Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.
To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.
Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?
Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.
Ja agrāk lielākā daļa bija noguldījumi pēc pieprasījuma, tad šobrīd daļa no noguldījumiem ir depozītnoguldījumi, kas paredz lielākus procentmaksājumus. 2023. gadā šie depozīti atstāja mazu ietekmi uz banku procentu izdevumiem, bet šogad tā būs ievērojami lielāka. Procentu likmju pieauguma un ekonomikas sabremzēšanās ietekmē banku bilancēs pieaugs arī slikto kredītu īpatsvars, kuriem bankām būs jāveido uzkrājumi, attiecīgi samazinot peļņu. Par valdības rosinātiem un Saeimas atbalstītiem avansa uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumiem finanšu sektoram mums ir īpaša piebilde, jo esam banka, kas dividendes nemaksā, bet visu nopelnīto iegulda kapitāla stiprināšanā, lai varam vairāk kreditēt vietējos uzņēmējus. Mums par lielu pārsteigumu šis priekšnodoklis samazina mūsu kapitāla apjomu jau 2023. gadā, kas tiešā veidā samazina mūsu konkurētspēju pret lielākām bankām kreditēšanas jomā jau šobrīd. Turklāt arī 2024. gadā darbosies visas vecās regulācijas un noteikti nāks klāt jaunas, tas, protams, nozīmē papildu izdevumus – jaunas sistēmas un darbiniekus. Saliekot visus iepriekš minētos faktorus kopā, noteikti nav pamata teikt, ka 2024. gads ir gaidāms ar kādām īpašām bažām vai ka tas būs slikts gads. Tomēr runāt par to, ka arī šogad gaidāms tālākais peļņas pieaugums, nav pamata. Es noteikti varu sabiedrību iepriecināt, ka bankas pelnīs mazāk.
Naudas dārdzības radītie riski – vai par tiem nopietni jāsatraucas? Ja jā, tad kā bankas pret tiem nodrošinās?
Saprotams, ka, tiklīdz aizņēmēji saskaras ar finansiālām grūtībām, bankām ir jāveido uzkrājumi. Tas noteikti būs viens no faktoriem, kas samazinās banku peļņu. Protams, šādu privātpersonu vai uzņēmumu skaits, kas nonāk grūtībās, šogad kopumā varētu pieaugt. Ekonomikas lejupslīdes apstākļos, kādi šobrīd ir, parasti tendence ir pieaugoša. Signet Bank gadījumā šobrīd šādu tendenci neredzam, jo esam neliela banka, kas nereprezentē vidējo statistisko atlasi visā banku sektorā.
Signet Bank ir banka ar salīdzinoši nelieliem aktīviem – 385,373 miljoni eiro. Banka pērn strādāja ar vairāk nekā 4 miljonu peļņu, un jūs sakāt, ka visu ieguldāt attīstībā. Audzējat aktīvus, vai uzsvars ir cits?
Mūsu aktīvi uz 2023. gada beigām nedaudz pieauga, bet kopumā Signet Bank grupas attīstības virziens ir nedaudz plašāks. Mūsu galvenais attīstības virziens ir finansējuma nodrošināšana klientam kopumā, no kura tikai daļa ir kā bankas kredīts. Esam investīciju banka, kas nodrošina finansējuma piesaisti gan ar klasisku kredītu, gan caur kapitāla tirgus finanšu instrumentiem. Tieši piedāvājot kapitāla tirgus instrumentus, mums ir bijis ļoti aktīvs gads. Ja runājam par to finansējuma apjomu, ko esam nodrošinājuši saviem klientiem, tad var teikt, ka gads ir bijis izcils. Pērn Signet Bank nodrošinātais jaunais finansējums ir bijis tuvu 180 miljoniem eiro, un, protams, bankas kreditēšana šajā portfelī ir mazākā daļa. Šādi skaitot, mūsu tirgus daļa ir krietni lielāka nekā tad, ja mēs skaitītu vien kreditēšanu un pašu aktīvus. Saprotams, ka arī ieguldījumi attīstībā nozīmē investīcijas kapitāla tirgus instrumentu nodrošinājumā, informācijas apritē, darbiniekos un klientu izglītošanā.
Jūs palīdzat uzņēmumiem emitēt obligācijas vai akcijas un esat viena no aktīvākajām bankām šajā jomā. Kā var raksturot kapitāla tirgu 2023. gadā, un kas gaidāms šogad paralēli jau iezīmētajam kreditēšanas tirgū?
Apkopojot 2023. gada datus, droši varu teikt, ka 2023. gadā esam aktīvākā investīciju banka Latvijā! Aizvadītais gads kapitāla tirgū ir bijis ļoti aktīvs – pieaugumu var rēķināt ap 50% pret iepriekšējo gadu. Interese par kapitāla tirgus instrumentiem aug, un arī ar savām iniciatīvām palīdzam šai interesei pieaugt. 2023. gadā veiksmīgi palaidām sabiedriski izglītojošu projektu Latvijas uzņēmējiem – bezmaksas Kapitāla tirgus akadēmiju, kurā visas dienas garumā uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem kopā ar pieredzējušu lektoru komandu ir iespēja gūt zināšanas finansējuma piesaistē ar kapitāla tirgus instrumentiem. Ņemot vērā pagājušā gada pozitīvo pieredzi un atsauksmes, šogad šo iniciatīvu turpinām un dosimies arī uz Latvijas lielākajiem reģionālajiem centriem. Bet galvenais faktors, kas pēc būtības šo interesi veicina, ir tas, ka tradicionālie banku kredīti ir kļuvuši mazāk pieejami.
Ekonomikas lejupslīdes periodā bankas kļūst piesardzīgākas. Arī kredītprocenti ir proporcionāli auguši, un tam ir sava loma, raugoties uz kapitāla tirgus iespējām. Neapšaubāmi kapitāla tirgus instrumenti ir dārgāki par kreditēšanu, tomēr faktiskajās summās šī starpība nolasāma citādi nekā pirms dažiem gadiem. Turklāt kapitāla tirgus instrumenti ir elastīgāki, un bieži vien banku piesardzīgās kreditēšanas politikas dēļ vēršanās pie mums un kapitāla piesaistīšana caur obligācijām veido vienīgo reālo uzņēmumu finansēšanas avotu.
Tirgū ir emitenti un ir investori. Nauda investoriem ir?
Tāds jautājums vienmēr pastāv, un šobrīd par naudas pieejamību nav pamata sūdzēties. Nauda ir! Turklāt samērā daudz. Tradicionāli Latvijas kapitāla tirgū investori ir turīgas privātpersonas. Pērn redzējām, ka beidzot arī pensiju plānu pārvaldītāji sāka rīkoties un investēt vietējā kapitāla tirgū. Varu uzslavēt Citadeli, jo viņi šobrīd ir visaktīvākie pensiju plānu pārvaldnieki, kas investē Latvijas kapitāla tirgū, un, ievērojot to, kāda naudas masa atrodas 2. pensiju līmenī, ir liels prieks, ka vismaz daļa no tās finansē vietējo uzņēmumu attīstību ar kapitāla tirgus instrumentu palīdzību. Mēs visi no tā iegūstam! Pieejamas naudas patiešām, manuprāt, ir daudz, un drīzāk ir jādomā par iespējām, kā attīstīt pieprasījumu pēc tās.
Runājot par kapitāla tirgu – vai ir kādas lietas, kas no valsts puses vēl būtu darāmas?
Valsts patiešām ir izdarījusi ļoti daudz. Kaut vai, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, likumdošana ir labvēlīga. Piemēram, investoriem ir ieguldījumu konta režīms. Tas nozīmē to, ka, ja cilvēks kā privātpersona vēlas ieguldīt kapitāla tirgū, tad var atvērt bankā investīciju kontu un paziņot Valsts ieņēmumu dienestam, ka šim kontam ir ieguldījumu konta režīms. Attiecīgi viss, kas notiek tajā kontā, kamēr nauda netiek izņemta no tā, netiek aplikts ar nodokļiem, un iegūtā peļņa nav jādeklarē. Investoriem tas ir ļoti labs stāsts, jo citās valstīs ir jādeklarē un katru gadu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Savukārt emitentiem birža nodrošina ļoti labu infrastruktūru, ir visi priekšnoteikumi, lai tirgus veiksmīgi attīstītos, un par to nav kritikas.
Protams, varētu domāt par kaut kādām nodokļu priekšrocībām tiem uzņēmumiem, kuri iziet biržā, tomēr tas nav jautājums par tirgus infrastruktūru, bet jau par nodokļu politiku. Ja ko tādu veidos, tad labi, ja nē, tad arī nekas slikts nenotiks. Kopumā valsts savu darbu šajā jomā ir paveikusi. Kapitāla tirgus attīstība ir paziņota par vienu no valsts prioritātēm, un tas noteikti ir labi, jo politiskā kontekstā tas ir izskanējis un dienaskārtībā kā aktuālais jautājums iekļauts. Šobrīd darbs ir privātajam sektoram. Ir jāpanāk, lai tie uzņēmēji, kuriem kapitāla tirgus varētu būt labs instruments, to arī izmantotu. Es ceru, ka vietējo uzņēmumu kapitāla tirgus pieredzes stāsti, informatīvās kampaņas, Kapitāla tirgus akadēmija Signet Bank paspārnē to spēs panākt.
Kas ir tas, kas varētu būtiski mainīt kapitāla tirgus attīstību šogad vai nākamgad?
Labs piemērs! Mums biržā trūkst laba piemēra, kāda liela privātā vai valsts sektora uzņēmuma ar labu darbības pieredzi, reputāciju, kas izietu tirgū un rādītu pozitīvu piemēru. Nereti ir tā, ka, runājot ar emitentiem, dzirdam, ka birža vēl aizvien ir ne pārāk aktīva.
Kā tādam piemēram vajadzētu izskatīties?
Jo lielāks uzņēmums, jo labāk. Pērn bija tikai viens IPO, kad Alūksnes Putnu ferma emitēja akcijas publiskajā piedāvājumā. Apjoms bija 5 miljoni eiro. Tas nav daudz. Varbūt šogad biržā parādīsies kāds valsts uzņēmums. Paskatoties uz kaimiņiem, redzam, ka Igaunijā viņu enerģijas milzis kotējas biržā. Lietuvā arī enerģētikas kompānija Ignitis kotējas biržā. Tie ir ārkārtīgi lieli un reprezentatīvi uzņēmumi, kas uzreiz pievērš uzmanību vietējai biržai. Tam ir liela ietekme uz mazāku kompāniju IPO darījumiem, jo tas iedrošina, parāda pozitīvu piemēru.
Būt pirmajam vienmēr ir grūti, bet es ļoti ceru, ka kādam lielam vietējam privātajam uzņēmumam pietiks ambīciju un drosmes izmantot pašreizējo unikālo kapitāla tirgus situāciju Latvijā un veikt IPO, tādējādi pierādot, ka mūsu vietējiem uzņēmējiem ir spējas, zināšanas un ambīcijas, lai rādīt piemēru citiem Latvijas privātajiem un arī valsts uzņēmumiem. Apple, Microsoft, Amazon, Google un citu pasaules lielāko uzņēmumu panākumi nebūtu iespējami bez klātesamības kapitāla tirgū, tāpēc jebkura uzņēmēja ambīciju virsotne, manuprāt, ir tieši viņa radītā veiksmīgā uzņēmuma akciju vai obligāciju kotācija biržā ar faktiski neierobežotu piekļuvi finansējumam savu ideju un ambīciju īstenošanai. Kad vietējie uzņēmēji un arī valsts uzņēmumi sāks pilnvērtīgi izmantot mūsu biržas piedāvātās iespējas, tad arī visa Latvijas sabiedrība kopumā kļūs daudz turīgāka – bet tam ir nepieciešams pirmais lielais uzņēmums, kas rādīs pozitīvu piemēru.
Kādas, jūsuprāt, ir Latvijas kapitāla tirgus attīstības perspektīvas?
Perspektīvas noteikti ir lieliskas, jo vienmēr, startējot no zemas bāzes, iespējas ir faktiski neierobežotas. Proti, procentuālā izaugsmē robežu nav. Tas neapšaubāmi ir arī mūsu kā investīciju bankas tiešais darbs, lai viss notiktu pēc iespējas ātrāk, lai vietējie uzņēmēji sāktu pilnvērtīgi izmantot kapitāla tirgus potenciālu. Visi priekšnoteikumi ir, valsts politika ir, nauda ir, labi vietējie uzņēmumi arī ir, un atliek viens praktiskais darbs. Es ticu, ka šis lielais piemērs, kas parādīsies tirgū, būs kā katalizators lieliem notikumiem un vērienīgai attīstībai.
Nav noslēpums, ka līdz ar naudas dārdzību augošie riski vienlīdz attiecināmi arī uz obligāciju un akciju tirgu. Ir arī dzirdēts investoru prieks par to, ka šobrīd jau obligāciju peļņa pārsniedz 10% gadā. Vai ir iespējams pateikt robežu, kad riski vidusmēra investoram tomēr ir par lielu? Proti, emitenta maksātnespējas iespējamība pret ieguldīto kapitālu ir par lielu?
Runājot par obligāciju tirgu – ir dažādas kvalitātes obligācijas. Latvijā nav obligāciju ar 20% kupona ienesīgumu, bet ārpus Latvijas tādas var atrast un ne vienu vien. Ir obligācijas ar vēl lielāku ienesīgumu, un tas ir vien tādēļ, ka pastāv nenoteiktība – vai uzņēmums varēs pildīt saistības. Mēs kā investīciju banka esam samērā konservatīvi. Pie mums nāk uzņēmumi, kuri jautā, vai ir iespējama obligāciju emisija. Mēs nestrādājam ar visiem pēc kārtas, bet tikai ar tiem, par kuriem mums rodas pārliecība, ka stāsts būs veiksmīgs. Viena lieta ir piesaistīt naudu, bet ir jau vēl otra sadaļa – nauda būs arī jāatdod. Mēs patiešām strādājam ar uzņēmumiem, par kuriem mums ir ticība, ka viņi spēs naudu atdot. Turklāt tā nav tikai ticība no zila gaisa. Mēs pētām biznesa plānus, naudas plūsmas, stratēģijas utt. Tas, ko vēlos pateikt, - Latvijā biržā ļoti riskantu instrumentu ir ļoti maz, kas gan investorus neatbrīvo no nepieciešamības izvērtēt piedāvātās obligācijas arī pašiem. Jo vairāk acu, jo mazāka iespēja kļūdīties.
Proti, jūsu darba augļi ir uzticība Latvijas kapitāla tirgum? Vai tā?
Piekrītu. Ne mūsu organizētajās emisijās, nedz arī citu profesionāļu organizētajās emisijās Latvijā nav bijušas ne restrukturizācijas, ne defolti, un es uzskatu, ka tas ir mūsu valsts kapitāla tirgus pluss. Igaunijā un Lietuvā šādi gadījumi ir bijuši. Tas ir visu Latvijas investīciju banku nopelns, ka mūsu valstī emitētās obligācijas ir ar augstu kvalitāti. Noslēdzot par risku robežu tieši šobrīd – pilnīgi noteikti var teikt, ka obligāciju kuponi ar ienesīgumu ap 10% gadā pašreiz ir normāla lieta, bet, ja runa ir par 15% un vairāk, –iespējams, vajadzētu divreiz apdomāt, vai tādas pirkt. Varbūt ar uzņēmumu kaut kas nav kārtībā.
Ko jūs ieteiktu tiem uzņēmējiem, kuri vēlas piesaistīt kapitālu šobrīd?
Lai atnāk uz Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmiju, tas noteikti būtu labs pirmais solis. Var arī vienkārši zvaniet bankas speciālistiem un konsultējieties. Tas noteikti ir tāds jautājums sev pašam – vai vēlos uzzināt kaut ko jaunu? Tas nekas, ka cilvēks biznesā, iespējams, ir jau 20 gadus! Izrādās, ka par finansējuma jautājumiem ne visiem ir skaidrība un zināšanas.
Investori - kādas ir viņu zināšanas?
Investoru pusē, caurmērā ņemot, zināšanas ir diezgan labas. Esmu investīciju biznesā jau gandrīz 30 gadus, un, salīdzinot to, kas bija pirms 20 gadiem un šobrīd, tad izmaiņas ir notikušas gan zināšanu jomā, gan vēlmē investēt. Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir nauda, labprāt to investē. Ar šo problēmu nav. Iespējams, ka dažiem riska apetīte ir lielāka nekā citiem, un tādēļ tiek izvēlēti ne visai veiksmīgi investīciju objekti, bet tas nav zināšanu trūkums. Kopumā investoru pusē problēmu ir krietni mazāk nekā uzņēmēju pusē, tieši to uzņēmēju, kuriem nauda ir nepieciešama. Zinu, kā paņemt kredītu bankā, un neko citu negribu zināt! – šāda pozīcija ir samērā vecmodīga un noteikti ierobežo mūsu sabiedrības labklājību.
Šā gada sākumā obligāciju emisiju iezvanīja uzņēmumā iCotton, kas ir ražotājs, ne tirgotājs vai Fintech nozares pārstāvis. Jūsuprāt, ražotāji tuvākajos gados spēs emitēt obligācijas?
Noteikti spēs, un šeit arī atspoguļojas šis zināšanu aspekts. Obligāciju emisija ieņem savu vietu uzņēmuma kapitāla struktūrā. Katram uzņēmumam ir savs kapitāls, ir aizņēmumi no bankām, ko nodrošina ar pamatlīdzekļiem, un visbeidzot ir tā sauktie nenodrošinātie aizņēmumi – kaut kas starp abiem pirmajiem. Uzņēmums emitē obligācijas par augstāku likmi nekā bankas kredīts. Tā ir iespēja pēc tam vērsties pie bankas un saņemt kredītu par zemāku likmi, turklāt lielāku kredītu, jo bilances struktūra pēc obligāciju emisijas uzņēmumam uzlabojas. Praktiski šī it kā dārgā nauda beigās neiznāk tik dārga, kā, tieši uz kupona lielumu raugoties, izskatās. Proti, ne visas vajadzības finansē ar obligācijām. Summāri tas ir lētāk, nekā paņemt kaut kādu privātu naudu vai doties pie riska kapitāla, vai pat izvilkt no savas kabatas un ieguldīt uzņēmumā. Piemēram, nesen CleanR emitēja obligācijas ar aizņēmuma procentu tuvu 10%. Ne jau tādēļ emitēja, ka nevarētu šo naudu aizņemties bankā, bet gan tādēļ, ka vajag citādus nosacījumus, nekā bankas konkrētai vajadzībai var piedāvāt. Tas ir, uzņēmums vēlas iegādāties citus uzņēmumus, un ir vajadzība pēc šādas naudas uzņēmuma bilances struktūrā.
Noslēgumā par Signet Bank svaigāko darījumu – LPB Bank iegādi. Kādēļ šis darījums, kādēļ LPB Bank paliek meitas statusā un bankas netiek apvienotas zem viena zīmola?
Signet Bank ir skaidra stratēģija – mēs esam investīciju korporatīvā banka. Mēs daudz strādājam ar kapitāla tirgus jautājumiem, piedāvājam investīciju produktus un apkalpojam korporatīvos klientus. Tā ir mūsu niša, redzam perspektīvu. Tajā pašā laikā mēs kaut kādā brīdī augot gribēsim paplašināt savu produktu klāstu un ieiet kādās citās jomās, kļūt universālāki. Tā kā parādījās iespēja iegādāties LPB Bank, tad nolēmām to izdarīt, jo šīs bankas darbība ir pavisam citā segmentā un ar atšķirīgu produktu klāstu un pārklāšanās ar mūsu darbības fokusu ir minimāla. To, kas pārklājas, pārceļam uz Signet Bank, bet savukārt viss, kas saistīts ar finanšu tehnoloģijām, digitāliem produktiem, paliek LPB Bank. Viņu digitālā komanda ir ļoti spēcīga. Signet Bank grupas ietvaros plānojam šo digitālo virzienu izmantot.
Kā lielu šīs bankas perspektīvu redzam tā saukto Fintech uzņēmumu apkalpošanu. Nozare attīstās, un Latvijā banku pakalpojumu pieejamība tieši Fintech uzņēmumiem ir ierobežota. Par to ir bijušas arī Latvijas Bankas norādes. Baltijā no bankām faktiski tikai LHV Bank veic pilnvērtīgu, jaudīgu Fintech uzņēmumu apkalpošanu. Signet Bank grupas vīzija ir izveidot specializētu meitas banku, kas apkalpo digitālo Fintech segmentu, bet, tā kā šis virziens ļoti atšķiras no Signet Bank pakalpojumiem, tad lēmums ir atstāt LPB Bank kā meitasuzņēmumu ar savu vadību, komandu un stratēģiju. Jā, mēs to uzraudzīsim, bet kompetenta vadības komanda tur būs sava. Turklāt Signet Bank vadībai nav lielas pieredzes tehnoloģiju jomā – uzraudzīt mēs varam, bet attīstība būs šīs meitas bankas komandas rokās. Jau aprīlī LPB Bank veiks zīmola maiņu, izziņos savu jauno nosaukumu. Mēs uzskatām, ka šai bankai ir lielas attīstības perspektīvas. Savukārt ar Signet Bank ir ļoti labas sinerģijas iespējas, jo līdz ar LPB Bank iekļaušanu grupā varam uzlabot arī Signet Bank digitālo komponentu.
Vai var teikt, ka šī iegāde saistīta arī ar Eiropas Savienības kriptovalūtu regulu, kuras ieviešana šobrīd ir procesā?
Daļēji jā, jo Fintech segmentam ir darījumi ar kriptovalūtām un līdz ar skaidru regulējumu ir iespēja šajā segmentā strādāt. Visticamāk, mūsu meitas bankā parādīsies produkti, kuros kriptovalūtas varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli.
UZZIŅAI:
Signet Bank ir vietējā investīciju banka, kas dibināta 1991. gadā un ir viena no pirmajām neatkarīgās Latvijas bankām. Bankas stratēģija vērsta uz vietējo uzņēmēju un tiem piederošo uzņēmumu finansēšanu un kapitāla pārvaldīšanu. Signet Bank kopš 2021. gada vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumiem ar obligāciju un akciju emisijām palīdzējusi piesaistīt finansējumu virs 500 milj. eiro. Kopumā Signet Bank vietējie uzņēmumi uzticējuši pārvaldīt 1,1 miljardu eiro.
