Jaunākais izdevums

Liepājā atklāta zivju pārstrādes uzņēmuma SyFud rūpnīca, kuras infrastruktūrā un tehnoloģijās kopumā ieguldīti aptuveni 80 miljoni eiro un kuras ražošanas jauda ar laiku varētu sasniegt pat 250 miljonus eiro gadā.

Līdz ar jaunās SIA Syfud ražotnes Liepājā atklāšanu būtiski palielināsies un dažādosies Latvijas zivjrūpniecības nozares ražošanas un eksporta jauda.

SIA SyFud, kas strādā ar zīmolu Port Lite, 2020.gadā iegādājās bijušās Liepājas zivju konservu rūpnīcas zemi un sāka vērienīgu investīciju projektu, kas tika realizēts vairākās kārtās. Rezultātā uzņēmumā ir izbūvēti trīs ražotņu korpusi, kuros izvietotas jaunas, modernas iekārtas, kas garantē drošu, ekoloģisku un efektīvu zivju produkcijas ražošanas procesu.

"Latvijā un jo īpaši Liepājā ir senas un stabilas zivjrūpniecības tradīcijas, tādēļ mēs vienlaikus lepojamies darboties šajā nozarē un pilsētā, un vienlaikus tā ir arī liela atbildība. Mūsu mērķis, plānojot Liepājas ražotni, bija ražot jaunus un mūsdienīgus zivju pārstrādes produktus, kas ir pieprasīti Eiropas un citu rietumvalstu tirgos. Mēs nekonkurēsim ar citiem Latvijas tradicionālo zivju produktu pārstrādātājiem, bet gan specializējamies jaunu produktu ražošanā, dodod pienesumu Liepājai, nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā," saka uzņēmuma īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "Jaunās zivrūpniecības ražotnes izbūve Liepājā ir rezultāts veiksmīgai Latvijas zivsaimniecības attīstības politikas īstenošanai, kas ļauj nodrošināt mērķtiecīgus un attīstību veicinošus ES atbalsta līdzekļu būtiskus ieguldījumus Latvijā. Ne mazāk svarīgi, ka ES atbalsta investīcijas tiek veiktas reģionos, kas palīdz nozares vienmērīgākai izaugsmei visā valstī. Liepāja vienmēr ir bijusi viens no Latvijas zivju pārstrādes centriem, tāpēc esmu gandarīts, ka, pateicoties uzņēmējiem un ES finansējumam, šajā pilsētā zivju pārstrāde un zvejniecība turpina dzīvot un attīstīties. ES atbalsts un šādi attīstības projekti ir labs piemērs citiem esošajiem un topošajiem uzņēmējiem modernizēt vai sākt uzņēmējdarbību, kas var dot būtisku pienesumu ne tikai zivsaimniecības nozares attīstībai, bet visai valsts tautsaimniecībai un iedzīvotāju nodarbinātībai."

Syfud sortimentā ir divu lielu kategoriju produkcija - krabju nūjiņas un citi surimi produkti un laša produkti. Strādājot ar pilnu jaudu, rūpnīca varēs saražot 1000 tonnas surimi un 1000 tonnas laša produktu mēnesī, sasniedzot apgrozījumu līdz 250 miljoniem eiro gadā. Šī apjoma sasniegšana ir plānota pakāpeniski - krabju nūjiņu ražošana tika uzsākta jau 2021.gadā, un tiek plānots, ka pilnas uzstādīto ražošanas līniju jaudas tiks sasniegtas 3 gadu laikā. Absolūti lielākā daļa Syfud produkcijas ir paredzēta eksportam, Baltijas tirgū varētu palikt aptuveni 10% saražotā. Galvenie eksporta tirgi ir Vācija, Francija, Itālija, Spānija un citas ES valstis, bet ne tikai - notiek sarunas arī ar partneriem ASV.

Lai nodrošinātu nemainīgi augstu produkcijas kvalitāti un klientu pieprasījumu, rūpnīcā ir uzstādītas jaunākās paaudzes augstākās kvalitātes Marel, Reich un Multivac iekārtas, tajā strādā pieredzējuši un augsti kvalificēti speciālisti, kā arī ražošanai nepieciešamās izejvielas tiks iepirktas Norvēģijā un ASV.

"Efektīvā produkcijas kvalitātes un izmaksu attiecība ļauj Syfud būt starp TOP3 Eiropas kūpinātā laša ražotājiem. Tas nozīmē, ka pārstrādātā laša tirgū ienāk jauns, liels un ļoti konkurētspējīgs spēlētājs, un tas sniedz papildu jaudu un pievienoto vērtību Latvijas zivjrūpniecībai," vērtē S. Ambrazevičs.

Šobrīd Syfud rūpnīcā ir 150 darbinieki, līdz gada beigām to skaits pieaugs līdz 200, bet līdz 2027.gada beigām, kad plānots sasniegt rūpnīcas ražošanas pilno jaudu, te būs nodarbināti jau ap 800 strādājošo.

"Jaunā SyFud zivju pārstrādes ražotne ir ambiciozs projekts, kas atjauno Liepājas zivjrūpniecības tradīcijas un rada simtiem jaunu darbavietu. Ar vērienīgajām investīcijām un jaunākajām ražošanas tehnoloģijām uzņēmums stiprina mūsu pilsētu kā reģiona ekonomikas un inovāciju centru, veicinot Latvijas konkurētspēju pasaules tirgū," vērtē Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis: "SyFud ir 25. rūpnīca, kas pēdējos septiņos gados uzbūvēta Liepājas SEZ teritorijā, un viena no divām rūpnīcām, kas strādā pārtikas ražošanas nozarē. Katra jauna rūpnīca apliecina Liepājas uzņēmējdarbības vides kvalitāti un rada jaunas darbavietas, kas nodrošina nozīmīgu pienesumu pilsētas budžetam, veidojot Liepāju ne tikai par reģiona ekonomikas, bet arī par nozīmīgu centru izglītībā, kultūrā un sportā."

Rūpnīcas laša produktu klāstā ir kūpināti, sālīti, saldēti laša un foreļu produkti dažādos iepakojuma veidos - vakuumiepakojumā, MAP iepakojumā u.c. Lasis nāk arī no bioloģiskās un savvaļas nozvejas. Surimi jeb krabju nūjiņu sortimentā ir surimi nūjiņas, un gabaliņi, garneles, dažādu svaiga un saldēta produkcija vakuumā un citos iepakojuma veidos. "Mums būs gandrīz viss, ko varat iedomāties, kas nepieciešams mazumtirdzniecībai un ēdināšanas biznesam," piebilst S. Ambrazevičs.

Jaunās rūpnīcas būvniecībā un aprīkojumā investēti vairāk nekā septiņdesmit pieci miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, un šis projekts tika līdzfinansēts ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrērā ES Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda pasākuma "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde" un Rietumu Bankas līdzekļiem.

"Lai izdotos uzbūvēt šāda mēroga ražotni, investīcijas, šajā gadījumā arī ES fondu atbalsts, ir tikai viens no priekšnosacījumiem. Aiz visa "stāv" cilvēki, kuriem ir ideja, izpratne par mūsdienīgu uzņēmuma darbu un vēlme būt konkurētspējīgiem Eiropas un pasaules tirgos. Zivsaimniecība ir tā nozare, kuras produkti var "skaļi" nest Latvijas vārdu pasaulē, tāpēc novēlu uzņēmumam nerimtīgi turpināt savu izaugsmi", vēl LAD direktora p.i. Indulis Āboliņš.

Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja uzsver: "Vietējo uzņēmumu finansēšana ir mūsu bankas stratēģijas stūrakmens, un ražošanas nozare tajā ieņem īpašu vietu. Esmu pārliecināta, ka ražotajiem noteikti ir jāsniedz atbalsts - jo viņi rada jaunu pievienoto vērtību, darba vietas, vairo valsts eksporta potenciālu, nodrošina nodokļu ieņēmumus budžetā. Šādu uzņēmumu loma tautsaimniecības un visas valsts attīstībā ir ārkārtīgi būtiska, tie sekmē Latvijas reģionu ekonomisko izaugsmi un sabiedrības labklājības līmeņa celšanu. Novēlu jaunajai rūpnīcai panākumus un ceru, ka jau pavisam drīz gan liepājnieki, gan mēs visi, Latvijas iedzīvotāji, varēsim lepoties ar tiem!"

SIA Syfud ir Latvijā reģistrēts uzņēmums ar Lietuvas kapitālu, kura vienīgais īpašnieks un patiesā labuma guvējs ir Sigits Ambrazevičs, Lietuvā labi pazīstamais uzņēmējs ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi jūras velšu pārstrādes un tirdzniecības nozarē. Būdams vairāku uzņēmumu īpašnieks, viņš ir arī sabiedriski aktīvs mecenāts, kurš atbalsta mākslu un sportu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA “Syfud”, kas strādā ar zīmolu “Port Lite”, ir pabeidzis trīs jaunu rūpnīcu būvniecību vēsturiskajā Zivju konservu rūpnīcas teritorijā Liepājas ostā.

Investīciju apjoms kā būvniecībā, tā vismodernāko tehnoloģiju iegādē kopumā sasniedzis teju 80 miljonus eiro. Pašlaik ražotnē strādā 130 darbinieki, taču plānots, ka, uzsākot darboties ar pilnu jaudu, tajā tiks nodarbināti 800 strādājošie.

SIA “Syfud” ražotnē uzstādītās visjaunākās un efektīvākās tehnoloģijas ļauj garantēt drošu un ekoloģisku ražošanas procesu, kā arī nodrošina visaugstākās kvalitātes produkciju. Investīcijas ieguldītas arī ilgtspējīgos enerģētikas risinājumos, kā arī jaunu telpu izbūvē darbiniekiem. Tāpat plānots, ka līdz gada beigām ražotnē nodarbināto darbinieku skaits pieaugs līdz 200 strādājošiem, savukārt, kad rūpnīca darbosies ar pilnu jaudu, šeit būs 800 Baltijas apstākļiem labi apmaksātu darbavietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. jūlijā jāstājas spēkā normai, ka jāmaksā dabas resursu nodoklis 1,25 eiro/kg par plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādājams un nav reģenerēts, 0,8 eiro/kg par pārstrādājamās plastmasas iepakojumu, kas nebūs pārstrādāts, taču Saeima pēdējā brīdī veica korekcijas. Šīs normas administrēšanai nepieciešamie grozījumi noteikumos ieķērušies, pārtika tieši iepakojuma dēļ varot sadārdzināties.

„Jebkura jauna nodokļa piemērošana atsaucas uz produkta gala cenu. Jo augstāki iepakojuma savākšanas rādītāji, jo dārgāk izmaksā to savākšana un pārtikas ražotāju izmaksas proporcionāli pieaug,” situāciju skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Viņa uzsver, ka iepakojuma savākšanas rādītājus nedrīkst noteikt augstākus, kā to paredz ES tiesību akti. „Tiem ir jābūt vienādiem vai zemākiem nekā pārējās Baltijas valstīs. Ieviešot dabai draudzīgas tehnoloģijas, ir jāsaglabā Latvijas ražotāju konkurētspēja Baltijas un ES valstu vidū,” tā I. Šure.

Līdz šim maksā valsts

„Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir ļoti būtiski —20 reizes – pieaudzis plastmasas iepakojuma patēriņš, taču daļa no tā ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama, tāpēc Eiropas Savienība ar regulu ieviesa maksājumu (nodokli) dalībvalstīm — 0,8 eiro/kg par nepārstrādātu plastmasu, tādējādi motivējot dalībvalstis meklēt risinājumus, kā samazināt nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz Krieviju un Baltkrieviju eksportējošo Latvijas uzņēmumu skaits nedaudz sarucis; importētājus joprojām saudzē

Diena.lv,24.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Komentāri

Pievienot komentāru