Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.
Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).
Lai zemnieku sētā iekārtotu koka grīdu, tad ir nepieciešami dēļi, bet tos ēku būvniecībā Latvijā plaši sāka izmantot tikai 19. gadsimta vidū. Koka grīdas vairāk bija raksturīgas pilsētās, kurās ir vairāku stāvu būve. Koka grīda koka ēkas otrajā stāvā bija vienīgais racionālais risinājums. Savukārt koka grīda mūra ēkā uzlaboja ērtības, paaugstinot komforta līmeni, kā arī koka grīdas kļuva par būtisku elementu, kas apliecināja namnieka bagātību, iespējas atļauties šādu greznību. Kad 17. gadsimtā Francijas karaļu rezidencē Versaļas pilī tika ieklāts parkets, kas ir visai līdzīgs mūsdienu parketam, tad koka grīdas ieklājums no dažādu sugu koka dēlīšiem, veidojot ornamentālu grīdas rakstu, pakāpeniski izplatījās bagātākajos Eiropas namos un arī Latvijas pilsētās. Vācu tirgotāji un aristokrāti, atdarinot Francijas modes tendences, sāka savās ēkās virs mūra grīdām iebūvēt koka dēlīšu pārklājumu.20. gadsimtā koka grīdas jau kļuva par neatņemamu būves daļu. Tās bija daudz higiēniskākas par klona grīdām, relatīvi lētas, viegli tīrāmas un nomaināmas. Dažādu koka grīdas daļu ražošana kļuva par svarīgu galdniecības un vēlāk arī kokrūpniecības produkcijas ražošanas veidu. Starptautiskajā tirdzniecībā grīdu segumi netiek īpaši nodalīti, bet tie ir kopā ar dažādiem citiem kokrūpniecības produkcijas veidiem un atrodami gan produktu grupās, kurās tiek aplūkota ēvelētu dēļu un dēlīšu tirdzniecība, gan arī produktu grupās, kurās tiek uzskaitīta noteiktu koku sugu dēļu vai dēlīšu tirdzniecība.
Visizdevīgākā kokmateriālu ražošana ir, izmantojot tās koku sugas, kas aug attiecīgās valsts mežos. Atbilstoši CSP datiem, 2024. gadā Latvijas mežos visizplatītākā koku suga ir priede, kuras krāja veido 32,6 % no visas koksnes krājas Latvijas mežos. Otra izplatītākā koku suga ir bērzs, kura krāja veido 23,7 %, tad seko egle ar 20,2 %. Pēc krājas apjoma 4. vietā ir apse ar 9,2 %, bet nozīmīga meža platība un krājas apjomi ir arī melnalksnim un baltalksnim, kuri kopā veido aptuveni 12 % no visas koksnes krājas apjoma. Koku sugu pieejamība Latvijas mežos visai precīzi parādās arī Latvijas kokrūpniecības produkcijas eksportā. 2023. gadā Latvijas ienākumi no priedes dēļu un dēlīšu eksporta bija nedaudz virs 280 miljoniem eiro, ienākumi no egļu dēļu un dēlīšu eksporta bija 247 miljoni eiro. Daudz mazākos apjomos tika eksportēti bērza dēļi un dēlīši (10,6 miljoni eiro), jo Latvijā bērza koksne galvenokārt tiek izmantota finiera, saplākšņa un citu produktu ražošanai. Savukārt alkšņu dēļu un dēlīšu eksports bija 8,5 miljonu eiro apmērā, bet ozola dēlīšu eksports – 5 miljonu eiro apjomā. Skujkoku dēļi un dēlīši tiek izmantoti visdažādākajās jomās, kurās koka grīdas noteikti nav nozīmīgākais izmantošanas veids, savukārt konkrētu sugu lapkoku dēļi jau ir nozīmīga produkcija grīdu klājuma veidošanā, veidojot gan parastas grīdas, gan parketu vai parketam līdzīgu grīdas klājumu.
Apses dēļu eksports
Pēc kopējā apses un papeļu dēļu eksporta 2023. gadā pasaules līderes bija ASV, kuras eksportēja produkciju par 163 miljoniem eiro, kas veidoja vairāk nekā 64 % no pasaules kopējā eksporta. 2. vietā pasaulē pēc apses dēļu eksporta ar 12,9 % no pasaules kopējā eksporta bija Kanāda, bet 3. vietā ar 4,7 % bija Krievija. Latvija pēc apses dēļu kopējā eksporta ierindojās 4. vietā pasaulē, un Latvijas daļa kopējā apses dēļu eksportā bija 3 %. Igaunija pēc apses dēļu eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tās eksporta daļa pasaulē bija 0,4 %, savukārt Lietuvai apses dēļu eksports bija nenozīmīgs. Līdz ar to ir pilnīgi loģiski, ka, rēķinot apšu dēļu eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā Latvija ar 4,16 eiro bija pirmajā vietā pasaulē. Otrajā vietā bija Horvātija (1,10 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā Serbija (0,83 eiro uz vienu iedzīvotāju). Pasaules lielāko eksportētāju desmitniekā vēl iekļuva Kanāda (0,82 eiro uz vienu iedzīvotāju), Igaunija (0,78 eiro uz vienu iedzīvotāju), Dānija (0,69 eiro uz vienu iedzīvotāju), Ungārija (0,65 eiro uz vienu iedzīvotāju), ASV (0,49 eiro uz vienu iedzīvotāju), Bulgārija (0,20 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Slovākija (0,19 eiro uz vienu iedzīvotāju).
Bērza dēļu eksports
Pēc kopējā bērza dēļu eksporta 2023. gadā pasaules līdere bija Krievija, kura eksportēja produkciju par 129 miljoniem eiro, kas veidoja vairāk nekā 55 % no pasaules kopējā eksporta. 2. vietā pasaulē ar 12,3 % no pasaules kopējā bērzu dēļu eksporta bija Ķīna, bet 3. vietā ar 6,7 % bija Kanāda. Pēc kopējā bērza dēļu eksporta apjoma pasaulē Igaunijā bija 4. vietā pasaulē (12,1 miljons eiro, kas veidoja 5,2 % no pasaules kopējā eksporta), bet Latvija 5. vietā (9,7 miljoni eiro - 4,2 % no globālā eksporta ), apsteidzot Somiju, kas palika 6. vietā pasaulē. Pasaules lielāko bērza dēļu eksportētāju desmitnieku noslēdza Lietuva, kura 2023. gadā eksportēja bērza dēļus par 3,78 miljoniem eiro, un Lietuvas daļa pasaules bērza eksporta tirgū bija 1,6 %. Rēķinot bērza dēļu eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā Igaunija ar 8,85 eiro bija pirmajā vietā pasaulē. Otrajā vietā bija Latvija (5,18 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā - Lietuva (1,32 eiro uz vienu iedzīvotāju). Somija ar 1,18 eiro uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā bija ceturtajā vietā pasaulē. Tālāk sekoja Krievija (0,90 eiro uz vienu iedzīvotāju), Kanāda (0,39 eiro uz vienu iedzīvotāju), Zviedrija (0,16 eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlande (0,14 eiro uz vienu iedzīvotāju), Polija (0,13 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Austrija (0,08 eiro uz vienu iedzīvotāju).
Ozolkoka dēlīšu eksports
Baltijas valstīm ir loģiski būt pasaules priekšgalā gan bērza dēļu, gan citas bērza produkcijas ražošanā un eksportā, jo Latvijas un citu valstu klimatiskie un augsnes apstākļi ir izcili piemēroti bērzu augšanai. Lai gan Latvijas apstākļi nav izcili piemēroti ozolu augšanas apstākļiem, tomēr ozolkoka dēlīšu ražošanā un eksportā Latvija ir visai augstā pozīcijā pasaulē.
Pēc kopējā ozolkoka dēlīšu eksporta 2023. gadā pasaules līderes bija ASV, kuras eksportēja produkciju par 674 miljoniem eiro, kas veidoja 36 % no pasaules kopējā eksporta. 2. vietā pasaulē ar 9,6 % no pasaules kopējā eksporta bija Horvātija, bet 3. vietā ar 8,6 % bija Francija. Lietuva ar 15 miljonu eiro lielu ozolkoka dēlīšu eksportu 2023. gadā (0,8 % no pasaules kopējā eksporta) bija 19. vietā pasaulē, bet Latvija ar 4,7 miljonu lielu eksportu (0,25 % no pasaules kopējā eksporta) bija 23. vietā pasaulē. Savukārt Igaunija bija 37. vietā pasaulē, un Igaunijas daļa pasaules kopējā ozolkoka dēlīšu eksportā bija tikai 0,03 procenti.
Rēķinot ozolkoka dēlīšu eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā, Horvātija ar 46,74 eiro bija pirmajā vietā pasaulē. Tālāk sekoja Bosnija un Hercegovina (12,54 eiro uz vienu iedzīvotāju), Slovēnija (10,04 eiro uz vienu iedzīvotāju), Slovākija (6,74 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Austrija (6,06 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva ar 5,27 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 6. vietā pasaulē, bet Latvija ar 2,51 eiro uz vienu iedzīvotāju noslēdza pasaules desmitnieku. Igaunija (0,45 eiro uz vienu iedzīvotāju )bija 37. vietā pasaulē.
Latvijai ir visai augstas pozīcijas apšu un bērza koka sugu dēlīšu eksportā, savukārt citām Baltijas valstīm ir ļoti augstas pozīcijas ēvelētu un profilētu vai citādi sagatavotu grīdas segumu eksportā.
Grīdas koka paneļu eksports
Aplūkojot eksporta preču grupu, kurā ietilpst grīdas koka paneļi (izņemot bambusa paneļus), 2023. gadā pasaules lielākā eksportētāja bija Polija. Polija eksportēja grīdas koka paneļus par 263 miljoniem eiro (15,3 % no pasaules kopējā eksporta). 2. vietā pasaulē (12,7 % no pasaules kopējā eksporta) bija Vācija, bet 3. vietā ( 11,3 % no pasaules kopējā eksporta) bija Austrija. Lietuva 2023. gadā eksportēja grīdas paneļus no koka par 125 miljoniem eiro un bija 4 vietā pasaulē (7,3 % no pasaules kopējā eksporta). Latvija ar 5,6 miljonu eiro lieliem ienākumiem no grīdas koka paneļu eksporta bija 31. vietā pasaulē, bet Igaunija ar4,4 miljoniem eiro – 33. vietā pasaulē. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, grīdas koka paneļu eksportā 2023. gadā pirmajā vietā bija Māršala salas (54,81 eiro uz vienu iedzīvotāju), otrajā vietā Lietuva (43,62 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā - Austrija (21,28 eiro uz vienu iedzīvotāju). Igaunija (3,25 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Latvija (2,99 eiro uz vienu iedzīvotāju) bija uzreiz aiz pasaules labākā desmitnieka - attiecīgi 11. un 12. vietā.
Ēvelētu dēļu un dēlīšu eksports
Dažādu ēvelētu dēļu un dēlīšu, t.sk. parketa dēlīšu (neskaitot skujkoku produkciju), eksportā 2023. gadā pasaules līderes ar 257 miljonu eiro lielu eksportu bija ASV (18,6% no pasaules kopējā eksporta). 2. vietā pasaulē ar 10,3 % no pasaules kopējā eksporta bija Polija, bet 3. vietā - Itālija ( 9% no pasaules kopējā eksporta). Igaunija ar 44,9 miljonu eiro lielu eksportu 2023. gadā (3,25 % no pasaules kopējā eksporta) bija 7. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 37 miljonu eiro lielu eksportu (2,7 % no pasaules kopējā eksporta) bija 10. vietā pasaulē. Latvija ar 16 miljonu lielu eksportu (1,18 % no pasaules kopējā eksporta) bija 22. vietā pasaulē.Rēķinot dažādu ēvelētu dēļu un dēlīšu eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā pasaulē pirmajā vietā bija Igaunija (32,86 eiro uz vienu iedzīvotāju). Otrajā vietā bija Horvātija (18,58 eiro uz vienu iedzīvotāju). Tad sekoja Lietuva (12,95 eiro uz vienu iedzīvotāju), kas ieņēma 3. vietu pasaulē, bet Latvija ar 8,70 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 4. vietā pasaulē. Baltijas valstis pēc dažādu ēvelētu dēļu un dēlīšu eksporta ienākumiem uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā apsteidza tādas valstis kā Dāniju (6,02 eiro uz vienu iedzīvotāju), Gajānu (5,26 eiro uz vienu iedzīvotāju), Bosniju un Hercegovinu (5,19 eiro uz vienu iedzīvotāju), Poliju (3,87 eiro uz vienu iedzīvotāju), Beļģiju (3,00 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Austriju (2,61 eiro uz vienu iedzīvotāju).
Ēvelētu skujkoku dēļu un dēlīšu eksports
Savukārt pilnīgi atšķirīga aina ir vērojama, aplūkojot ēvelētu skujkoku dēļu un dēlīšu eksportu uz vienu iedzīvotāju, šajā preču grupā absolūts un neapstrīdama līdere ir Igaunija. Ēvelētu skujkoku dēļu un dēlīšu, t.sk. parketa dēlīšu, eksportā 2023. gadā pasaules līdere ar 343 miljonu eiro lielu eksportu bija Brazīlija (16,4% no pasaules kopējā eksporta). 2. vietā pasaulē ar 11,5 % lielu daļu no pasaules kopējā eksporta bija Čīle, bet 3. vietā ar 210 miljonu eiro lielu eksportu bija Igaunija (10% no pasaules kopējā eksporta). Varam apgalvot, ka 2023. gadā katrs desmitais pasaulē nopirktais ēvelētais skujkoku dēlis tika ražots Igaunijā. Pēc ēvelētu skuju koku dēļu un dēlīšu eksporta apjoma 2023. gadā Latvija ar 26,5 miljonu eiro lielu eksportu (1,26 % no pasaules kopējā eksporta) bija 19. vietā pasaulē, savukārt Lietuva ar 8,2 miljonu eiro lielu eksportu (0,4 % no pasaules kopējā eksporta) bija 30. vietā pasaulē.
Vērtējot eksporta ienākumus no ēvelētu skujkoku dēļu un dēlīšu eksporta uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā, Igaunija bija absolūta pasaules līdere (153,74 eiro uz vienu iedzīvotāju). Latvija 2023. gadā pasaulē ieņēma 2. vietu (14,06 eiro uz vienu iedzīvotāju) un no Igaunijas rādītāja atpalika vairāk nekā 10 reizes. Ļoti augsta ēvelētu skujkoku dēļu un dēlīšu eksporta specializācija bija arī Čīlē (12,31 eiro uz vienu iedzīvotāju), Somijā (11,03 eiro uz vienu iedzīvotāju), Austrijā (9,65 eiro uz vienu iedzīvotāju), Jaunzēlandē (9,11 eiro uz vienu iedzīvotāju), Polijā (4,25 eiro uz vienu iedzīvotāju), Zviedrijā (3,32 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Dānijā (3,20 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva ar 2,86 eiro uz vienu iedzīvotāju noslēdza pasaules labāko desmitnieku 2023. gadā. Kā redzams, tad gan Latvija, gan citas Baltijas valstis ir specializējušās noteiktu kokrūpniecības nišas produktu ražošanā un eksportā. Tomēr lielas bažas rada tas, ka Latvija pasaulē izceļas kā nozīmīga meža nozares izejmateriālu eksportētāja, no kuriem citas valstis, īpaši Igaunija un Lietuva, ražo preces un produktus ar daudz augstāku pievienoto vērtību. Tas ir vērojams gan koka grīdu eksportā, gan arī mēbeļu eksportā.