Visbagātākie, vispelnošākie, patiesā labuma guvēji un bagātākās ģimenes, zaudētāji un uzvarētāji. Miljonārs ir strukturēts statistikas stāsts par Latvijas bagātākajiem cilvēkiem, kuru veido Lato Lapsa un Kristīne Bormane.
Par izdevuma tapšanu, metodoloģijas niansēm un izmaiņām Dienas Bizness izjautāja žurnālistu un publicistu Lato Lapsu.
Atskatoties uz šo Latvijas bagātāko cilvēku TOP, vai ir kādas vispārējas piebildes par metodoloģiju?
Ir izmaiņas, vai klāt nākušas jaunas metodes? Informāciju par patiesajiem labuma guvējiem un ieņēmumiem iegūt ir tikpat viegli vai grūti kā iepriekš?Lai rezultāti gadu pēc gada būtu salīdzināmi, metodoloģijai jābūt vienai un tai pašai, faktiski nemainīgai, strādājot vienīgi pie sīkiem uzlabojumiem. Jau pirms daudziem gadiem mēs atteicāmies no uzņēmumu novērtējuma, kas jebkurā gadījumā ir vairāk vai mazāk subjektīvs, visi Miljonāra saraksti tiek balstīti uz publiski ticamiem Uzņēmumu reģistra datiem, ko apstrādā uzņēmums Lursoft.
Salīdzinoši ar kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem - mūsu bagātnieku sniegums ir pavājš. Šķiet, ka Lietuvas TOP 100 mūsējie netiktu. Jau iepriekš Dienas Biznesam esi teicis, ka Latvija pārlieku ilgi ir nomocījusies ar pārdali. Vai šī problēma vēl aizvien pastāv? Tavuprāt, vai Latvijā vēl aizvien cenšas pārdalīt esošo mantojumu, nevis radīt jaunu vērtību?
Es neesmu iedziļinājies lietuviešu un igauņu sarakstu veidošanas metodikā pēdējos gados, taču, cik atminos, savulaik viņi izmantoja uzņēmumu vērtēšanas metodiku, un tādā veidā ir daudz vieglāk nonākt pie vēlamā miljarda. Piemēram, mūsu pašu Mikrotīkla reālā vērtība – tā, ko šis uzņēmums būtu vērts biržā, - nozīmīgi pārsniedz tā pašu kapitālu, kas ir tā summa, ar kādu tas un attiecīgi abi tā īpašnieki tiek atspoguļoti Miljonāra sarakstos. Taču, protams, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas mūsu politiskā elite jau gadus desmit ir mērķtiecīgi darbojusies, iznīcinot uzņēmējdarbības brīvību un ierobežojot brīvu konkurenci, tā ka rezultāts ir likumsakarīgs – Latvijai savu miljardieru nav, Lietuvai un Igaunijai ir. Lietuvas privātā aviokompānija ir pelnoša bez valsts atbalsta, Latvijas valsts aviokompānija noēd nodokļu maksātāju simtus miljonu un slīkst zaudējumos.
Kurus uzņēmumus vai personas tu izdalītu kā zelta uzņēmējus? Te es domāju, kuri, tavuprāt, ir tie, kuri liekami uz pjedestāla kā šīs zemes bagātības vairotāji, līdztekus augot viņu kapitālam?
Pavisam īsi un skaidri – neatkarīgi no mērogiem Latvijas zelta uzņēmēji ir visi tie, kas pelna naudu, eksportējot savas preces un pakalpojumus, un peļņu iegulda ražošanā, infrastruktūrā un pirmām kārtām cilvēkos Latvijā.
Ir mums vietas miljonāru sarakstā zaudējušo saraksts. Kāda kopīga iezīme?
Nē, kopīgas iezīmes nav, bet, ja mums būtu, piemēram, Ekonomikas ministrija, nevis Ekonomikas ministrijas izstrādājums, kas pamatā nodarbojas ar lietu kārtošanu un Eiropas naudas parazītisku apgūšanu, tad tā noteikti nopietni analizētu gan šo sarakstu, gan arī 100 lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju sarakstu.
Otrs saraksts ir uzreiz aiz pirmā 100-nieka palikušie. Kurš no viņiem, tavuprāt, būs sarakstā nākamgad un kādēļ tādas aizdomas?
Godīgi sakot, tas nav būtiski. Saraksta beigu daļās vienmēr ir vērojamas nelielas izmaiņas atkarībā gan no dažādu tautsaimniecības nozaru veiksmes vai neveiksmju perioda, gan no konkrētu uzņēmumu pieņemtiem lēmumiem un tās pašas veiksmes vai neveiksmēm.
Žurnālā ir arī Latvijas bagātāko ģimeņu saraksti. Piemēram, Karginu ģimene, Lembergu ģimene. Ir vēl dažas, par kurām varētu domāt, ka šie cilvēki jau labu laiku visu glabā ārzemēs. Tiešām šīs ģimenes pēc Latvijā atrodamiem datiem ir turīgākās šeit, vai arī tiek ņemts vērā vēl kaut kas?
Kā var pamanīt pietiekami uzmanīgs Miljonāra lasītājs, atsevišķi šie uzņēmēji nevienā no sarakstiem nefigurē - šī sadaļa jau pirms daudziem gadiem tika izveidota tāpēc, ka precīzi pateikt, piemēram, reālo, nevis formālo Šķēļu ģimenes locekļu īpašumu sadalījumu ģimenes uzņēmumos cilvēkam no malas, iztiekot tikai ar publiski ticamiem datiem, ir faktiski neiespējami, savukārt šos uzņēmējus vienkārši nepieminēt arī nebūtu pamatoti. Tad nu tika atrasts šāds risinājums. Protams, ja kādas ģimenes īpašumi Latvijā vairs vispār nebūs saskatāmi publiski ticamos datos, šī ģimene no attiecīgās saraksta sadaļas izzudīs.
Pērn atklāji Zemzemes ekspedīciju Kolaboracionisms un kolaboracionisti. Populāra ļoti. Vai, tavuprāt, pastāv saikne starp šīs zemes un cilvēku nodevējiem un turīgiem ļaudīm? Proti, vai tie, kas mantoja varu, spēja iegūt arī lielu finanšu labumu no tā? Vai starp Latvijas miljonāriem ir kāds, kurš pie mantas ticis, jo bijis labs nodevējs?
Īsi un skaidri – Latvijā attiecībā uz okupācijas varas kolaboracionistiem nenotika neviena veida lustrācija nevienā jomā. Formāli tika izveidotas jauna nosaukuma valsts pārvaldes struktūras, taču uz tām pārceļoja tie paši okupācijas varas kolaboracionisti, kas taisīja karjeru padomju okupācijas sistēmā, un viņiem pat formāli nevajadzēja nožēlot savu līdzšinējo darbību. Līdzi šie kolaboracionisti paņēma savus padomju okupācijas laika nomenklatūras tikumus un savu okupācijas varas apstākļos kultivēto izpratni par tiesiskumu, godīgumu, likumību, ko iepotēja un nodeva jaunajai paaudzei. Starpība tikai tā, ka nosacītais kapitālisms deva viņiem daudz lielākas iespējas nekā komunistiskās ideoloģijas periodā. Rezultātus mēs tagad redzam faktiski visās valsts pārvaldes un tautsaimniecības sfērās, un runa nav par kādu atsevišķu miljonāru. Runa diemžēl ir par koruptu sistēmu.
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
