Pēdējos gados ik pa laikam Latvijas publiskajā telpā nonāk diskusija par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību iekļaušanu kapitāla tirgū. Tomēr šķiet, ka kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un priekšrocības Latvijā tā īsti nav apjaustas.
Tāpat nav skaidrs, kas atbildīgās iestādes un amatpersonas attur veikt konkrētas darbības, lai spertu loģiskus nākamos soļus lielu, valstij un līdz ar to arī Latvijas sabiedrībai piederošu uzņēmumu attīstībā. Jo īpaši tāpēc, ka abās pārējās Baltijas valstīs ir veiksmīgi piemēri, no kuriem mācīties.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēdējos trīs gadus ieguldījusi būtisku darbu kapitāla tirgus attīstībā. Pirmkārt, veicot padziļinātu situācijas vērtējumu un izstrādājot 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Otrkārt, soli pa solim īstenojot pasākumus, lai izstrādāto programmu ieviestu.
2021. gada sākumā FKTK rīkoja pirmo Latvijas Kapitāla tirgus forumu, kurā diskutējām arī par valsts iespējām Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Daudzkārt izskanēja apgalvojums, ka tas ir politiskās gribas jautājums, jo skar būtiskus ekonomiskās attīstības aspektus. Divi gadi pagājuši bez progresa, jo, kā forumā izteicās Ints Dālderis: "balsu tam nav". Pašlaik 14. Saeima gaida startu savam četru gadu darba ciklam, savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš pašlaik ved sarunas par jaunās valdības veidošanu, uzsvēris: "valstij ir nepieciešama valdība un koalīcija, kas galvenokārt spēj nodrošināt drošību valsts iedzīvotājiem un ekonomisko attīstību valstij". Vai tas nozīmē, ka beidzot meklēsim veidus, kā valstij pelnīt?
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību dalība kapitāla tirgos, emitējot obligācijas vai piedāvājot kapitāla daļas, ļautu piesaistīt finansējumu ambicioziem attīstības projektiem. Tas būtu īstenojams, izmantojot diversificētus finanšu piesaistes avotus, tādējādi arī uzlabojot uzņēmumu bilanci. Šāds solis uzņēmumiem nākotnē parasti nodrošina iespēju saņemt lētāku finansējumu gan no kapitāla tirgus, gan kredītiestādēm. Šo uzņēmumu dalība kapitāla tirgū radītu arī iespēju būtisku valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu apmēru novirzīt vietējās ekonomikas stiprināšanai, tātad ieguvēji būtu ne tikai uzņēmumi, bet arī Latvijas iedzīvotāji, kuri investē.
Vienlaikus bez acīmredzamiem ieguvumiem finansējuma avotu diversificēšanā dalība kapitāla tirgū dod iespēju uzņēmumiem sakārtot savus iekšējos procesus un kļūt caurskatāmiem un labāk pārvaldītiem. Vides, sociālie un pārvaldības kritēriji jeb ilgtspējas principi ir jebkura mūsdienīga uzņēmuma pārvaldības neatņemama daļa. Šos principus ikdienā vissekmīgāk ievieš publiskas kompānijas, kuru ilgtspējas kritēriji ir augstāki un mērķi ambiciozāki, nekā tie uzņēmumi, kuri nav kapitāla tirgus dalībnieki. Tas saistāms gan ar regulējuma normām, gan investoru vēlmēm un prasībām uzņēmumam kļūt modernākam. Kapitāla tirgus nodrošina arī bezmaksas mārketingu un izaugsmi reputācijas vadībā. Ziņas, kuras uzņēmumi publicē, sasniedz daudz reižu plašāku auditoriju gan vietējā, gan starptautiskā tirgū. Tirgu uzturētāja – biržas – vārds arī ir sava veida kvalitātes zīme un palīdz darbībai starptautiskajos tirgos. To jau sen ir sapratuši un novērtējuši uzņēmumi visā Eiropā un pasaulē, kamēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu Eiropā kapitāla tirgus attīstībā.
Bieži vien diskusijās nekorekti tiek norādīts, ka dalība kapitāla tirgū būtu slēpta to uzņēmumu privatizācija, kuri ar likumu noteikti kā neprivatizējami. Varu droši teikt: mūsdienās tas nav iespējams, jo kontrolpakete paliek valsts rokās. Kapitāla tirgū ir piemēri, kas skaidri parāda cita veida pieeju – valsts saglabā uzņēmumu, kurš ir noteikts kā stratēģisks un neprivatizējams, vienlaikus izmantojot iespēju piesaistīt investīcijas noteiktu biznesa attīstības projektu finansēšanai.
Piemēram, AS "Latvijas valsts meži" un AS "Latvenergo" ir izveidojuši kopuzņēmumu vēja parku attīstībai. Sniedzot iespēju katram Latvijas iedzīvotājam iegādāties daļu (līdz 20%) no akciju kapitāla, šādam meitas uzņēmumam tiktu sasniegti vairāki pozitīvi efekti – Latvijas iedzīvotāji investētu savus līdzekļus Latvijas energodrošības finansēšanai, savukārt uzņēmumiem būtu iespēja piesaistīt būtisku finansējumu investīciju plānu īstenošanai. Vienlaikus valsts intereses tiktu saglabātas, jo lielākā daļa akciju saglabātos valsts kontrolē.
Latvija nav pirmā valsts, kas īstenotu šādu politiku. Tepat kaimiņos gan "Ignitis" (Lietuva) sākotnējais publiskais piedāvājums, gan "Enefit Green" (Igaunija) liecina par milzīgu investoru interesi, kā arī uzņēmumu stratēģisko redzējumu, ka būt kapitāla tirgū ir vērtība. Vērtējot "Enefit Green" veiksmīgo publisko piedāvājumu, varam vēlreiz pārliecināties, ka uzņēmumam nauda ir pieejama ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem, neprasot nodrošinājumu. Vienlaikus investori vērtē ne tikai uzņēmuma paveikto, bet arī prospektā izvirzītos nākotnes mērķus un ambīcijas.
Valsts kapitālsabiedrību iekļaušana regulētajā tirgū kopumā būtu nozīmīgs grūdiens Latvijas kapitāla tirgus attīstībai un sniegtu iespēju realizēt dažādus ambiciozus investīciju projektus, netērējot tiem publisko finansējumu, kas pašlaik nepieciešams daudziem citiem mērķiem. Līdz ar to ceram, ka Valdības deklarācijā un rīcības plānā beidzot ieraudzīsim šo virzienu. Tas radītu iespēju gan mājsaimniecībām investēt uzkrātos līdzekļus, kas šobrīd tiek glabāti bankas kontos un inflācijas ietekmē zaudē savu vērtību, gan pensiju fondiem investēt ikkatra Latvijas iedzīvotāja uzkrājumus Latvijas ekonomikas attīstībā.
