Ministru kabinets 18.decembrī pilnvarojis Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu no Zviedrijas kompānijas "Telia" atpirkt visas tai piederošās telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļas, informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Iespējamā darījuma summas ir komercnoslēpums un tiks atklāta tikai tad, ja "Telia" oficiāli piekritīs Latvijas valsts izteiktajam piedāvājumam.

Vienlaikus arī "Telia" ir biržā kotēts uzņēmums, un tai ir pienākums ziņot par šādiem darījumiem, piebilda Valainis.

Atbilde no "Telia" tiek gaidīta mēneša laikā.

Piedāvājums esot sagatavots, ņemot vērā saimnieciskos apsvērumus, lai tas būtu ekonomiski pamatots.

Runājot par "Tet" un LMT iespējamo tālāko darbības struktūru, Valainis norādīja, ka valdībai ir skaidrs redzējums, ko darīt tālāk, ja "Telia" pieņems piedāvāto risinājumu, bet "tad tas būs jāvērtē tālāk valdībā, kā strukturizēt šo darījumu, lai tas pēc iespējas mazāk ietekmētu valsts budžetu".

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" īpašnieku maiņa veicinās tirgus izaugsmi, sacīja aptaujātie mazumtirgotāju pārstāvji.

"Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana norādīja, ka "Rimi Baltic" īpašnieku maiņas darījums, visticamāk, ienesīs jaunas perspektīvas Baltijas tirgos, kas pozitīvi veicinās tirgus izaugsmi kopumā.

"Tā ir pozitīva zīme klientiem Baltijas valstīs un Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ekonomikām, ka, neskatoties uz ģeopolitisko spriedzi, šis reģions tiek uzskatīts par labu vietu investīcijām," sacīja Hasana.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka "Lidl" turpinās koncentrēties uz to, lai piedāvātu saviem klientiem labu cenas un kvalitātes attiecību ikdienas produktiem un nepārtraukti pilnveidotos.

SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine norādīja, ka pārtikas mazumtirdzniecība ir dinamiska un pārmaiņu pilna vide, tāpēc izmaiņas šajā nozarē notiek samērā regulāri, tomēr īpašnieku maiņa kādam tirgus spēlētājam ir vērā ņemams notikums.

Būvtehnikas nomas uzņēmums "Storent Holding" ("Storent") pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 45,254 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,1% vairāk nekā 2023.gadā, taču kompānijas peļņa samazinājās vairākkārt un bija 254 486 eiro, liecina "Storent" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Tostarp 2024.gada ceturtajā ceturksnī "Storent" strādāja ar 12,361 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 10,2% vairāk nekā 2023.gada ceturtajā ceturksnī, un guva 376 093 eiro peļņu, kas ir 3,8 reizes mazāk.

Kompānijā informē, ka 2024.gadā "Storent" investēja gandrīz 24 miljonus eiro, lai paplašinātu un uzlabotu nomas tehnikas parku - tagad 32% no visām tehnikas vienībām ir jaunākas par diviem gadiem.

Paplašinot darbību, uzņēmums 2025.gada sākumā atvēra 30. nomas punktu. Tas atrodas Kauņā, Lietuvā, savukārt nākamais tiks atvērts Gulbenē, Latvijā. Izmantojot labvēlīgos apstākļus un saredzot potenciālu arī turpmākai izaugsmei, "Storent" gatavojas jauniem tehnikas iepirkumiem līdz 20 miljonu eiro vērtībā vēl pirms aktīvās sezonas sākuma.

Birokrātijas mazināšana, ko gan Eiropas Komisija, gan Latvijas valdība šogad izvirzījusi par vienu no prioritātēm, ir aktuāla tēma uzņēmējiem, jo patiess progress šajā jomā nav gūts. Lai arī par birokrātiskā sloga atvieglošanu runāts jau gadiem ilgi, gandrīz divas trešdaļas aptaujāto uzņēmēju sliecas domāt, ka pēdējos trīs gados situācija nav uzlabojusies vai pat ir pasliktinājusies.

Biznesa un grāmatvedības vadības sistēmas izstrādātāju Jumis Pro veiktajā Latvijas uzņēmumu aptaujā noskaidrots, ka birokrātiskā sloga samazināšanos pēdējos trīs gados izjutusi vien trešdaļa uzņēmumu. 5,5 % uzskata, ka situācija ir ievērojami uzlabojusies un 31,7 % pamanījuši nelielus uzlabojumus. Lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu pārstāvju gan ir citās domās. 42,1 % saka, ka sadarbībā ar kontrolējošām institūcijām nekas nav mainījies, un joprojām nākas veikt procedūras, bez kurām varētu iztikt, vai kuras varētu automatizēt. Vēl 20,7 % izjutuši birokrātiskā sloga palielināšanos, jo viņiem nācies gatavot vairāk atskaišu, skaidrojumu vai iesniegt papildu dokumentus nekā iepriekš.

Šogad spēkā stājušās darbaspēka nodokļu izmaiņas kaut nedaudz, tomēr atvieglojušas dzīvi uzņēmējiem. Pēc janvāra darba algu izmaksāšanas 64,5% aptaujāto komersantu atzinuši, ka samaksas aprēķināšana patiešām kļuvusi vieglāka.

Pozitīvo pārmaiņu galvenais cēlonis ir atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma. Kā zināms, no 1. janvāra diferencētais neapliekamais minimums aizstāts ar fiksētu neapliekamo minimumu 510 eiro apmērā, kas tiek piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra.

Izņēmums ir vienīgi strādājošie pensionāri, kam noteikta 500 eiro likme pensijai un vēl 500 eiro darba algai. Vieglāk aprēķināt kļuvis arī valstij maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo likmju maiņas robežlīnija tagad ir krietni augstāka un sasniedzama tikai niecīgai daļai strādājošo. 25,5% likme tiek piemērota visām algām, kas nepārsniedz 105 300 eiro gadā jeb mazliet mazāk par deviņiem tūkstošiem eiro mēnesī.

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pagājušajā gadā bija 230 miljoni eiro, kas ir par 44 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gadā, informē bankas mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Peļņas samazinājumu pamatā ietekmēja nodeva hipotekāro kredītu procentu kompensācijai, kas pērn veidoja 38 miljonus eiro. Vienlaikus pērn atbrīvoti kredītuzkrājumi 7,5 miljonu eiro apmērā, kamēr 2023.gadā tika izveidoti kredītuzkrājumi septiņu miljonu eiro apmērā.

Savukārt bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2024.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 218,701 miljons eiro, kas ir par 7,6% mazāk nekā 2023.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa sarukusi par 8,3% un bija 216,042 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2024.gada beigās bija 10,647 miljardi eiro, kas ir par 14,5% jeb 1,347 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 9,299 miljardi eiro.

Igaunijas banku peļņa pērn pirmo reizi pārsniegusi vienu miljardu eiro, liecina Igaunijas centrālās bankas apkopotā informācija.

Igaunijā strādājošo banku peļņa pērn bija 1,065 miljardi eiro salīdzinājumā ar 940 miljoniem eiro 2023.gadā.

Tikai ceturtajā ceturksnī Igaunijas banku peļņa bija 297 miljoni eiro, kas ir par 62 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada pēdējos trīs mēnešos.

Banku peļņa kopš 2022.gada ir strauji pieaugusi, galvenokārt saistībā ar Eiropas Centrālās bankas galveno procentu likmju paaugstināšanu.

Tas arī izraisījis ievērojamu "Euribor" likmes pieaugumu. Šai likmei Igaunijā piesaistīta lielākā daļa kredītu un līzingu, tādēļ attiecīgi pieauguši arī šo kredītu maksājumi. Tādējādi 2022.gadā komercbanku kopējā peļņa bija ap 600 miljoniem eiro, pieaugot par aptuveni trešdaļu salīdzinājumā ar 2021.gadu.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

Šis gads būs zīmīgs ar būtiski atšķirīgiem izaugsmes tempiem dažādos reģionos, monetārās politikas sinhronizācijas trūkumu un ir gaidāms nestabils gads ar pastāvīgām diskusijām par tarifu politiku, svārstīgiem valūtu kursiem un ģeopolitikas pārmaiņu ietekmi, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais pasaules ekonomikas analītikas apskats EY Global Economic Outlook 2025.

EY pētījuma eksperti norāda, ka izaugsme eirozonā ir lēna – mūsu valūtas zonas IKP būs pieaudzis vien par 0.7% pagājušajā gadā, bet šogad attīstībai vajadzētu pieaugt līdz 1.3% un nākamajā gadā jau līdz 1.8%. Savukārt, ASV ekonomika pērn būs augusi par 2.8% un šogad turpinās attīstīties 2.2% pieauguma līmenī, bet nākamgad izaugsme jau palēnināsies līdz 1.7%.

“Eirozonas izaicinājums ir konkurētspēja un šobrīd nav īsti pozitīvu iemeslu, kāpēc Eiropā varētu atsākties straujāka attīstība. Tas, diemžēl, nozīmē, ka arī Latvija nevar paļauties uz strauju eksporta uzplaukumu vai vērienīgu investīciju pieplūdumu. Latvijas izaugsme var būt vienīgi smaga darba rezultāts, mums pašiem ceļot produktivitāti,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Kartupeļu cietes ražotājs SIA "Aloja-Starkelsen" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2023.gada 1.septembra līdz 2024.gada 31.augustam, strādāja ar 19,028 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās vairākkārt un bija 566 611 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka pagājušajā finanšu gadā "Aloja-Starkelsen" turpināja attīstīties atbilstoši ilgtermiņa stratēģijai un nospraustajiem mērķiem. Tāpat uzņēmums pagājušajā finanšu gadā turpināja pārdot ilgtspējīgās pārtikas un barības izejvielas visā pasaulē un aktīvi strādāja, lai paplašinātu produktu klāstu.

Pagājušajā finanšu gadā kompānija turpināja sadarbības projektus gan ar Latvijas, gan ārvalstu zinātniskajām institūcijām visos attīstības virzienos, kā arī veica pētījumu par pākšaugu izmantošanu augsta proteīna satura ēšanai gatavo produktu izstrādē, uzlabojot produktu struktūrmehāniskās īpašības un risinot pākšaugiem raksturīgās pēcgaršas veidošanos. Pētījums tika īstenots Latvijas Pārtikas nozares kompetences centra projektā.

Lai nodrošinātu ievērojami straujāku izaugsmi un kļūtu par lielāko izglītības satura un tehnoloģiju uzņēmumu Latvijā, Lielvārds uzsāk stratēģisku partnerību ar Tamo Group. Turpmākajos gados tiks izveidota Baltijas mēroga izglītības uzņēmumu grupa, lai padarītu pieejamus mūsdienīgus izglītības satura un tehnoloģiju risinājumus ikvienam skolēnam Baltijas reģionā.

Darījuma rezultātā Tamo Group kļuvusi par nozīmīgu Lielvārds uzņēmuma kapitāldaļu turētāju, apvienojot spēkus ar esošajiem uzņēmuma dalībniekiem Andri Gribustu, Jāni Gribustu, Mārtiņu Gribustu un Juri Gribustu, kuri saglabās aktīvu līdzdalību uzņēmuma tālākajā izaugsmē.

Darījuma summa nav izpaužama publiski, tā finanšu konsultants bija PricewaterhouseCoopers un juridiskais konsultants Sorainen.

“Tamo Group pieredze un investīcijas palīdzēs straujāk audzēt un nostiprināt mūsu izglītības tehnoloģiju produktu un pakalpojumu klāstu, lai tas kļūtu vēl pieejamāks ikvienam skolēnam Baltijas reģionā. Ar Tamo Group mūs vieno ne tikai kopīgas vērtības, atbildība un izpratne par kvalitatīvas izglītības vides veidošanu, bet arī vēlme augt, lai spētu piedāvāt pasaules līmeņa izglītības risinājumus katrā skolā un klasē,” komentē Mārtiņš Gribusts, izglītības uzņēmuma Lielvārds valdes priekšsēdētājs.

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1685 eiro, kas ir par 9,7% jeb 149 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gadā pieaugusi par 8,7%, sasniedzot 1666 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies straujāk - par 12,2%, sasniedzot 1742 eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākā ietekme uz bruto darba samaksas pieaugumu sabiedriskajā sektorā bija izglītības nozarei, kur ir trešdaļa no visām darbavietām sabiedriskajā sektorā, un atalgojuma gada pieaugums bija 18,5%.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1689 eiro, kas ir pieaugums par 12,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu.

AS "Smiltenes piens" 2025.gadā strādās pie izaugsmes vietējā un Baltijas tirgos, kā arī turpinās realizēt eksporta mērķus, lai eksporta ienākumi sasniegtu 30% īpatsvaru no kopējiem uzņēmuma ieņēmumiem, pastāstīja uzņēmuma pārstāvji.

"Smiltenes piena" pārstāvji atzīmēja, ka nākotnes izaicinājumi uzņēmumam saistīti ar vēl straujāku ražošanas efektivitātes attīstību, lai spētu konkurēt ar Baltijas un Eiropas piena pārstrādes uzņēmumiem. Nozīmīgs faktors piena pārstrādes nozarē tuvākajā nākotnē būs konkurētspēja.

Tāpat "Smiltenes piens" šogad novērojis tendenci, ka straujāk attīstās produkti ar paaugstinātu proteīna sastāvu, kurus uzņēmums plāno pilnveidot un attīstīt arī 2025.gadā.

"Smiltenes piena" kopējās investīcijas 2024. un 2025.gadā sasniegs nepilnus četrus miljonus eiro. Šogad uzņēmums daļēji pabeidza siera, biezpiena un krējuma ražošanas, kā arī siera sūkalu pārstrādes cehu modernizāciju, kuros izvietoti jauna siera un biezpiena ražošanas katli un krējuma tvertnes.

Mobilo sakaru operatora SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) grupas apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 309,6 miljonus eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2023.gadā, liecina LMT publiskotā informācija.

LMT 2024.gadā attīstīja inovāciju eksportu un ieguldīja 33,6 miljonus eiro tīkla un infrastruktūras attīstībā, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2023.gadā.

Pagājušā gada beigās LMT bāzes staciju skaits pārsniedza 1660, savukārt klientu pieslēgumu skaits pieauga līdz 1,5 miljoniem.

Kompānijā arī informē, ka LMT grupas peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pagājušajā gadā bija 93,6 miljoni eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pērn LMT izstrādāja vairākus tehnoloģiskos risinājumus, kas guva starptautisku atzinību un komerciālu pielietojumu. Būtisks jauno produktu segments 2024.gadā bija mašīnredzē balstīti piedāvājumi viedpilsētu attīstībai, kas palīdz pārvaldīt pilsētas infrastruktūru, satiksmes plūsmu un enerģijas patēriņu, norāda kompānijā.

Politiķu lēmums no šī gada samazināt iemaksu apjomu pensiju 2. līmenī uz 5% no bruto algas (iepriekš 6%) raisīja emocionālu pretreakciju no pensijas krājējiem un ekspertiem, taču parlaments ieceri tomēr apstiprināja. Valstij ir vajadzīgi līdzekļi šā brīža pensiju izmaksām, tāpēc valdība lēma izmantot daļu no nākotnes uzkrājumiem, lai segtu šodienas vajadzības.

Gados jaunākiem pensijas krājējiem tas nozīmē, ka šobrīd vēl lielāka uzmanība jāpievērš tam, lai pensijas uzkrājumi atrastos vecumam piemērotākajā plānā un attiecīgi garantētu pēc iespējas lielākas ienesīguma iespējas, kā arī jācenšas uzkrāt un ieguldīt pašiem.

Pensiju pārvaldnieku pretreakciju valdības iecerei samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī, politiķi uzreiz nodēvēja par savu interešu lobēšanu, jo sarukšot pensiju pārvaldnieku peļņa. Ņemot vēra to, ka atlīdzība pārvaldniekiem tiek maksāta no kopējiem aktīviem, bet izmaiņas ietekmes tikai jaunas iemaksas nākamo 4 gadu laikā, tad pensiju pārvaldnieku peļņa tiek ietekmēta nebūtiski, taču cilvēku, kuri krāj savai nākotnes pensijai, uzkrājuma apmēru ietekmēs gan. Iemaksu samazinājums katram krājējam turpmāko četru gadu laikā būs 17% liels (līdz 2025.gada no bruto algas tie bija 6% un no 2025.gada līdz 2028.gadam 5%) . Protams, šī nauda netiek pavisam atņemta - tā tiks pārvirzīta pensiju 1. līmenī, no kura pensijas tiek izmaksātas šodienas pensionāriem. Tomēr ņemot vērā negatīvo demogrāfijas līkni, nākotnē samazināsies strādājošo skaits, kuru nomaksātie nodokļi uztur sociālo budžetu, tāpēc pieaugs katra cilvēka paša sarūpēto uzkrājumu nozīme. Pretējā gadījumā, pensijas vecumā varēsim pretendēt tikai uz niecīgu daļu no ierastajiem ienākumiem.

Bioproduktu ražotājs SIA "Lat Eko Food", kas strādā ar zīmolu "Rūdolfs", šogad plāno kāpināt apgrozījumu par 15%, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad uzņēmums strādāja ar 11,1 miljona eiro apgrozījumu, pauda "Lat Eko Food" komercdirektors Ģirts Karlsons.

Viņš akcentēja, ka pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījumā 75% veidoja eksporta pasūtījumi.

Karlsons minēja, ka 2025.gads uzņēmumam sācies pozitīvi, un apgrozījuma pieaugumu plānots sasniegt, attīstot jaunus produktus bērnu pārtikas segmentā, nostabilizējot pozīcijas Eiropas Savienības (ES) tirgū, sākot sadarbību ar jauniem klientiem "Lat Eko Food" mērķa tirgos, tostarp Skandināvijā, Centrāleiropā, Āzijā un Tuvajos Austrumos, kā arī palielinot realizētās produkcijas apmērus Āzijā un Tuvajos Austrumos.

Viņš norādīja, ka šogad uzņēmums plāno arī uzlabot iekšējo procesu efektivitāti, ieviešot efektīvāku noliktavas uzskaiti, kā arī optimizējot ražošanas procesus. Tāpat 2025.gadā "Lat Eko Food" plāno investēt jaunas noliktavas būvniecībā, lai uzlabotu loģistikas procesus un nodrošinātu lielāku produkcijas uzglabāšanas kapacitāti, kā arī ieguldīt atsevišķās mazākās iekārtās, lai palielinātu ražošanas efektivitāti un caurlaidību.

Nelielas, bet būtiskas nianses, kas mazina nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Latvijas valsts, iespējams, nesaņem vismaz 30 miljonus eiro no starptautiskajiem zāļu ražotājiem, kuri Latvijā ir atvēruši savas pārstāvniecības, nevis meitasuzņēmumus vai filiāles. Rīcība ir likumīga, bet šāda biznesa ētika liek uzdot jautājumus, kas vēl tiek darīts, Latviju uztverot vien kā noieta tirgu precei. Mazliet vairāk nekā piektdaļa (136 miljoni eiro) Latvijas zāļu tirgus (apjoms 520 miljoni eiro) tiek apgrozīta ārvalstu uzņēmumos, kas maksā nodokļus, vēl 27 miljoni eiro ir vietējo ražotāju pienesums tirgum, bet pārējo Latvijā piegādā ārvalstu ražotāju pārstāvniecības un filiāles, kas šeit neuzrāda ne peļņu, ne apgrozījumu, liecina Lursoft dati par 2023. gadu un Zāļu valsts aģentūras tirgus apjoma novērtējums. Tomēr filiāles uzrāda nelielu nomaksāto nodokļu apjomu.

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas pērn īstenoja Baltijā lielāko sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), 2024. gadā ir palielinājis apgrozījumu līdz 217 miljoniem eiro, savukārt EBITDA rādītāju līdz 90 miljoniem eiro.

Eleving Group ir spējis noturēt līdzsvarotu ieņēmumu plūsmu visos galvenajos darbības segmentos, divpadsmit mēnešos sasniedzot apgrozījumu 217 milj. eiro apmērā jeb par 15% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2023. gadā. Tradicionālie transportlīdzekļu finansēšanas produkti ieņēmumos veidoja 73,5 milj. eiro, bet elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti attiecīgi 47,9 milj. eiro. Tikmēr patēriņa finansēšanas produkti ieņēmumus papildināja ar 95,6 milj. eiro.

Neto peļņa divpadsmit mēnešos sasniedza vēsturiski augstāko līmeni - 29,6 milj. eiro jeb par 21% vairāk nekā 2023. gadā.

EBITDA pārskata periodā sasniedza 90 milj. eiro jeb par aptuveni 16% vairāk nekā 2023. gadā. Tikmēr kompānijas neto portfelis ir palielinājies par 16% līdz 371,6 milj. eiro pretstatā 320,3 milj. eiro gadu iepriekš. Eleving Group vienmērīgo izaugsmi pagājušajā gadā novērtēja arī Financial Times, ierindojot kompāniju 41. vietā starp visstraujāk augošajām kompānijām Eiropā pēdējā desmitgadē. Eleving Group bija visaugstāk ierindotā kompānija no Baltijas valstīm.

Baltijas tūroperatora "Novaturas" grupa, kurā ietilpst arī Latvijas SIA "Novatours", akcionāri noslēguši līgumu ar jaunu investoru no Turcijas, kurš plāno iegūt līdz 33% grupas akciju, aģentūru LETA informēja "Novaturas" pārstāvji.

Saskaņā ar saistošo līgumu, kas paredzēts pamatlīguma noslēgšanai, no četriem esošajiem "Novaturas" akcionāriem akcijas plāno iegādāties Turcijas tūrisma uzņēmējs un investors Nešets Kočkars, kuram pieder uzņēmumi starptautiskās aviācijas, nekustamā īpašuma, tūrisma un citās nozarēs.

"Novaturas" grupas vadītājs Kristijons Kaikaris norāda, ka stratēģiskā investora pievienošanās ir nozīmīgs solis "Novaturas" grupas izaugsmē, paverot jaunas paplašināšanās iespējas. Sinerģija ar jauno akcionāru biznesu ļaus "Novaturas" izstrādāt integrētus ceļojumu risinājumus - no plaša ceļojumu galamērķu klāsta līdz viesnīcām, konkurētspējīgām cenām un citiem ieguvumiem.

Gada nogalē ekspluatācijā nodota pēdējā no nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” projekta “Ropažu 16” trim piecstāvu daudzdzīvokļu mājām bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā Teikā.

Ieguldot 10 miljonus eiro, ēkā izbūvēti 100 moderni un energoefektīvi dzīvokļi. Iecerēts, ka savu mājokļu atslēgas jaunie īpašnieki varēs saņemt šī gada martā.

Divu gadu garumā ilgušo būvdarbu laikā piecstāvu ēkā Ropažu ielā 16 izbūvēti 100 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 37,6 līdz 81,6 kvadrātmetriem. Tā papildina trīs māju ansambli, noslēdzot aptuveni 22 miljonu eiro vērtā projekta attīstību vienā no pieprasītākajām Rīgas apkaimēm – Teikā.

“Piecu gadu laikā mums izdevies sakopt un revitalizēt savulaik degradēto Vidzemes maiznīcas teritoriju, radot mūsdienīgu un energoefektīvu projektu, kas drīzumā kļūs par jaunām mājām aptuveni 500 rīdzinieku,” stāsta “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša. Projekta pirmajā mājā visi dzīvokļi jau ir pārdoti, bet otrajā mājā pieejami vien pēdējie trīs dzīvokļi.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsācis projekta “Pīlādžu mājas” otrās un noslēdzošās kārtas būvniecību sev piederošajā zemesgabalā Tumes ielā Ziepniekkalnā, kur līdz nākamā gada beigām plānots uzbūvēt divas dzīvojamās mājas – vienu četrstāvu un otru sešstāvu ēku ar divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 35 līdz 80 kvadrātmetriem..

Projekta īstenošanā plānots investēt 10,7 miljonus eiro

Tās laikā taps divas daudzdzīvokļu mājas ar 118 dzīvokļiem. Paredzēts, ka iedzīvotāji savu jauno mājokļu atslēgas saņems 2026. gada otrajā pusē.

Šobrīd teritorijā norit būvlaukuma iekārtošana un zemes darbi, lai tuvākajā laikā varētu sākt pamatu izbūvi.

Dzīvokļu pārdošana otrajā kārtā tika uzsākta pērnā gada oktobrī. Šobrīd mājokli projektā iespējams iegādāties par cenu no 82 000 eiro.

“Bonava Latvija” pagājušajā gadā strādāja ar 33,058 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,5 % mazāk nekā 2022. gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās 2,4 reizes – līdz 2,126 miljoniem eiro.

“Bonava Latvija” īsteno gan ekonomiskā, gan biznesa segmenta mājokļu attīstīšanu, būvniecību un pārdošanu Rīgā. “Bonava Latvija” mātesuzņēmums “Bonava” ir viens no lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Ziemeļeiropā. Kompānija strādā Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, 2023. gadā sasniedzot apgrozījumu 1,2 miljardu eiro apmērā. “Bonava” akcijas kotē “Nasdaq” biržā Stokholmā.

Šogad AS "Balticovo" apgrozījums varētu nedaudz pārsniegt 120 miljonus eiro, bet nākamgad uzņēmums plāno apgrozījumu palielināt līdz 150 miljoniem eiro, pastāstīja "Balticovo" valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Viņš uzsvēra, ka 2024.gads "Balticovo" ir bijis pārmaiņu un izaugsmes gads. Uzņēmums turpināja aktīvi ieviest inovatīvus un ilgtspējīgus risinājumus, stiprinot savu pozīciju. Gada laikā uzņēmums paplašinājis ārpus sprosta vistu ganāmpulku, kā arī īstenojis vairākus liela apjoma infrastruktūras projektus un sasniedzis nozīmīgus rezultātus aprites ekonomikas principu ieviešanā.

Šogad novembrī "Balticovo" izveidoja pirmo uzņēmuma vistu kūti Igaunijā, kas jau sākusi darbību, un nākotnē plānots Igaunijas struktūru izveidot par būtisku Baltijas brīvo vistu fermu. Tāpat uzņēmums šogad transformēja "Balticovo" vistu kūtis Daugavpilī uz brīvo vistu novietnēm, līdzīgi kā Madonā un Vilcē.

Latvijas investīciju banka Signet Bank turpina atbalstīt vietējo uzņēmumu attīstību, piešķirot 6,9 milj. eiro Liepājas viesmīlības nozares izaugsmei. Finansējums tiks novirzīts divu ievērojamu viesnīcu – “Promenade Hotel” un “Art Hotel Roma” – turpmākai attīstībai, sekmējot augstas kvalitātes viesmīlības pakalpojumu pilnveidi pilsētā.

No kopējā finansējuma 4,7 milj. eiro ir paredzēti “Promenade Hotel”, savukārt 2,2 milj. eiro “Art Hotel Roma”.

"Liepāja ir nozīmīgs tūrisma un biznesa centrs gan vietējā, gan Baltijas mērogā, un Signet Bank ar gandarījumu atbalsta viesmīlības nozares attīstību ar stratēģiskiem ieguldījumiem. “Promenade Hotel” un “Art Hotel Roma” ir izcilas viesnīcas, kas jau šobrīd piedāvā augsta līmeņa servisu un autentisku pieredzi. Ar piešķirto finansējumu veicināsim to tālāku attīstību, sekmējot arī pilsētas konkurētspēju. Liepāja ir viens no Baltijas jūras piekrastes vadošajiem tūrisma centriem, un mēs ticam, ka šīs investīcijas stiprinās vietējo ekonomiku. Sevišķs prieks ir par to, ka mijiedarbojoties ar klientu, mums izdevās izveidot finansēšanas risinājumus, kas ļauj mūsu klientam arī būtiski uzlabot abu viesnīcu rentabilitāti," norāda Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Pieaugot iedzīvotāju pirktspējai, 2024.gada novembrī mazumtirdzniecības apgrozījums turpināja pieaugt. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās cenās pieauga par 1,8% (pēc neizlīdzinātiem datiem), informē Ekonomikas ministrija.

Uzlabojoties iedzīvotāju noskaņojumam veikt lielākus pirkumus, mazumtirdzniecības apjoma kāpums ir vērojams arī mēneša griezumā. Novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,1% (sezonāli koriģēti dati), ko noteica pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums.

Gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums straujāk pieauga nepārtikas precēm, bet pārtikai un degvielai mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga mēreni.

Novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,7%. Tas pieauga visās galvenajās nepārtikas preču grupās, izņemot grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecībā, kur apgrozījums samazinājās par 8,7%. Mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, visstraujāk pieauga ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā (par 12,2%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā (par 10,6%). Mērenāks kāpums bija sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā (par 8%), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā (par 7,3%), kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā (par 6,4%), metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 5,1%), mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 3,9%) un tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu tirdzniecībā (par 2,5%). Neliels kāpums bija pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā (par 0,9%) un farmaceitisko medicīnisko piederumu tirdzniecībā (par 0,3%).

Luminor banka 2024. gada ceturtā ceturkšņa finanšu pārskats ar provizoriskiem gada noslēguma rezultātiem uzrāda pieaugumu hipotekārajā kreditēšanā un noguldījumu apjomā, kā arī uzlabotu kredītportfeļa kvalitāti un augošu klientu apmierinātību aizvadītajā gadā, informē banka.

Luminor peļņa Baltijā pēc nodokļiem 2024. gadā sasniedza 202,2 miljonus eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Neto ienākumi no komisijas maksām pieauga par 5,9%, sasniedzot 89,6 miljonus eiro, vienlaikus šajā periodā saglabājot labu izmaksu disciplīnu. Izmaksu un ienākumu attiecības koeficients sasniedza 54,3%, savukārt bankas izlīdzinātā pašu kapitāla atdeve bija 11,7%.

Luminor saglabāja spēcīgas likviditātes un kapitāla pozīcijas un uzlaboja kredītportfeļa kvalitāti, ienākumus nenesošiem kredītiem samazinoties līdz 1,8% no bruto aizdevumiem.

Bankas atjauninātais piedāvājums sekmēja privātpersonu aizdevumu pieaugumu par 2,9%, savukārt Baltijā izsniegto mājokļu kredītu apjoms pieauga par 36%, salīdzinot ar gadu iepriekš.