Lielākais privātais enerģētikas uzņēmums Baltijas un Somijas reģionā “Eesti Gaas” mainīs zīmola nosaukumu uz “Elenger”, ar kādu uzņēmums jau ir pazīstams Somijā, Polijā, Latvijā, Lietuvā un Vācijā.

Uzņēmuma jaunais juridiskais nosaukums būs AS “Elenger Grupp”.

“Mūsu uzņēmums jau sen ir vairāk nekā tikai “Eesti” un “gāze” – mēs esam izauguši par starptautisku enerģētikas uzņēmumu ar daudzveidīgu produktu portfeli. Tagad, metaforiski runājot, mēs darbojamies no Polārā loka līdz Vācijas robežai, un lielākā daļa mūsu ieņēmumu un aktīvu atrodas ārzemēs, t.i. ārpus Igaunijas. Papildus enerģijas pārdošanai mēs paši ražojam saules enerģiju un “zaļo” gāzi, kā arī pārvaldām sadales tīklu infrastruktūru,” saka “Elenger Grupp” vadītājs Marguss Kāsiks (Margus Kaasik).

“Ar nosaukuma maiņu mēs pielāgojam ārējo veidolu mūsu būtībai. Jaunais nosaukums aptver mūsu paplašināto vērtības piedāvājumu: elektrību un enerģiju, “zaļo” gāzi un LNG – tīru Rietumu izcelsmes dabasgāzi, kuru piegādājam visam reģionam un ar kuru esam kļuvuši par tirgus līderi,” uzsver M.Kāsiks.

Somijas un Baltijas reģiona enerģētikas uzņēmums "Elenger" ceturtdien Nīca atklājis savu pirmo saules elektrostaciju, kuras izveidē investēti 2,5 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Saules elektrostacijas saražoto elektrību piegādās "Elenger" klientiem.

"Elenger" jaunās saules elektrostacijas kopējā platība ir 5,3 hektāri (ha). Gandrīz 7000 saules paneļu parks gadā saražos 4,5 gigavatstundas (GWh).

Saules elektrostacija tapusi sadarbībā ar SIA "OMS", kas ir viens no lielākajiem elektromontāžas darbu veicējiem Kurzemes pusē.

"Elenger" izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte norāda, ka jaunā elektrostacija būs ieguvums uzņēmuma klientiem, kuriem rūp ilgtspēja un kuri vēlas iegādāties "zaļo" elektroenerģiju, vienlaikus sasniedzot lielāku energoefektivitāti.

"Mēs regulāri izvērtējam dažādus virzienus atjaunojamās enerģijas jomā, ko attīstīt tuvāko gadu laikā, un potenciālu saredzam saules un vēja enerģijas, kā arī biometānā ražošanā," pauž Skulte.

Dabasgāzes cenu kritums ir daļēji atjaunojis šī energoresursa patēriņu, ko sekmējis arī tā izmantošanas ērtums patērētājiem, kuriem ir pieejama gāzes apgādes sistēmas infrastruktūra.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa aptaujātie uzņēmumi. “Dabasgāzes patēriņš strauji atjaunojās, tiklīdz kļuva skaidrs, ka pēc atteikšanās no Krievijas piegādēm jaunie piegādes avoti ir stabili un pasaules tirgus cenas ir pieņemamā līmenī,” situāciju komentē gāzes apgādes sistēmas operatora AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš uzsver, ka bija divi gadi nedrošības un cenu svārstību, tagad daudzi klienti atgriežas pie dabasgāzes kā ekonomiska risinājuma ar minimāliem izmešiem.

Patēriņa tirgus

“Dabasgāzes tirgu visvairāk ietekmē patēriņš, jo īpaši, ja tas ir sarūkošs, kaut arī pašlaik tas ir augstāks, nekā bija pirms gada. Tas saistīts ar gada sākumu, kad vairāk šo resursu patērēja energokompānijas TECi, kamēr pārējos segmentos patēriņš ir bijis līdzvērtīgs pērnajam gadam vai pat sarucis,” situāciju skaidro AS AJ Power Gas vadītājs Roberts Samtiņš. Viņš atzīst, ka pie krītoša patēriņa tirgotājiem ir gan grūtāk noturēt savus pārdošanas apjomus, gan iegūt jaunus klientus, jo īpaši, ja ir klienti, kuri maina savus patēriņa paradumus, pārslēdzoties uz citiem kurināmā veidiem, piemēram, biomasu.

Igaunijas privātais dabasgāzes apgādes uzņēmums "Eesti Gaas" šajā apkures sezonā pirmo reizi gāzes glabāšanai izmanto ne tikai krātuvi Latvijā, bet arī Polijā un Vācijā.

"Mēs jau kopš pavasara esam veidojuši gāzes krājumus ziemai. Tā kā mūsu darbība tagad sniedzas no polārā loka līdz Vācijas robežai, mēs izmantojam krātuves vairākās valstīs," sacīja "Eesti Gaas" ģenerāldirektors Marguss Kāziks.

"Gāzes cenas pašlaik ir zemākas nekā pagājušajā ziemā, un, ja tirgus saglabāsies stabils, cenas līdz pavasarim varētu vēl vairāk samazināties. Raugoties ilgtermiņā, ir pamats optimismam - tiek būvēti vairāki jauni termināļi un eksporta projekti, un pasaules gāzes tirgū notiek pāreja no strukturālā deficīta uz pārpalikumu, kam vajadzētu veicināt vēl zemākas cenas," viņš teica.

Iepriekšējā apkures sezonā gāzes patēriņš Igaunijā salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu palielinājās par gandrīz 40%, bet plašākā Somijas un Baltijas reģionā - par 50%.

Latvijas būvmateriālu un saimniecības preču tirgotājs "Depo DIY" sadarbībā ar Igaunijas kompāniju "Infortar" būvē otro "Depo" veikalu Tallinā.

Veikals Lasnamē rajonā pie tenisa centra "Tallink" būs 30 000 kvadrātmetru platībā. To plānots atvērt 2026.gada rudenī.

Kopējās investīcijas projektā plānotas ap 52 miljoniem eiro, tostarp 27 miljonus eiro nekustamā īpašuma attīstīšanā ieguldīs "Infortar". Savukārt "Depo DIY" investēs 25 miljonus eiro koncepcijai atbilstošu tirdzniecības telpu izveidē.

"Depo DIY" mārketinga vadītājs Rimants Jugans norādīja, ka Lasnamē būs 18."Depo" tīkla veikals.

Pašlaik notiek veikala projektēšana, bet būvniecību Lasnamē plānots sākt nākamā gada pavasarī.

Pie veikala plānots izveidot stāvvietu 522 automašīnām. Tiks rekonstruēti arī krustojumi un piebraucamie ceļi, kā arī izbūvēta jauna iela.