Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā būtiska loma ir siltumapgādes elektrifikācijai, kas pašlaik Latvijā vēl ir bērnu autiņos.
Siltumapgādes sektora elektrifikācija sniegtu iespēju efektīvāk izmantot jau pastāvošo elektroapgādes infrastruktūru, kā arī samazināt cenu svārstības, norāda nozares eksperti, kas par šo tēmu plaši diskutēja DB organizētajā ikgadējā siltumapgādes nozares konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2024.
Eksperti nonāca pie secinājuma, ka elektroenerģijas un siltumapgādes nozarēm ir jāsadarbojas, uzsverot, ka siltumenerģijas sektors var palīdzēt elektrotīklā līdzsvarot ražošanas un patēriņa jaudas, kā arī ilgtermiņā radīt pozitīvu ietekmi uz energoapgādes izmaksām kopumā.
Process jāpaātrina
Šobrīd lietderīgi būtu apsvērt papildu motivējošu instrumentu ieviešanu siltumapgādes elektrifikācijas paātrināšanai, uzskata Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis. “Ieguvumu šajā gadījumā netrūktu. Pirmkārt, siltuma ražošana ar elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), palīdzētu samazināt siltumapgādes sektora emisijas un tuvināties klimata neitralitātes mērķim. Otrkārt, siltumapgādes elektrifikācija veicinātu siltuma ražošanā izmantoto energoresursu dažādošanu un izmaksu samazināšanu, pozitīvi ietekmējot patērētāju rēķinus. Treškārt, siltumapgādes elektrifikācija jaunu un elastīgu elektroenerģijas patērētāju veidā radītu papildu elektroenerģijas sistēmas balansēšanas resursus, veicinot lielāka apjoma vēja un saules elektrostaciju pieslēgšanu elektrosistēmai. Turklāt siltumapgādes elektrifikācija nodrošinātu arī elektrotīkla infrastruktūras efektīvāku izmantošanu, kas savukārt veicinātu elektrotīkla pakalpojumu tarifu samazināšanu. Papildus tam būtu svarīgi saprast, ka siltumapgādes elektrifikācija ir salīdzinoši viegli un ātri īstenojama gan centralizētas siltumapgādes sistēmas līmenī, piemēram, ar lielas jaudas elektrisko boileru uzstādīšanu, gan individuālu patērētāju līmenī, uzstādot siltumsūkņus,” pauž G.Junghāns. Ina Bērziņa-Veita, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidente, norāda, ka šobrīd elektroenerģijas un siltumapgādes nozares faktiski nesadarbojas. “Tajā pašā laikā mēs šai sadarbībai esam gatavi. Redzam, ka arī tirgus ir pietiekami nobriedis, tāpēc domāju, ka nākotnē šī sadarbība spēlēs ļoti būtisku lomu. AER jaudas, tajā skaitā saules un vēja jaudas, pieaug ātros tempos, un nozares uzņēmējiem šī situācija būtu maksimāli jāizmanto. Arī mums, siltumuzņēmējiem, ir jaudas, ko patērēt, tāpēc vienoties par sadarbības modeli būtu nepieciešams maksimāli ātri. Ja mēs runājam par siltuma nozari kopumā, jāsaka, ka šobrīd būtu īstais laiks izvērtēt, kuras no dedzināšanas jaudām būtu vērts elektrificēt, aizstājot tās, piemēram, ar siltumsūkņiem un akumulācijas tvertnēm. Lai to sāktu darīt, savukārt ir jāizvērtē pieslēguma iespējas. Mums ir jāsaprot, kā plāno attīstīties augstsprieguma un sadales tīkli un kādu lomu šajā nākotnes attīstībā var spēlēt siltumuzņēmumi, domā I.Bērziņa-Veita.
Integrācija notiek
G.Junghāns gan norāda, ka izkliedētā veidā sadarbība notiek. “Energosistēmā jau pašlaik mums ir gan daudz koģenerācijas staciju, gan arī individuālo patērētāju, kas siltuma ražošanā izmanto, piemēram, elektriskos siltumsūkņus un citas iekārtas. Būtībā tā jau ir sektoru integrācija. Protams, mēs varam runāt par nākamo pakāpi, kad arī centralizētās sistēmas ar lielu jaudu pieslēgumiem integrētos energosistēmā un savienotu sektorus. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka neatkarīgi no tā, vai tas ir centralizēts siltumuzņēmums vai mājsaimniecība, abi patērētāji caur sava veida pakalpojumu var piedalīties tirgus integrācijā,” spriež G.Junghāns. Arī Līga Kurevska, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre, piekrīt, ka elektroenerģijas un siltumapgādes nozaru sadarbība nākotnē spēlēs lielu lomu. “Viens no galvenajiem izaicinājumiem, kas saistās ar augstu intermitētās enerģijas īpatsvaru sistēmā, ir cenu svārstības. Ja skatāmies kopējo grozu, siltumenerģijas patēriņš Latvijā ir aptuveni piecas reizes lielāks par elektroenerģijas tīro patēriņu. Tas nozīmē, ka siltumapgādes nozare spēj uzņemt būtisku elektroenerģijas apjomu, tādējādi palielinot elektrības kopējo patēriņu valstī, kā arī līdzsvarojot cenas, mazinot to svārstīgumu un riskus elektroenerģijas tirdzniecībā. Piemēram, 30.oktobrī elektroenerģijas cena biržā līdz astoņiem rītā bija nulle. Tas nozīmē, ka, ja mums būtu siltumapgādes uzņēmumi, kuriem ir lielie elektrokatli, viņi šo enerģiju varētu tērēt un siltums būtu lētāks. Jebkurā gadījumā mūsu mērķis ir skatīties, kā mēs šīs sistēmas varam darbināt kopā, turklāt - ne tikai fizikāli kā koģenerācijas stacijā, bet arī tirdzniecībā, izmantojot tās maksimāli efektīvi un ilgtermiņā nodrošinot visiem tirgus dalībniekiem zemākas izmaksas. Papildus tam arī Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) esam paredzējuši virkni pasākumu, lai veicinātu gan AER izmantošanu siltumenerģijas nozarē, gan uzlabotu energoefektivitāti, veicinot sistēmā esošu plānveida ēku siltināšanu. Mums ir jāmeklē iespējas, kā maksimāli izmantot to, ko esam jau uzbūvējuši, un to mēs arī darām. Viens no KEM uzdevumiem šajā gadījumā ir uzklausīt nozaru vajadzības un mēģināt rast risinājumus, kas apmierinātu visas puses,” teic L.Kurevska.
Jāspēj pielāgoties
Labs piemērs elektroenerģijas un siltumapgādes nozaru sadarbībai ir Dānija, kur šobrīd elektrificēti 10% no kopējās siltumapgādes un šo skaitli tuvākajos gados plānots būtiski palielināt. Jorgens Nīlsens (Jorgen Nielsen), Dānijas siltumapgādes pārvaldes valdes priekšsēdētājs un TVIS vadītājs, norāda, ka nozares sadarbojas jau gadiem ilgi, tāpēc centralizētās siltumapgādes uzņēmumi jau ir vairāk vai mazāk pieraduši pie elektrības tirgus. “Protams, elektroenerģijas tirgus kļūst arvien kompleksāks, tāpēc uzņēmumiem ir vajadzīgi kompetenti darbinieki, kas spēj nodrošināt siltumapgādes komersantu dalību šajā tirgū. Kompetences, attīstība un spēja būt fleksibliem patiesībā ir galvenie izaicinājumi,” teic J.Nīlsens, piebilstot, ka nozares spēlētājiem joprojām jārēķinās arī ar cenu svārstībām, kas pēc savas būtības gan neesot bīstamas. “Jebkurā gadījumā, lai nodrošinātu nozaru sadarbību, uzņēmējiem nemitīgi jāmeklē jauni veidi, kā iekļaut tehnoloģijas tirgū, kā arī nepārtraukti jābūt aktīviem un jāizglīto savi darbinieki, lai gūtu maksimālu labumu no tirgus situācijas,” spriež J.Nīlsens.
Pirmie soļi sperti
Lai Latvijā veicinātu elektrifikāciju un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, 2024. gada maijā KEM, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, LSUA un AS Sadales tīkls (ST) pārstāvji parakstīja memorandu par sadarbību elektroenerģijas un siltumapgādes jomā. Memorands apliecina, ka puses apņemas īstenot koordinētu energoapgādes un siltumapgādes infrastruktūras attīstību, testējot un attīstot risinājumus energoapgādes un siltumapgādes pakalpojumu izmaksu mazināšanai, kā arī piesaistīt ārēju finansējumu nepieciešamo pilotprojektu īstenošanai. L.Kurevska atzīmē, ka kopš sadarbības memoranda parakstīšanas elektroenerģijas sektora uzņēmumi jau uzsākuši praktisku sadarbību mērķu īstenošanā. “ST sadarbībā ar LSUA ir apkopojuši informāciju un veikuši aprēķinus par nepieciešamajām investīcijām siltumapgādes nozares elektrifikācijai, un šī ziņojuma rezultāti ir iesniegti KEM, lai papildinātu NEKP nākotnes redakciju. Tāpat ST ir sācis arī individuālu komunikāciju un sadarbību ar vairākiem siltumenerģijas nozares uzņēmumiem, kā arī darbojas pie risinājumu izstrādes katlu māju elektrifikācijai, ņemot vērā siltumenerģijas sektora uzņēmumu tehniskās iespējas un pieejamās elektrisko tīklu jaudas. Papildus tam ST kopā ar SIA Jūrmalas Siltums ir uzsācis arī standarta resursu salīdzināšanas modeļa izstrādi, lai ar tā palīdzību padarītu elektrifikācijas piedāvājumus pieejamākus un konkurētspējīgākus salīdzinājumā ar citiem energoresursiem, kā arī palīdzētu siltumapgādes nozares uzņēmumiem vienkāršot plānošanas un ekonomisko aprēķinu procesu,” stāsta L.Kurevska.
Kādam jāuzņemas iniciatīva
Šobrīd Latvijā ir 650 katlu mājas, norāda I.Bērziņa-Veita. “Tie ir dažādi siltuma ražošanas avoti, kas ir izkliedēti pa visu Latviju. Pašlaik mums būtu jāizvērtē, kurās vietās pieslēguma jaudas saskan ar siltuma jaudām, un jāsaprot, kā mēs varam veiksmīgāk savienot elektroenerģijas un siltuma nozares. Memoranda parakstīšana ir pirmais solis, taču mums joprojām priekšā ir liels darbs. Tā kā šobrīd Latvijā ir salīdzinoši zems elektroenerģijas patēriņš, fiksētās izmaksas tīkliem ir ļoti augstas, tāpēc nereti siltumuzņēmumiem nav izdevīgi izmantot elektrību siltuma ražošanā. Šajā gadījumā rodas jautājums - kurš sāks pirmais? Ja siltumuzņēmumi sāks vairāk izmantot elektrību, kritīsies tīkla izmaksas, līdz ar to arī tarifi. Taču tajā pašā laikā - varbūt sākotnēji, iesaistoties SPRK, būtu vērts apsvērt iespēju pilotprojektu veidā tarifus atsevišķās vietās samazināt, kas motivētu siltumuzņēmumus vairāk izmantot elektroenerģiju savā ražošanā. Arī KEM varētu pārskatīt, kādā veidā tiek novirzīts atbalsts, vienlaicīgi atbalstot gan tos, kas pieslēdz elektrifikācijai siltumapgādi, gan otrādi - atbalstot siltumuzņēmumus iekārtu iegādē,” uzsver I.Bērziņa-Veita. Siltumenerģijas uzņēmumi, pateicoties vēsturiski uzkrātajai kompetencei un iekārtu modernizācijai, aizvien vairāk apzinās, ka siltumenerģijas ražošanas nozare ir viena no nozarēm, kurā ir augsts potenciāls elektroenerģijas patēriņa elastībai, norāda L.Kurevska. “Ministrija saistībā ar to pievērš būtisku uzmanību, lai siltumenerģijas uzņēmumi saņemtu konsultatīvu skaidrojumu un atbalstu par elektroenerģijas dažādu tirgus segmentu darbību un savām iespējām to sniegšanā piedalīties, kā arī iesaista siltumenerģijas nozares uzņēmumus elektroenerģijas tirgus normatīvā regulējuma izstrādē. Vienlaikus ministrija atzinīgi vērtē, ka siltumapgādes uzņēmumu vidū pakāpeniski palielinās arī interese ne tikai par elektroenerģijas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, bet arī par iespējamo dalību elektroenerģijas tirgū kā aktīvajiem lietotājiem, ieskaitot elektroenerģijas sistēmas palīgpakalpojumu tirgu,” norāda L.Kurevska.
#1/4
#2/4
Šobrīd lietderīgi būtu apsvērt papildu motivējošu instrumentu ieviešanu siltumapgādes elektrifikācijas paātrināšanai,
Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis.
#3/4
Kompetences, attīstība un spēja būt fleksibliem patiesībā ir galvenie izaicinājumi,
Jorgens Nīlsens, Dānijas siltumapgādes pārvaldes valdes priekšsēdētājs
#4/4
Šobrīd elektroenerģijas un siltumapgādes nozares faktiski nesadarbojas, Ina Bērziņa-Veita, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidente
