Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība, teikts Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā.

Latvijas nacionālās drošības un transporta nozares ilgtermiņa attīstības kontekstā projekta "Rail Baltica" stratēģiskā nozīme saglabājās nemainīgi augsta.

Projekts ir būtisks dzelzceļa kravu pārvadājumu nozares attīstībai. Aizvadītājā gadā aizvien skaidrāk iezīmējās riski, kas ir saistīti ar līdzšinējo dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības kavēšanos un projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjoma pieaugumu.

VDD vērtējumā, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.

Prognozēs par ekonomisko drošību teikts, ka VDD vērtējumā Latvijas finanšu drošībai izaicinājumus turpinās radīt ar importa, eksporta un tranzīta plūsmām austrumu virzienā saistītie sankciju apiešanas riski, teikts VDD pagājušā gada darbības pārskatā.

Šodien Rīgā atklāta Valsts drošības dienesta (VDD) jaunā ēka, informēja Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

VDD jauno ēku Rīgā, VEF rajonā Brīvības ielā, sāka celt 2020.gada izskaņā, bet valdība lēmumu par tās izveidi bija pieņēmusi vēl vairākus gadus iepriekš. Būvdarbus Brīvības ielā 207 atbilstoši "Sarma&Norde arhitekti" izstrādātajam projektam veica AS "UPB", bet informācija par projekta izmaksām netika atklāta kā klasificēta.

Tolaik projekts saņēma virknes vietējo iedzīvotāju un tuvējo nekustamo īpašumu attīstītāju nopēlumu, jo nams tapa bijušā velotreka vietā, kur tika saskatītas iespējas izveidot parku. Saeimas Nacionālās drošības komisija savā atzinumā tomēr pauda, ka VDD jaunās ēkas būvniecības atlikšana vai kavēšana "pašreizējos drošības apstākļos nav pieļaujama", tāpēc ēka esot jāceļ tieši noskatītajā vietā Rīgā, kas vienīgā atbilstot dienesta vajadzībām.

Uzņēmumu apvienība no Turcijas, kuras sastāvā ir kompānijas “IC Içtaş Inşaat Sanayi Ve Ticaret A.Ş.” un “Doğuş İnşaat Ve Ticaret A.Ş.” (turpmāk – Piegādātāju apvienība), ir vērusies tiesā pret Latvijas Republiku par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmuma atcelšanu un pagaidu noregulējuma piemērošanu SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” iepirkumā Rail Baltica pamattrases būvdarbiem Latvijā.

Piegādātāju apvienības ieskatos IUB pieņemtais lēmums par viena no divu kandidātu izslēgšanu no tik apjomīga un valstiski nozīmīga iepirkuma pašās iepirkuma beigās ir prettiesisks un nav nedz juridiski pamatots, nedz arī Latvijas valsts interesēs.

Pirmkārt, saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu izteica Piegādātāju apvienība no Turcijas, un sākotnējā summas atšķirība bija teju viens miljards eiro. Šobrīd, pēc pārrunām, kurās otrs pretendents – kopuzņēmums no Itālijas, Francijas un Polijas – samazināja sava piedāvājuma cenu, atšķirība joprojām ir vairāk nekā pusmiljards jeb precīzi 536 415 263,64 eiro.

Otrkārt, nav izprotama procedūra, kurā sākotnēji pretendentiem, tostarp Piegādātāju apvienībai no Turcijas, tika sniegta pieeja ierobežotas pieejamības informācijai, lai varētu sagatavot piedāvājumu, bet pēcāk, ar atsauci uz Valsts drošības dienesta (VDD) rekomendāciju, pretendents tiek nepamatoti izslēgts no iepirkuma procedūras.

Valsts drošības dienests (VDD) ir uzsācis kriminālprocesu pret Latvijā reģistrēta uzņēmuma pārstāvjiem aizdomās par militārām vajadzībām izmantojamu elektronikas komponenšu piegādāšanu Krievijai.

Kriminālprocess sākts šā gada 28.novembrī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu, proti, par Eiropas Savienības pret Krieviju noteikto sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklēšanas gaitā iegūtā informācija liecina, ka Latvijā reģistrētais uzņēmums ir piegādājis militāru preču ražošanā izmantojamas elektronikas komponentes uzņēmumam Krievijā vairāk nekā pusmiljona eiro vērtībā.

Šā gada 4.decembrī kriminālprocesa ietvaros VDD sešos ar Latvijas uzņēmumu saistītos objektos Rīgā veica kriminālprocesuālas darbības, kuru laikā dienesta amatpersonas padziļinātai izpētei izņēma lielu daudzumu dokumentu un datu nesēju.

Kriminālprocesuālo darbību laikā VDD aizturēja trīs ar uzņēmumu saistītas personas. Patlaban divām aizdomās turētajām personām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, savukārt vienam no aizturētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.

Kriminālprocesā par Krievijā un Baltkrievijā ražotu saplākšņu eksportu uz Ukrainu izmeklēšanas darbības veiktas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Valmieras nodaļas telpās, kā arī divu nodaļas amatpersonu dzīvesvietās, informēja Valsts drošības dienestā (VDD).

Dienests otrdien medijiem paziņoja, ka 2023.gada 24.novembrī sācis kriminālprocesu par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu saistībā ar Krievijā un Baltkrievijā ražotu saplākšņu eksportu uz Ukrainu.

VDD izmeklē ES sankciju pārkāpšanu saistībā ar saplākšņa eksportu uz Ukrainu 

Valsts drošības dienests (VDD) 2024.gada 22.februārī vairākos objektos Valmierā veica kriminālprocesuālas...

Dienests 22.februārī vairākos objektos Valmierā veicis kriminālprocesuālas darbības aizdomās par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu, tomēr plašāku informāciju neprecizēja.

Reaģējot uz informatīvajā telpā izplatītajām spekulācijām, VDD trešdien precizēja, ka kriminālprocesuālās darbības tika veiktas LTRK Valmieras nodaļas telpās, kā arī divu nodaļas amatpersonu dzīvesvietās. Minētajam kriminālprocesam nav saistības ar Valmieras novada domi.

Jau ziņots, ka VDD izmeklēšanas laikā ir ieguvis informāciju par nelikumīgām darbībām, kas saistītas ar kvadrātveida saplākšņu eksportēšanu uz Ukrainu. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka no Latvijas uz Ukrainu, izmantojot viltotus dokumentus par preču izcelsmi no Kazahstānas un Kirgizstānas, ir eksportētas Krievijā un Baltkrievijā ražotu saplākšņu kravas.

Darījumi, kuros izmantoti nepamatoti izsniegtie preču izcelsmes sertifikāti, sekmējuši starptautisko sankciju pārkāpšanu.

Valdība otrdien atbalstīja Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka Normunda Mežvieta apstiprināšanu amatā uz trešo piecu gadu termiņu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) aģentūrai LETA šādu lēmumu skaidroja ar to, ka, "dzīvojot hibrīdkara apstākļos, ir nepieciešama profesionāla un patriotiska dienestu vadība, kas gādā par valsts drošību". Mežviets dienestu vadot profesionāli un pārliecinoši, tādēļ pieņemts lēmums virzīt viņu apstiprināšanai amatā uz trešo termiņu.

Likums paredz, ka VDD priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc attiecīgās nozares ministra ierosinājuma.

Mežviets VDD (tolaik Drošības policijas) priekšnieku kļuva 2014.gada novembrī.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Latvijas specdienetu priekšnieki amatos allaž atrodas samērā ilgu laiku. Mežvieta priekštecis Jānis Reiniks amatā atradās laikā no 1999. līdz 2014.gadam.

Valsts drošības dienests (VDD) 2024.gada 22.februārī vairākos objektos Valmierā veica kriminālprocesuālas darbības aizdomās par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu.

Minētās kriminālprocesuālās darbības VDD veica kriminālprocesā, ko dienests uzsāka 2023.gada 24.novembrī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu.

VDD izmeklēšanas laikā ir ieguvis informāciju par nelikumīgām darbībām, kas saistītas ar kvadrātveida saplākšņu eksportēšanu uz Ukrainu. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka no Latvijas uz Ukrainu, izmantojot viltotus dokumentus par preču izcelsmi no Kazahstānas un Kirgizstānas, ir eksportētas Krievijā un Baltkrievijā ražotu saplākšņu kravas.

Darījumi, kuros izmantoti nepamatoti izsniegtie preču izcelsmes sertifikāti, sekmējuši starptautisko sankciju pārkāpšanu.

VDD sniegs papildu informāciju par izmeklēšanas gaitu atbilstoši kriminālprocesa virzībai.

Pēc AS "Latvijas gāze" akciju atpirkšanas nav paredzēts apvienot vai kā citādi reorganizēt uzņēmumu, kā arī nav paredzēts veikt izmaiņas "Latvijas gāzes" valdes un padomes sastāvā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāze" plāno turpināt līdzšinējo uzņēmuma darbību un nav plānotas darbības veida vai atrašanās vietas izmaiņas, kā arī uzņēmuma pašreizējās aktivitātes un plāni tiks turpināti.

Uzņēmuma valde pozitīvi vērtē arī to, ka "Latvijas gāzes" darbinieki saglabās darbavietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem.

Jau ziņots, ka jūlija beigās sākās "Latvijas gāze" izteiktais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas attiecas uz 18,75% jeb 7 482 404 kompānijas akcijām, kuras plānots izslēgt no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena ir noteikta 3,35 eiro.

Piedāvājuma termiņš noslēgsies 7.augustā.

Piedāvājums izteikts kompānijas akcionāriem, kuri balsojuši pret "Latvijas gāzes" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, un akcionāriem, kas nav piedalījušies šajā balsojumā.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) jaunās mājvietas būvniecību Brasas rajonā paredzēts pabeigt šogad, aģentūrai LETA apliecināja Tieslietu ministrijā.

Ēku projektēja "Sarma & Norde", bet būvē SIA "Kvadrum". Līguma summa, tāpat kā Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecības gadījumā, netiek atklāta.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Kvadrum" vienīgais īpašnieks ir Didzis Pētersons. 2022.gadā uzņēmums apgrozījis 22 miljonus eiro un strādājis ar 3,15 miljonu eiro peļņu.

SAB jaunā ēka atradīsies Brasas rajonā, Upes ielā 1A, bijušā kara hospitāļa teritorijā, kur jau patlaban ir izvietots Valsts tiesu ekspertīžu birojs.

Pērn Invalīdu ielā 1 notika Vienotā tiesu ekspertīžu centra laboratoriju kompleksa ēkas pamatakmens kapsulas iemūrēšanas pasākums.

Publiski zināms, ka SAB patlaban izvietots Miera ielā, iepretim Rīgas Lielajiem kapiem.

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

AS "Latvijas gāze" vienas akcijas atpirkšanas cena plānota 3,35 eiro, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Latvijas Banka ir saņēmusi "Latvijas gāzes" iesniegumu atļaujas saņemšanai izteikt uzņēmuma akciju atpirkšanas piedāvājumu saistībā ar uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena, pēc prospektā sniegtās informācijas, ir 3,35 eiro.

Paredzēts, ka akciju atpirkšanas piedāvājumu akcionāri varēs pieņemt 14 dienu laikā, skaitot no prospekta publicēšanas "Nasdaq Riga" tīmekļvietnē.

Birža "Nasdaq Riga" piektdien paziņojusi, ka "Latvijas gāzes" akciju atpirkšanas piedāvājumā minētā vienas akcijas atpirkšanas cena - 3,35 eiro - ir būtiski zemāka par pēdējo cenu pirms "Latvijas gāzes" akciju tirdzniecības apturēšanas 28.jūnijā, kad cena bija 6,88 eiro par akciju.

Sākotnējais publiskais piedāvājums ir process, kad uzņēmums pirmo reizi piedāvā savas akcijas publiskai tirdzniecībai biržā, lai piesaistītu papildu kapitālu. Tas ir nozīmīgs pagrieziena punkts uzņēmuma izaugsmē un bieži vien piesaista lielu uzmanību no investoriem. Sākotnējā publiskā piedāvājuma mērķis ir nodrošināt uzņēmumam papildu finanšu resursus, kas nepieciešami tā tālākai attīstībai.

Akciju opcijas ir viens no biežākajiem veidiem, kā uzņēmumi motivē darbiniekus, piedāvājot viņiem iespēju kļūt par uzņēmuma akcionāriem. Akciju opcijas ir likumīga iespēja izmaksāt ienākumu darbiniekiem ar ievērojami zemāku nodokļu slogu, kas ir izdevīgi gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tas, protams, ir aktuāli pie šā brīža augstajiem darbaspēka nodokļiem.

Ienākums no darbinieku akciju pirkuma tiesību jeb akciju opciju īstenošanas ir atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jau kopš 2012. gada beigām, kad tika sākotnēji ieviests īpašais regulējums.

2021. gada 12.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) un grozījumi Komerclikumā, kas dod iespēju iegūt nodokļu atbrīvojumu jau pēc 12 mēnešu akciju opciju turēšanas.

GASO Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorija šobrīd ir modernākā Baltijā.

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS Gaso (GASO) Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorija ir pirmā, kas Baltijas valstīs saņēmusi vairākus augsta līmeņa ISO sertifikātus, kas ļauj tai darboties ne tikai Latvijā, bet arī piedāvāt savus pakalpojumus Eiropas Savienības (ES) valstīs, tajā skaitā tuvākajiem kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem. Laboratorija piecu cilvēku sastāvā nodarbojas ar visa veida gāzes uzskaites mēraparātu jeb skaitītāju verifikāciju un kalibrēšanu. GASO Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorijas vadītājs Vasilijs Romaņenkovs norāda, ka šī laboratorija ir arī ļoti universāla: "Tajā iespējams pārbaudīt teju visu veidu gāzes skaitītājus. Verifikācijas tehnisko daļu veicam uz vietas, taču visi pārējie darbi tiek uzticēti mūsu sadarbības partnerim SIA V&V VentMet laboratorija, ar kuru GASO noslēdzis līgumu par verifikācijas datu precizitātes pārbaudi un verifikācijas sertifikātu izsniegšanu," teic V. Romaņenkovs.

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās koalīcijas deputātu iesniegto likumprojektu par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla likuma atcelšanu.

Pērn septembrī Saeima pieņēma likumu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim. Šogad valdība noraidīja LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.

Likumprojektu par minētā likuma atcelšanu iesnieguši deputāti Andris Šuvajevs (P), Mairita Lūse (P), Jana Simanovska (P), Atis Labucis (JV), Jānis Patmalnieks (JV), Raimonds Čudars (JV), Harijs Rokpelnis (ZZS), Augusts Brigmanis (ZZS) un Didzis Zemmers (ZZS).

Likumprojekta anotācijā minēts, ka 2022.gada 19.septembrī Saeima pieņēma likumu "Par Skultes LNG termināli" ar mērķi stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, kā arī radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu sekmīgu Skultes LNG termināļa izveidi. Taču šobrīd situācija esot mainījusies, pauž likumprojekta autori.

Raimonds Lazdiņš otrdien Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālajā asamblejā tika ievēlēts LOK prezidenta amatā.

Uz LOK prezidenta amatu kandidēja arī Viesturs Koziols, Arnis Lagzdiņš un Jānis Reirs.

Latvijas Handbola federācijas (LHF) viceprezidents Lazdiņš, kuru jau izvirzīšanas laikā atbalstīja 16 sporta veidu federācijas, balsošanas pirmajā kārtā saņēma 61 no 107 balsīm, Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Padomes loceklim Koziolam bija 23 balsis, Latvijas Airēšanas federācijas (LAF) prezidentam Reiram 12 un Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentam Lagzdiņam - 10.

No sākotnējiem pieciem kandidātiem savu kandidatūru vēl pirms balsojuma atsauca Latvijas Burāšanas savienības Goda prezidents Ansis Dāle.

Lazdiņš darbojas politiskās partijas "Platforma 21" vadībā, bet pēc ievēlēšanas LOK prezidenta amatā ir solījis pamest LHF viceprezidenta amatu un neturpināt darbu politiskajā partijā. "Platforma 21" ir pārpalikumi no Alda Gobzema savulaik veidotās partijas "Likums un kārtība", kas vēlāk pārtapa par "Katram un katrai". Šī partija nespēja iekļūt 14.Saeimā, taču ieguva pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai saņemtu valsts finansējumu, kas šim politiskajam spēkam ir nepilni 190 000 eiro gadā.

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Tirgus Latvijā jau tagad piemērojas jaunajām tendencēm.

Tīrā, ilgtspējīgā un viegli izmantojamā gāze spēlē savu lomu zaļo pārmaiņu laikmetā – gan dabasgāze kā pārejas kurināmais, gan arī dabasgāzes un biometāna maisījums kā nākotnes zaļās gāzapgādes priekšvēstnesis, kam attālākā nākotnē sekos gāzes un ūdeņraža maisījums. Lai būtu iespējams pilnvērtīgi izmantot Latvijā ražotās zaļās gāzes priekšrocības, šobrīd nepieciešams domāt par gāzes sadales tīklu uzturēšanu un arī to attīstīšanu, sasniedzot arvien jaunas vietas un potenciālo klientu grupas. To uzsver AS Gaso (GASO) pārstāvji.

Sistēma paplašinās

Pagājušā gada globālais enerģijas resursu cenu šoks, sasniedzot nepieredzētu gāzes cenu kāpumu, ir aiz muguras, un daudzi potenciālie klienti atgriežas pie vēlmes izmantot gāzi kā sadzīvē, tā arī biznesā, norāda uzņēmumā GASO, kas ir Latvijā vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators.

Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi Turcijas uzņēmumu apvienības “IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S.” un “Doguş Insaat Ve Ticaret A.S.” pieteikumu un ierosinājusi lietu par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu saistībā ar Rail Baltica pamattrases būvdarbu iepirkumu.

Pieņemot lēmumu par lietas ierosināšanu, tiesa vienlaikus norādījusi, ka aicina SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” uz laiku atturēties no iepirkuma līguma slēgšanas.

Turcijas uzņēmumu Apvienība Latvijas republikas tiesā vērsās ar diviem lūgumiem – atcelt Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, ar kuru tika atstāts negrozīts SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” iepirkuma komisijas lēmumu par Rail Baltica Konkursa rezultātiem, un aicināja noteikt pagaidu noregulējumu, liedzot slēgt līgumu, kamēr notiek tiesvedība.

“IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S.” biznesa attīstības vadītājs Ilker Oksuz: “Tik liela un nozīmīga iepirkuma procedūrai ir jābūt caurspīdīgai un rezultātiem pamatotiem, loģiskiem un neapstrīdamiem. Diemžēl Latvijas Rail Baltica iepirkuma gadījumā ir pamatotas aizdomas, ka šādas pieejas nav. Tāpēc esam gandarīti par šī brīža tiesas lēmumu – aicinājumu iesaistītajiem atturēties no darbībām, kas vērstas uz līguma noslēgšanu iepirkumā. Paļaujamies, ka Latvijas tiesu vara ļoti rūpīgi izvērtēs visu procesu un, izprotot projekta vērienu, tā stratēģisko nozīmi un arī finansiālā aspekta iespējamo ietekmi uz Latvijas valsts ekonomiku un sabiedrību, atstās spēkā lēmumu par tiesiskā noregulējuma nosacījumu, kamēr viss process netiks noslēgts un nevienai iesaistītajai pusei vairs nebūs pamata šaubām par IUB un SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” lēmumu leģitimitāti.”

Administratīvā rajona tiesa 8.novembrī noraidījusi "Rail Baltica" pamattrases būvniecības iepirkumā drošības risku dēļ zaudējušās Turcijas uzņēmumu apvienības "IC Ictas Insaat Sanayi" un "Doguş Insaat" pieteikumu atzīt par prettiesisku Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu nepiešķirt šim pretendentam iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, noskaidroja aģentūra LETA.

Arī prasījums par zaudējumu atlīdzināšanu atzīts par nepamatotu.

SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) sabiedrisko attiecību un iesaistīto pušu vadītāja Linda Pastare aģentūru LETA informēja, ka tāpat kā IUB, arī tiesa ir pēc būtības pārbaudījusi ar iepirkumu saistītos apstākļus un nav saskatījusi pamatojumu Turcijas kompāniju sūdzībām.

Ņemot vērā "Rail Baltica" stratēģisko un drošības nozīmi, visos "Rail Baltica" iepirkumos par pretendentiem tiek prasīts Valsts drošības dienesta (VDD) atzinums. Šajā gadījumā tas par Turcijas uzņēmumu apvienību konkursa otrajā kārtā bija negatīvs, līdz ar to liedzot iespēju turpināt konkursa sarunas ar konkrēto pretendentu. Tiesa atzinusi, ka no VDD rekomendācijas nepārprotami izriet, ka iepirkuma līguma noslēgšana ar pieteicēju radītu risku valsts drošībai.

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Pirmdien, 3. jūnijā, noslēdzas akcionāriem piederošo Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums, kurā investoriem no Baltijas valstīm ir iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % uzņēmuma akciju, maksājot 1,09 eiro par vienu akciju.

Šis DelfinGroup akcionāru publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem publiskā piedāvājuma prospektiem DelfinGroup lielāko akcionāru piedāvātā cena ir 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā vienas akcijas vidējā apjoma svērtā biržas cena pēdējo trīs pilno kalendāro mēnešu laikā.

Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada 14. jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau 14. jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 12. jūlijā (0,0088 eiro par akciju).

Pēdējos gados jaunas akciju sabiedrības tiek reģistrētas aizvien mazāk. Ja vēl 2018. gadā reģistrētas 52 akciju sabiedrības, tad turpmākajos gados to skaits ievērojami sarucis. Pērn bijušas vien 14 jaunas akciju sabiedrības, liecina Lursoft IT pētījums.

Aizvadītā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā nosaka akciju sabiedrībām pienākumu atklāt savus akcionārus. Informāciju par akcionāriem akciju sabiedrībām jāatklāj līdz š.g. 30. septembrim. Gadījumos, kad minētā prasība netiks izpildīta, akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa no visām akciju sabiedrībām (37,6%) reģistrētas vēl pirms 2000. gada un akciju sabiedrību vidējais vecums jau pārsniedz 18 gadus. “Lursoft IT” dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 899 akciju sabiedrības, taču, neskatoties uz to, ka līdz 30. septembrim, kad jābūt atklātai akcionāru informācijai, atlikuši vairs mazāk nekā trīs mēneši, to izdarījuši vien 35%.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu speciālā mērķa kompānija SIA "Energy Investments" pārējiem "Latvijas gāzes" lielākajiem akcionāriem piederošo akciju izpirkšanu plāno pabeigt 2025.gada aprīlī, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš norādīja, ka šobrīd notiek process, kurā "Latvijas gāzes" akcijas tiek konsolidētas "Energy Investments". "Mēs negatavojamies tās pārdot. Mēs gribam nopirkt arī akcijas no Vācijas valsts uzņēmuma "Uniper Ruhrgas International" un arī no SIA "Itera Latvija", tādā veidā iegūstot pilnu kontroli pār "Latvijas gāzi"," teica Kalvītis.

Tostarp viņš minēja, ka sarunu pirmais raunds ar "Uniper Ruhrgas International" noslēdzās šā gada pirmajā pusgadā un tagad notiek sarunu otrais raunds, kas varētu noslēgties 2025.gada pirmajā ceturksnī. Tāpat sarunas ir sāktas ar "Itera Latvija", paredzot, ka tās ir jānoslēdz šogad 31.decembrī.

"Domāju, ka 2025.gada aprīlī mums vajadzētu pabeigt šo vadības izpirkuma procesu," sacīja Kalvītis.