Pēdējās dienās novērojams dabasgāzes cenas kritums pretēji pēdējo divu mēnešu tendencei tai pieaugt. Tas lielākoties saistīts ar ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par miera sarunu iespējamību starp Ukrainu un Krieviju.
Vienlaikus jāapzinās, ka šī brīža cenu samazināšanās var nenozīmēt ilgstošas lejupejošas tendences sākumu. Cenu samazinājums, visticamāk, būs atkarīgs no vairākiem faktoriem, proti, Eiropas gāzes piegādes līmeņiem, iespējamās Eiropas Savienības (ES) Gāzes uzglabāšanas prasību atvieglošanas, notiekošajām miera sarunām un laika prognozēm.
Kopumā šobrīd gāzes tirgū valda neierasta situācija. Pašreizējās tendences gāzes cenu tirgū liecina, ka tradicionālā sezonalitāte, kad pavasarī un vasarā gāzes cenas ir zemākas nekā ziemā, šogad netiek novērota. Gluži pretēji – vasaras cenas būs tikpat augstas vai pat augstākas nekā šajā apkures sezonā un, visticamāk, arī salīdzinot ar gāzes cenām nākamajā ziemā. Galvenie iemesli tam ir divi. Pirmkārt, gāzes krātuvju straujā iztukšošanās – šobrīd gāzes krātuves ir piepildītas par aptuveni 47%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2022.gada. Pirms gada šajā laikā gāzes krātuves bija piepildītas aptuveni 70% līmenī.
Otrkārt, joprojām ir spēkā ES nosacījumi, kas paredz, ka līdz 2025. gada 1. novembrim gāzes krātuvēm ES dalībvalstīs ir jābūt piepildītām līdz vismaz 90% no to jaudas. Šī obligātā uzpilde rada spiedienu uz tirgu, palielinot pieprasījumu neatkarīgi no faktiskajām vajadzībām un cenu loģikas. Tas principā nozīmē, ka dabasgāzes pārdevēji jau iepriekš zina, ka gāze būs jāiepērk neatkarīgi no tās cenas, un krātuvju piepildīšanas procesu nevarēs atlikt, gaidot izdevīgākas tirgus cenas. Šī iemesla dēļ tradicionālie tirgus cenu mehānismi būs ierobežoti, un lielākā daļa iepirkumu notiks vasarā, kas savukārt var izraisīt dabasgāzes cenu kāpumu šajā periodā.
Papildu neskaidrību un spiedienu tirgū rada diskusijas par iespējamu Vācijas lēmumu subsidēt gāzes uzglabāšanu, kas tirgus mehānismu padara mazāk efektīvu. Tā vietā, lai ļautu tirgum dabiski līdzsvaroties un uzņēmumiem pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus, valdības iejaukšanās rada situāciju, kurā tiek iegādāta gāze jebkurā cenu līmenī, jo subsīdijas sedz izmaksu starpību.
Cenu izmaiņas ietekmēs arī politiskie notikumi un paziņojumi no ASV, Ukrainas un Krievijas, kā arī laika prognozes. Pašreizējās prognozes liecina par stiprāku vēju un zemāku gaisa temperatūru visā Eiropā, kas palielinās pieprasījumu un nozīmēs lielāku gāzes krātuvju iztukšošanu.
Ir arī notikumi, kas liek pozitīvi raudzīties uz tirgu nākotnē. Proti, nesenie Eiropas lielāko ekonomiku – Vācijas, Francijas un Itālijas – priekšlikumi atvieglot ES gāzes uzglabāšanas prasības ir samazinājuši cenu spiedienu vasarai. Spekulanti, kuri uzskatīja, ka Eiropa būs spiesta pirkt gāzi par jebkuru cenu, ir sākuši samazināt savas pozīcijas. Turklāt, ja ES mīkstinās noteikumus un ļaus tirgum pašregulēties, cenas turpinās samazināties. Tāpat šogad pasaulē tiks pabeigti vairāki jauni termināļi un eksporta projekti, kā arī globālajā gāzes tirgū notiek pāreja no strukturāla deficīta uz pārpalikumu. Tas nozīmē, ka Eiropai vairs nav nepieciešams pārsolīt citus ieinteresētos pircējus, lai nodrošinātu nepieciešamo importu, kas savukārt veicina zemākas cenas.
Latvijā dabasgāzes cenu ietekmēs tie paši faktori, kas pārējās ES valstis. Ja jaunā apkures sezona būs tikpat silta kā šī gada ziema, tad, neskatoties uz iespējamām tarifu izmaiņām, kopējie apkures izdevumi iedzīvotājiem joprojām varētu būt relatīvi zemi. Šādi laikapstākļi var kompensēt potenciālo cenu pieaugumu un samazināt kopējo pieprasījumu pēc apkures resursiem. Savukārt attiecībā uz dabasgāzes pieejamību bažām nav pamata, jo piegādes uz Latviju un Eiropu tiek nodrošinātas no vairākiem, ar Krieviju nesaistītiem reģioniem.
