Eksperti

Globālās M&A tendences un to atbalsošanās Latvijā

Gerds Ivuškāns, PwC Latvija Darījumu konsultācijas nodaļas direktors,12.03.2025

Jaunākais izdevums

Globālie uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgi piedzīvo augšupeju, jo daļa ekonomisko nenoteiktību, kas pēdējos gados bremzēja tirgu, sāk mazināties. Jaunākie PwC pētījuma “Global M&A Industry Trends” dati rāda: darījumu skaits pasaulē, kuru vērtība pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru, 2024. gadā pieauga par 17%, palielinot arī darījumu vidējo vērtību.

Tas ir labs signāls, taču pētījums iezīmē arī dažādus izaicinājumus, un no spējas tos efektīvi mazināt vai sekmīgi pārvarēt būs atkarīga tirgus aktivitāte ilgtermiņā.

M&A aktivitāte un ietekmējošie faktori

Lai gan pētījums rāda pozitīvu tendenci attiecībā uz šī brīža tirgus situāciju, ir jāatzīmē vairāki faktori, kas varētu būt svarīgi, lai atjaunotu darījumu veicēju pārliecību un nostiprinātu M&A aktivitāti ilgtermiņā.

Darījumu veicēji un tirgi joprojām analizē 2024. gada vēlēšanu rezultātus daudzās valstīs un no tiem izrietošās izmaiņas politikas virzienā, īpaši jaunievēlētā ASV prezidenta ietekmi, kura politika un nesenie rīkojumi atbalsojas visā pasaulē. Latvijā un Baltijā ģeopolitiskā nenoteiktība, turpina radīt šaubas investoriem un piegādes ķēžu stabilitātei, tomēr Baltijas reģions ir parādījis izturību, un īpaši vietējie investori aktīvi izmanto iespējas paplašināties.

Inflācija turpina mazināties, un centrālās bankas jau vairākkārt ir samazinājušas procentu likmes. Tomēr sagaidāms, ka procentu likmju samazināšanas temps palēnināsies, kas jāņem vērā saistībā ar M&A darījumiem nepieciešamo ārējā finansējuma piesaisti.

2025. gada janvāra vidū ASV akciju (balstoties uz S&P 500) uz priekšu vērstais akcijas cenas un peļņas (P/E) koeficients bija 22,87, salīdzinot ar 13,67 starptautiskajām akcijām ārpus ASV (balstoties uz S&P International 700). Uzņēmumi ar augstākiem novērtējumiem var izmantot savas akcijas kā daļu no neorganiskas izaugsmes stratēģijas. Tirgū var novērot vairāk pārrobežu darījumu, tajā skaitā ASV uzņēmumi, ko atbalsta spēcīgs ASV dolārs, meklē iespējas ārzemēs, īpaši Eiropā.

Procentu likmju, uzņēmumu vērtējumu un politiskās nenoteiktības apvienojums ir bijis šķērslis daudziem darījumiem pasaulē. Tomēr stratēģiskā nepieciešamība pēc M&A turpina pieaugt, radot uzkrātu pieprasījumu, kas vēl aktīvāk nekā līdz šim tiks atbrīvots, šīm nenoteiktībām atrisinoties. Tomēr, līdzās pozitīvajai attīstībai, ir novērojamas arī pretrunīgas tendences: mazāku un vidēja lieluma darījumu skaits pasaulē 2024. gadā būtiski samazinājās – par 18%.

Darījumos Baltijas valstīs aktīvākie ir vietējie investori

Saskaņā ar Mergermarket datiem 2025. gada februāra sākumā, Baltijas valstīs 2024. gadā kopumā tika reģistrēti 235 M&A darījumi, kas apjoma ziņā nozīmē 42% pieaugumu salīdzinājumā ar 2023. gadu. Vairāk nekā pusē no šiem darījumiem (57%) investors bija no Baltijas valstīm, kas veidoja arī 51% no kopējās darījumu vērtības. Tas norāda uz spēcīgu vietējo investoru izaugsmi gan organizāciju, gan privātā kapitāla uzņēmumu līmenī un kas novērojams jau pēdējos gados. Patiesi, pēdējā reize, kad ārpus Baltijas valstu investoru darījumi apjoma ziņā pārsniedza vietējos, bija 2018. gadā.

Visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgi pieaudzis ne tikai veikto darījumu kopējais apjoms, bet arī lielo darījumu skaits (darījuma vērtība virs EUR 100 milj.) – no trim 2023. gadā līdz septiņiem 2024. gadā. Vērtējot darījumu kopskaitu, lielākā izaugsme novērojama Latvijā, kur darījumu skaits pieaudzis par 88%, no 32 darījumiem 2023. gadā līdz 60 darījumiem 2024. gadā. Lai gan Lietuvā 2024. gadā notikuši visvairāk darījumu (93), lielākā darījumu vērtība pieredzēta Igaunijā (EUR 1.2 mljrd.), kas sastādīja vairāk nekā pusi no kopējās darījumu vērtību summas Baltijā, ņemot vērā darījumus, kam tika atklātas to vērtības. Darījumu vērtība tiek publiskota tikai nelielai daļai darījumu – piemēram, 2024. gadā no 235 darījumiem, to vērtība tika atklāta tikai 43 gadījumos.

2024. gadā aktīvākā nozare Baltijas M&A tirgū bija IT sektors, kurā notika 44 darījumi, kam sekoja enerģētikas nozare ar 29 darījumiem. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur visvairāk darījumu notika IT nozarē, Latvijā 2024. gadā visaktīvākā bija enerģētikas nozare – 17 darījumiem, kas kopumā veidoja 59% no visiem Baltijas enerģētikas darījumiem. Tāpat kā iepriekšējos gados, lielāko daļu enerģētikas darījumu veidoja atjaunojamās enerģijas uzņēmumu iegādes un apvienošanas.

Nākotnes perspektīvas

M&A joprojām ir un būs būtisks instruments uzņēmumu attīstībai, biznesa modeļu pārveidei un izaugsmei. Kā liecina prognozes, 2025. gadā darījumi koncentrēsies galvenokārt uz ieņēmumu un peļņas pieaugumu, sniedzot pieeju jauniem tirgiem un uzlabojot efektivitāti. Ņemot vērā apjomīgās investīcijas tehnoloģijās un mākslīgā intelekta (MI) risinājumos, priekšrocības būs lielajiem uzņēmumiem. Līdzīga tendence vērojama arī regulētās nozarēs, piemēram, banku un apdrošināšanas sektorā, kur darījumi palīdz optimizēt izmaksas, kas saistītas ar normatīvo prasību izpildi.

M&A aktivitāti būtiski ietekmēs MI attīstība, lai gan nākotnē sagaidāms ievērojams rentabilitātes pieaugums, šobrīd reālie rezultāti vēl nesasniedz cerēto līmeni. Neskatoties uz to, tirgus dalībnieku pārliecība par MI potenciālu saglabājas stabila. Liels investīciju apjoms plūst ne tikai MI uzņēmumos, bet arī datu centros un enerģētikā, kur piecos gados plānots ieguldīt līdz 2 triljoniem ASV dolāru.

Pēdējo trīs gadu salīdzinoši zemais privātā kapitāla darījumu apjoms ir rezultējies ilgākos to portfeļa uzņēmumu vidējos turēšanas laikos. Sagaidāms, ka 2025. gadā vairāk privātā kapitāla atbalstītu uzņēmumu nonāks tirgū, jo ierobežotie partneri arvien vairāk sagaida aktīvu realizāciju. PitchBook dati rāda, ka gandrīz puse no 29 400 privātā kapitāla portfeļa uzņēmumiem globāli tiek turēti kopš 2020. gada.

Arī daļai Baltijas privātā kapitāla fondu situācija ir līdzīga, un 2025. gadā sagaidāma vai jau notikusi vairāku nozīmīgu portfeļa uzņēmumu pārdošanas procesu sākšana un, iespējams, arī noslēgšana. Veiksmīgi portfeļa uzņēmumu pārdošanas darījumi un attiecīgi atdeves radīšana investoriem būs nozīmīga sastāvdaļa finansējuma piesaistei no šiem pašiem un citiem investoriem jau nākamajiem fondiem.

Lai arī 2024. gads darījuma skaita ziņā bija rekordgads gan Baltijas valstīs, gan atsevišķi Latvijai, un arī 2025. gads iesācies ar augstu aktivitāti M&A tirgū, būtisku daļu no šīs aktivitātes veido darījumi ar vietējiem investoriem. Adaptēšanās procentlikmju izmaiņu tendencēm, dažādu lielvalstu nesen notikušo vai drīz sagaidāmo vēlēšanu rezultātu ietekmes izprašana, ģeopolitisko risku attīstība būs galvenie faktori, kas ietekmē M&A aktivitāte globāli, tajā skaitā starptautisku investoru dalību M&A darījumos Baltijas valstīs, un šo nenoteiktību mazināšanās vai atrisināšana – atsevišķi vai kolektīvi – varētu izraisīt būtiskas izmaiņas tirgū.

Finanses

Rīgas pašvaldības uzņēmumi startēs kapitāla tirgū jau tuvākajos gados

Jānis Goldbergs,24.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Ekonomika

Paralēlajā visumā: kā norok izcilības

Katrīna Iļjinska, speciāli Dienas Biznesam,21.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir maz zināma nozare, kurā strādā izcilības, un mūsu valsts par kārtu apsteidz ne tikai Lietuvu un Igauniju, bet vēl virkni Eiropas valstu. Nozare ar augstu pievienoto vērtību varētu nodrošināt izrāvienu, tomēr politiķi un birokrātija katru dienu nodarbojas ar tās ierakšanu zemē.

Pavisam drīz, februārī, Apvienoto Nāciju Organizācijas diskusijā Vīnē viena no piecpadsmit Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta vecākajiem ekspertiem Angelīna Bekasova piedalīsies paneļdiskusijā Kā iesaistīt politisko lēmumu pieņēmējus kosmosa debatēs? kopā ar Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) ģenerāldirektoru Josefu Ašbaheru, Spānijas zinātnes un inovāciju eksministru, astronautu un Spānijas satelītsakaru kompānijas Hispasat valdes priekšsēdētāju Pedro Dukē, Ungārijas parlamenta deputāti, kosmosa izpētes un Ungārijas delegācijas ESA vadītāju Oršoju Ferencu un Turcijas Lielās Nacionālās asamblejas locekli Zejnepi Jildizu. Iespējams, turpat viņai sanāks aprunāties arī ar Starptautiskās astronautikas federācijas izpilddirektoru Kristianu Feihtingeru.