TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.
Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?
Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!
Kas EGG ENERGY un BOVO GAS biogāzes un biometāna kompleksu padara par unikālu un nozīmīgu Latvijai?
Ir vairāki iemesli, kas šo projektu Iecavā padara par ļoti svarīgu zaļās enerģētikas projektu Latvijā un unikālu ražotni pasaules mērogā. Pirmkārt, tas ir SEP inženieru panākums. Proti, biogāzes ražošanas stacija EGG ENERGY darbojas 100% uz vistu mēsliem, bet vēl tagad daudzās augstskolās tiek apgalvots, ka tas nav iespējams. Tomēr SEP inženieri, uzprojektējot un uzbūvējot biogāzes staciju EGG ENERGY, pierādīja pretējo, kas biogāzes iegūšanas tehnoloģiju no vistu mēsliem padara par unikālu pasaules mērogā. Tas, protams, ir ļoti interesanti uzņēmumiem, kas nodarbojas ar putnkopību, jo paver plašas iespējas pārstrādāt atkritumus, konkrēti tikai un vienīgi vistu mēslus, biogāzē, kas līdz šim nebija iespējams. Tāpēc SEP jau projektē vairākas līdzīgas biogāzes ražošanas stacijas ASV - Pensilvānijas, Aiovas un Konktikutas štatos. Otrkārt, tas ir biznesa aspekts. Proti, uzbūvējot biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS, kurā tiek attīrīta EGG ENERGY saražotā biogāze, SEP ir radījis kompleksu, kas ļauj ražot dabas gāzes ekvivalentu biometānu ar augstu pievienoto vērtību. Gāzi līdz ar to var pārdot jebkurā vietā Eiropā, turklāt tai zaļais sertifikāts, kas apliecina tās izcelsmi. Turklāt BOVO GAS saražotais biometāns tiek ievadīts kopējā GASO gāzes tīklā. Tas Latvijā ir pirmais biometāna stacijas pieslēgums kopējam gāzes tīklam - to izveidot nebija vienkārši gan juridisku, gan tehnisku iemeslu dēļ, jo vienkārši nebija precedenta un prieks, ka šajā procesā SEP bija viens no procesa virzītājiem. Tikai viens fakts par pieslēgumu - sarunas ilga gadu! Ar šo piemēru faktiski esam pavēruši šīs durvis citiem tirgus spēlētājiem. Gribu uzsvērt, ka SEP to panāca kā privātuzņēmums. Treškārt, EGG ENEGRY un BOVOGAS ir solis enerģētiskās neatkarības virzienā. Pašlaik biogāzes un biometāna komplekss spēj saražot 18 000 000m3 biogāzes jeb 10 000 000m3 biometāna. Šāda biogāzes apjoma enerģētiskā vērtība sasniedz 100 GWh, un šis enerģijas daudzums spēj nodrošināt visa Bauskas novada siltuma patēriņu! Šādam risinājumam noteikti ir potenciāls, kas ļautu Latviju virzīt enerģētiskās neatkarības virzienā.
Vai tas nozīmē, ka daudzas Latvijas biogāzes stacijas šobrīd var domāt par gāzes tirdzniecību?
Jā, Latvijā ir virkne biogāzes staciju, kas gan ir mazākas nekā SEP projektētā, bet tām ir līdzīga vajadzība – attīrīt biogāzi līdz biometānam. Arī Conexus jau strādā infrastruktūras izveidošanā - jau ir ieplānoti četri publiskie pieslēguma punkti. Pirmais pieslēguma punkts, kā noprotams, tiks atvērts jau 2025. gadā, Džūkstē. Tur jebkurš varēs atvest saspiesto biometānu un ievadīt tīklā. Tas noteikti ir liels solis Latvijas biometāna nozares attīstībā un zaļās un atjaunojamās enerģētikas nozarē kopumā.
Runājot par zaļo un atjaunojamo enerģētiku - nupat Klimata un enerģētikas ministrija noslēdza vēja un saules parku attīstītāju pieteikumu pieņemšanu. Vai jūtat, ka nozare aktivizējas?
Pašlaik esošo vēja parku jauda Latvijā ir salīdzinoši neliela. Tomēr tapšanas stadijā ir vēji parki, piemēram, Valpenē (380Mw) un Pienavā (150Mw) ar ievērojamām jaudām. Šis virziens tuvākajā nākotnē piedzīvos attīstību!
Kuri Latvijas novadi ir izceļami starp citiem ar īpašu zaļās un atjaunojamās enerģētikas projektu attīstības ātrumu. Kāpēc? Kuros saredzat savu līdzdalību kādā no projektiem?
Ja ņemam visus zaļās enerģētikas veidus kopumā, tad Latvija jau ir Eiropas Savienības (ES) TOP3 valstu sarakstā. Pašlaik, protams, hidroelektrostaciju pienesums ir būtiskākais sarakstā, tomēr top lieli projekti, kas palielinās mūsu zaļās un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru līdz 50% no visa saražotā, kamēr ES zaļās un atjaunojamās enerģijas vidējais rādītājs šobrīd ir ap 22%.
Runājot par zaļās un atjaunojamās enerģētikas nozari Latvijā, tad līderpozīcijas pilnīgi noteikti ir Kurzemes novadiem. Tur top lielākie vēja parki pie Tukuma un Talsiem. Savukārt Liepāja, manuprāt, šobrīd ir zaļās un atjaunojamās enerģētikas topošā galvaspilsēta. Tie nav tikai plāni, bet gan ir reāli projekti, kas jau ir tapšanas stadijā. Piemēram, nākotnē sašķidrinātā CO2 būs zaļās degvielas izejviela, bet Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) jau top CO2 ražošanas un sašķidrināšanas termināls. ASV projektēšanas inženiertehnisko risinājumu uzņēmums KBR un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums GI Termināls jau ir noslēdzis memorandu, saskaņā ar kuru KBR piedāvās patentētu inženiertehnisko risinājumu un aprīkojumu jaunas SAF aviācijas degvielas (SAF - angļu val. - sustainable aviation fuel – ilgtspējīga aviācijas degviela) ražotnes izveidei ar paredzamo jaudu līdz 100 tūkstošiem tonnu gadā. Saprotams, ka vajadzēs projektēšanas jaudas arī Latvijas pusē, lai viss tiktu iedzīvināts, un mēs skatāmies uz šo projektu ar lielām cerībām.
Runājot par Liepājas SEZ attīstības plāniem enerģētikas nozarē, noteikti būtu pieminams ūdeņraža ražotnes projekts. Varu piebilst, ka SEP arī pēta zaļā ūdeņraža ražošanu kā nākamo soli biometāna staciju attīstībā.
Tāpat vērienīgs nākotnes projekts ir atkrastes vēja parks Elvind, kas ir plānots kā Latvijas un Igaunijas kopprojekts. Lai gan sākotnējā jauda tika plānota 1000Mw, tagad šī jauda paredzēta jau tikai Latvijas zonā. Būvniecība šajā projektā varētu sākties jau 2028. gadā. Lai šo projektu realizētu, Liepājas ostai ir jārada ievērojama būvniecības bāze. Te es saredzu, ka Liepājas SEZ noderētu SEP pieredze AES būvniecībā, jo projekta mērogi ir salīdzināmi. Kopumā notiekošais Liepājā ir ļoti iespaidīgi.
Vai tiešām varat uzņemties projektēt jebkādu enerģētikas būvi no sākuma līdz beigām? Šķiet, katram projektam tehnoloģijas ir dažādas?
Šo jautājumu nepieciešams sadalīt divās daļās, proti, biroja kapacitātē un projektēšanas specifikā.
Konkrēti runājot par SEP – birojs nodrošina visu inženieru specializāciju un projektēšanas ciklu, kā saka, in-house jeb projekta realizācija norit viena biroja ietvaros. Tas ir unikāls piedāvājums, ja raugāmies no projektēšanas ierastās prakses Latvijā. Latvijā diemžēl ierastā prakse ir tāda, ka būvniecības uzņēmums parasti piesaista citus nozares uzņēmumus vai ārpakalpojumus, lai realizētu projektu, jo pietrūkst iekšējo resursu, zināšanu utt. Turpretī SEP jebkuru projektu var paveikt tikai ar savu komandas kapacitāti, un tā ir milzīga priekšrocība gan klientam, gan birojam, jo viss resurss un informācija ir vienuviet. Mēs redzam, ka šis modelis Latvijā nav pašsaprotams, bet jau šobrīd redzam, ka virziens ir bijis pareizais.
Savukārt, par projektēšanu runājot, SEP jau pašlaik ir iesaistīts vairāku topošu vēja un saules parku projektēšanā, taču te ir jānodala divas lietas - jebkurai elektroenerģijas ražotnei ir tehnoloģiskā sadaļa un ir infrastruktūra - pieslēgums, ēka, pamati. Proti, ir lietas, kas visām enerģētiskajām būvēm ir līdzīgas. Piemēram, vēja parkā vēja turbīnas atved tehnoloģijas piegādātājs, un tās ir tikai jāuzstāda. Savukārt projektētājam ir jāatrisina svarīgie infrastruktūras jautājumi – uz kā uzstādīt, kur būs pievadceļš, ja nepieciešams, kur būs pieslēgums, un kāds būs tehniskais risinājums? Saules parkiem ir līdzīgi. Proti, mūsu galvenā rūpe un uzdevums ir izdomāt, kur un kā enerģija nonāks kopējā elektroenerģijas tīklā. SEP līdzšinējā pieredze starptautiskos projektos un AES būvniecībā ļauj mums būt pārliecinātiem, ka spējam izprast tehnoloģiju ražotāju prasības un kvalitatīvi integrēt tās objektu projektēšanā.
Vai, jūsuprāt, būtu jāuztraucas par to, ka zaļās enerģijas ražotņu varētu būt par daudz? Vai ir kāds enerģijas ražošanas virziens, kurš būtu saucams par prioritāru vai labāku nekā citi?
Pēc esošajiem un plānotajiem projektiem līderi nepārprotami ir vēja parki. Tomēr, ja runājam par zaļo enerģiju kopumā neatkarīgi no ražošanas veida, ir jādomā, kur šo enerģiju likt. Piemēram, tiem pašiem saules parkiem ir trūkums – kad saule spīd, tad tiek ražota elektroenerģija par zemu cenu, savukārt diennakts tumšajā laikā veidojas ražošanas deficīts. Proti, fundamentālā problēma ir, kā izlietot visu saražoto enerģiju vai arī kā to akumulēt, lai to varētu izmantot tad, kad tas nepieciešams. Tumē un Rēzeknē top divi lieli enerģijas akumulācijas projekti ar kopējo ietilpību 160MWh un 80MW jaudu. Tas ir milzīgs solis jaudas izlīdzināšanai. Kopumā jau Augstsprieguma sadales tīkls (AST) pēdējos desmit gadus dara visu iespējamo, lai 2025. gadā mēs būtu gatavi atslēgties no BREL tīkla. AST nodarbojas ar šo enerģijas transportēšanas jautājumu, jo ir skaidrs, ka mēs nevaram uzstādīt ģenerēšanas jaudas pie visām apdzīvotajām vietām. Vienā vietā vairāk ražos, citā vairāk patērēs, un tas ir dabīgi. Šobrīd vēl nav pietiekamu pārvades līniju, kas varētu nodrošināt tādu vēja parku kā Elvind saražotās elektroenerģijas transportēšanu uz otru Latvijas galu. Tādēļ arī top dažādi projekti enerģijas tūlītējai izmantošanai.
Vai SEP specializācija ir tikai enerģētika, vai arī būvējat un projektējat cita veida objektus?
Enerģētikas projekti ir tikai viena no SEP nišām. Birojs kopumā koncentrējas uz industriālu projektēšanu un būvniecību, tāpēc mūsu projektēšanas un būvniecības portfelis ir ļoti plašs. Projektējam, piemēram, ražošanas ēkas. Šobrīd tieši strādājam pie 8000 kvadrātmetru liela smago kravas mašīnu autoservisa izveides, kurā būs biroja un klientu apkalpošanas telpas. Pasūtītājs ir lietuviešu uzņēmums Skuba, kurš Latvijā plāno attīstīt šādu servisu. Tāpat projektējam arī visnotaļ specifiskus projektus, piemēram, vistu novietnes, kurās varēs izvietot vairāk nekā 160 000 vistu vienuviet, olu šķirotavas, citas ēkas, kas šajā nozarē vajadzīgas. Starp citu, nesen veicām renovācijas projektu Citadeles biroja ēkā. Ņemot vērā SEP inženieru pieredzi, mūsu gadījumā noteicošais nav objekta veids, bet drīzāk mērogs. Lai SEP jēgpilni iesaistītos projektā, mērogs ir izšķirošs, tāpēc fokusējamies uz industriālo projektēšanu un būvniecību.
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
