Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.
Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.
Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?
Rolands Irklis: Kapitālsabiedrībai ir lietderīgi startēt kapitāla tirgū, ja ir skaidrība par saviem attīstības plāniem un ir kapitāla vajadzība. Attiecīgi kapitāla tirgus ir laba iespēja, kur izdevīgi šo finansējumu iegūt. Vienlaikus kapitāla tirgus ir piemērota platforma neatkarīgi no tā, vai ilgtermiņa un īstermiņa mērķi saistīti ar pārvaldības principiem vai finanšu kapitāla piesaisti.
Elīna Salava: Valsts kapitālsabiedrībai būtu lietderīgi startēt kapitāla tirgos, ja piesaistāmā finansējuma apjoms vidējā termiņā (trīs gados) pārsniedz 30–50 miljonus eiro. Lai emisijas būtu veiksmīgas, proti, būtu liela interese no institucionālajiem investoriem un zemāka piesaistītā finansējuma cena, uzņēmumam nepieciešams saņemt investment grade kredītreitingu no starptautiskās kredītreitinga aģentūras. Un, tā kā profesionālā ziņā tas ir pietiekami sarežģīts mājasdarbs, uzņēmumam gan biznesa jomā, gan finanšu un risku pārvaldības jomā ir jābūt augstā profesionālā brieduma stadijā. Jārēķinās, ka tas ir arī visai laikietilpīgs mājasdarbs, taču rezultātā zemāka finansējuma cena un uzņēmuma augstākās līgas profesionalitātes apliecinājums noteikti atsver ieguldītos resursus un nodrošina ne tikai labu startu kapitāla tirgos, bet arī veiksmīgas emisijas tālākos gados.
Guntars Baļčūns: Iemesli startēt kapitāla tirgū ir vairāki, un dažādiem uzņēmumiem tie varētu būt atšķirīgi, bet viens no būtiskākajiem noteikti būtu kapitāla sabiedrības attīstības plānu ierobežotās finansēšanas iespējas ar ierastajiem banku aizdevumiem, jo bankām ir kredītlimiti katram konkrētajam klientam. Arī situācijā, kad kapitālsabiedrībai ir vēlme mazināt atkarību no tradicionālā, diezgan ierobežotā aizdevēju loka, iziešana kapitāla tirgū var lieliski kalpot kā aizdevēju diversifikācijas instruments. Turklāt, ja bankas, izsniedzot aizdevumu, iespējams, prasa uzņēmumam nodrošinājumu, kā arī izvirza virkni nosacījumu, kuru ievērošana noteikta līdz pat aizdevuma galīgai atmaksai, tad, piesaistot finansējumu kapitāla tirgū obligāciju emisijas veidā, noteikumus definē pats uzņēmums, savukārt nodrošinājums parasti nav nepieciešams. Un, protams, starts kapitāla tirgū ir lielisks dzinulis sakārtot uzņēmuma iekšējo vidi un darbību atbilstoši augstākajiem standartiem, jo emisijas gadījumā nepieciešams ievērot investoru, biržas un normatīvo aktu noteiktas prasības, kā arī iziešana kapitāla tirgū vairo uzņēmuma atpazīstamību un nodrošina laba uzņēmuma reputāciju.
Kas mudināja jūs izvēlēties tieši obligācijas kā finansējuma piesaistes avotu? Kādēļ ne akcijas?
G.B.: Primāri Latvenergo izvēli par labu obligācijām noteica kapitālieguldījumu finansēšanai nepieciešamais papildu finansējuma apjoms un esošo aizdevēju ierobežotās tālākās finansēšanas iespējas. Turklāt obligāciju emisija ļauj paturēt uzņēmumu valsts īpašumā, kas nozīmē, ka arī visa tā peļņa paliek uzņēmuma un tā īpašnieka (valsts) rīcībā. Arī spēkā esošie tiesību akti nosaka AS Latvenergo aktīvu privatizācijas ierobežojumus. Akciju emisija varētu būt apsverama, ja uzņēmuma īpašniekam vai pašam uzņēmumam ir nepieciešami tādi papildu finanšu resursi, kurus nevar aizņemties no finanšu institūcijām vai kapitāla tirgos, vai par kuriem ir jāmaksā pārāk augsta cena, vai arī ir kādi citi stratēģiski apsvērumi.
E.S.: Līdz 2017. gadam mēs finansējām savu aizdevumu un ieguldījumu portfeli gan ar publiskajiem resursiem, gan ar piesaistīto finansējumu no starptautiskajām bankām. Taču, lai diversificētu finansējuma avotus un nodrošinātu veiksmīgas obligāciju emisijas ilgtermiņā, tika pieņemts lēmums startēt regulētos kapitāla tirgos. Kā valsts kapitālsabiedrībai toreiz, pirms septiņiem gadiem, obligācijas bija vienīgā un mums arī piemērotākā izvēle.
R.I.: Obligācijas pēc būtības ir aizņēmums, savukārt, lai valsts kapitālsabiedrība varētu kotēt akcijas biržā, ir jābūt lielai politiskai izšķiršanās par labu šim solim. AST ir valsts nozīmes infrastruktūra, kas 100% pieder valstij. Lai tiktu izskatīta opcija par akciju kotēšanu, būtu nepieciešams tālāk virzīt politisko un ekonomisko vīziju par kapitālsabiedrības kotēšanu biržā.
Kas ir jūsu uzņēmumu galvenie ieguvumi no klātesamības biržā?
E.S.: Kopš 2017. gada, kad startējām kapitāla tirgos kā pirmā Austrumeiropas attīstības finanšu institūcija, kas izlaidusi zaļās obligācijas, esam veikuši piecas regulāras obligāciju emisijas 85 miljonu eiro apmērā. No ekonomiskā aspekta mums tā ir zema piesaistītā finansējuma cena, spēja ļoti elastīgi piesaistīt finansējumu, kad ir labvēlīgi kapitāla tirgus apstākļi (izmantojot obligāciju programmas priekšrocības), kā arī spēja finansēt klientu projektus ar mazāku sava (akcionāru) finansējuma līdzdalības daļu, tādējādi kopumā varam finansēt vairāk un plašāk, radot lielāku ietekmi uz ekonomiku, kas mums kā attīstības finanšu institūcijai ir ļoti būtiski. Savukārt no pārvaldības aspekta – no ļoti labi pārvaldītiem caurspīdīgiem procesiem dažādās jomās ieguvēji ir ne tikai Altum, bet arī visas mūsu ietekmes puses.
R.I.: Dalība biržā nodrošina kapitāla pieejamību nākotnē un iespējas strukturēt aizdevuma portfeli atbilstoši tirgus situācijai. Tāpat tas rada nepieciešamību realizēt labu korporatīvo pārvaldību, kas ir paaugstinājis uzņēmuma atpazīstamību un pozitīvi ietekmē reputāciju, radot potenciālo investoru interesi un uzticību kapitālsabiedrībai. Ne mazāk svarīgs aspekts ir iegūtā pieredze, kā arī iespēja sekot kapitāla tirgus tendencēm, jaunām prasībām un uzzināt ekspertu viedokļus.
G.B.: Pirmkārt, tā ir iespēja diferencēt aizņēmumu avotus, piesaistot finansējumu uz sev izdevīgiem nosacījumiem un samazinot atkarību no situācijas banku nozarē. Otrkārt, tie ir virkne savulaik ieviestu uzlabojumu korporatīvajā pārvaldībā, kas mums kā topošajam emitentam bija obligātais mājasdarbs. Tika izveidota revīzijas komiteja, tika uzlabota uzņēmuma atklātība un caurskatāmība, publicējot biežāk un detalizētākus finanšu pārskatus, mājaslapā tika izveidota sadaļa Investoriem un veikts daudz citu aktivitāšu. Proti, korporatīvās pārvaldības uzlabošanas prasības, kas pamazām tiek uzstādītas valsts kapitālsabiedrībām, AS Latvenergo kā emitents jau pilda labu laiku – kopš pirmās obligāciju emisijas 2012. gadā. Kopumā šo rezumējot, ir vērts pieminēt, ka tas, ka uzņēmums ir biržā, jau vien liecina par uzņēmuma zināmu stabilitāti un briedumu, jo, lai izietu kapitāla tirgū, uzņēmumam ir jābūt gatavam izpildīt virkni normatīvo prasību. Treškārt, ir liels ieguvums no pozitīvas publicitātes, kas īpaši bija jūtams pēc pirmās zaļo obligāciju emisijas 2015. gadā, kad bijām Austrumeiropā pirmā valsts kapitālsabiedrība un sabiedrība ar investīciju pakāpes kredītreitingu, kas emitējusi zaļās obligācijas. Tas nenoliedzami uzlaboja Latvenergo koncerna reputāciju, kas jau tālāk rezultējas pozitīvākā sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm – sadarbības partneriem, klientiem, investoriem, aizdevējiem.
Uzņēmumi, t.sk. arī valsts uzņēmumi, ir pieraduši strādāt ar bankām un to sniegto finansējumu. Ja salīdzina šo iemīto taku ar obligācijām, vai obligāciju investori ir prasīgāki par bankām?
E.S.: Pirms ieejas kapitāla tirgos ir noteikti izpildāmi mājasdarbi. Jāuzsver, ka tās nav obligāciju investoru kaprīzes, bet gan uzņēmuma procesu sakārtošana, kur ieguvējs ir pats uzņēmums un viņa akcionāri. Taču, kad šie ieejas mājasdarbi ir izpildīti, ikdiena kapitāla tirgos ir būtiski vieglāka, jo obligāciju investors ieņem pasīvā novērotāja lomu. Turklāt obligāciju emisijas neizslēdz iespēju turpināt piesaistīt aizņēmumus no bankām.
G.B.: Emisijas sagatavošanās posmā līdz obligāciju emisijas dienai – jā, darba noteikti ir vairāk, jo ne tikai investoriem ir savas prasības, bet ir diezgan apjomīgs reglamentējošo prasību kopums, kas jāizpilda un jāievēro katram potenciālajam emitentam, ik reizi izejot kapitāla tirgū. Tomēr, kā jau minēju iepriekš, banku aizdevumu gadījumā banka nosaka ierobežojošos noteikumus, kas aizņēmējam līdz kredīta atmaksai ir jāievēro, savukārt, emitējot obligācijas, uzņēmums pats nosaka ierobežojumus, kādus tas ir gatavs ievērot līdz pat obligāciju dzēšanai. Protams, nosacījumiem un piedāvātajai procentu likmei jābūt investoriem pieņemamiem, citādi līdzekļu piesaiste var neizdoties.
R.I.: Investoru prasības nosaka noteiktas kapitāla tirgus direktīvas un noteikumi, piemēram, par informācijas atklāšanu, kas šobrīd nav banku prasību sarakstā. Tāpēc patlaban kopumā banku finansējumu ir vienkāršāk un ātrāk noformēt. Taču sagaidāms, ka Zaļā kursa noteiktie ilgtspējas kritēriji nākotnē ietekmēs arī banku finansējuma piesaistes nosacījumus.
Kas mudināja jūs izvēlēties tieši zaļo obligāciju ietvaru? Kādi bija galvenie ieguvumi jums kā uzņēmumam? Vai finansējuma izmaksas bija zemākas? Un kas bija galvenie izaicinājumi šajā procesā?
R.I.: Zaļo obligāciju ietvara izvēli noteica AST koncerna, ko veido mātes sabiedrība AST un meitas sabiedrība Conexus Baltic Grid, stratēģija un prioritārie ilgtspējas mērķi. AST koncerna vispārējais stratēģiskais mērķis ir nodrošināt Latvijas energoapgādes drošumu, sniegt nepārtrauktu, kvalitatīvu un pieejamu energoapgādes pārvades pakalpojumu, kā arī īstenot valstij stratēģiski svarīgo energoapgādes aktīvu ilgtspējīgu pārvaldību un sekmēt to integrāciju Eiropas Savienības iekšējā energoresursu tirgū. Vienlaikus esam izvirzījuši par prioritāriem tādus Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā veikt steidzamus pasākumus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, kā arī veidot noturīgu infrastruktūru, veicināt iekļaujošu un ilgtspējīgu industrializāciju un sekmēt inovācijas. Tas ietver tādu lielu investīciju projektu īstenošanu kā Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem, tajā skaitā integrējot sistēmā inovatīvas sistēmas inerces nodrošināšanas iekārtas un enerģijas uzkrājošas bateriju sistēmas, elektroenerģijas pārvades sistēmas darbspēju uzturēšanu un attīstību par iespējami zemākiem pakalpojumu sniegšanas tarifiem. Kā arī tas ietver virzību uz elektroenerģijas sistēmas digitalizāciju un zaļo transformāciju, tajā skaitā jaunu atjaunojamo energoresursu ražotāju integrēšanu elektroenerģijas pārvades sistēmā. Investoru interese par zaļām obligācijām turpina pieaugt, un 2020. gadā, kad uzsākām darbu kapitāla tirgū, tā bija iespēja paplašināt investoru loku, iegūstot maksimāli labāko cenu, kā arī veidot ilgtspējīga uzņēmuma tēlu.
E.S.: Zaļo obligāciju izvēle bija tieši saistīta ar tālāku projektu/segmentu ilgtspējas raksturu. Mēs izlaidām zaļās obligācijas, lai piesaistītu finansējumu, ar ko tālāk finansēt mūsu MVU klientu ilgtspējīgos projektus energoefektivitātes, atjaunīgo energoresursu, ilgtspējīga transporta un pasīvo ēku segmentos. Jāpiebilst, ka izdarījām to vēl pāris gadus pirms Eiropas Zaļā kursa, kas ieviesa ļoti regulētu finanšu plūsmas pārdali ilgtspējīgo projektu virzienā. Tāpat zaļo obligāciju ietvars ļāva mums Latvijā ieviest un uzņēmumiem attīstīt ESKO (energy service company) uzņēmējdarbības konceptu. Svarīgi piebilst, ka investoriem jau tajā laikā bija mandāti uz lielāku investīciju veikšanu tieši zaļajās obligācijās, salīdzinot ar parastajām obligācijām. Tas rezultējās lielākā pieprasījumā un attiecīgi labvēlīgi ietekmē finansējuma cenu emitentam. Mūsu zaļo obligāciju emisijā 2017. gadā, kas bija mūsu pirmais starts kapitāla tirgos, pieprasījums septiņas reizes pārsniedza piedāvājumu, un tas bija izcils rezultāts. Atšķirībā no citām emisijām zaļo obligāciju emisijā ir nepieciešams starptautiskas, investoru atzītas reitinga aģentūras atzinums (second party opinion) par zaļo obligāciju ietvaru, kas investoram dod pārliecību, ka piesaistītais finansējums tiks novirzīts tikai zaļo obligāciju ietvarā noteikto segmentu projektiem. Tas pats par sevi nav izaicinājums, bet ir viens no mājasdarbiem. Jāņem arī vērā, ka atbilstoši labai tirgus praksei šie atzinumi par zaļo obligāciju ietvaru ir jāatjauno ik pēc trim četriem gadiem, un te jārēķinās, ka reitinga aģentūras redzējums un gaidas iet laikam līdzi, dažkārt pat pa priekšu laikam. Savukārt 2021. gadā ar šo zaļo obligāciju emisiju mēs kā pirmie Latvijā pievienojāmies Nasdaq Sustainable Bonds Network.
G.B.: Pirmās zaļās obligācijas emitējām 2015. gadā, kas šajā reģionā bija jauns produkts, savukārt citur pasaulē jau bija vērojama augoša tendence šī vērtspapīru veida pieprasījumam. Tā kā vietējā tirgū nebija, kur pasmelties pieredzi, ko zaļo obligāciju emisija īsti varētu mums nozīmēt, zināmas šaubas par izvēli radās, tomēr, ņemot vērā, ka mūsu portfelī bija daudz videi draudzīgu investīciju, tomēr bijām gana drosmīgi un lēmām par labu zaļo obligāciju emisijai. Lielākais nezināmais šajā projektā bija trešās puses novērtējuma saņemšana zaļo obligāciju satvaram, jo tā mums bija pilnīgi jauna pieredze. Rezultātā no CICERO (Starptautiskais klimata un vides izpētes centrs Oslo) saņēmām augstāko novērtējumu. Kā ieguvums zaļo obligāciju emisijai parasti tiek uzskaitīts plašāks investoru loks un lētāks finansējums, lai gan ieguvumi noteikti nav mērāmi tikai procentu likmēs, jo zaļās obligācijas ir arī ļoti labs pozitīvas publicitātes rīks, ar kuru var veidot zaļi domājoša uzņēmuma tēlu. Par ilgtspējas aktualitātes tendenci jau daudz ir runāts, un zaļās obligācijas ļoti labi iederas šajā virzībā. Investori saņem informācija gan par plānoto, gan faktisko līdzekļu izlietojumu, līdz ar to varam veidot pozitīvu sadarbību ar aizdevējiem daudzu gadu garumā. Runājot par līdzekļu piesaisti kapitāla tirgos, tomēr jāatzīmē, ka pat vietējie kapitāla tirgi ir ļoti saistīti ar globālajām makroekonomikas norisēm un investoru riska apetīti katrā noteiktā brīdī. Virzoties uz līdzekļu piesaisti kapitāla tirgos, ir jārēķinās, ka investoru interese ieguldīt var būt ļoti mainīga, mainoties centrālo banku noteiktajām bāzes likmēm, ģeopolitiskajiem riska faktoriem vai investoru skatījumam uz konkrēto emitenta pārstāvēto nozari vai valsti, kā rezultātā maksājamā kapitāla cena var būt augstāka, nekā plānots, vai emisija var būt jāpārceļ. Līdz ar to vēlams plānot finanšu līdzekļu piesaisti kapitāla tirgū ar laika rezervi un paredzot plānu “B”, ja tā ir jāatliek vai jāpārceļ.
Cik pēc jūsu pašu pieredzes valsts un pašvaldību uzņēmumi ir gatavi doties uz biržu, ja ir šāda nepieciešamība pēc papildu kapitāla? Kas bija galvenie izaicinājumi Latvenergo un AST gadījumā? Iespējams, ka Altum var sniegt plašāku skatījumu par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību galvenajiem izaicinājumiem? Cik ilgu laiku jums aizņēma sagatavošanās process pirms pirmās obligāciju emisijas? Vai tā ir taisnība, ka katra nākamā emisija ir vienkāršāka?
E.S.: Valsts un pašvaldību uzņēmuma gatavību doties uz biržu neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par obligāciju vai akciju emisiju, lielā mērā nosaka soft faktori – vai uzņēmuma akcionāri atbalsta šādu izvēli (šobrīd uzņēmumiem tas tiek nostiprināts caur akcionāra gaidu vēstuli), vai tas ir arī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja personīgs mērķis, un vai uzņēmumam ir kompetenti finansisti, kas var novadīt un izpildīt sagatavošanās mājasdarbus par spīti iespējamai kolēģu pretestībai. Ja ir šo faktoru veiksmīga kombinācija, uzņēmuma ceļš uz biržu būs veiksmīgs un gana ātrs.
Altum gadījumā sagatavošanās process prasīja deviņus mēnešus – no 2017.gada janvāra, kad saņēmām visu trīs akcionāru (trīs ministriju) akceptu, līdz zaļo obligāciju emisijai oktobrī. Ņemot vērā kredītreitinga procesu un atzinumu par zaļo obligāciju ietvaru, ko arī veicām šo deviņu mēnešu laikā, tas ir rekordīss laika periods. Iepriekš minēto faktoru kombinācija ir atslēgas vārdi tik īsam sagatavošanās periodam. Savukārt nākamā obligāciju emisija 2018. gada pavasarī prasīja tikai 16 stundu(!) darba no mūsu puses. Tā ir obligāciju programmas priekšrocība, ko iesaku apsvērt, strukturējot emisijas.
R.I.: Sākotnēji lielākais izaicinājums bija pieredzes un zināšanu trūkums par obligāciju emisijas procesu, tirgus prasībām un nepieciešamo informācijas apjomu. Taču konstruktīvā un sistemātiskā obligāciju emisijas organizatoru pieeja un biržas sniegtais atbalsts ļāva veiksmīgi īstenot darbu biržā. No AST starptautiskās reitingu aģentūras atzinuma un reitinga saņemšanas līdz obligāciju emisijai pagāja gandrīz gads, no tā seši mēneši – zaļo obligāciju emisijas procesam.
G.B.: Galvenais izaicinājums bija identificēt un sakārtot kapitālsabiedrības iekšējos procesus atbilstoši kapitāla tirgus reglamentējošajiem noteikumiem un tirgus labajai praksei. Sagatavošanās process pirms pirmās obligāciju emisijas mums prasīja sešus mēnešus darba. Un jā, nākamās obligāciju emisijas noteikti ir bijušas vieglākas, ja tās salīdzina ar pašu pirmo obligāciju emisiju, tomēr apgalvot, ka katrs nākamais piegājiens ir vienkāršāks par iepriekšējo, mēs nevaram.
Nereti tiek pieminēts, ka ieiešana kapitāla tirgū maina valsts/pašvaldības kapitālsabiedrības pārvaldību. Kas konkrēti mainās, vai tas ir uz labu un, ja ir, tad ko šīs izmaiņas devušas jūsu uzņēmumiem?
G.B.: Ieviešot prasības, kas nepieciešamas uzņēmuma dalībai kapitāla tirgū, uzņēmuma pārvaldība tuvinās tam līmenim, kādu to grib redzēt investori, sadarbības partneri, klienti un sabiedrība kopumā, – labi pārvaldīts, caurskatāms un atklāts. Savulaik izveidojām revīzijas komiteju, kas sniedz investoriem pārliecību, ka finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Latvenergo finanšu stāvokli un darbības rezultātiem. Savukārt informācijas atklāšanas ziņā tā ir skaidra disciplīna ar pilnīgi jaunām, formalizētām praksēm – kāda informācija kad un kur jāatklāj.Tas noteikti ir ceļš, kā palielināt uzņēmuma vērtību, kas savukārt nākotnē rezultējas finansiālā ieguvumā.
R.I.: Likumā noteiktie valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principi ir atbilstoši labajai praksei un labi sagatavoja obligāciju emisijai. Ieiešana kapitāla tirgū deva stimulu papildus pilnveidot korporatīvo pārvaldību, un publiski pieejamā informācija kļuva vēl plašāka. Minot piemērus – uzsākām veidot korporatīvās pārvaldības pārskatu, izveidojām revīzijas komiteju, noteicām kredītreitingu. Tāpat atbilstoši kapitāla tirgus prasībām sabiedrībā tika integrētas un papildinātas gan noteiktās politikas un kārtības, gan arī veicināta darbinieku kompetence un informētība par kapitāla tirgus principiem un norisēm.
E.S.: Jā, pārvaldības procesi stiprinās un kļūst caurspīdīgāki. No uzņēmuma skatu punkta – labāka procesu pārvaldība noved pie labāk pārvaldītiem risku aspektiem, kas savukārt rezultējas mazākās finanšu izmaksās, iestājoties konkrētam riska aspektam. Ceļš uz biržu būtībā ir uzņēmuma transformācija – sākot ar uzņēmuma domāšanas veidu (mindsetu) un beidzot ar funkcionāliem uzlabojumiem. Esot regulētos kapitāla tirgos, esi citā līgā ar citu kvalitātes marķējumu. Un tā uz uzņēmumu skatās arī ārzemju sadarbības partneri, eksporta apdrošinātāji. Tāpat arī starptautiskajās bankās tālāk piesaistītais finansējums jau ir ar labākiem nosacījumiem.
Kādus ieteikumus jūs sniegtu no savas puses tām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas šobrīd apsver iespēju iziet biržā?
R.I.: Ieteiktu nebaidīties no apjoma un prasībām un darīt, jo dalība kapitāla tirgū palīdz realizēt noteiktos mērķus un mazināt potenciālos riskus. Turklāt birža, Latvijas Banka un obligāciju organizatori nodrošina plašu atbalstu sākotnēji šķietami sarežģītajā procesā.
G.B.: Izveidojiet iekšēji uzņēmumā darba grupu, kas būs pietiekami motivēta, enerģiska un gatava veltīt savus resursus uzņēmuma sagatavošanai iziešanai kapitāla tirgū! Nodrošiniet uzņēmuma vadības atbalstu mērķim, kā arī pārstāvību pašā uzņēmuma sagatavošanas procesā. Un noteikti atrodiet gudrus un pieredzējušus ceļa biedrus – emisijas organizētājus, kuri pārzina jūsu mērķa tirgu, mērķa investorus un emisijas procesu. Un noteikti rēķinieties, ka pirmajā reizē sagatavošanās process būs garāks un sarežģītāks, nekā gaidīts.
E.S.: Gribētu uzsvērt, ka kredītreitinga aģentūras metodoloģijas savlaicīga izpratne (gan pašu aspektu, gan aspektu svara ziņā) ir viens no kritiskajiem punktiem, lai kvalitatīvi sagatavotos kredītreitinga procesam. Protams, ja vien investment grade reitings ar zemāku finansējuma cenu ir aktuāls uzņēmumam. Iespējams, ka metodoloģija prasa lielāku caurspīdību tarifu noteikšanas procesā vai kādā citā jomā, kas uzņēmumam var prasīt papildu laiku, taču pie to izpildes pienesums gala reitingā var būt izšķiroši svarīgs.
Kāda ir jūsu investoru bāze – gan skaitliski, gan pēc investoru tipa, un kādēļ tā ir šāda? Vai obligācijas bija pieejamas arī mazajiem investoriem? Vai nākotnē jūs apsvērtu jauno obligāciju laidienu organizēt tā, lai tas būtu pieejams arī iegādēm par 1000 eiro?
E.S.: Ja valsts kapitālsabiedrība ir saņēmusi investment grade kredītreitingu, tas lieliski atbilst institucionālo investoru ieguldījumu mandātam, un investors ir gatavs ieguldīt ar mazāku ienesīgumu. Tas izskaidro, kādēļ Altum investoru pulku veido Baltijas institucionālie investori – aktīvu pārvaldības fondi, apdrošinātāji, bankas. Jāatzīmē, ka obligāciju emisiju termiņš (līdz pieciem gadiem vai virs pieciem gadiem) ir viens no parametriem, kas ietekmē konkrētu institucionālo investoru interesi par konkrēto obligāciju emisiju. Institucionālie investori var atļauties ieguldījumus investment grade kredītreitinga uzņēmumos ar zemāku ienesīgumu jeb zemāku finansējuma cenu emitentam, savukārt mazumieguldītāji sagaida no savas investīcijas gana augstu atdevi, kas vienlaikus nozīmē augstāku finansējuma cenu emitentam. Tā kā esam ieinteresēti pēc iespējas zemākā finansējuma cenā, mūsu obligācijas nevar vienlaikus būt atbilstošas arī mazumieguldītāju vēlmēm. Tāpēc līdzšinējo obligāciju emisiju noteikumi neparedzēja to pieejamību mazumieguldītājiem. Šobrīd obligāciju emisiju ienesīgums, pateicoties augstajām Euribor likmēm, kļūst pievilcīgs arī mazumieguldītājiem, bez tam obligācijas var būt ar papildu pievienoto vērtību, piemēram, ilgtspējas obligācijas, kas, iespējams, varētu radīt papildu interesi no mazumieguldītāju puses.
R.I.: AST pirmās zaļo obligāciju emisijas investoru bāzē ir institucionālie investori: bankas, aktīvu pārvaldītāji, apdrošināšanas uzņēmumi. Šajā emisijas procesā mazumieguldītājiem obligācijas nebija pieejamas, taču, uzklausot tirgus attīstības tendences un vērojot kaimiņu valsts pieredzi, neizslēdzam, ka šāda opcija parādītos pie nākamās emisijas.
G.B.: Lielākie investori mūsu obligācijās pārstāv trīs grupas – pensiju fondus, aktīvu pārvaldītājus un bankas, kas ir tikai likumsakarīgi, jo šo investoru rokās ir vislielākie naudas līdzekļi ieguldījumiem. Pirmreizējā tirgū pieprasījums pēc mūsu obligācijām vienmēr ir ievērojami pārsniedzis piedāvājumu, norādot uz mūsu uzņēmuma pozitīvo vērtējumu investoru acīs. Otrreizējā tirgū darbības ar obligācijām ir pavisam nelielas, lielākoties investori obligācijas tur savos portfeļos līdz obligāciju termiņa beigām.
Jau emitējot pirmās obligācijas 2012. gadā, mums bija skaidrs mērķis, ka obligāciju emisijas jāveido tā, lai tās varētu atļauties iegādāties arī mazie ieguldītāji. Praktiski tas nozīmē noteikt obligācijas nominālvērtību nevis, piemēram, 100 000 eiro, bet mazāku, mūsu gadījumā tie ir 1000 eiro. Tas noteikti ir lielāks administratīvais darbs, bet mūsu vīzija bija sniegt iespēju mazajiem ieguldītājiem atbalstīt vietējo ekonomiku, par to nopelnot drošus procentu maksājumus. Par nākotnes laidieniem vēl jālemj, jo ir atšķirība, vai obligāciju emisijas tiek veiktas vietējā tirgū vai kā eiroobligācijas.