Valmieras novada Trikātas pagastā 13.jūnijā atklās 330 kilovoltu (kV) elektropārvades līniju Valmiera-Tsirgulina, informē pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

AST sadarbībā ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss" pabeidzis vienu no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu svarīgākajiem projektiem - 330 kV elektropārvades līnijas Valmiera (Latvija) - Tsirgulina (Igaunija) pārbūvi.

Projekta finansējums veidoja 14 miljonus eiro. Projekts 75% apmērā līdzfinansēts no Eiropas Savienības (ES) Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Atzīmējot 330 kV elektropārvades līnijas Valmiera-Tsirgulina darbu noslēgumu un sinhronizācijas brīža tuvošanos, 13.jūnijā plkst.12 zemnieku saimniecībā "Irbītes", Trikātas pagastā, Valmieras novadā notiks līnijas atklāšanas pasākums.

Foto: dinozoo.lv

Līdzīgi kā cilvēkiem, arī mūsu četrkājainajiem mīluļiem ir individuālas uztura vajadzības, kas jāņem vērā, lai dzīvniekam nodrošinātu pilnvērtīgu un veselīgu dzīvi. Atbilstoši izvēlēta profesionālā barība, kas piemērota suņa vai kaķa vecumam, šķirnei, aktivitātes līmenim un veselības stāvoklim, var ievērojami uzlabot dzīvnieka dzīves kvalitāti.

Viens no iecienītākajiem mājdzīvnieku barības zīmoliem, kas piedāvā augstākās kvalitātes produktus, ir Royal Canin. Vairāk par Royal Canin produktiem suņiem un kaķiem stāsta Dino Zoo eksperte, kinoloģe Tatjana Bodricka.

Zinātne, inovācijas un precīzi izstrādātas barības receptes

Rūpējoties par Pukšu purvā ligzdojošajām dzērvēm, zivju ērgļiem un kuitalām, AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) uzstādījis putnu novirzīšanas zīmes uz pārbūvētās 330kV elektrolīnijas no Valmieras uz Tsirgulinu (Igaunija).

Atbilstoši ornitologu izpētes rezultātiem, īpašās zīmes uzstādītas kopumā 5,1 kilometru garā posmā gar purvu Valmieras novadā.

"Vides aizsardzība un savas darbības ietekmes mazināšana AST ir svarīga, ko vērtējam arī pirms infrastruktūras projektu izbūvēm. Sadarbībā ar Valsts vides dienestu ornitologi pusgadu ilgajā izpētē par savvaļas putnu populāciju un to dzīvotnēm Pukšu purvā jaunās elektrolīnijas tuvumā secināja, ka atsevišķu putnu sugu aizsardzībai nepieciešams noteiktā posmā uzstādīt speciālus putnu novirzītājus, kamēr pārējās purvā ligzdojošo putnu sugas elektrolīnija neietekmēs, jo nekrustojas līniju un putnu ceļi, " par putnu aizsardzības pasākumiem komentēja AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

15.martā visā pasaulē jau sesto reizi tiek atzīmēta Digitālās talkas diena - diena, kad pasaulē tiek aktualizēts digitālo atkritumu jautājums, veidi rīki digitālās ikdienas sakopšanai un paradumi digitālo atkritumu un digitālo netikumu mazināšanai.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) aicina iedzīvotājus un organizācijas izzināt, kas ir digitālie atkritumi, izvērtēt savas darbības un paradumus tiešsaistē, kā arī dzēst nevajadzīgo digitālo saturu, kas glabājas viedierīcēs, datoros un datu glabātuvēs, reģistrējot dzēsto apjomu vietnē www.digituvi.lv .

Kas ir digitālie atkritumi?

Digitālie atkritumi ir jebkāds digitālais saturs, kas tiek radīts, bet vairs netiek izmantots. Digitālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu ietekmi uz fizisko vidi - enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Pēdējo piecu gadu laikā pasaulē radītais digitālo datu apjoms ir teju trīskāršojies un šogad pārsniegšot 180 zetabaitus.

Pēc Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu Lietuvā demontējot vairs nevajadzīgās elektrolīnijas, kas tās elektrotīklu savienoja ar Krieviju un Baltkrieviju, atbrīvosies aptuveni 900 hektāru zemes, pirmdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns.

"Šiem darbiem ir arī simboliska nozīme, bet ir arī praktiskas lietas. Pēc līniju demontāžas un balstu nojaukšanas atbrīvosies ievērojama zemes platība - aptuveni 900 hektāru. Šo zemi bez ierobežojumiem varēs izmantot gan lauksaimnieki, gan citiem mērķiem," žurnālistiem Vilkavišķu rajonā sacīja Vaičūns.

Pēc viņa teiktā, visas elektrolīnijas ar Krieviju un Baltkrieviju plānots demontēt aptuveni pusotra gada laikā, tiks nojaukti vairāk nekā 540 elektrlīniju balsti, demontēti aptuveni 230 kilometri vadu.

Pēc Vaičūna sacītā, daļa no demontētās infrastruktūras, kas ir labā stāvoklī, piemēram, izolatori, tiks atdoti Ukrainai.

Lietuvas elektropārvades sistēmas operatora "Litgrid" vadītājs Roks Masjulis norādīja, ka Ukrainas enerģētikas uzņēmumiem pastāvīgi tiek piedāvāts nodot iekārtas, kas Lietuvai nav vajadzīgas.

Rīgas ostā noslēgušies vairāki nozīmīgi būvniecības posmi ostas infrastruktūras uzlabošanai, kas stiprinās sabiedroto militāro mobilitāti un vienlaikus paaugstinās ostas komerciālo konkurētspēju, informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Būvdarbu laikā pagarināta kuģu piestātne, kas ļaus uzņemt un ātrāk apstrādāt ne tikai lielākus konteinerkuģus un ro-ro kuģus, bet arī militāros kuģus, kas transportē militārās kravas.

Tāpat pabeigti būvdarbi un nodota ekspluatācijā pārbūvētā dzelzceļa pārbrauktuve Uriekstes ielā pie ostas kontrolposteņa uz Kundziņsalu, kas uzlabos komerciālo un militāro kravu plūsmas ātrumu.

Brīvostā norāda, ka projektu "Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšana" realizē trīspusējā līguma ietvaros starp Rīgas brīvostas pārvaldi, Eiropas klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA) un SIA "Baltic Container Terminal".

Jūnija sākumā ekspluatācijā pieņēma jauno pagarināto piestātni "KS-34", noslēdzot projekta sadaļu "Kuģu piestātņu līnijas pagarināšana", ko īstenoja "Baltic Container Terminal". Piestātne tika pagarināta, izbūvējot papildu posmu, un pagarinot to par 57,3 metriem, tādējādi patlaban "Baltic Container Terminal" piestātņu līnija apvieno trīs piestātnes un ir 506,3 metrus gara.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) turpmākā gada laikā saņems 80 miljonus eiro lielu finansējumu no Luminor bankas elektroenerģijas pārvades tīkla infrastruktūras projektu īstenošanai Latvijas energosistēmas drošumam.

Finansējums piešķirts virknei nozīmīgu infrastruktūras pastiprināšanas un atjaunošanas projektu atbilstoši SPRK apstiprinātajam Elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānam no 2025. līdz 2034. gadam. Saņemtais finansējums neietekmēs elektroenerģijas pārvades sistēmas tarifu.

"Lai varētu turpināt nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu, turpmākajos desmit gados elektroenerģijas pārvades sistēmas darbspēju uzturēšanā un attīstībā veiksim nozīmīgas investīcijas. Plānots atjaunot 330 kV un 110 kV elektropārvades tīklu, nomainot vairāk nekā 2500 elektropārvades līniju balstus un teju 60 transformatoru, kā arī plānojam 27 apakšstaciju pārbūvi. Luminor bankas finansējums sniegs iespēju īstenot daļu no Latvijas energodrošumam svarīgajiem pārvades sistēmas atjaunošanas projektiem," norāda AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Valmierā svinīgi uzsākta divu zemas īres maksas mājokļu būvniecība, saņemot atbalstu no finanšu institūcijas ALTUM. Kopējās projekta izmaksas ir 12,1 miljons eiro, no kuriem ALTUM aizdevums abām ēkām ir 11,61 miljons eiro, no kura pēc projekta īstenošanas iespējams atgūt līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu.

Zemas īres maksas namu programma Latvijā tiek īstenota pirmo reizi, ņemot par piemēru citās Eiropas valstīs, tostarp Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Polijā un citur, veiksmīgi realizētos projektus jau vairāk nekā 100 gadu garumā. Programmas mērķis ir veicināt reģionos mājokļu pieejamību tām ģimenēm, kas nevar atļauties īrēt dzīvokli par tirgus noteiktajām cenām.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Latvijā ir akūta mājokļu pieejamības problēma, kas būtiski ietekmē tautsaimniecības attīstību un valsts labklājības celšanos. Vislielākais mājokļu trūkums ir reģionos ar pieaugošām un konkurētspējīgām nodarbinātības iespējām. Problēmas risināšanai svarīga ir arī kvalitatīvu un energoefektīvu īres platību piedāvājuma palielināšana par pieejamām cenām. Nepietiekamais piedāvājums traucē uzņēmējdarbībai nodrošināt nepieciešamos darbiniekus un speciālistus, tāpēc, ieviešot programmu, tiek risināts vēl viens būtisks šķērslis reģionu ekonomikas attīstībai. Esam ļoti gandarīti, ka pirmais projekts tiek realizēts tieši Valmierā, kas ar savu piemēru jau pierādījusi, ka šāda pieeja Latvijā labi strādā. Valmierā pašvaldības programmas ietvaros pirms vairākiem gadiem ekspluatācijā jau tika nodotas divas zemas īres maksas ēkas, kurās dzīvokļiem ir milzīgs pieprasījums gan atrašanās vietas, gan kvalitātes dēļ”.

Par 12,11 miljoniem eiro Valmierā būvēs divus jaunus zemas īres maksas daudzdzīvokļu namus, informē pašvaldības komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste.

Trešdien starp SIA "Valmieras namsaimnieks" un SIA "Monum" noslēgts līgums par divu jaunu īres namu būvniecību Valmierā. Jaunajā projektā uzbūvēs divas gandrīz nulles enerģijas piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas ar 120 dzīvokļiem. Tās būvēs līdzās jau esošajiem īres namiem. Būvniecība sāksies jau tuvākajā laikā.

SIA "Valmieras Namsaimnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks informē, ka pieprasījums pēc īrei pieejamām dzīvojamajām platībām ir saglabājies augsts, ņemot vērā arī to, ka privātajā sektorā ir aktivizējusies dzīvojamo māju būvniecība. Ar jauno projektu tiks turpināts iesāktais, lai Valmierā būtu jaunas dzīvesvietas un lai pilsēta turpinātu augt un ekonomiski attīstīties.

Jāturpina vērtēt iespējas otrā ikdienas vilciena reisu pāra atklāšanai uz Liepāju, piektdien Sabiedriskā transporta padomes sēdē sacīja Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāvji.

ATD norādīja, ka AS "Pasažieru vilciens" (PV) ir nepieciešams sagatavot papildu dīzeļvilciena sastāvu, piebilstot, ka vilciena sagatavošana patlaban ir procesā.

Tomēr, ņemot vērā ierobežoto valsts budžeta apmēru zaudējumu kompensācijai 2025.gadam, patlaban 2025.gadā netiek paredzēts atklāt papildu Liepājas un Dobeles vilcienus līdz 2025.gada 14.decembrim.

Tāpat direkcijā uzsvēra, ka kontekstā ar Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027.gadā šāds papildu ikdienas vilciena reiss ir kļuvis vēl aktuālāks mobilitātes iespēju uzlabošanai starp Liepāju un Rīgu.

ATD sēdē prezentēja potenciālās izmaiņas 2025.gadā pārvadājumos pa dzelzceļu. Tostarp VAS "Latvijas dzelzceļa" (LDz) sniegtā informācija liecina, ka būvniecības darbu radītie ierobežojumi Jelgavas līnijā ir pagarināti un turpināsies līdz 2025.gada jūlijam. Tādējādi vēlu vakarā ar 60 minūšu intervālu tiks organizēta pārsēšanās uz un no maršruta Rīga-Jelgava.

Piesaistot Kohēzijas fonda atbalstu un valsts publisko finansējumu, SIA Daugavpils satiksme īstenojusi projektu, kura ietvaros Daugavpilī uzlabota tramvaju infrastruktūra.

Projekts guvis atzinību arī Finanšu ministrijas (FM) organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024, kura mērķis ir apbalvot un godināt Eiropas Savienības (ES) finansētus augstas pievienotās vērtības projektus Latvijā, kuros ir demonstrēta izcilība un jaunas pieejas reģionālajai attīstībai. Konkurss arī ir aicinājums pievērst uzmanību projektiem, tādējādi iedvesmojot citus projektu īstenotājus un iesaistītās puses. Konkursā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās, kas atbilst Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada perioda prioritātēm: Konkurētspējīga un vieda Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla un iekļaujoša Eiropa, kā arī Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

Igaunijas biorafinēšanas uzņēmums "Fibenol" koksnes biorafinēšanas ražotni Valmierā varētu sākt būvēt 2027.gadā un pabeigt būvniecību trīs gadu laikā, otrdien informatīvajā pasākumā Valmieras tehnikumā sacīja "Fibenol" meitasuzņēmuma "Fibenol Latvia" valdes locekle Merili Palu.

Patlaban tiek veikta rūpnīcas priekšizpēte, ietekmes uz vidi novērtējums, ko varētu pabeigt līdz 2026.gada beigām, un tad plānots sākt ražotnes būvniecību.

Palu sacīja, ka investīcijas ražotnē varētu būt 600-700 miljoni eiro, savukārt produkcijas ražošana varētu sākties 2030.gadā.

Paredzēts, ka jaunajā ražotnē tiks radītas aptuveni 100 tiešās augsti kvalificētas darbavietas, kā arī ražotne nodrošinās aptuveni 600 netiešās darbavietas, piemēram, celtniecībā, piegādēs, loģistikā, kas kopumā nodrošinātu aptuveni septiņus miljonus eiro gadā nomaksātos darbaspēka nodokļos.

"Fibenol" ražotne Valmierā varētu pārstrādāt vairāk nekā 700 000 kubikmetrus koksnes gadā, kas ļautu ražot 85 000 tonnu lignīna un 127 000 tonnu celulozes ogļhidrātu gadā, kas būtu vairāk nekā 10 reizes vairāk nekā patlaban ražo kompānijas pilotražotne Imaverē, Igaunijā.

Mārupes novada Babītes pagastā pārbūvēts Rīgas apvedceļa Salaspils-Babīte (A5) posms apmēram 2,5 kilometru garumā no Rīgas robežas līdz pārvadam pār Jūrmalas šoseju (A10), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

LVC informē, ka Rīgas apvedceļa posmā pārbūvēta ceļa segas konstrukcija un ieklāts asfaltbetons trīs kārtās, atjaunota sabiedriskā transporta pieturvieta, sakārtota ūdens atvade, izbūvētas jaunas un atjaunotas vecās caurtekas, kā arī izbūvēta lietus kanalizācijas sistēma.

Vienlaikus, lai satiksme Babītē būtu drošāka, būvdarbu laikā tika veikti satiksmes organizācijas uzlabojumi. Tostarp autoceļa Babītes stacija-Vārnukrogs (V10) un Mēness ielas krustojumā ir slēgts kreisais pagrieziens. Tādējādi turpmāk no apvedceļa A5 posma uz V10 un Mēness ielu abos virzienos ir iespējami tikai labie pagriezieni. Tāpat 200 metru attālumā no šī krustojuma uz apvedceļa A5 virzienā no Rīgas uz Jūrmalu izbūvēta apgriešanās vieta, kur var veikt apgriešanās manevru.

Pirmie mūsdienīgie tirdzniecības centri Latvijā parādījās vien pirms pāris desmitgadēm, taču daļai šo objektu, lai noturētos konkurencē, reaģētu uz patērētāju vajadzībām, ir pienācis laiks pārmaiņām, pretējā gadījumā to apmeklētāju skaits un biznesa rādītāji turpinās pasliktināties.

Izmaiņas ekonomiskajā vidē un pašā nozarē ietekmē ikvienu tirdzniecības centru, kādu mazāk, citu – vairāk. Pirms dažiem gadiem daudziem sasparoties lika “Akropoles” ienākšana, daudzos tirdzniecības centros toreiz pircēju plūsma samazinājās. Nozari ietekmē e-komercijas attīstība. Covid-19 pandēmijas laikā tā nenoliedzami īpaši uzplauka, taču arī tagad tā ir klātesošā, mazinot cilvēku vēlmi doties iepirkties uz fiziskiem veikaliem.

Pandēmijas laikā jo īpaši cilvēki vairāk novērtēja ērtu, ātru iepirkšanos, kompaktus tirdzniecības centrus, kur nav lieki jāpavada laiks staigājot, kur vienuviet ir pieejamas visas ikdienā nepieciešamās lietas un pakalpojumi.

Enerģētikas uzņēmums AS “Latvenergo” ir iegādājies 100% SIA “DSE Aizpute Solar” kapitāla daļu no Dānijas zaļās enerģijas attīstītāja “Danish Sun Energy” ApS, lai līdz 2025. gada beigām uzbūvētu saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 265 MWp (megavati līdzstrāvas) apmērā.

Šis ir būtisks solis, lai īstenotu “Latvenergo” darbības stratēģijā noteikto mērķi – sniegt izšķirošu ieguldījumu Latvijas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā, paplašinot un diversificējot savu ģenerācijas portfeli ar zaļajām tehnoloģijām, virzoties uz klimatneitralitāti 2050. gadā.

AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste: „2024. gadā esam intensīvi strādājuši savas darbības izvēršanai mūsu pašmāju tirgū – Baltijas valstīs, un esmu gandarīts, ka līdztekus jaunu ražošanas aktīvu ieguvei ārpus mūsu zemes nu esam ievērojami nostiprinājuši enerģijas ražošanas pozīcijas Latvijā. Projekts, kas uzstādītās jaudas ziņā ir līdzvērtīgs Ķeguma HES, līdzsvaros elektroenerģijas piedāvājumu mūsu klientiem siltajā sezonā, kurā līdz šim esam bijuši deficīta situācijā un kurā pieprasījums pēc enerģijas pieaug. Šogad iegūto projektu realizācija ļaus “Latvenergo” saražot 1,7 TWh elektroenerģijas, kas ir līdzvērtīga 1/4 daļai no Latvijas patēriņa.”

Foto: 1a.lv

Kopts zāliens izdaiļo jebkuras mājas pagalmu un ir katra mājas saimnieka lepnums. Taču kopta, zaļojoša zāliena uzturēšana var būt nogurdinošs un laikietilpīgs darbiņš, īpaši, ja regulāri jāpļauj plašas zāliena teritorijas. Turklāt ar papildu izaicinājumiem jāsaskaras arī tiem, kuriem pagalma reljefs ir nelīdzens un grūti pļaujams. Tieši tāpēc kvalitatīvs un jaudīgs zāles pļāvējs ievērojami atvieglos pļaušanas darbus, nodrošinot ne tikai skaisti koptu zālienu, bet arī ērtu pļaušanu pat sarežģītos apstākļos.

Šajā rakstā apskatīsim dažus no labākajiem zāles pļāvējiem, kas ir īpaši piemēroti plašiem pagalmiem ar nelīdzenu reljefu, tāpēc, ja šobrīd esi jauna zāles pļāvēja meklējumos, turpini lasīt!

Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", augusta vidū sāks testēt vilcienus plānotajā maršrutā Tartu-Rīga.

"Elron" tehnoloģiju direktors un valdes loceklis Merts Ērenpreiss sacīja, ka pirmais izmēģinājuma brauciens ar vilcienu "Stadler Flirt" gaidāms augusta vidū, un iespējamas problēmas varētu rasties saistībā ar radiosakariem un vilcienu iekļaušanos Latvijas dzelzceļa koridorā.

"Pirms desmit gadiem visi "Elron" vilcieni Igaunijā ieradās caur Latviju, tomēr šajā laikā daudz kas ir mainījies. Tādēļ mēs plānojam izvērtēt vilcienu spējas iekļauties dzelzceļa koridora konstrukcijās un aprīkojumā un pārbaudīt to savienojamību ar Latvijas dzelzceļu, izmantojot jaunos radiosakarus," Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica Ērenpreiss.

Viņš norādīja, ka Latvijas dzelzceļā tiek veikti plaši radiotīkla rekonstrukcijas darbi un dzelzceļa posms starp Rīgu un Valku tiek aprīkots ar jaunu radiosakaru sistēmu. "Mums ir jābūt gataviem jaunās sistēmas ieviešanai," sacīja Ērenpreiss.

Vācijas Latvijas ostu dienu ietvaros Liepāja un Lībeka 11.jūlijā parakstīja četrpusēju sadarbības memorandu, kas nosaka divus galvenos mērķus – CO2 izmešu samazināšanu un infrastruktūras attīstību, nodrošinot nepieciešamo ostas termināļu efektīvu funkcionalitāti un modernu, ilgtspējīgu darbību, lai atbalstītu kravu plūsmas un pasažieru pārvadājumu objektīvu pieaugumu.

Tas ietver lielāku kuģu izvietošanu, tādējādi samazinot CO2 emisijas uz vienu kravas vienību.

Memorandu parakstīja Liepājas un Lībekas pašvaldību vadītāji un Lībekas ostas un Liepājas SEZ pārvaldnieki.

“Sadarbības memorands ar Lībekas pilsētu un ostu ir vēl viens Liepājas solis ceļā uz aizvien zaļāku, videi draudzīgāku pilsētu, kas iet roku rokā ar Eiropā uzņemto zaļās ekonomikas kursu. Jūras savienojums starp Liepāju un Lībeku jau vēsturiski ir bijis būtisks ūdens ceļš, ko tagad esam apņēmušies attīstīt arī kā videi draudzīgu kuģošanas koridoru, lai nodrošinātu piegādes ķēdes visā Eiropā,” norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Kā būtiska memoranda komponente ir vienošanās par sadarbību, lai turpinātu Liepājas ostas 46. piestātnes rekonstrukciju, lai nodrošinātu drošu pietauvošanos un prāmju satiksmi ar lielākiem kuģiem. Piestātnes rekonstrukcija palielinās Liepājas-Travemundes maršruta konkurētspēju un atbalstīs nākotnes maršrutu attīstību.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) 2024.gada deviņos mēnešos elektroenerģijas pārvades attīstībā un drošumā ieguldījis 99,99 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa - 58,68 miljoni eiro ir sinhronizācijas ar Eiropas elektroenerģijas pārvades tīklu projekta realizācijā, bet pārējais ieguldīts apakšstaciju, elektropārvades līniju un citu objektu pārbūvē un atjaunošanā.

AST neto apgrozījums pārskata periodā bija 112,4 milj. EUR, tai skaitā ieņēmumi par elektroenerģijas pārvades tīkla pakalpojumiem - 69,51 milj. EUR, bet peļņa sasniedza 13,04 milj. EUR, ko galvenokārt veido no meitassabiedrības "Conexus Baltic Grid" (Conexus) saņemtās dividendes 8,17 milj. EUR apmērā par 2023.gada rezultātiem, liecina AST koncerna publicētais pārskats. Neto apgrozījuma samazinājums par 2,84 milj. EUR jeb par 2%, salīdzinot ar 2023.gada 9 mēnešu rezultātiem. Tas galvenokārt saistīts ar jaudas izsoles jeb pārslodzes likvidācijas ieņēmumu samazinājumu par 7,46 milj. EUR. Savukārt ieņēmumi no pārvades pakalpojumiem palielinājušies par 8,76 milj. EUR elektroenerģijas pārvades tarifu izmaiņu no 2023.gada 1.jūlija rezultātā, kas ļāva segt AST darbības izmaksas.

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Food Union”, kas attīsta arī piena produktu zīmolu “Valmiera”, izstrādājis trīs jaunus bezpiedevu jogurtus, kā arī radījis jaunu zīmola vizuālo identitāti.

“Valmieras” bezpiedevu jogurtu izstrādē un zīmola maiņā investēti 100 000 eiro.

“Valmiera” tradicionālo piena produktu sortimentam pievienojušies superprodukti – bagāti ar olbaltumvielām bezpiedevu jogurti, ar samazinātu tauku saturu, bez laktozes, bez pievienota cukura vai citām piedevām - grieķu jogurts ar 35g proteīna, 0% tauku, bez laktozes un piedevām; klasiskais jogurts ar 15g proteīna, 3% tauku, bez laktozes un piedevām; krēmīgais jogurts ar 12g proteīna un 7% tauku, bez laktozes un piedevām.

“Esam izstrādājuši zīmolam jaunu vizuālo identitāti un sortimenta stratēģiju ar vairāk moderniem, augstas pievienotās vērtības produktiem. Pirmie no tiem – jauna bezpiedevu jogurtu līnija. Tos esam radījuši visiem, kuri vēlas palielināt ikdienā uzņemamo olbaltumvielu daudzumu,” stāsta Agnese Kleinmane, “Valmiera” zīmola vadītāja.

Uzņēmumi Valmiera Glass Grupa un Multiple Winding paziņo par stratēģiskas sadarbības uzsākšanu, lai labāk sasniegtu un apkalpotu Eiropas tirgu.

Partnerība apvienos abu uzņēmumu stiprās puses un zināšanas, lai nodrošinātu izcilus produktus un uzlabotu ekonomiskos, efektivitātes un produkcijas piegādes rādītājus. Šīs stratēģiskās sadarbības ietvaros uz Valmiera Glass Grupas mātes uzņēmuma AS Valmieras stikla šķiedra ražotnes telpām Latvijā tiks pārceltas Multiple Winding uzņēmuma ražošanas iekārtas.

Šis solis ir paredzēts, lai izmantotu plašās ražošanas iespējas un stratēģisko atrašanās vietu, uzlabojot ražošanas efektivitāti un pakalpojumu sniegšanu visā Eiropā.

Sadarbības detaļas ietver šķeterēšanas un kablēšanas iekārtu pārvietošanu, kā arī abu uzņēmumu tehniskās ekspertīzes, zināšanu un resursu apvienošanu. Sadarbība ievērojami palielinās ražošanas jaudas, nodrošinot stabilākas un pieejamākas produkcijas piegādes ķēdes. Ražotnes stratēģiskā atrašanās vieta Latvijā uzlabos piegādes laikus un servisu Eiropas klientiem, vienlaikus nodrošinot arī augstākus ekonomiskos ieguvumus un klientu apmierinātību. Galvenais, tiks saglabāts pilns Multiple Winding uzņēmuma produktu portfelis, nodrošinot, ka klientiem ir pieejama tās pašas kvalitātes produkcija, kādu tie iegādājas šodien.

Valmierā zemas īres maksas dzīvojamo namu pamatos 10.septembrī svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Vēstījumu nākamajām paaudzēm parakstīja Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, Valmieras namsaimnieks Valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks, MONUM padomes priekšsēdētājs Modris Ozoliņš un TECTUM arhitekts Uldis Bērziņš.

2017. gadā, rakstot kapsulas vēstījumu pirmajiem būvētajiem īres namiem Valmierā, Ķieģeļu ielā 8 un Mālu ielā 1 pausta cerība, ka šie dzīvokļi “iekustinās” dzīvojamā fonda īres tirgu. Šo īres namu būvniecība izdarīja vairāk – iedvesmoja valsti izveidot atbalsta programmu īres namu būvniecībai reģionos.

“Ceļa vārds šim projektam ir stabilitāte Valmieras pilsētas izaugsmei. Valmieras novadā veicinām ekonomisko izaugsmi, attīstot industriālās teritorijas, piesaistot arī starptautiski atzītus investorus. Mūsu pašu uzņēmumi aktīvi iegulda savā attīstībā un paplašinās, ko jau tagad izjūtam - ar augstu pieprasījumu pēc komfortablu un energoefektīvu mājokļu īres tuvu darba vietai. Šeit mēs domājam par esošajiem un topošajiem pilsētas iedzīvotājiem, kuru prasmes ir pieprasītas darba tirgū, piedāvājot mājokli par vidējam atalgojumam atbilstošu īres maksu. Par iespēju veidot savu dzīvi zaļā pilsētā, un ar savām prasmēm palīdzēt tai attīstīties,” iemūrējot kapsulu jauno īres namu pamatos, savu gandarījumu par projekta realizācijas gaitu pauda Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Valmierā atklāta Somijā bāzētā aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmuma PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” militārās tehnikas ražotne, kurā ražos bruņumašīnas PATRIA 6x6.

Valmieras Industriālā parka teritorijā uzbūvētajā PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” ražotnē iebrauca vairākas 6x6 bruņumašīnas un simboliski tika pārgriezta lenta, oficiāli atklājot bruņumašīnu ražotni Latvijā. PATRIA bruņumašīnu ražotne Valmierā ir pirmā un pagaidām vienīgā Baltijā. Ar šo notikumu tiek uzsākta pilna cikla 6x6 bruņumašīnu ražošana Latvijā.

Parakstot līgumu ar Somijas valdību un uzņēmumu PATRIA 2021. gadā, Latvija ir pasūtījusi vairāk nekā 200 PATRIA 6x6 bruņumašīnu, kuru piegāde ir paredzēta līdz 2029. gadam. Šis sadarbības līgums stiprina gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas, gan Latvijas industriju un ekonomiku kopumā.