Pērn Baltijas valstīs būtiski pieauga pieprasījums pēc tirdzniecības kredītu apdrošināšanas – atlīdzību pieteikumu skaits palielinājās par 55,5%, bet kopējais apdrošināšanas atlīdzību apjoms pieauga gandrīz trīskārt jeb par 270%, liecina “Coface Baltics” apkopotie dati.
Vienlaikus Baltijas valstīs, kā arī visā Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), pieauga arī uzņēmumu bankrotu skaits. Analizējot maksātnespējas datus, vislielākais pieaugums Baltijā pērn reģistrēts Igaunijā – par 12,9%, kam seko Lietuva ar 5% un Latvija ar 2%. Absolūtos skaitļos visvairāk maksātnespējas gadījumu bija Lietuvā, kur reģistrētas 1089 maksātnespējas lietas, savukārt Latvijā – 358, bet Igaunijā – 157.
Saskaņā ar “Coface Baltics” vadītāja Mindauga Sventicka (Mindaugas Sventickas) teikto, tirdzniecības kredītu apdrošināšanas tirgus Latvijā jau vairākus gadus piedzīvo izaugsmi, ko veicina pieaugošie saistību neizpildes gadījumi, maksātnespējīgo uzņēmumu skaita kāpums un pieaugošā nenoteiktība biznesa vidē. 2024. gads nebija izņēmums. "Šīs tendences ir likušas uzņēmumiem aktīvāk pievērsties pircēju maksātnespējas risku pārvaldībai un aizsargāt vienu no svarīgākajām aktīvu pozīcijām bilancē – debitoru parādus," norāda Sventickis. "Uzņēmumi arvien labāk apzinās, ka stabilas naudas plūsmas nodrošināšana kļūst par izšķirošu faktoru to darbības nepārtrauktībai, tāpēc pieprasījums pēc apdrošināšanas pakalpojumiem turpina pieaugt."
Apdrošināšanas atlīdzību apjoms Baltijas valstīs pieaudzis par 270%
Kā norāda risku vadības eksperti, apdrošināšanas atlīdzībās vērojams būtisks kāpums – izmaksāto atlīdzību skaits pieaudzis par 55,5% (līdz 283 lietām 2024. gadā), bet kopējais izmaksu apjoms palielinājies par 269,5%, sasniedzot 6,6 miljonus eiro, salīdzinot ar 2,45 miljoniem eiro 2023. gadā. “Coface Baltics” uzsver, ka tas ir cieši saistīts ar ekonomiskajiem izaicinājumiem Baltijas valstīs un to nozīmīgākajos eksporta tirgos. Baltijas ekonomikas ir cieši saistītas ar šobrīd stagnējošo Rietumeiropu, un ģeopolitiskie satricinājumi, kā arī traucētās piegādes ķēdes ir veicinājušas patēriņa un ražošanas samazināšanos, tieši ietekmējot uzņēmumu maksātspēju. Nemaksātāju pieaugums ir kļuvis par nopietnu izaicinājumu daudziem uzņēmumiem, īpaši tiem, kuriem ir ievērojamas finanšu saistības un gari maksājumu termiņi, skaidro M. Sventickis.
Lielākie satricinājumi ir transporta nozarē
2024.gadā “Coface Baltics” izmaksājis vairākas vēsturiski lielas apdrošināšanas atlīdzības, kas radušās iepriekš veiksmīgu uzņēmumu pēkšņas maksātnespējas dēļ. Galvenais šo bankrotu iemesls bijusi neatbilstība starp ambiciozajiem attīstības plāniem un reālajām tirgus tendencēm.
“Īpaši smagi skarta transporta nozare – labvēlīgās ekonomiskās situācijas laikā daudzi uzņēmumi paplašināja savu darbību, taču, bremzējoties Eiropas ekonomikai un samazinoties pieprasījumam pēc transporta pakalpojumiem, tirgū izveidojās pārprodukcija. Tā rezultātā kritās cenas un saruka uzņēmumu ienākumi,” stāsta “Coface Baltics” vadītājs. “Nespēja ātri pielāgoties pārmaiņām, lielas finanšu saistības un pārāk gausa izmaksu samazināšana radīja nopietnas finanšu nepilnības.”
Kā vienu no spilgtākajiem piemēriem M. Sventickas min uzņēmuma “Integre Trans” bankrota lietu Lietuvā. “Vēl pirms gada šis uzņēmums uzrādīja labus darbības rezultātus un izaugsmi, taču, saskaroties ar ievērojamu pasūtījumu kritumu, tas nespēja kontrolēt pieaugošās izmaksas un pieteica maksātnespēju,” norāda M. Sventickis. "Saistībā ar “Integre Trans” bankrotu “Coface Baltics” apdrošinātajiem klientiem izmaksāja vairākus miljonus eiro lielas atlīdzības."Pēc M. Sventicka domām, šādi gadījumi vēlreiz apliecina, ka ilgtspējīgai izaugsmei nepieciešams ne tikai optimistisks nākotnes redzējums, bet arī atbildīga risku vadība. “Stabilitātei būtiska ir rezerves veidošana un atbilstošs kreditoru atbalsts, kas palīdz uzņēmumiem attīstīties līdzsvaroti un izvairīties no finanšu krīzēm,” viņš uzsver.
Bankrotu skaita pieaugumu veicināja inflācija, procentu likmes un ģeopolitika
Globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” ekonomists Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā Mateušs Dadejs norāda, ka bankrotu skaita pieaugums 2024. gada trešajā ceturksnī* novērots ne tikai Baltijas valstīs, bet arī lielākajā daļā CAE reģiona. Centrāleiropā un Austrumeiropā tas vidēji palielinājies par 6,7%, savukārt Rietumeiropā, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, pieaugums sasniedzis pat 16,3%.
"Viens no iemesliem šādai tendencei ir ierobežotais valsts atbalsts uzņēmumiem pandēmijas laikā, kā rezultātā CAE valstīs atgriešanās pie normālas uzņēmējdarbības vides sākās agrāk," skaidro “Coface” ekonomists. “Tikmēr Rietumeiropā, kur atbalsta pasākumi bija dāsnāki, šobrīd novērojams straujāks bankrotu pieaugums. Tas liecina, ka CAE reģions pakāpeniski atgriežas pirmspandēmijas maksātnespējas līmenī, lai gan uzņēmējdarbības apstākļus joprojām sarežģī augstās procentu likmes un ģeopolitiskie riski.”
Pēc M. Dadeja teiktā, Baltijas un CAE valstu uzņēmumu bankrotu skaita pieaugumu visvairāk ietekmēja trīs galvenie faktori: inflācija, procentu likmes un ģeopolitika. "Cenu pieaugums ir samazinājis iedzīvotāju pirktspēju, kā rezultātā sarucis iekšzemes pieprasījums, īpaši mazumtirdzniecības un pakalpojumu sektorā." Turklāt uzņēmumiem ir kļuvis sarežģītāk pārfinansēt parādsaistības, bet jauno investīciju projekti bremzējas augsto aizņemšanās izmaksu dēļ, skaidro ekonomists. "Trīs gadus ilgais karš Ukrainā un ar to saistītās sankcijas ir ietekmējušas piegādes ķēdes un enerģijas cenas, sevišķi valstīs, kuras cieši saistītas ar Krievijas tirgu.”
Nozares analīze: lielākās problēmas transportam un būvniecībai
Lai gan maksātnespējas rādītāji dažādās nozarēs atšķiras, 2024. gadā visstraujākais bankrotu skaita pieaugums novērots transporta nozarē – vidēji par 36%. To galvenokārt ietekmējusi turpmāka ES "Mobilitātes paketes" ieviešana, kas palielina darbības izmaksas un samazina konkurētspēju. Bankrotu skaits ievērojami pieaudzis arī būvniecības (+19,2%) un informācijas tehnoloģiju (+20%) nozarēs.
Pēc M. Dadeja teiktā, IT sektoru visvairāk ietekmējis procentu likmju kāpums: "IT nozare joprojām pielāgojas biznesa vides izmaiņām pēc straujās izaugsmes nulles procentu likmju periodā." Savukārt augstās aizņēmumu izmaksas būvniecības nozarē ir kavējušas jaunu projektu uzsākšanu. Tikmēr mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības sektorā bankrotu skaita pieaugums bijis mērenāks (+6%), jo, pieaugot reālajai darba samaksai, mājsaimniecību finansiālais stāvoklis ir stabilizējies.
Nākotnes prognozes: uzņēmumiem par riskiem būs jādomā nepārtraukti
Saskaņā ar “Coface” ekspertu prognozēm, Eiropas Centrālās bankas (ECB) un CAE valstu centrālo banku uzsāktais procentu likmju samazinājums liecina par iespējamu finanšu nosacījumu mīkstināšanu. Paredzams, ka lētāks finansējums mazinās uzņēmumu aizņemšanās izmaksas un veicinās bankrotu skaita samazināšanos.
"Tomēr CAE reģions joprojām ir pakļauts ģeopolitiskiem riskiem, kas var izraisīt preču cenu pieaugumu un negatīvi ietekmēt reģiona ekonomiku." Tādēļ uzņēmumiem būs nepārtraukti jāpielāgojas mainīgajiem apstākļiem un aktīvi jāvada finanšu riski,” uzsver M. Dadejs.
Lielākie bankroti pasaulē: sabrukuši pazīstami auto, enerģētikas, būvniecības uzņēmumi
2024. gada lielākie bankroti izgaismo sarežģītās finanšu situācijas, kas skārušas dažādas nozares, izraisot uzņēmumu maksātnespēju un plašas ekonomiskās sekas. Austrijas motociklu gigants “KTM” kopā ar diviem meitasuzņēmumiem iesniedzis bankrota pieteikumu, atklājot parādsaistības 2,9 miljardu eiro apmērā. No tām 1,3 miljardi eiro ir parāds bankām, bet 365 miljoni – neapmaksāti piegādes rēķini. Šis bankrots ietekmējis 3623 darbiniekus un 2500 kreditorus, padarot to par vienu no lielākajām ražošanas nozares neveiksmēm Eiropā.
Arī enerģētikas sektors nebija pasargāts no finanšu satricinājumiem – ASV kokskaidu granulu gigants “Enviva” maksātnespējas dēļ bija spiests iesniegt bankrota pieteikumu. Uzņēmuma parādi sasniedz 2,6 miljardus eiro, un bankrota sekas skārušas 1200 darbiniekus, kā arī radījušas finansiālus zaudējumus simtiem piegādātāju.
Tikmēr Apvienotajā Karalistē bankrotējusi viena no lielākajām būvniecības kompānijām – “Buckingham Group Contracting Limited”, atstājot 1258 kreditorus bez naudas un vairāk nekā 1000 cilvēku bez darba.
“Šie gadījumi pierāda vienu – izņēmumu nav. Pārmērīgas finanšu saistības un novēlota reakcija uz tirgus izmaiņām var negatīvi ietekmēt jebkura lieluma un nozares uzņēmumu, pat novedot to līdz bankrotam,” skaidro “Coface” ekonomists M. Dadejs.
* Ņemot vērā atšķirīgos finanšu pārskatu sniegšanas noteikumus CAE valstīs, pašlaik tiek ziņots par bankrotu skaitu 2024. gada 3. ceturksnī. Apkopotie dati par bankrotiem visās CAE valstīs 2024. gadā būs pieejami 2025. gada 2. ceturksnī.
