Eksperti

Globālās tirdzniecības smagsvaru pārbīde – Latvija ekonomikai gan iespējas, gan izaicinājumi

Mindaugs Sventickas, "Coface Baltics" vadītājs,17.10.2024

Jaunākais izdevums

Pēdējos gados Latvija un Baltijas valstis spiestas iekļauties strauji mainīgā globālās tirdzniecības vidē, ko nosaka ģeopolitiskie satricinājumi, tradicionālo tirdzniecības ceļu maiņa un ekonomiskās partnerības pārbīdes. Karš Ukrainā, sankcijas pret Krieviju un augošais protekcionisms šobrīd strauji maina tradicionālās tirdzniecības plūsmas, liekot tādām valstīm kā Latvija ātri pielāgoties un meklēt jaunus tirdzniecības partnerus. Kādas pārmaiņas tas sola Latvijas ekonomikai?

Globālās ekonomiskās pārmaiņas ir būtiski ietekmējušas Latviju un tās Baltijas kaimiņvalstis, īpaši Ukrainas kara kontekstā. Latvijas atkarība no Krievijas enerģijas un degvielas importa ir krasi mazinājusies. 2024. gada pirmajā pusē Latvijas imports no Krievijas samazinājās par 14%, bet eksports uz Krieviju saruka par 54%. Vienlaikus šīs pārmaiņas atstājušas būtisku iespaidu uz Latvijas un pārējo Baltijas valstu eksportu un importu kopumā. Piemēram, Latvijas eksports kopumā šī gad pirmajos sešos mēnešos saruka par 13% (kritums par 9,3 miljoniem eiro), bet imports – par 17% (kritums par 10,6 miljoniem eiro), salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš.

Šīs pārmaiņas atspoguļo gan tiešās ģeopolitiskās spriedzes sekas, gan Baltijas pieaugošo integrāciju Eiropas tirgū.Lielas pārmaiņas notiekošie procesi nesuši enerģētikas nozarei. Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju likušas Latvijai meklēt jaunus piegādātājus, kā rezultātā strauji pieauga dabasgāzes imports no Lietuvas (importa pieaugums laikā no 2021. līdz 2023.gadam - 35,1 reizes). Šīs pārkārtošanās rezultātā Latvija arvien vairāk paļaujas uz Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli Lietuvā, un enerģijas imports tagad nāk no dažādiem avotiem, tostarp ASV, Norvēģijas un Saūda Arābijas. Daļa šīs produkcijas no Latvijas tālāk tiek reeksportēta uz Igauniju un Somiju.

Minētās pārmaiņas labi raksturo arī plašāku reģionalizācijas tendenci globālā mērogā, kad valstis, kas atrodas tuvāk vai ir ar saskaņotām politiskajām interesēm, kļūst par galvenajiem tirdzniecības partneriem. Lietuva un Igaunija ir izvirzījušās par Latvijas galvenajiem tirdzniecības partneriem, savukārt imports no Krievijas ir samazinājies, atspoguļojot gan praktiskās tirdzniecības bažas, gan sankciju ietekmi. Tas labi vērojams arī skaitļos: Lietuvas importa īpatsvars starp citām valstīm pieauga no 17,2% 2021. gadā līdz 21,2% 2023. gadā. Tāpat imports no Polijas un Vācijas pieauga attiecīgi par 30,7% un 25%. Savukārt tirdzniecība ar Krieviju ievērojami samazinājās – Krievija no 4. vietas 2021. gadā nokrita līdz 11. vietai 2023.gadā, un imports samazinājās gandrīz trīs reizes. Līdzīga tendence bija vērojama arī attiecībā uz Baltkrieviju, no kuras imports kritās par 66%. Latvijas eksports uz ES valstīm, piemēram, Lietuvu un Igauniju, 2023.gadā turpināja pieaugt: uz Lietuvu tas saglabājās stabils - 18% apmērā, bet uz Igauniju pieauga par 14,1%, sasniedzot 11,6% no kopējā eksporta 2023. gadā. Savukārt eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pērn kritās par 14%, bet uz Baltkrieviju par 17%.

"Savienotājvalstu" fenomens un tirdzniecības ceļu maiņa

Tirdzniecības plūsmu maiņa neaprobežojas tikai ar Baltiju, bet ir daļa no globālām pārmaiņām. Ģeopolitiskie satricinājumi ir paātrinājuši globālās tirdzniecības reģionalizāciju. Kā norādīts nesenajā "Coface" ziņojumā, mēs esam liecinieki "savienotājvalstu" rašanās fenomenam, - šīm valstīm ir izšķiroša nozīme tirdzniecības plūsmu novirzīšanā starp lielvarām. Latvijai tādas valstis kā Kazahstāna, Uzbekistāna un Kirgizstāna kļūst arvien nozīmīgākas kā jauni eksporta galamērķi, palīdzot kompensēt zaudējumus no krasā tirdzniecības krituma ar Krieviju.

Piemēram, eksports no Latvijas uz Kazahstānu ir pieaudzis 2,3 reizes, īpaši tādās kategorijās kā elektronika un aprīkojums. Līdzīgi ir pieaudzis eksports uz Kirgizstānu, pieaugot 7,7 reizes, bet pieaugusi arī tirdzniecība ar Uzbekistānu. Šī globālā “draugu piesaistes” tendence nozīmē, ka tirdzniecības plūsmas pasaulē arvien vairāk nosaka ģeopolitiskas alianses. Ilgus gadus pasaules ekonomikā vērojamais "globālā ciemata" jēdziens ir sācis grūt, un to aizstāj sadrumstalotāka globālā ekonomika. Protekcionisms ir kļuvis izteiktāks, tirdzniecības kariem, tarifiem un ģeopolitiskajai spriedzei izjaucot tradicionālos tirdzniecības ceļus. Pasaules valstis arvien aktīvāk cenšas dažādos veidot stiprināt vietējo ražošanu un nodrošināt piegādes ķēdes uzticamu ģeopolitisko alianšu ietvaros.

Tomēr, neskatoties uz ģeopolitisko sadrumstalotību, pasaules tirdzniecība globālās ekonomikas attīstības posmā nevis vājinās, bet pielāgojas. Tāpat nevar noliegt, ka ekonomisko lielvaru ilgstošā savstarpējā atkarība ir atstājusi sekas. Pat tad, kad tādas valstis kā ASV un Ķīna šobrīd mēģina distancēties, to savstarpējā paļaušanās, jo īpaši tādās kritiskās nozarēs kā tehnoloģija, kuģniecība un enerģētika, joprojām ietekmē un virza globālo ekonomiku.

Lielākie izaicinājumi Baltijai un pārmaiņu cena

Latvijai un plašākam Baltijas reģionam tirdzniecības ceļu pārbīde nākotnē rada gan izaicinājumus, gan iespējas. Enerģijas piegāžu dažādošana, jo īpaši pieaugošā atkarība no Lietuvas, Norvēģijas un ASV sašķidrinātās dabasgāzes, ir pozitīvs solis ceļā uz lielāku enerģētisko neatkarību. Taču ar šiem alternatīvajiem avotiem saistītās augstākās izmaksas jau tagad atstāj iespaidu uz Latvijas konkurētspēju, īpaši energoietilpīgajās nozarēs.

Turklāt, lai gan Latvija ir spērusi ievērojamus soļus enerģijas patēriņa samazināšanā, panākot dabasgāzes patēriņa samazinājumu par 30% (2022.gada augusts - 2023. gada marts), valsts joprojām ir neaizsargāta pret ārējiem satricinājumiem pasaules enerģijas tirgos. To pastiprina fakts, ka nafta un dabasgāze joprojām veido 47,5% (dati par 2023.gadu) no Latvijas energoapgādes, tādējādi valsts ir pakļauta cenu svārstībām un piegādes ķēdes traucējumiem.

Raugoties nākotnē, Latvijai un tās Baltijas kaimiņvalstīm būs jāturpina dažādot savus tirdzniecības un enerģētikas partnerus, lai saglabātu konkurētspēju. Tas ietver tādu iespēju izmantošanu kā “Rail Baltica” projekts, kas, neskatoties uz kavēšanos un plānoto tā realizācijas izmaksu pārsniegšanu, sola uzlabot reģiona savienojamību ar Eiropu. Vienlaikus Latvijai jāsaglabā modrība pret riskiem, ko rada turpmāka ģeopolitiskā spriedze, īpaši tirdzniecības karu vai konfliktu eskalācijas iespējamība, kas varētu izjaukt kritiskās piegādes ķēdes.

Pasaulē, kurā ģeopolitiskā un ekonomiskā ainava strauji mainās, Latvija un Baltijas valstis atrodas nozīmīgu globālās tirdzniecības pārmaiņu krustcelēs. Pielāgojoties jauniem tirdzniecības ceļiem, dažādojot enerģijas avotus un veicinot attiecības ar jaunajām savienotājvalstīm, Baltijas valstīm ir liels ekonomiskās izaugsmes potenciāls šajā sadrumstalotajā pasaulē. Tomēr, lai to paveiktu, Baltijai būs nepieciešama elastība, inovācijas un noturība, risinot dažādus globālās ekonomikas izaicinājumus pārejas posmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Centrālās un Austrumeiropas uzņēmumu reitingā iekļuvuši pieci Latvijas uzņēmumi

Db.lv,19.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru