Latvijā ilgu laiku niecinātās un kritizētās, savulaik OIK apkarošanas rezultātā izslēgtās ar dabasgāzi darbināmās koģenerācijas stacijas tagad var izrādīties vērtīgs elektroenerģijas balansēšanas tirgus aktīvs.

Atšķirībā no citām citu energoresursu tehnoloģijām, kurām efektīvas darbības uzsākšanai un iekārtu iesildīšanā nepieciešamas vairākas stundas, tieši mazo jaudu dabasgāzes koģenerācijas staciju darbības uzsākšanai ir nepieciešams daudz mazāks laiks, piemēram, elektroenerģijas tirgus izvirzītā prasība, ka šādām stacijām jābūt gatavām darbam 12 minūšu laikā, ir pilnīgi sasniedzama.

Šobrīd vairāki asociācijas biedri ir uzsākuši darbu pie šo savulaik izslēgto koģenerācijas staciju darbības atjaunošanas, piedalīties elektroenerģijas balansēšanas tirgū. Kopējo uzstādīto jauda 20-25 MW. Kā zināms, visas trīs Baltijas valstis paredzējušas 2025. gada februārī atslēgties no Baltijas valstu, Krievijas un Baltkrievijas kopīgā elektroenerģijas pārvades loka BRELL. Lai gan elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas Latvija un abas tās kaimiņienes nepērk, taču šis tīkls nodrošina balansēšanas pakalpojumu, tādēļ elektroenerģijas plūsmas tomēr notiek. Elektroenerģijas balansēšanas pakalpojumu nodrošināšanai valsts šobrīd virza uz priekšu triju bateriju parku ar kopējo jaudu 80 MW, taču to ekspluatācijā nodošanas laiks ir 2025. gada beigas, bet atslēgšanās no BRELL tīkla paredzēta 2025. gada februārī. Tādēļ neskatoties uz publiski skanošajiem paziņojumiem par Latvijas gatavību atslēgties no šī tīkla, var prognozēt, ka minētais process tomēr būs samērā izaicinošs un elektroenerģijas tirgus balansēšanas pakalpojuma cenas varētu strauji pieaugt. Situāciju arī neuzlabo apgrūtinātā iespēja saņemt jaunas pieslēguma jaudas bateriju projektiem un to definējums normatīvajos aktos. “Augstsprieguma tīkls” paši prognozē, ka tīkla balansēšanai nepieciešamās elektrības jaudas visās trijās Baltijas valstīs ir 1500 MW – nepieciešama 900 MW tāda elektroenerģijas jauda, kas gatava ieslēgties nepieciešamības gadījumā un 600 MW jauda, kas gatava izslēgties vajadzības gadījumā.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo pārmaiņas, kas līdzinās agrīnajai 4G tehnoloģiju attīstībai telekomunikācijās – netverams potenciāls un būtiski ieguldījumi.

Līdzīgi kā telekomunikāciju sektorā, arī enerģētikā nepieciešama pāreja no konservatīviem modeļiem uz inovatīviem risinājumiem. Ja koncentrējamies tikai uz esošo valsts energoresursu patēriņu kā iespējamo mērauklu, nav pamata cerēt uz atjaunīgo energoresursu platformas izveidi, kas veicinātu augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību un ieviešanu.

Valsts līmenī tas ietver risku uzņemšanos un ilgtermiņa vīzijas veidošanu, lai pārvarētu ierobežota tirgus un infrastruktūras izaicinājumus. Latvijas enerģētikas potenciāls ir ievērojami lielāks nekā tikai pašmāju patēriņš. Šeit runa ir par jaunu nozari, kuras izveidošanu un potenciālu nedrīkst laist garām, pretējā gadījumā būsim importētāji nevis ražotāji.

AS "Latvenergo" kļuvis par SIA "Laflora Energy" 100% kapitāla daļu īpašnieku, lai kūdras ražotāja SIA "Laflora" bijušajā kūdras ieguves teritorijā Kaigu purvā Līvbērzes pagastā būvētu vēja elektrostaciju (VES) ar kopējo jaudu 108,8 MW (megavati) un uzsāktu elektroenerģijas ražošanu 2026.gada jūnijā.

SIA "Laflora " uzņēmumam piederošajā zemē ir attīstījis vēja parku SIA "Laflora Energy" sadarbībā ar Latvijas vēja enerģijas uzņēmumu SIA "Windy", kura plānotā uzstādītā jauda būs 108,8 MW, un parku veidos 16 Nordex vēja turbīnas. VES būvniecība notiks SIA "Laflora" vadībā, un to īstenos vēl viens nacionālā kapitāla vadošs uzņēmums - SIA "UPB Nams".

Sagaidāmās vēja parka būvniecības izmaksas plānotas 185 milj. EUR apmērā. Pēc parka nodošanas ekspluatācijā paredzams, ka šajā vēja parkā ik gadu tiks saražots vairāk nekā 350G Wh elektroenerģijas, nodrošinot ar elektrību vairāk nekā 160 000 mājsaimniecību. Projekta realizācija būs nozīmīgs zaļās enerģijas palielinājums Latvenergo ģenerācijas portfelim, mazinot Latvijas elektroenerģijas importu.

Pēdējie pāris gadi enerģētikas sektorā ir bijuši ļoti izaicinoši, taču šobrīd mēs esam uz pareizā ceļa, uzskata Egerts Kilings (Egert Killing), FILTER uzņēmumu grupas vadītājs.

Resursu cenu lēcieni bijuši milzīgi, tas tirgū radījis vietu dažādām spekulācijām, teic E.Kilings. Šo tendenci apliecina arī Nordpool dati - laika posmā no 2019. līdz 2024. gadam elektroenerģijas gada vidējās cenas Baltijas reģionā svārstījušās no 33,69 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) līdz pat 230,23 EUR/MWh. Iepriekš bieži kā viens no galvenajiem augsto cenu iemesliem tika minētas lielās investīcijas zaļajā enerģijā, taču šobrīd mēs varam skaidri redzēt, ka patiesībā situācija ir pretēja, norāda FILTER uzņēmumu grupas vadītājs, uzsverot, ka augstās cenas lielā mērā skaidrojamas nevis ar ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu (AER) sektorā, bet gan ar faktu, ka zaļo jaudu ir bijis pārāk maz. Par AER attīstību un citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER un DB organizētajā konferencē Dzīve pēc pārmaiņām (Life After Change), kas notiks 12.septembrī ATTA centrā.

Nākotnes nozīmīgākā resursa – zaļā ūdeņraža un tā produkcijas - zaļā amonjaka, e-degvielu, metanola, aviācijas degvielas, kā arī tam nepieciešamās zaļās elektroenerģijas – saules un vēja parku projektu īstenošanā plāno investēt vairāk nekā 2 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta PURPLEGREEN grupas valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Vigars Kaktinieks. Viņš atzīst, ka atbilstoši Eiropas un pasaules vadošo valstu politikai, kā arī pieredzei ūdeņraža un ūdeņraža degvielu revolūcija nav zinātniskā fantastika, bet tieši ūdeņradis un no tā ražotie produkti iezīmēti kā nākotnes nozīmīgākais resurss, kura produktu ražošanā Latvija var ieņemt nozīmīgu vietu arī uz pasaules kartes, radot pilnīgi jaunu nozari Latvijā, kādas līdz šim nav bijis.

Līdz šim PURPLEGREEN mātes kompānija AKSEDO īstenojusi šādus AER projektus: lauksaimniecības biogāzes projektus Latvijā, kas ražo elektrību 5 MW apjomā un siltumu 8 MW apjomā. Horvātijā AKSEDO īstenojis koksnes koģenerācijas projektus ar elektrības jaudu 6,5 MW apjomā un siltuma jaudu 15 MW apjomā. AKSEDO komanda ir īstenojusi saules un vēja elektrostaciju projektus Latvijā, Vācijā un citur Eiropā ar kopējo jaudu, kas ievērojami pārsniedz 100 MW jaudu.

Mūsdienīga ekonomika balstās zināšanās un tehnoloģijās, kā arī ar to saistītā plaša mēroga elektrifikācijā.

Ne velti pamatjautājums, ko uzdod lielu datu centru vai industriālo kompleksu investori ir: “Cik pie Jums maksā elektroenerģija?”. Lai Latvija ekonomiski attīstītos, ir strauji jāpāriet uz lētas un ilgtspējīgas enerģijas ražošanu un izmantošanu, kur atjaunīgās enerģijas uzņēmumiem ir būtiska loma, tostarp, nodrošinot atbalstu gan vides mērķu, gan enerģētiskās neatkarības sasniegšanā. Patlaban likumdevēju dienaskārtībā ir enerģētikas pamatdokuments – Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), kurā tiek iestrādāti vērtīgi un nozari sakārtojoši punkti. Tomēr diemžēl virzītie grozījumi nozares sasāpējušās problēmas risinās tikai daļēji, turklāt atsevišķi plānotie likuma panti radīs jaunus riskus, kas var negatīvi atspoguļoties gan Latvijas konkurētspējā, gan elektroenerģijas cenā un iedzīvotāju maciņos.

Tārgalē, Ventspils novadā, vēja enerģijas ražotājs SIA “Utilitas Wind” atklāj pirmo liela mēroga elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu Latvijā ar kopējo jaudu 10 MW un 20 MWh ietilpību.

Šoruden elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma (BESS) tiks pieslēgta Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmai, veicinot Latvijas energoapgādes attīstību. Kopējās projekta investīcijas sasniedz septiņus miljonus eiro.

“Šis ir vēsturisks mirklis Latvijas jaunāko laiku enerģētikā. Divus gadus esam aktīvi strādājuši pie šī projekta īstenošanas, un ar lepnumu sniedzam mūsu artavu Latvijas energodrošības stiprināšanā. Esam gatavi arī turpmāk sniegt savu pienesumu energoapgādes sistēmas attīstībai atbilstoši nākotnes izaicinājumiem,” norāda Renārs Urbanovičs, SIA “Utilitas Wind” valdes loceklis.

Lielākā elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma nodrošinās enerģijas uzkrāšanu, lai saražoto elektroenerģiju lietotājiem nodotu tajos brīžos, kad elektrosistēmā ir elektroenerģijas iztrūkums. Baterijas sistēma ietver sešus bateriju, trīs invertoru/transformatoru un vienu sadales punkta konteineri, nodrošinot kopējo elektroenerģijas ietilpību līdz 20 MWh. Lai labāk izprastu uzkrātās enerģijas apjomu – ar to pietiktu, lai viens elektroauto spētu veikt 115 000 km garu distanci, viena mājsaimniecībā izmantotā veļasmašīna spētu nodrošināt 19 000 mazgāšanas ciklus vai teju 3 000 mājsaimniecībām vienu dienu tiktu nodrošināta elektroenerģija.

Samazinoties Euribor likmei, pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos pieaug, tomēr, pēc nekustamā īpašuma nozares ekspertu aplēsēm, jauno projektu būvniecības apjoms, kas pēdējos gados jau varētu būt sarucis par aptuveni trešdaļu, aizvien samazināsies.

Viens no iemesliem ir Euribor likmes kāpums un otrs - būvniecības izmaksu pieaugums. Tādēļ tiek būvēts aizvien mazāk jaunu daudzdzīvokļu namu, un jau tuvākajos divos gados pieprasījums pēc šādiem mājokļiem varētu pārsniegt piedāvājumu. Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais un Bonava Latvija mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša skaidro, kāpēc tiem, kas vēlas tuvākajā nākotnē iegādāties mājokli, ir vērts apsvērt tā iegādi šobrīd.

Neraugoties uz stabilu pieprasījumu pēc mājokļiem, Latvijā jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecības apjoms turpina samazināties. Eksperti prognozē, ka pieprasījums var kļūt arī lielāks, Euribor likmei kļūstot aizvien zemākai.

Lai Latvenergo koncerna ietvaros koncentrētu aktivitātes un resursus jaunu zaļās enerģētikas projektu attīstīšanai un elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem (AER), izveidota un darbu sāk SIA Elektrum Next.

Ar Elektrum Next dibināšanu tiek nodalīti jaunie AER aktīvi no pārējām koncerna biznesa funkcijām, koncentrējot koncerna AER kompetences un paātrinot jaunu projektu attīstību gan Latvijā, gan Baltijas valstīs un reģionā. Šāda pieeja atbilst starptautiskai nozares un līdzīgu energokompāniju praksei, kas nodrošinās vienotu koncerna pārvaldības struktūru, lai sekmētu turpmāku Latvenergo komercdarbības attīstību, vienlaicīgi garantējot efektīvu ģenerācijas aktīvu ekspluatāciju un elektroenerģijas tirdzniecību.

AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste: "Šajā gadā Latvenergo ir veicis būtisku izrāvienu jaunu enerģijas ražošanas projektu izveidē un iegādē , un tie ir dažādas jaudas, ģeogrāfijas projekti, kurus vieno galvenais – tie paaugstina Latvenergo vērtību, tie ir pilnīgi jauni, un to darbībā ir racionāli īstenot vienotus efektīvas pārvaldības standartus."

Rīgas brīvostas pārvalde un Lietuvas uzņēmums SNG Solar parakstījuši līgumu par zemes nomu Rīgas ostā Spilves pļavu teritorijā saules enerģijas parka attīstīšanai, paredzot gan saules paneļu uzstādīšanu, atjaunojamās saules elektroenerģijas ražošanu un uzkrāšanu, gan arī ūdeņraža un alternatīvo degvielu ražošanu.

Līgums paredz, ka uzņēmumam SNG Solar piecu gadu laikā Spilves pļavu teritorijā 177,2 ha platībā jāuzbūvē saules enerģijas ražotne ar nominālo jaudu 100 MW, kas gada laikā spētu saražot ap 100 tūkstošus MWh zaļās elektroenerģijas. Plānotais saules paneļu parks Spilves pļavās būs viena no lielākajām zaļās enerģijas ražotnēm Baltijā.

Plānotās investīcijas parka izveidei ir no 60 līdz 80 miljoniem eiro.

Darba uzdevumā ir paredzēta saules paneļu uzstādīšana un pieslēguma izveidošana pie 110 kV līnijas, kā arī augstsprieguma un vidēja sprieguma apakšstacijas izbūve topošā Rīgas brīvostas Spilves industriālā parka teritorijā.

“Šāda mēroga un tvēruma projektu realizācija atkārtoti apliecina, ka mūsu ostas nav tikai piestātnes kravu pārkraušanai, bet inovāciju, ražošanas un ekonomiskās attīstības centri. Investīciju piesaistei ostās ir jābūt mūsu prioritātei un ambīcijai ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Patērētāji Baltijā 2025. gada februārī iecerēto atslēgšanos no BRELL nejutīs, jo vairāku gadu garumā ir veikti dažādi investīciju projekti, kuri galvenokārt finansēti no ES struktūrfondu naudas, tomēr jārēķinās ar nelielu cenu pieaugumu, kas būs pārvades pakalpojumu tarifā jau no 2026. gada.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis. Viņš atzīst, ka viens no pēdējiem mājasdarbiem — elektroenerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmas iedarbināšana pilnā apmērā - tiks izpildīts nākamā gada oktobrī.

Fragments no intervijas

Kāpēc atslēgšanās no BRELL iecerēta februārī, kad ir liels elektroenerģijas patēriņš, bet būs salīdzinoši mazs saules paneļu izstrādes apjoms? Vai šāda atslēgšanās nebūtu ekonomiski izdevīgāka laikā, kad ir mazāks elektroenerģijas patēriņš un lielākas tās ģenerācijas iespējas?

Tehniski sinhronizāciju varam veikt jebkurā gada laikā, tai skaitā februārī, - visos gadījumos tiks nodrošināta elektroapgādes jaudu pietiekamība. Atslēgšanās no BRELL 2025. gada februārī notiks tāpēc, ka šajā laikā ik gadu līdz šim tika pagarināta šī līguma darbība uz vēl vienu gadu, ja vien puses nepaziņo par tā pārtraukšanu. Šā gada jūlijā visu trīs Baltijas valstu sistēmu operatori paziņoja, ka nepagarinās savu dalību BRELL un par to oficiāli ir informēti pārvades tīkla operatori Krievijā un Baltkrievijā.Kā fiziski notiks atslēgšanās no BRELL tīkla?Notiks fiziska pārvades sistēmas atvienošana no Krievijas un Baltkrievijas pārvades sistēmām tajās vietās, kur attiecīgie vadi ienāk Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Latvijas gadījumā tā ir viena elektropārvades līnija, kurai tiks īstenots atslēgums. Būtiskākās izmaiņas būs Lietuvā, jo caur tās teritoriju no Baltkrievijas uz Karalauču (Kaļiņingradas) Krievijas anklāvu vairs netiks veikts elektroenerģijas tranzīts.

Veidojot valsts budžeta 2025. gada pieprasījumus, šonedēļ Latvijas Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) pieprasījusi 85 miljonus eiro prioritāro pasākumu īstenošanai enerģētiskās drošības jomā. Vēja enerģijas nozare atzinīgi vērtē ministrijas izvirzītās prioritātes, uzsverot, ka šis finansējums ir kritiski nozīmīgs Latvijas enerģētiskās drošības un neatkarības stiprināšanai.

Zināms, ka no 2025. gada februāra Baltijas valstis plāno atslēgties no BRELL elektroapgādes loka, kā rezultātā tās kļūs pilnīgi neatkarīgas no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas piegādēm, un turpmāk pieslēgsies Eiropas energotīklam. Trīs Baltijas valstis ir vienīgās Eiropas Savienībā, kuras patlaban vēl nav pievienojušās šim tīklam.

Veidojot ciešāku energoapgādes tīkla integrāciju ar Eiropu, sistēmas izmaiņu dēļ, sinhronizācijas projekts būtiski ietekmēs kopējās elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksas. Cita starpā, ir nepieciešama papildu elektroenerģijas jaudu rezervācijas apjomu uzturēšana, kam ir būtiska ietekme uz kopējām sistēmas izmaksām. Būtiski ir šīs papildu izmaksas sadalīt taisnīgi, lai izvairītos no pārāk lielas finansiālās slodzes uz enerģijas ražotājiem, kas varētu samazināt investīcijas šajā sektorā un palēnināt atjaunojamās enerģijas projektu ieviešanu.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" noslēdzis līgumus ar 12 vēja un saules elektrostaciju attīstītājiem par vairāk nekā 1100 megavatu lieljaudas atjaunīgo (AER) projektu pieslēgšanu pārvades tīklam.

Tas par vairāk nekā 150 % pārsniedz esošo Latvijā uzstādīto saules un vēja elektrostaciju jaudu*. Līdz gada beigām plānots noslēgt pieslēguma līgumus ar vēl astoņu AER elektrostaciju attīstītājiem ar kopējo jaudu 796 megavati.

"Šobrīd lielāko elektroenerģijas apjomu Latvijā veido hidroelektrostaciju saražotā enerģija, vienlaikus ir liels vēja un saules enerģijas potenciāls. Pārvades tīklā rezervēto jaudu apjoms AER projektiem ir 6 GW (gigavati), arvien vairāk tiek slēgti pieslēguma līgumi, stacijas tiek būvētas. Prognozējam, ka līdz 2025. gada beigām varētu tikt pieslēgtas vairākas saules elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu virs 500 megavatiem (MW). Tāpēc saules enerģijas un arī vēja enerģijas jomā Latvijā sagaidām uzrāvienu pavisam drīz," norāda AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Arnis Daugulis.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Mēbeļu nozarē izmaiņas drīzumā nav sagaidāmas, atzina asociācijas "Latvijas mēbeles" prezidents Juris Griķis.

Viņš minēja, ka pēdējais trīs gadu periods būtiski izmainīja mēbeļu nozari. Covid-19 pandēmija mājas mēbeļu ražotājiem ļāva izpārdot noliktavu atlikumus un ražošanas jaudas aizpildīt pusgadu uz priekšu. Savukārt karš Ukrainā radīja haosu materiālu piegādes ķēdēs. Ozola zāģmateriāliem cenas pieauga pat divas reizes un sankciju rezultātā uzņēmumi bija spiesti pārskatīt piegādātājus un celt cenas.

Ar kara sākumu Eiropas tirgos iestājās stagnācija, kā arī nozari ietekmēja inflācija un EURIBOR likmes kāpums. Dažādās Eiropas valstīs, tostarp Skandināvijā, Vācijā un Francijā, pasūtījumu apjomi nokritās līdz pat 40%. Galvenais izaicinājums šajā laikā mēbeļu nozarē bija saglabāt darbaspēku.

Valdība ceturtdien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kompensējot to ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027.gadā piedāvātās nodokļu izmaiņas sagatavotas atbilstoši Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.

Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro, norāda FM.

Ministrijā skaidro, ka piedāvātais scenārijs vienkāršo nodokļu sistēmu un līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, un atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

No nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu, piektdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Finanšu ministrs uzsvēra, ka izmaiņas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Enerģētikas uzņēmums AS “Latvenergo” ir iegādājies 100% SIA “DSE Aizpute Solar” kapitāla daļu no Dānijas zaļās enerģijas attīstītāja “Danish Sun Energy” ApS, lai līdz 2025. gada beigām uzbūvētu saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 265 MWp (megavati līdzstrāvas) apmērā.

Šis ir būtisks solis, lai īstenotu “Latvenergo” darbības stratēģijā noteikto mērķi – sniegt izšķirošu ieguldījumu Latvijas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā, paplašinot un diversificējot savu ģenerācijas portfeli ar zaļajām tehnoloģijām, virzoties uz klimatneitralitāti 2050. gadā.

AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste: „2024. gadā esam intensīvi strādājuši savas darbības izvēršanai mūsu pašmāju tirgū – Baltijas valstīs, un esmu gandarīts, ka līdztekus jaunu ražošanas aktīvu ieguvei ārpus mūsu zemes nu esam ievērojami nostiprinājuši enerģijas ražošanas pozīcijas Latvijā. Projekts, kas uzstādītās jaudas ziņā ir līdzvērtīgs Ķeguma HES, līdzsvaros elektroenerģijas piedāvājumu mūsu klientiem siltajā sezonā, kurā līdz šim esam bijuši deficīta situācijā un kurā pieprasījums pēc enerģijas pieaug. Šogad iegūto projektu realizācija ļaus “Latvenergo” saražot 1,7 TWh elektroenerģijas, kas ir līdzvērtīga 1/4 daļai no Latvijas patēriņa.”

Latvijai un visai Eiropas Savienībai ir ļoti ambiciozi plāni pārejai uz zaļo enerģētiku, taču šodien, 2024. gada septembrī, ir skaidrs, ka Latvija (un droši vien ne tikai) šos ambiciozos plānus līdz 2030. gadam, visticamāk, realizēt nespēs.

Tā intervijā Dienas Biznesam atzina PURPLEGREEN grupas valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Vigars Kaktinieks. "Kāpēc? Latvijas gadījumā tam noteikti būs vismaz divi iemesli — garā, sarežģītā birokrātiskā procedūra, līdz projekts nonāk būvniecības stadijā, jo īpaši vēja parku kontekstā, naudas trūkums, citiem vārdiem, potenciālo investoru un šo zaļo atjaunojamo energoresursu finansētāju nogaidošā pozīcija, jo būtībā nevienam nav īsti skaidrs nākotnes attīstības scenārijs. Protams, ir ideālais — vēlamais attīstības scenārijs, taču neviens nekādas garantijas par tā īstenošanos sniegt nevar. Manā skatījumā galvenais varbūt nav šos mērķus 100 % izpildīt, bet mērķtiecīgi iet uz tiem un vismaz tuvināties," uzskata V.Kaktinieks.

Nesen Latviju piemeklēja spēcīgs negaiss, kura laikā daudzviet tika pārtraukta elektroenerģijas piegāde. Šādas situācijas atgādina mums par nepieciešamību pēc uzticamas un nepārtrauktas elektroapgādes. Svarīgi pieminēt to, ka 2025. gada sākumā Baltijas valstis atslēgsies no BRELL elektroapgādes loka, kas šobrīd Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno vienotā elektrotīklā ar Baltkrieviju un Krieviju. Šis atslēgšanās process būs sarežģīts un var būtiski ietekmēt elektrības cenas, tāpēc svarīgi jau laicīgi aspvērt akumulatoru iegādi.

Kāpēc izvēlēties saules paneļus kopā ar akumulatoriem?

Nepārtraukta elektroenerģijas padeve: Saules paneļu sistēmas, kas ir aprīkotas ar akumulatoriem, nodrošina nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi pat tad, kad ir tīkla atslēgumi. Akumulatoros tiek uzkrāta pa dienu saražotā saules paneļu enerģija un nakts stundās nav jāpērk elektrība no tīkla un tiek izmantota pašu saražotā. Turpretī, ziemas laikā, kad saules paneļi ražo mazāk, akumulatorus var uzlādēt no tīkla tajās stundās, kad elektrības cena ir zema, un lietot elektrību no akumulatora, kad tā ir augsta. Un šo procesu var automatizēt, lai nav manuāli jāseko līdzi elektrības cenu svārstībām. Savukārt, uzņēmumi, kas izskata lielāka apjoma akumulatoru iegādi, pēc to uzstādīšanas var piedalīties tīkla balansēšanas pakalpojumu sniegšanā, kas paver vēl lielāku ekonomisko ieguvumu.

Elektroenerģijas patērētājam būtiskākais ir stabila un droša elektroenerģijas pieejamība atbilstošā kvalitātē par pieejamu cenu, nevis kas un kā veic sistēmas balansēšanu un attiecīgas frekvences nodrošināšanu.

Tādus secinājumus par Baltijas atslēgšanos no BRELL un pieslēgšanos Eiropas tīklam pauda aptaujātie uzņēmēji.

Mehānisms zināms

“Sensāciju medniekus apbēdināšu, jo tādu, atšķirībā no Rail Baltica, nebūs, jo bezatbildību, nekompetenci enerģētikā piesegt ar pārgudrām frāzēm, skaistiem solījumiem un noslepenotiem dokumentiem nav iespējams,” Baltijas atslēgšanos no BRELL vērtē Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas loceklis Ivars Zariņš. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, ja sistēmā kaut kas nebūs kārtībā, to nevarēs noslēpt – jums vienkārši nebūs elektrības. “Tehniski jau vairākus gadus bijām gatavi, lai atslēgtos no BRELL, un pat attiecīgi testi ir veikti vēl tad, kad pildīju Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekļa pienākumus,” par atslēgšanās gatavību atbild I. Zariņš. Viņš norāda, ka atslēgšanās tehnoloģiskais process jau ir iezīmēts.

Starptautiskā valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings “Goldman Sachs” paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug.

Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau šobrīd ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem, u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.

Darba sludinājumu skaits mazinājies

Latvijā pirms gada vienlaikus aktuāli bija aptuveni 1000 darba sludinājumi IT nozarē, tagad vidēji tie ir 400. Tas zināmā mērā skaidrojams ar to, ka ES fondu apguve IT industrijā ir pašreiz beigusies, līdz ar to ir ne tikai mazāks pieprasījums pēc darba spēka, bet arī jūtama konkurence uz jebkuru valsts pārvaldes izsludinātu iepirkumu. Piemēram, ja uz vienu iepirkumu ir pat desmit pretendenti, tas Latvijas tirgū ir daudz.

Lai gan šobrīd situācija enerģētikas nozarē ir stabila un šķiet, ka sliktākais ir aiz muguras, šī sajūta varētu būt maldinoša, uzskata Egerts Kilings (Egert Killing), FILTER uzņēmumu grupas vadītājs.

Tas, visticamāk, ir klusums pirms vētras, tāpēc mums būtu jābūt gataviem nākamajiem izaicinājumiem, spriež E. Kilings. No iepriekšējās krīzes kā uzvarētāji iznāca tie, kas bija domājuši gan par energoefektivitāti un zaļāku ražošanu, gan resursu diversifikāciju un patēriņa samazināšanu, atzīmē FILTER uzņēmumu grupas vadītājs. Šobrīd jautājums pat nav par to, vai šie izaicinājumi atnāks, bet drīzāk – kad tie atnāks, teic E. Kilings, piebilstot, ka mūsdienās daudz tiek diskutēts par to, kādā virzienā enerģētikas sektoram vajadzētu attīstīties tuvāko desmit, piecpadsmit gadu laikā, taču nereti tiek aizmirsts par tagadni. Ir lietas, ko mēs varam darīt jau šodien, nevis pēc desmit gadiem, un to nevajadzētu aizmirst, teic eksperts. Par nozares izaicinājumiem ceļā uz oglekļa neitralitāti tiks diskutēts arī FILTER un DB organizētajā konferencē Dzīve pēc pārmaiņām (Life After Change), kas notiks 12. septembrī ATTA centrā.