Mūsdienīga ekonomika balstās zināšanās un tehnoloģijās, kā arī ar to saistītā plaša mēroga elektrifikācijā.
Ne velti pamatjautājums, ko uzdod lielu datu centru vai industriālo kompleksu investori ir: “Cik pie Jums maksā elektroenerģija?”. Lai Latvija ekonomiski attīstītos, ir strauji jāpāriet uz lētas un ilgtspējīgas enerģijas ražošanu un izmantošanu, kur atjaunīgās enerģijas uzņēmumiem ir būtiska loma, tostarp, nodrošinot atbalstu gan vides mērķu, gan enerģētiskās neatkarības sasniegšanā. Patlaban likumdevēju dienaskārtībā ir enerģētikas pamatdokuments – Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), kurā tiek iestrādāti vērtīgi un nozari sakārtojoši punkti. Tomēr diemžēl virzītie grozījumi nozares sasāpējušās problēmas risinās tikai daļēji, turklāt atsevišķi plānotie likuma panti radīs jaunus riskus, kas var negatīvi atspoguļoties gan Latvijas konkurētspējā, gan elektroenerģijas cenā un iedzīvotāju maciņos.
Straujai ekonomiskai izaugsmei ir vajadzīgas lētas un tīras elektrības jaudas tagad, taču jāņem vērā, ka ka investīcijas enerģētikā nav sprints, tās tiek plānotas ilgtermiņā un ļoti rūpīgi vērtētas pirms investēt desmitiem vai pat simtiem miljonus eiro. Labā ziņa ir, ka pēdējo 2 – 3 gadu laikā Latvijā investēt vēja vai saules elektrostacijās ir nolēmuši vairāki Baltijas reģionā strādājoši investori un šobrīd ir uzsākta lielu saules parku izbūve, kā arī pieteikti pirmie vēja parki.
Tātad, likumdevējam jāveicina strauja jaudu palielināšanās, ko var sasniegt tikai ar investoriem saprotamu un prognozējamu normatīvo regulējumu, kurā notiek evolucionāri uzlabojumi.
Likumdevējs ir uzsācis darbu pie ETL grozījumiem, kur kritiski svarīgi saglabāt likumdošanas noteiktību uzsāktajām investīcijām (aptuveni 1 miljarda eiro apmērā), un tajā pat laikā rast iespēju veikt evolucionārus uzlabojumus.
Centrālais ETL pilnveides jautājums šobrīd ir pieslēguma jaudu nodrošināšana būvniecībai gataviem projektiem, jo viens no ierobežojošajiem faktoriem tuvākajā nākotnē straujāk būvēt vēja parkus, ir pārvades tīkla ierobežotā kapacitāte “uz papīra”, jo dabā tīkls ir pilnībā brīvs.
Pašlaik AS “Augstsprieguma tīkls” jaudas orientējošā kapacitāte ir 2000 MW, savukārt, rezervācijas veiktas ir par 6000 MW: 3585 MW saules enerģijai, 852 MW vēja enerģijai un 1530 MW hibrīdprojektiem – tātad “uz papīra” brīvu jaudu tīklā nav. Realitātē lielākā daļa no tiem, kas šīs jaudas rezervējuši, nespēs finansēt un realizēt šos projektus un meklē pircējus. Viens no plānotajiem grozījumiem, kuru mēs, kā asociācija, pilnībā atbalstām, ir iespēja brīvprātīgi atteikties no rezervētajām jaudām tiem, kas nevar realizēt savus projektus, saņemot atpakaļ iemaksāto rezervācijas maksu. Tas, savukārt, dos vietu vēja enerģijas projektiem ar augstu gatavību.
Šķietami atbrīvotās jaudas nu būtu iespēja izmantot gudri un mērķtiecīgi. Taču izskatās, ka esam gatavi apmaldīties starp divām vēja turbīnām, ejot nevis evolucionāru ceļu, bet revolucionāru, tādejādi iedragājot investoru uzticību Latvijas investīciju videi.
Proti, esošie investori, kas ir uzsākuši savu projektu būvniecību, to dara esošā normatīvā regulējuma ietvarā, kur viens no efektīvākajiem veidiem elektroenerģijas ražošanā ir vairāku tehnoloģiju savietošana vienā pieslēgumā jeb hibrīdprojektā, piemēram, saules enerģiju kombinējot ar vēja enerģiju vai kādu no uzkrājošām tehnoloģijām. Jāatzīst, ka jaunie likuma grozījumi paredz nelabvēlīgākus nosacījumus šādu projektu īstenošanai. Līdz šim hibrīdprojektu realizēšanai nodrošināja tā saukto konstanto pieslēgumu, ja pievienojamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jauda nepārsniedz sākotnējā atļaujā noteiktās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudu. Diemžēl jaunie grozījumi paredz, ka, ja iepriekš pieteikto tehnoloģiju hibridizē, tad attīstītājs iegūst elastīgo pieslēgumu, kas palielina risku tikt atslēgtam no tīkla un samazina iespēju saņemt aizdevumu no bankām projekta realizācijai vai būtiski to sadārdzina.
Tāpat grozījumi nosaka, ka investors turpmāk var plānot cita veida elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu papildu sava pieslēguma ietvaros ieviešamajam elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidam, nepalielinot pieslēguma jaudu un nepārsniedzot 50% no brīvās sistēmas jaudas attiecīgajā segmentā. Šāda papildu ierobežojumu ieviešana ir ļoti būtiska izmaiņa, kas pasliktina tiesisko regulējumu. Tieši šāda ierobežojuma ieviešanu nevaram atbalstīt vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, tas kavēs augstas gatavības vēja projektu pieslēgšanu pie jau izbūvētiem hibrīda pieslēgumiem, mākslīgi samazinot pieslēdzamo jaudu. Jāsparot, ka tieši hibrīda vēja parki ar jau izbūvētiem pieslēgumiem būs tie, kas pirmie spēs nodrošināt Latviju ar lētu elektroenerģiju.
Otrkārt, plānotās izmaiņas neveicinās investīciju piesaisti uzņēmējdarbības un ražošanas attīstībai, jo nebūs pieejama elektroenerģija pietiekamā apjomā par zemu cenu.
Treškārt, investori, kuri pie mums vēlētos attīstīt atjaunīgos energoresursus, zaudēs interesi un tiesisko paļāvību Latvijas elektroenerģijas tirgus regulējumam, izvēloties īstenot savas ieceres kaimiņvalstīs, kuras jau pašlaik būtiski apsteidz Latviju saražotās vēja enerģijas apjoma ziņā. Kamēr Latvijā vēja enerģija ir 137 MW, Igaunijā – tuvojas 500 MW un Lietuvā – jau ~1300 MW.
Ceturtkārt, Latvija nespēs sasniegt uzstādītos mērķus vēja enerģijas attīstībai līdz 2030. gadam.
Vēja enerģijas nozarei pilnīgi noteikti ir potenciāls un arī spēja nākotnē nodrošināt Latviju ar visu nepieciešamo elektroenerģiju, taču tam ir nepieciešami tālredzīgi lēmumi. Tā kā enerģijas projekti ir dārgi, ārējo investīciju piesaiste ir ļoti svarīga, tāpēc nedrīkstam atļauties graut Latvijas reputāciju, tik būtiski mainot spēles noteikumus!
ETL grozījumi kopumā ir atbalstāmi, ja tie ir evolucionāri un rod balansu starp jau uzsākto invetsīciju realizēšanu ar esošajiem noteikumiem, tajā pat laikā rodot iespēju atbrīvot tīklu jauniem augstas gatavības projektiem.
