Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

Visiem, kas interesējas par Latvijas ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbības konkurētspēju, ir zināms, ka Latvijas kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un priekšrocības nav gana apjaustas un izmantotas.

Tieši šī iemesla dēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2021. gadā prezentēja 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, kas tiek konsekventi ieviesta, un Latvijas Banka cieši sadarbojas ar Finanšu ministriju, rūpīgi vērtējot šī brīža problēmjautājumus un soļus, kas veicami, lai panāktu izrāvienu.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt līdz 9% no IKP 

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no...

2023. gada 8. februārī jau trešo gadu pēc kārtas notika Latvijas kapitāla tirgus forums, kura atklāšanā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāja Verena Rosa uzsvēra, ka efektīvu kapitāla tirgu attīstības veicināšana ir būtiska, lai veidotu noturīgāku finanšu sistēmu un spēcīgāku ekonomiku. Viņa atzina, ka lielākā daļa Eiropas Savienības uzņēmumu izaugsmes finansēšanā paļaujas uz banku kredītiem, taču finansējuma avotus nepieciešams dažādot. Turklāt pāreja no aizņēmumiem uz akciju emisiju ļautu samazināt uzņēmumu, mājsaimniecību un valdību augsto parādsaistību līmeni.* Kapitāla tirgus attīstība ļautu daudzveidot finansējuma avotus uzņēmumiem un sniegtu iespējas Eiropas iedzīvotājiem ar saviem līdzekļiem piedalīties uzņēmumu izaugsmē un potenciāli arī vairot savu kapitālu. Tādējādi kapitāla tirgus attīstība pozitīvi ietekmētu visas iesaistītās puses.

Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens Latvijas kapitāla tirgus forumā apliecināja, ka Finanšu ministrija un valdība ir gatavas strādāt pie mūsu valsts kapitāla tirgus attīstības un šim darba virzienam jābūt nākamajai prioritātei pēc valsts budžeta un nodokļu pamatnostādnēm. Pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), un finanšu ministrs minēja ambiciozu mērķi šī Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9–10 % apmērā no IKP. Lai tuvotos šādam rādītājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgū iesaistīto pušu līdzdalība.

Tirgus kapitalizācija 9 % apmērā no IKP ir aptuveni 4 miljardi eiro. Tas ir nozīmīgs rādītājs, kura sasniegšanai nepieciešams konkrēts plāns un konkrēts uzdevums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras var piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū. Pretējā gadījumā ambiciozo mērķi sasniegt nebūs iespējams. Atzinīgi vērtējama Finanšu ministrijas spēja publiskos izteikumus sakņot darbos. Šī gada 16. maijā Ministru kabinetā izskatītais informatīvais ziņojums par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību ir liels solis pareizā virzienā, jo nosaka kapitāla tirgus attīstības mērķi un virzienus vidējā termiņā, lai veicinātu finansējuma pieejamību ekonomikas izaugsmei un transformācijas veicināšanai, kā arī sniegtu ieguldījumu iespējas, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību ieguldītājiem. Tomēr aktīva darba posms ar to tikai sākas.

Mūsuprāt, valstij jārāda piemērs, kas aktivizētu vietējo kapitāla tirgu. Finanšu ministra minētais mērķis – būtiski kāpināt Latvijas kapitāla tirgus kapitalizāciju, sasniedzot 9 % no IKP, – nozīmē, ka Latvijas kapitāla tirgū būtu jāienāk vismaz trim tikpat lieliem uzņēmumiem kā igauņu milzis Enefit Green ar 1 miljarda eiro kapitalizāciju. Labākai izpratnei te minams arī cits salīdzinājums ar kaimiņvalsti Igauniju – šāds apjoms būtu līdzvērtīgs sešiem Tallinna Sadam publiskajiem piedāvājumiem apvienojumā ar vienu Enefit Green piedāvājumu. Salīdzinājums ar šiem labi zināmajiem Igaunijas piemēriem uzskatāmi parāda – ja kapitāla tirgus izaugsmi ceram balstīt uz samērā maziem uzņēmumiem, būs nepieciešams daudz šādu uzņēmumu, kas gatavi piesaistīt finansējumu biržā.

Uzņēmumu, t. sk. valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, dalība kapitāla tirgos nav pašmērķis. Tas būtu nozīmīgs grūdiens Latvijas ekonomikai kopumā, dodot uzņēmumiem iespēju piesaistīt krietni plašāku finansējumu ar saviem noteikumiem, neieķīlājot uzņēmuma rīcībā esošos pamatlīdzekļus. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām savukārt nebūtu jāprasa budžeta līdzekļi izaugsmes finansēšanai un budžeta līdzekļus varētu novirzīt citiem valstiski svarīgiem mērķiem. Jaunu un pievilcīgu uzņēmumu ienākšana kapitāla tirgū neapšaubāmi dotu iespēju investēt vietējos līdzekļus pašmāju uzņēmumu izaugsmē un veicinātu arī mājsaimniecību interesi par investīcijām vietējos tirgos.

Latvijas Banka turpina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas labi sāktās iniciatīvas Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, ieviešot 10 soļu programmu. Uzņēmumi, kam nepieciešams finansējums attīstībai, novērtē un izmanto iespēju Vērtspapīru smilškastē saņemt ekspertu vērtējumu par uzņēmuma gatavību piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū un ieteikumus vēl nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai varētu izlaist akcijas vai obligācijas.

Kopš Vērtspapīru smilškastes atklāšanas pagājušā gada aprīlī tajā savu gatavību dalībai kapitāla tirgū novērtējušas trīs Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības – SIA "Rīgas satiksme", SIA "Rīgas ūdens" un SIA "Rīgas namu pārvaldnieks". Sadarbība ar minētajām kapitālsabiedrībām ir bijusi ļoti veiksmīga un vērtīga – uzņēmumi ir saņēmuši Latvijas vadošo kapitāla tirgus ekspertu sākotnējo novērtējumu par gatavību dalībai kapitāla tirgū, savukārt Vērtspapīru smilškastes darba grupai ir bijusi iespēja iepazīt attiecīgās kapitālsabiedrības un veidot nākotnes sadarbību.

Izveidotais atbalsta mehānisms atzīts par noderīgu, un tā darbībai nākotnē ir liels potenciāls. Galvenais ieguvums ir iespēja uzņēmumam saņemt objektīvu un vispusīgu viedokli, ņemot vērā to, ka darba grupā strādā dažādu jomu eksperti – finanšu, korporatīvās pārvaldības, ilgtspējas un citu jomu, kas ir ļoti būtiskas, uzsākot emisijas procesu.

Pēc izvērtējuma saņemšanas būtisks aspekts ir komunikācija starp uzņēmuma vadību un darba grupu, lai nodrošinātu visu neskaidro jautājumu apspriešanu, tādēļ pēc katra izvērtējuma sagatavošanas darba grupa un uzņēmuma vadība tiekas kopīgā sanāksmē, kurā tiek nodrošināta savstarpējā atgriezeniskā saite. No Vērtspapīru smilškastes dalībniekiem esam saņēmuši lieliskas atsauksmes, un atbalsta mehānisms ir novērtēts kā pirmais solis katram, kas plāno iziet kapitāla tirgū un vēlas saņemt novērtējumu par savām iespējām un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Šo gadu laikā esam runājuši gan ar nozari, gan investoriem, gan politiķiem, kas uzsver būtiskus ieguvumus no tā, ka vairāk mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības piesaistītu finansējumu kapitāla tirgū. Tādējādi arī valsts fondēto pensiju sistēmas līdzekļi tiktu novirzīti vietējās ekonomikas stiprināšanai.

Izmaiņas Latvijas kapitāla tirgū nenotiks pašas no sevis – būtiski lēmumi ir jāpieņem jau pašlaik, lai nākotnē sagaidītu progresu Latvijas kapitāla tirgū un tas spētu sniegt pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai un ekonomikai, un Latvija spētu izkļūt no šobrīd nepatīkamās pēdējās pozīcijas salīdzinājumā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Vietējā investīciju banka, “Signet Bank”, ir uzsākusi ilgtermiņa sociālo projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū, informē banka.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Vietējā investīciju banka “Signet Bank” 2023. gadā uzsāka ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Pēdējos gados ik pa laikam Latvijas publiskajā telpā nonāk diskusija par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību iekļaušanu kapitāla tirgū. Tomēr šķiet, ka kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un priekšrocības Latvijā tā īsti nav apjaustas.

Tāpat nav skaidrs, kas atbildīgās iestādes un amatpersonas attur veikt konkrētas darbības, lai spertu loģiskus nākamos soļus lielu, valstij un līdz ar to arī Latvijas sabiedrībai piederošu uzņēmumu attīstībā. Jo īpaši tāpēc, ka abās pārējās Baltijas valstīs ir veiksmīgi piemēri, no kuriem mācīties.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēdējos trīs gadus ieguldījusi būtisku darbu kapitāla tirgus attīstībā. Pirmkārt, veicot padziļinātu situācijas vērtējumu un izstrādājot 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Otrkārt, soli pa solim īstenojot pasākumus, lai izstrādāto programmu ieviestu.

2021. gada sākumā FKTK rīkoja pirmo Latvijas Kapitāla tirgus forumu, kurā diskutējām arī par valsts iespējām Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Daudzkārt izskanēja apgalvojums, ka tas ir politiskās gribas jautājums, jo skar būtiskus ekonomiskās attīstības aspektus. Divi gadi pagājuši bez progresa, jo, kā forumā izteicās Ints Dālderis: "balsu tam nav". Pašlaik 14. Saeima gaida startu savam četru gadu darba ciklam, savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš pašlaik ved sarunas par jaunās valdības veidošanu, uzsvēris: "valstij ir nepieciešama valdība un koalīcija, kas galvenokārt spēj nodrošināt drošību valsts iedzīvotājiem un ekonomisko attīstību valstij". Vai tas nozīmē, ka beidzot meklēsim veidus, kā valstij pelnīt?

Vietējā investīciju banka, Signet Bank šajā gadā turpinās īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā –, un paplašinās tās mērogu, dodoties arī uz Latvijas lielākajām reģionālajām pilsētām.

Šī gada pirmā akadēmija notika Rīgā, 1. februārī, savukārt pirmā reģionālā akadēmija projekta ietvaros notiks Liepājā, 9. februārī. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus, un ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības. Kā rāda Signet Bank veiktās Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptaujas dati*, šādu uzņēmēju rīcību lielā mērā ietekmē zināšanu trūkums par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām – to atzīst vairāk nekā 57% aptaujāto Latvijas uzņēmēju.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

2022. gada 6. oktobrī konferenču centrā ATTA Centre norisināsies konference vietējo uzņēmumu pārstāvjiem un kapitāla tirgus ekspertiem - Baltic Capital Markets Conference, kas pulcēs investīciju kopienas profesionāļus, lai visas dienas garumā gūtu jaunas idejas, apmainītos pieredzes stāstiem un tīklotos.

Vairāk nekā 30 eksperti no investīciju bankām, konsultantu, advokātu un grāmatvedības birojiem aptvers plašu nozares tēmu loku. Pasākums nodrošinās vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem ieskatu kapitāla tirgus nozarē un ļaus atklāt jaunas iespējas finanšu resursu piesaistē.

Baltic Capital Markets Conference norisināsies četrās daļās. Pirmajā daļā tiks diskutēts par akciju tirgus tendencēm, Baltijas IPO 2021. un 2022. gados, par akciju kotēšanu biržā kā iespēju veicināt uzņēmuma atpazīstamību. Otrā daļa aptvers tēmu par obligāciju emisiju – obligāciju tirgus tendences Baltijā, obligāciju priekšrocības, kā arī praktiski padomi veiksmīgai obligāciju emitēšanai. Trešajā daļā Baltijas institucionālie investori diskutēs par iespējām plašākai privāto un institucionālo investoru iesaistei kapitāla tirgū. Savukārt noslēgumā, ieskats kāda ir “dzīve pirms un pēc kapitāla tirgus” – gatavošanās pirmreizējai akciju vai obligāciju izlaišanai fondu biržā, lietas, kas jāņem vērā, vērtīgi padomi uzņēmumiem, kas plāno veikt akciju vai obligāciju kotēšanu biržā, ceļvedis veiksmīgai finanšu dzīvei pēc akciju vai obligāciju izlaišanas fondu biržā. Diskusijas papildinās uzņēmumu Coffee Address Holding, Indexo un Madara Cosmetics veiksmes stāsti par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis kompāniju izaugsmei.

Vietējais kapitāla tirgus turpina attīstīties un pēdējos gados arvien vairāk Latvijas uzņēmumu biznesa attīstībai izvēlas piesaistīt papildu finansējumu ar kapitāla tirgus instrumentiem – obligācijām un akcijām.

Lai arvien vairāk vietējo uzņēmēju uzzinātu par kapitāla tirgus iespējām un izmantotu tā piedāvātās finansējuma iespējas – Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un Valmieras Attīstības aģentūru aicina Valmieras novada uzņēmumu īpašniekus un vadītājus uz bezmaksas vienas dienas “Kapitāla tirgus akadēmiju” 6. jūnijā, viesnīcā “Wolmar” no plkst. 9.00 līdz 15.00.

Akadēmijā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, dalīsies CleanR grupas valdes locekle Inta Liepa, Banga Ltd valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un APF Holdings finanšu direktors Mihails Keziks. Savukārt zināšanās un viedokļos par finansējuma piesaistes procesu kapitāla tirgū, potenciālā emitenta mājas darbiem un investoru gaidām dalīsies tādi eksperti kā Liene Dubava no Nasdaq Riga, Kristiāna Janvare no Signet Bank un Justīne Ignatavičute no Eversheds Sutherland Bitāns.

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Eiropas Savienībā un eirozonā ir jāpabeidz finanšu tirgu integrācija, izveidojot kapitāla tirgu savienību, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" atzina eksperti.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atzina, ka vienotais eirozonas tirgus vēl nav pilnībā funkcionējošs, bet tas ļautu augt daudz straujāk.

Latvija eirozonai pievienojās tās 2.0 versijā, bet tagad ir jāturpina būvēt 3.0 versija ar banku savienību, kapitāla tirgus savienību, kopējo fiskālo mehānismu, teica Kazāks. Vienlaikus viņš atzina, ka vienoties par kapitāla tirgus savienību būtu vieglāk.

"Sāksim paši ar sevi, mums ir milzīgs tirgus Eiropā, padarīsim to efektīvāku. Eiropieši uzkrāj daudz, bet pagaidām nav pietiekamu prasmju likt uzkrātajai naudai strādāt," teica Kazāks.

Viņš piebilda, ka Eiropas zaļā pārkārtošanās būs dārga un tas prasīs privātā kapitāla piesaisti. Tāpēc kapitāla tirgus savienība ir tik būtiski nepieciešama.

Eleving Group līdz šim ir bijis zināms kā viens no aktīvākajiem obligāciju emitentiem Baltijā, kas 10 gadu laikā ir piesaistījis teju 400 miljonus eiro caur šo instrumentu. Tagad kompānijas vadība ir pieņēmusi lēmumu doties biržā ar pirmreizējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), sniedzot iespēju investoriem ieguldīt globāli augošā biznesā un saņemt dividendes divreiz gadā.

Lai saprastu piedāvājumu, uzņēmuma mērķus un investoru iespējas, Dienas Bizness iztaujāja Eleving Group izpilddirektoru Modestu Sudņu.

Ne pirmo reizi sniedzat interviju Dienas Biznesam, tomēr aicināšu atgādināt, kas ir Eleving Group un kas ir tā pamata bizness?

Esam eksportējošs finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas ir dibināts Latvijā 2012. gadā un kas strādā divos segmentos – transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanā. Transportlīdzekļu finansēšana veido 2/3 no mūsu biznesa, tādēļ uzskatāma par mūsu pamatdarbības jomu, ko esam izvērsuši 10 tirgos. Tikmēr patēriņa finansēšana, ko nodrošinām pamatā Āfrikā un Balkānos, veido attiecīgi 1/3 no portfeļa. Šobrīd 55% no mūsu biznesa atrodas Eiropā, 32% Āfrikā, bet atlikušos 13% veido tirgi, kas atrodas citās lokācijās, piemēram, Āzijā un Kaukāzā. Ja runājam produktu kategorijās, tad nodrošinām dažāda veida finansēšanas produktus, sākot ar tradicionāliem auto kredītiem, turpinot ar līzinga un atgriezeniskā līzinga pakalpojumiem un noslēdzot ar automašīnu nomu, koplietošanu un patēriņa finansēšanas produktiem. Kenijā un Ugandā mēs piedāvājam arī īpašus automašīnu un motociklu finansēšanas produktus pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem, kur transportlīdzeklis ir peļņas gūšanas instruments. Kopumā strādājam 16 tirgos, fokusējoties uz augošām un gana spēcīgām ekonomikām.

Latvijas finanšu koncerns un Banknote lombardu tīkla īpašnieks AS DelfinGroup rudenī plāno sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) un iekļaut akcijas Nasdaq Riga biržas regulētajā sarakstā.

Par potenciālajiem investoru ieguvumiem un uzņēmuma tālākajām iecerēm intervijā stāsta DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Lūdzu, pastāstiet potenciālajiem investoriem, kas ir DelfinGroup un kādu mērķu sasniegšanai ir nepieciešams papildu kapitāls?

DelfinGroup ir finanšu sektora uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Kompānijas darbības pamatā ir divi pīlāri – patērētāju kreditēšana un mazumtirdzniecība. Patēriņa kreditēšanas virzienu veido patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un preču nomaksas produkts „pērc tūlīt, maksā vēlāk” (buy now, pay later – BNPL). Mazumtirdzniecības jomā koncentrējamies uz lietotu preču pirkšanu un pārdošanu. Visi biznesa tiek virzieni aktīvi attīstīti gan klātienē, gan tiešsaistē tādējādi nodrošinot klientiem maksimāli elastīgas daudzkanālu pakalpojumu saņemšanas iespējas.

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank aicina uzņēmumu īpašniekus un vadītājus, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem, akcijām un obligācijām, uz vienas dienas bezmaksas “Kapitāla tirgus akadēmiju” (turpmāk – akadēmija), kas norisināsies 31. maijā, Rīgā, viesnīcā AC Hotel no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Akadēmija ir Signet Bank 2023. gadā uzsākts ilgtermiņa sabiedriskais projekts, kas veiksmīgi īstenots gan Rīgā, gan Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās Liepājā, Cēsīs un 6. jūnijā norisināsies arī Valmierā. Akadēmijas mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

“Akadēmijā iegūtās zināšanas dod iespēju uzņēmējiem pašiem pieņemt pareizākos un efektīvākos finanšu lēmumus biznesa attīstībai. Kapitāla tirgus pratība – izpratne par plašāku finansējuma pieejamību ļaus ambicioziem Latvijas uzņēmējiem straujāk palielināt biznesa apjomus, audzēt uzņēmumu vērtību, algot kvalificētus darbiniekus. Galu galā ieguvēji būs visi – gan valsts, gan sabiedrība kopumā”, stāsta Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs.

Rīgā, 7. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau trešo gadu pēc kārtas notiks Baltijā lielākais kapitāla tirgus pasākums – Baltic Capital Markets Conference, kas turpinās aktualizēt Baltijas kapitāla tirgus nozīmi un attīstības perspektīvas.

Konferencē piedalīsies nacionālie un starptautiskie politikas veidotāji, finanšu institūciju pārstāvji, vietējie uzņēmēji un investīciju eksperti, lai diskutētu par aktualitātēm Baltijas un Eiropas kapitāla tirgos, investīciju klimatu un to nozīmi ekonomiskajā izaugsmē.

Konference norisināsies piecos paneļdiskusiju blokos, kas aktualizēs dažādas tēmas un jautājumus, piemēram, vai nenoteiktības apstākļos uzņēmumiem ir prātīgi veikt IPO, vai privātpersonas kļūst par jaunajiem institucionālajiem investoriem, kā kapitāla tirgus var palīdzēt atraisīt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izaugsmes potenciālu un ekspertu viedoklis jeb skats no malas par Baltijas kapitāla tirgu vietējā un globālā mērogā.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Liepājā 9.februārī norisinājās “Kapitāla tirgus akadēmija” (turpmāk – akadēmija), kas pulcēja Kurzemes reģiona uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar kapitāla tirgus iespējām un sniegtu praktiskas zināšanas par to izmantošanu uzņēmuma izaugsmes veicināšanā.

Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir daļa no bankas ilgtermiņa sabiedriskās iniciatīvas, kas vērsta uz vietējo uzņēmumu izaugsmes veicināšanu. Akadēmija ir bezmaksas izglītojošs projekts, ko 2023. gadā banka uzsāka ar mērķi sniegt vietējiem uzņēmumiem zināšanas, resursus un atbalstu, kas nepieciešami, lai “atraisītu” kapitāla tirgus potenciālu un veidotu jaunus ceļus ilgtspējīgai uzņēmējdarbības izaugsmei Latvijā.

“Kapitāla tirgus akadēmijā”, Liepājā, dienas garumā nozares profesionāļi dalījās teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot akciju un obligāciju emisijas. Pasākumā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, stāstīja "iCotton" padomes loceklis Jānis Bormanis, "Banga Ltd" valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un "DelfinGroup" investoru attiecību vadītājs Artūrs Dreimanis.