standard & Poor's 500" bija niecīgs kritums.

Pasaules akciju tirgos pagājušonedēļ bija kāpums cerībā, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka drīz pazeminās procentlikmes, kuras tās bija paaugstinājušas, cenšoties iegrožot augošās cenas.

Investori gaida ASV inflācijas datus par aprīli - ražotāju cenu indeksu (PPI), ko paredzēts publiskot otrdien, un patēriņa cenu indeksu (CPI), kura publiskošana gaidāma trešdien, meklējot norādes par FRS monetārās politikas perspektīvu.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,44 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,4%.

Pēc operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem, lauksaimniecības nozarē šogad otrajā ceturksnī bija pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja kāpums augkopības nozarē par 12,6% un kritums lopkopībā par 1,4%. Zivsaimniecības nozarē bija kritums par 16%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādīja mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Akciju cenas ceturtdien kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās dienu pirms inflācijas rādītāju publiskošanas, kuri var noteikt turpmāko procentlikmju dinamiku ASV un eirozonā.

Akciju cenas Volstrītā bija kritušās arī trešdien bažās, ka procentlikmju pazemināšana varētu nenotikt tuvākajā laikā.

Piektdien tiks publiskots ASV personiskā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas ir ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, kā arī eirozonas patēriņa cenu indekss par maiju.

Inflācijas tālāka samazināšanās eirozonā apstiprinātu gaidas, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) 6.jūnijā pazeminās procentlikmes.

Eirozonas galveno akciju tirgu indeksi ceturtdien pieauga, daļēji kompensējot trešdienas kritumu.

Pasaules naftas cenas kritās bažās par jēlnaftas nākotnes pieprasījumu Ķīnā un ASV.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 0,9% līdz 38 111,48 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,6% līdz 5235,48 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,1% līdz 16 737,08 punktiem.

Vācija vēlas atbalstīt autobūves koncernu "Volkswagen" un palīdzēt novērst rūpnīcu slēgšanu, taču autoražotājam vairums savu problēmu būs jāatrisina pašu spēkiem, piektdien paziņoja valsts ekonomikas ministrs Roberts Hābeks.

"Volkswagen" septembra sākumā pavēstīja, ka uzņēmumam nepieciešama ievērojama restrukturizācija konkurētspējas saglabāšanai, un tas apsver iespēju pirmo reizi savā 87 gadus ilgušajā vēsturē valstī slēgt ražotnes.

"Lielākā daļa uzdevumu būs jārisina pašam "Volkswagen"," sacīja Hābeks, apmeklējot uzņēmuma rūpnīcu Emdenē.

Viņš atteicās komentēt medijos izskanējušo informāciju, ka uzņēmumā varētu būt apdraudēti vairāki tūkstoši darbavietu, norādot, ka viņš nevar iejaukties kompānijas politikā.

Taču politiķi varētu palīdzēt autobūves nozarei, meklējot veidus, kā raidīt pareizos "signālus tirgū", sacīja Hābeks, taču nenorādīja uz iespējamu valsts atbalstu "Volkswagen".