Kapitāla tirgus attīstība ir daļa no ekonomikas izaugsmes stāsta, jo tas nodrošina iespējas gan privātajam, gan publiskajam sektoram piesaistīt kapitālu jauniem projektiem, inovācijām un ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tomēr Latvijā kapitāla tirgus joprojām ir vāji attīstīts, un tas bremzē ekonomisko augšupeju.
Lai pilnvērtīgi izmantotu tirgus potenciālu, nepieciešama kompleksa un koordinēta rīcība.
Lai gan kapitāla tirgus attīstība politikas veidotāju dienaskārtībā ir jau ilgstoši un būtiski darbi ir paveikti, vēl arvien ir daudz darāmā. 2021. gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas kopš 2023. gada 1. janvāra ir pievienota Latvijas Bankai, izstrādāja 10 soļu programmu kapitāla tirgus attīstībai. Tā iezīmēja galvenos attīstības virzienus un identificēja nepieciešamos pasākumus. Programmas trīs gadu darbības laikā tika sasniegti 90 % no uzstādītajiem mērķiem, taču tirgus vajadzības ir mainījušās un tādēļ vajadzīgi arī jauni, drosmīgi soļi.
Jaunā programma kapitāla tirgus attīstībai paredz nākamos 10 soļus, no kuriem jāsāk ar šo piecu soļu īstenošanu:
1. Publiskā sektora iesaiste
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām beidzot jāiziet kapitāla tirgū. Lai gan šis jautājums ir apspriests gadiem, reālas virzības joprojām trūkst. Bez valsts iesaistes Latvijas kapitāla tirgus paliks neliels un starptautiski maznozīmīgs.
2. Komercbanku iesaiste
Komercbankām jākļūst par aktīviem kapitāla tirgus dalībniekiem, piedāvājot kapitāla tirgus iespējas kā alternatīvu investīciju piesaistes avotu un pašām investējot tajā. Tāpat ir svarīgi nodrošināt, lai bankas uzlabo savas infrastruktūras darbību, sniedzot modernu lietotāja pieredzi darījumos ar kapitāla tirgus produktiem.
3. Finanšu pratības uzlabošana
Gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem jābūt labākai izpratnei par kapitāla piesaistes veidiem, ieguvumiem un riskiem. Uzņēmumiem būtu jāapgūst zināšanas par to struktūras veidošanu, pārvaldību un finanšu vadību, savukārt iedzīvotājiem – par ieguldījumu iespējām.
4. Investoru aizsardzība un tirgus regulējums
Jāveicina investoru uzticēšanās tirgum, uzlabojot regulējumu un akcionāru tiesību aizsardzību. Nepieciešams atbalsts emitentiem un akcionāru un emitentu sadarbības kultūras veidošana.
5. Birokrātisko šķēršļu novēršana
Jānovērš vienkārši, bet traucējoši faktori, kas kavē kapitāla tirgus attīstību. Tāds, piemēram, ir uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējums attiecībā uz "plāno kapitalizāciju" un Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma normas, kuras tirgus dalībniekiem rada liekus apgrūtinājumus. Šo problēmu risināšana neprasa lielus resursus vai sarežģītas politisko lēmumu pieņemšanas procedūras.
Latvijas kapitāla tirgus attīstība ir tilts uz ilgtspējīgu ekonomiku. Lai to uzbūvētu, nepieciešama ne tikai apņēmība, bet arī stratēģiska redzējuma īstenošana. Tirgus lieluma un redzamības palielināšana, publiskā sektora iesaiste un izlēmīga rīcība var kalpot par katalizatoru Latvijas ekonomikas izaugsmei.
Mums ir visi priekšnosacījumi, lai Latvijas kapitāla tirgus kļūtu par dinamisku un investoriem pievilcīgu vidi. Tagad ir laiks vārdus pārvērst darbos un celt Latvijas kapitāla tirgus vērtību gan pašmājās, gan starptautiski.
