Latvijā banku nozare nākamajā gada saglabās augstu pelnītspēju, prognozēja "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

"Kopumā Latvijas banku nozare nākamajā gada saglabās augstu pelnītspēju - gadījumā, ja to neietekmēs neprognozējami ģeopolitiskie faktori," sacīja Buraja, piebilstot, ka Eiropas un Latvijas finanšu tirgū var gaidīt arī banku konsolidāciju, lielākām kredītiestādēm pievienojot sev mazākās bankas.

Tāpat viņa atzīmēja, ka ekonomiku kopumā un banku sektoru kā tās sastāvdaļu nākamajā gadā turpinās būtiski ietekmēt ģeopolitiskā situācija. Tās nenoteiktība un investoru bažas var kavēt lēmumu pieņemšanu par lielu projektu sākšanu gan Latvijā, gan citur Eiropā un pasaulē.

"Šīs nenoteiktības negatīvais iespaids uz biznesa attīstību būs daudz spēcīgāks, nekā tas, ko vērojam iepriekš augsto procentu likmju periodā, kad daudzi uzņēmumi atlika savu ideju realizāciju, gaidot centrālo banku politikas izmaiņas un attiecīgi kredītu likmju samazinājumu," minēja Buraja, piebilstot, ka iespējamās sekas var būt arī aktīvāka liela biznesa migrācija uz drošākiem ģeogrāfiskiem reģioniem ar labāk paredzamu politisko un ekonomisko perspektīvu.

Vienlaikus viņa gan arī atzīmēja, ka uzņēmējdarbība, neapšaubāmi, turpinās attīstīties, it īpaši segmentos, kur ir paredzams liels pieprasījums. Tajā skaitā Latvijā var prognozēt dzīvojamā nekustamā īpašuma projektu attīstību - jaunu daudzdzīvokļu māju celtniecību un veco māju renovāciju.

Buraja norādīja, ka turpināsies atjaunojamās enerģijas projektu attīstība. "Esam pārliecināti, ka Latvijai šajā jomā ir ļoti liels potenciāls un izcilas iespējas kļūt par vienu no Eiropas klimata pārmaiņu mazināšanas ekonomikas līderēm un būtisku elektroenerģijas eksportētāju uz pārējo Eiropu. Kā mazai un elastīgai ekonomikai mums ir iespējams ātri mainīties un ieviest jauninājumus," viņa sacīja.

"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja prognozēja, ka, bāzes procentu likmju turpmāks samazinājums nākamgad radīs lielāku pieprasījumu pēc kredītiem, līdz ar ko turpināsies iepriekš apturēto projektu "atsaldēšana" un realizācija. Tostarp turpināsies Latvijas reģionu attīstība un konkurence starp tiem par investīciju piesaisti. Priekšroka būs reģioniem ar attīstītu infrastruktūru, kvalificētu darbaspēku un vietējo pašvaldību aktīvo lomu un atbalstu uzņēmējdarbībai.

"Kreditēšanas attīstību pozitīvi ietekmēs arī valsts iniciatīvas, kas vērstas uz ēnu ekonomikas apkarošanu, padarot biznesu caurspīdīgāku un veidojot ienākumu bāzi banku finansējuma saņemšanai gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Acīmredzami, ka šī tendence turpināsies, un ienākumu izcelsmes kontrole kļūs aizvien stingrāka, kas ir īpaši aktuāli, ņemot vērā valsts budžeta deficītu," minēja Buraja.

Tajā pašā laikā viņa neprognozēja, ka kreditēšanas attīstību varētu stimulēt jaunā bankām noteiktā solidaritātes iemaksa. "Bankas ir ieinteresētas attīstīt kreditēšanu kā savu pamatbiznesu, bet šī attīstība jebkurā gadījumā notiek, izvērtējot finansējamo projektu kvalitāti un potenciālos riskus. Jauni nodokļi šo motivāciju nemaina," sacīja Buraja.

Viens no nākamā gada būtiskiem izaicinājumiem gan Latvijas bankām, gan citu nozaru uzņēmumiem, pēc viņas teiktā, būs Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu turpmāka novērtēšana un ieviešana. 2024.gads ir pirmais gads, kura finanšu pārskatā bankām un sabiedriskās nozīmes uzņēmumiem ar darbinieku skaitu virs 500 ir jāiekļauj arī ilgtspējas pārskats.

"Ilgtspējas principu ieviešana turpinās ļoti nopietni ietekmēt uzņēmējdarbību, radot arī lielu papildu slogu jaunu prasību ieviešanai. Regulēšana šajā jomā kļūs arvien stingrāka un visaptverošāka, līdz ar ko ieguvēji būs uzņēmumi, kuri jau tagad velta šim aspektam nopietnu uzmanību," piebilda Buraja.

Viņa norādīja, ka šī jaunā realitāte ietekmēs arī vērtspapīru tirgu, kur augs pieprasījums pēc "zaļām obligācijām", kuras tiek emitētas tādu projektu finansēšanai, kuri atbilst ilgtspējas principiem, tostarp ir videi un klimatam draudzīgi. Uzņēmumiem nāksies meklēt un ieviest jaunus risinājumus, lai atbilstu šai jaunajai politikai un piesaistītu līdzekļus uz izdevīgākiem nosacījumiem - gan obligāciju emisiju, gan banku kredītu veidā, jo "zaļajiem" uzņēmumiem tiks noteikti ari izdevīgāki kreditēšanas nosacījumi.

Būtisks izaicinājums ekonomikā, tostarp finanšu jomā, pēc Burajas teiktā, arī nākamgad būs kvalificēta darbaspēka deficīts, kas saglabājas, neskatoties uz to, ka bezdarba līmenis Latvijā ir zemākais Baltijas valstīs. Viens no risinājumiem būtu izmaņas izglītības sistēmā ar mērķi augstskolām piedāvāt studiju programmas profesijās, kuras ir pieprasītas mūsdienu ekonomikā. Izmaiņas darba tirgū un mākslīgā intelekta ietekme prasīs no darbiniekiem turpināt izglītību, apgūt jaunas zināšanas un arī mainīt profesijas.

"Ņemot vēra demogrāfisko situāciju, pieļaujam, ka Latvijā jau tuvajā nākotnē būs nepieciešamas arī reformas ārzemju darbaspēka piesaistei," sacīja "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja.

Attiecībā uz noguldījumiem Buraja pauda viedokli, ka sabiedrības izglītošana finanšu un investīciju jomā sekmēs brīvo līdzekļu ieguldīšanu finanšu instrumentos un privāto investīciju apmēra pieaugumu. Banku klienti, kuri pašlaik izvieto brīvos līdzekļus noguldījumos, arvien vairāk izvēlēsies tādus finanšu instrumentus kā fondi, obligācijas un akcijas, tostarp bāzes likmju un attiecīgi noguldījumu likmju krituma ietekmē. Tajā pašā laikā, ņemot vēra iedzīvotāju ienākumu un brīvo līdzekļu apmēra palielināšanos, nav gaidāms, ka samazināsies klasisko noguldījumu apmērs.

Viņa arī norādīja, ka tehnoloģiju ziņā turpināsies jaunu "fintech" projektu un maksājumu sistēmu attīstība, vienlaikus pastiprināsies to regulēšana. "Pēc mūsu prognozēm, banku un nebanku finanšu institūciju regulēšana arvien vairāk tuvināsies, un rezultātā bankas galvenokārt pārņems "fintech" projektus," norādīja Buraja.

Jau vēstīts, ka "Rietumu bankas" auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 12,534 miljoni eiro, kas ir par 34,4% mazāk nekā 2022.gadā, vienlaikus "Rietumu bankas" koncerna peļņa pērn samazinājās par 2,5% un bija 17,013 miljoni eiro.

Pēc aktīvu apmēra "Rietumu banka" ir piektā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākie akciju īpašnieki ir SIA "Esterkin Family Investments" (33,12%), Maltas kompānija "Boswell (International) Consulting Limited" (33,11%), kā arī SIA "Suharenko Family Investments" (17,34%). "Esterkin Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Leonids Esterkins, bet "Suharenko Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Arkādijs Suharenko.