Saules enerģijas ieguves apjomu pieauguma sprādziens pēdējos gados, ko izraisīja energoresursu cenu lēciens, vēl nav beidzies, jo dažādās attīstības stadijās ir nozīmīgs attiecīgās enerģijas projektu daudzums, vienlaikus nozarei jārēķinās ar jauniem izaicinājumiem, kuru risināšanā tiks ierauti ne tikai politikas izstrādātāji, bet arī elektroenerģijas tirgotāji, ražotāji un patērētāji.
Šādas atziņas skanēja konferencē Saules enerģija Latvijai (foto skatiet galerijā-red.). Saules elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju jau tiek atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību. Vienlaikus no saules saražotās elektroenerģijas apjoms bija un būs atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem un, protams, gadalaika, jo visvairāk saražot var gaišā dienas laikā — vasarā, taču šajā gadalaikā arī elektroenerģijas pieprasījums ir zemāks nekā ziemā, rudenī, kad ir mazāk saules.
Lai arī sākotnēji varētu būt sajūta, ka līdz tam brīdim, kad saules elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms pārsniegs konkrētās stundas patēriņu valstī, ir vajadzīgi gadi, dati rāda, ka šādas stundas, kurās elektroenerģijas cena jau ir bijusi negatīva, ir nevis kādā Skandināvijas valstī, bet arī tepat Latvijā. Diez vai kāds uzņēmējs ir gatavs iegūt saules elektroenerģiju un par to vēl piemaksāt patērētājam, tieši tāpēc arvien aktuālāks jautājums ir par elektroenerģijas uzkrāšanas akumulatoru izveidi pie saules (arī nākotnes vēja) parkiem, kā arī starpsavienojumu jaudām, par tās eksportu, bet vēl tālākā perspektīvā - pārvēršanu ūdeņradī. Un, lai arī atjaunīgās enerģijas apjomi pieaugs, tomēr izaicinājumu pašiem tās ražotājiem, tīklu operatoriem, arī politisko lēmumu gatavotājiem un pat patērētājiem netrūks.
Situācija mainās
„Tikai pirms dažiem gadiem saules paneļi bija kā jauna iespēja mājsaimniecībām, taču tagad tā jau ir kļuvusi par industriālu sfēru, kurā ir kompānijas, kuras investē un cer ieguldīto atgūt ar peļņu,” uzsvēra asociācijas Saules Enerģija Latvijai valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. Viņš uzsver, ka jau 2025. gadā Latvijā uzstādīto saules elektrostaciju jauda pārsniegs 1 GW, kas pirms dažiem gadiem šķita teju vai desmitiem gadu tāla nākotne. „Ir bijušas diskusijas par zemēm, uz kurām var (vai nevar) izvietot saules elektrostacijas, panākts kompromiss, ka šādas stacijas nedrīkst izvietot tajās lauksaimniecības zemēs, kuras noteiktas kā nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemes, tāpat saules elektroenerģijai bija jāizcīna sava vieta Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā, jāņem vērā elektroenerģijas tirgus likuma izmaiņas u.tml.,” norādīja A. Bāliņš.
Viņaprāt, saules enerģijas kontekstā arvien vairāk būs jautājumu, kas saistīti ar tīkliem, to jaudām, arī valsts politiku (arvien lielākas atjaunīgās enerģijas izmantošanas kontekstā). „Nenoliedzami saules elektrostaciju attīstība notikusi ļoti strauji, un nav bijis būtībā nekāda regulējuma, kas nepieredzēti augsto energoresursu cenu situācijā šajā jomā ieraudzīja jaunu klondaiku, un nav pārsteigums, ka ir pieteikumi jaudu rezervācijai kopumā par teju 6000 MW, no kuriem vairāk nekā puse ir tieši saules parki, iegūstam ļoti nozīmīgu jaudu ienākšanu tirgū, taču nav pārliecības par to, ka visas šīs ieceres patiešam tiks realizētas,” uzsvēra A. Bāliņš. Viņš norāda, ka normatīvais vakuums ļāva īstenoties ļoti straujai saules elektrostaciju attīstībai, taču tas nevar notikt ilgstoši. Tieši tāpēc asociācija Saules Enerģija Latvijai kopā ar ekspertiem izstrādāja ietekmes uz vidi novērtējumu vadlīnijas saules parku attīstībai, līdzvērtīgi kā tas tiek pieprasīts vēja enerģijas projektiem. „Pašlaik saules parki ir attīstības stadijā, taču jau šodien ir jādomā par to, kas ar tiem notiks pēc to darbības termiņa beigām – pēc 30 gadiem, ir jautājums par dabas resursu nodokli un ar to saistītajiem savus resursus izsmēlušajiem saules elektrostaciju elementiem,” tā A. Bāliņš. Viņš uzsver, ka normatīvā vide var ļoti būtiski ietekmēt uzņēmēju un ikviena cilvēka lēmumus, taču skatījums uz vienu un to pašu jautājumu var būt ļoti atšķirīgs.
Atpaliekam no kaimiņiem
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis atzina, ka saules enerģijas segmentā Latvija atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm — Igaunijas un Lietuvas. „Tās ir sekas tam, ka paļāvāmies uz to, ka Latvijā esam ļoti zaļi, jo ir lielas zaļās (HES) jaudas, un kopumā Eiropā jutāmies komfortabli, un tikai pēdējos gados strauji sākas saules elektrostaciju attīstība,” tā K. Melnis.
Visu rakstu lasiet 3.decembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
#1/10
#2/10
#3/10
#4/10
#5/10
#6/10
#7/10
#8/10
#9/10
