Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.
Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.
Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.
Lielais četrinieks vai piecinieks?
Lai arī termins Lielais četrinieks, runājot par Latvijas komercbankām, ir tuvāks baņķieru folklorai, tam ir pamatīgs segums un to vismaz ikdienas sarunās lieto arī zināmi ekonomisti un finansisti. SwedBank, SEB Banka, banka Citadele un Luminor banka veido 86% no iekšzemes kredītportfeļa un 84% no visiem banku aktīviem Latvijā. Visas par lielajām dēvētās bankas ir nozīmīgas bankas vai ārvalstu banku filiāles (Luminor banka) un atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā. Dienas Biznesa pieminētā Rietumu Banka gan atpaliek no Lielā četrinieka bankām, tomēr ir lielākā no atlikušajām Latvijas bankām pēc aktīvu lieluma. Tās aktīvi, 2023. gada trešo ceturksni noslēdzot, veido 5,19% no visiem banku aktīviem un 3,54% no visiem izsniegtajiem kredītiem.
Proti, kļūdas nav, lietojot terminu Lielais piecinieks, jo šīs bankas iespējas kreditēšanā sāk līdzināties Lielā četrinieka banku iespējām. Saprotams, ka vārdkopu neizmanto plašāk, jo lielajām bankām tā runāt nav nekādas vajadzības, bet par mazajām saukto pārstāvjiem un ekspertiem var likties, ka pamats tam nav pietiekams un dalījuma robežu var novilkt arī zem miljarda. Piemēram, Rietumu Bankas tuvākais sekotājs pēc aktīvu apjoma BluOr Bank ar 2,86% no visiem aktīviem, kas ir vairāk nekā puse no Rietumu Bankas aktīvu lieluma, varētu teikt, ka tā ir otrā lielākā no mazajām bankām vai sestā vispār. Lai nenonāktu banālā spriedelēšanā par salīdzināmiem lielumiem, ir jālūko arī citi kritēriji, pēc kuriem vērtēt.
Vietējā kapitāla vai vietējās?
Ar vietējo kapitālu Latvijas uzņēmējdarbībā kopumā patiesībā ik gadus kļūst aizvien sliktāk. Uzņēmumus pārdod gan pilnībā, gan pa daļām. Tādēļ, dzirdot vārdu salikumu vietējās bankas, runājot par finanšu sektoru, gribas priecāties. Piemēram, pēc Signet Bank paziņojuma pērn par LPB Bank iegādi medijos parādās ziņa: “... šā gada 11. decembrī pabeigts darījums, kura ietvaros vietējā investīciju banka AS Signet Bank iegādājās AS LPB Bank.” Kā ir ar vārdkopas vietējās bankas lietojumu, vispirms jautājām Latvijas Bankai.
“Vietējā kapitāla bankas ir drīzāk pašu banku radīts un izmantots termins. Latvijas Banka uzraudzības vajadzībām izmanto normatīvajos aktos iekļautās definīcijas. Tostarp arī Eiropas Centrālās bankas Vienotā uzraudzības mehānisma terminos ir dalījums nozīmīgās bankas un mazāk nozīmīgās bankas,” norāda Latvijas Bankas speciāliste Dace Jansone.
Dienas Bizness, pētot tā saukto vietējo banku īpašniekus, guva apstiprinājumu tam, ka lielākā daļa kapitāla, vismaz 51%, pieder ar Latviju saistītām privātpersonām, lai arī starpposmā var apmaldīties, jo dažkārt investīciju fondi, kas iegulda naudu, ir ārvalstīs. Visticamāk, Latvijas Bankas piesardzība, neizmantojot dalījumu vietējās un ārzemju bankas, leksikā ir saistīta ar to, ka nav garantijas, vai rīt viss būs tāpat kā šodien, arī bankas vai to daļas tiek pārdotas. Piemēram, šobrīd tirdzniecībā ir Luminor banka, kas Latvijas regulatora izpratnē ir ārvalstu bankas filiāle.
Līdztekus Dienas Bizness secināja, ka vismaz šobrīd mazās bankas sevi var dēvēt par vietējām, un arī mēs, šo terminu lietojot, nekļūdāmies, tomēr mazo un vietējo, lielo un ārzemju banku dalījumā izmaiņas neapšaubāmi notiek, un ir arī citi kritēriji, kā raudzīties.
Nozīmīgais sešinieks
Lai arī ECB formulāros saka maznozīmīgās bankas un vietējās bankas, tas iznāk tikai saziņai presē. Dienas Bizness tomēr mēģināja izdibināt, vai kāda no mazajām un vietējām bankām nebūtu saucama par lielu vai vismaz nozīmīgu kādā no aspektiem. Arī Latvijas Banka norāda, ka bankas pašas sevi var ranžēt pēc sirds patikas, tomēr ES valstīs ir identificētas un atzītas sistēmiski nozīmīgās iestādes. Šo sistēmiski nozīmīgo banku sarakstā, kurām jānodrošina O-SII kapitāla rezerves norma, ir arī vietējās Rietumu Banka un BluOr Banka. Salīdzinājumam - Swedbank Latvijas Banka prasa 2% kapitāla nodrošinājumu, SEB Bank un bankai Citadele - 1,75% lielu kapitāla nodrošinājumu.
Rietumu Bankai prasība ir pēc 0,75% liela kapitāla nodrošinājuma, bet BluOr Bank ir jānodrošina 0,25%. Ja vien šādā drošības izpratnē ir vēlme runāt par Lielo piecinieku vai pat sešinieku, tad Latvijas Bankas noteiktie kritēriji dod šādu pamatu divām no mazākajām bankām un pat skaidri parāda arī katras bankas nozīmību, nosakot kapitāla nodrošinājuma procentu, izejot no tirgus drošības apsvērumiem. Šāds Latvijas Bankas lēmums par kapitāla nodrošinājumu ir pieņemts 2023. gada 18. decembrī. Kapitāla pietiekamības kritēriji uz visām bankām tiek attiecināti vienādi.
Kapitāla lielums ir noteicošais
Dace Jansone Dienas Biznesam atzina, ka banku kreditēšanas kapacitāte ir tieši saistīta ar to kapitāla apmēru. Proti, katram kredītam atbilstoši tā riska profilam tiek noteikts riska svars (procentos no kredīta summas), kas savukārt veido bāzi nepieciešamā kapitāla aprēķinam atbilstoši bankai noteiktajām prasībām. Vienkārši runājot, jo lielāks ir bankas kapitāls, jo lielāku kredītu banka var izsniegt atsevišķam klientam, un arī šajā aspektā Rietumu Banka ir tuvākais pretendents, ja grib pateikt Lielais piecinieks, par bankām runājot. BluOr Banka ir sestā pēc lieluma, un, lai arī šīs bankas amatpersonu retorikā medijos nav bijušas norādes uz vēlmi pozicionēt sevi kā piederīgu lielo banku grupai, skaitļi runā paši par sevi.
Pētot banku izsniegto kredītu apmērus un finansētos darījumus, ir redzams, ka Rietumu Banka strādā ar prāvākām summām nekā citas bankas ārpus Lielā četrinieka un būtībā konkurē šajā ziņā tieši ar Lielā četrinieka bankām, nevis ar mazākām vietējām bankām. Piemēram, Rietumu Banka izsniedz 48 miljonu eiro aizdevumu tirdzniecības centra Sāga īpašniekam – Riga Retail Par -, vai arī dod 40 miljonu kredītlīniju West Kredit, kas Latvijas mērogā ir ļoti būtiski skaitļi. Līdztekus jāteic, ka citas vietējās bankas saviem klientiem spēj palīdzēt dažādos veidos, ja kapitāla apjoms izrādās nepietiekams. Piemēram, Signet Bank specializācija ir investīciju piesaiste kapitāla tirgū, un, summējot piesaistīto un kreditēto kapitālu, viņu nodrošinātā jaunkapitāla summa klientiem veido 180 miljonus eiro, kas ir gana nozīmīgs skaitlis – līdzvērtīgs pusei no bankas aktīvu summas. Proti, banka ir nozīmīga vietējā kapitāla tirgū, lai arī ECB to ir ielikusi citā plauktā un dēvē par mazāk nozīmīgu.
Vietējo uzraugs ir Latvijā
Visbeidzot - kā ir ar banku uzraudzību? Vai viss ir līdzvērtīgi? LB norāda, ka 2014. gadā, Eiropas Centrālajai bankai izveidojot Vienoto uzraudzības mehānismu (VUM), tika radīta integrētā sistēma, kurā ietilpst gan pati ECB, gan valstu kompetentās iestādes, kas Latvijas gadījumā ir Latvijas Banka. Viens no VUM galvenajiem mērķiem ir nodrošināt konsekventu uzraudzību saskaņā ar vienotiem augsta līmeņa standartiem un prasībām bankām neatkarīgi no to statusa.
ECB tiešajā uzraudzībā ir nozīmīgās bankas visās eirozonas valstīs. Savukārt mazāk nozīmīgās pārrauga valstu kompetentās iestādes. VUM pamatregula nosaka kritērijus, kas skaidri definē banku nozīmīgumu un automātiski arī to pārrauga.
aprotams, ka Latvijas lielās bankas pārrauga ECB, bet tas nenozīmē, ka Latvijas Banka stāv maliņā. “Latvijas Banka, tāpat kā citas nacionālās uzraudzības iestādes citās valstīs, piedalās šo nozīmīgo banku uzraudzības procesā, deleģējot savus darbiniekus ECB VUM uzraudzības darbā,” norāda Dace Jansone. Mazāk nozīmīgo banku uzraudzību veic Latvijas Banka, no kā arī seko, ka, sakot vietējās bankas, patiesībā runa ir par tām bankām, kuras pārbauda vietējais uzraugs. Līdz ar to pat, ja pastāv iespēja kļūdīties par kapitāla sastāvu nākotnē, Latvijas Bankas uzraudzītās komercbankas noteikti var dēvēt par vietējām bankām, kas terminam piešķir otru nodrošinājumu.
Neatkarīgi no tā, kādi termini tiek lietoti saziņā, visām bankām tiek izmantota vienota uzraudzības pieeja – atbilstība vienotam regulējuma kopumam, uzraudzības principiem un praksei.
“Galvenās atšķirības mazāk nozīmīgo banku uzraudzībā ir tādas, ka nacionālās uzraudzības iestādes ir tieši atbildīgas par to ikdienas uzraudzību - patstāvīgi plāno un veic to uzraudzību, kā arī piemēro uzraudzības pasākumus un pieņem uzraudzības lēmumus. Vienlaikus par atsevišķiem procesiem, tādiem kā bankas licences piešķiršana, licences anulēšana, būtiskas līdzdalības iegūšana vai būtiskas līdzdalības palielināšana bankā, lēmumus neatkarīgi no bankas nozīmīguma statusa pieņem ECB,” Dienas Biznesam sacīja Dace Jansone.
Banku specializācija un uzrauga ietekme
Pēc 2018. gada notikumiem un ASV Finanšu ministrijas norādēm par naudas atmazgāšanu Latvijas bankās sākās pamatīgas izmaiņas banku sektorā, un jau 2019. gada sākuma palikušās Latvijas komercbankas, kuras iepriekš bija atļāvušās fokusēties uz ārvalstu klientu apkalpošanu, bija spiestas mainīties, jo ārvalstu klientu Latvijas bankās palika aizvien mazāk un šobrīd to ir pavisam maz. Līdz ar to var teikt, ka bankas Latvijā jau četrus gadus dzīvo visnotaļ sīvas konkurences apstākļos un katra pa savam ir liela. Lai arī mums ir Lielais četrinieks, kuram pieder 86% no tirgus daļas, pārējās bankas cīnās par savu vietu, un ir pat prieks, ka kādai no vietējām bankām ir argumenti pretenzijām uz piekto vietu lielo banku sarakstā.
“Konkurence ir redzama tirgus segmentu sadalē, kur katra banka cenšas atrast savu nišu un specializēties. Bankas pēc 2019. gada mainīja savus biznesa modeļus. Daļai komercbanku tas salīdzinoši sekmīgi ir izdevies, tomēr ievērojamākam progresam nepieciešams ilgāks laiks. Jāņem vērā, kāda ir katras bankas tirgus niša, attīstības stratēģija, produkti un to nosacījumi, akcionāru struktūra, ambīcijas attīstībai un spēja tās īstenot primāri kapitāla pietiekamības izteiksmē. Kopumā Latvijas banku sektors joprojām piedzīvo transformāciju. Atsevišķas bankas apvienojas, kas kopumā ir pozitīvi vērtējams solis, jo pieaug apjomi un konkurētspēja,” tā LB speciāliste.
Nenoliedzami, ka pēdējo piecu gadu periodā komercbanku uzrauga ietekme ir bijusi daudz lielāka nekā jebkad iepriekš un bankas arī tikušas sodītas, turklāt sodus dažādām bankām uzliek dažādi regulatori. Piemēram, tā sauktās skandināvu bankas darbojas pēc sava mehānisma un dividendes maksā Zviedrijā. Dividenžu apmēri skaitāmi simtos miljonu eiro, un arī Zviedrijas uzrauga sodi atbilst banku izmēram. Sodus bankas var saņemt dažādās valstīs, un Latvijā tie ir salīdzinoši nelieli, jo vietējo banku izmērs ir neliels. Sīkāk par sodiem nākamajā publikācijā.
Ar ko filiāle atšķiras?
Latvijā ir ne tikai mazas un lielas bankas ar atšķirīgu nozīmību tirgū, bet arī ārvalstu banku filiāles. Piemēram, viena no Latvijas lielajām bankām - Luminor banka - Latvijas Bankas statistikā tiek likta kopā ar vēl citām trim ārzemju banku filiālēm, un daži dati par to nav pieejami, lai arī tos iespējams iegūt atsevišķi. Tā arī Dienas Bizness ir rīkojies un rīkosies, veidojot izdevumu TOP500. Interesanti ir, kas pēc būtības mainās, ja ārvalstu banka Latvijā atver filiāli, nevis tur nodalītu struktūru?
“ES ir vienots banku regulējums, kas nostiprina gan pakalpojumu sniegšanas brīvību, gan paredz dažādas darbības formas – reģistrēt sabiedrību, meitas banku, filiāli vai darbību bez fiziskas klātbūtnes. Nevienu no izvēlēm nacionāli nevar ierobežot,” Dienas Biznesam norādīja Dace Jansone, piebilstot, ka ES regulējums paredz vienveidīgu uzraudzības ietvaru neatkarīgi no reģistrācijas vietas, turklāt, darbojoties konkrētā teritorijā, visiem pakalpojumu sniedzējiem jāievēro vienādas pakalpojumu sniegšanas prasības, kas katrā dalībvalstī ir izvirzītas. Tā kā dalībvalstu filiāles nesniedz publiskos pārskatus, filiāļu dati Latvijas Bankas interneta vietnē tiek publicēti apkopotā veidā, izmantojot uzraudzības finanšu pārskatus.
Dace Jansone apstiprināja, ka Luminor pēc filiāļu datiem veido lielāko daļu no filiāļu tirgus daļas, bet plašāka informācija par darbības rādītājiem atrodama kredītiestādes finanšu pārskatā. Pēc būtības atšķirību darbībā un uzraudzībā filiālei no uz vietas reģistrētas sabiedrības nav, vienīgi dati ir pieejami citādi. Filiāļu gadījumā mazāka ir Latvijas uzrauga pieņemto lēmumu ietekme, jo pamatā uzraudzība un politika tiek noteikta mātes bankas valstī un ECB, ja tā ir nozīmīgas bankas filiāle. “Kopumā tas drīzāk ir jautājums par investīcijām, nodokļiem, kredītiestādes politikas un darbības stratēģijas virzību un vadības komandas izvēli,” secina Dace Jansone.
Te arī parādās Latvijas Bankas piesardzības, izmantojot dažādus terminus, iemesls. Luminor bankas pārdošana varētu noslēgties jau šogad. ASV investīciju kompānija Blackstone gatavojas pārdot Baltijas valstīs strādājošo banku Luminor Bank, un, līdzko tas notiek, ir iespējamas dažādas izmaiņas lietotajos terminos par banku. Piemēram, jaunais īpašnieks var nolemt filiāles reģistrēt kā meitasbankas katrā no Baltijas valstīm. Var pēkšņi izrādīties, ka tā ir kļuvusi par Latvijas vietējo banku, lai arī versija ir maz ticama. Proti, oficiālām iestādēm ērtāk ir pieturēties pie neitrāla banku dalījuma, jo sevišķi, ja atbildība par to ir uz ECB pleciem, bet mēs paši, cenšoties sekot līdzi laikam, varam lietot arī terminus vietējā banka, ārvalstu banka, filiāle un citus.
