Latvijā ir maz zināma nozare, kurā strādā izcilības, un mūsu valsts par kārtu apsteidz ne tikai Lietuvu un Igauniju, bet vēl virkni Eiropas valstu. Nozare ar augstu pievienoto vērtību varētu nodrošināt izrāvienu, tomēr politiķi un birokrātija katru dienu nodarbojas ar tās ierakšanu zemē.
Pavisam drīz, februārī, Apvienoto Nāciju Organizācijas diskusijā Vīnē viena no piecpadsmit Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta vecākajiem ekspertiem Angelīna Bekasova piedalīsies paneļdiskusijā Kā iesaistīt politisko lēmumu pieņēmējus kosmosa debatēs? kopā ar Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) ģenerāldirektoru Josefu Ašbaheru, Spānijas zinātnes un inovāciju eksministru, astronautu un Spānijas satelītsakaru kompānijas Hispasat valdes priekšsēdētāju Pedro Dukē, Ungārijas parlamenta deputāti, kosmosa izpētes un Ungārijas delegācijas ESA vadītāju Oršoju Ferencu un Turcijas Lielās Nacionālās asamblejas locekli Zejnepi Jildizu. Iespējams, turpat viņai sanāks aprunāties arī ar Starptautiskās astronautikas federācijas izpilddirektoru Kristianu Feihtingeru.
Tikmēr Latvijā tikšanās ar ekonomikas ministru viņai bija jāgaida vairāk nekā divus gadus, un arī tā, kas vienreiz notika novembra vidū Ekonomikas ministrijā, bija iespējama ne ar pirmo piegājienu un tikai nejaušu apstākļu sakritību dēļ - Bekasovas tiešā priekšniecība bija atvaļinājumā, valsts sekretārs - komandējumā, bet ministra biroja vadītāja kavējās, līdz ar to visi subordinācijas šķēršļi, kas kavēja šo satikšanos, bija pārvarami. Pašam ministram atcēlās cita tikšanās, tāpēc man bija iespēja caur ministra palīdzi ielikt viņa kalendārā Kosmosa apskatu. Birokrātijas aparāts paslēpj talantus vistālākajā stūrī. Tāpēc Vīnē skatāmais jautājums, kā sasniegt politiķus, ir patiešām vietā.
Strauji augošs potenciāls
Pasaules kosmosa ekonomikas apmērs 2023. gadā sasniedza 630 miljardus dolāru, bet 2035.gadā šis skaitlis sasniegs 1,8 triljonus dolāru, prognozē McKinsey & Company. Kosmosa tehnoloģijas mūsdienās izmanto ne tikai paša kosmosa izzināšanai, bet visdažādākajās ikdienas jomās, tādās kā navigācija un karšu izstrāde, aizsardzība un drošība, izglītība, dabas resursu izpēte, robotika, mākslīgais intelekts, ražošana, mākoņpakalpojumi. Tās izmanto valdības, R&D centri, investori un privātuzņēmumi. Lielākie pasaules līderi un jaunpienācēji kosmosa tehnoloģijā ir tādi uzņēmumi kā Accenture, PwC, Deloitte, Google, Amazon, Prada, BMW Group, Mercede, L’Oreal u.c.
Pēdējo gadu lielākie pieaugumi, neskaitot paša kosmosa izpēti, bija IKT nozarē, veselības aprūpē, saules enerģijas jomā, auto rūpniecībā, pusvadītāju un jaunās elektronikas rūpniecībā - visi šie segmenti izmanto kosmosa tehnoloģijas, tostarp Latvijā. Visas Viedās specializācijas stratēģijas - RIS3 - tehnoloģijas ir pārnesamas kosmosa nozarē, interese par kosmosa risinājumiem ir tādiem uzņēmumiem kā MikroTik, LMT, Lightspace, Latvijas Kvantu tehnoloģiju iniciatīvai un citiem.
Latvija kosmosa nozarē ir izcila: laikā no 2015. līdz 2020. gadam, kad Latvija bija EKA sadarbības valsts kopā ar 10 citām valstīm, tieši Latvija bija vissekmīgākā. Laikā no 2020.gada, kopš Latvija ir kļuvusi par EKA asociēto dalībvalsti, mūsu valsts uzņēmumiem rekordīsā laikā ir izdevies iegūt iespēju piedalīties starptautiskās kosmosa misijās.
Piemēram, SIA Allatherm piedalās pie-Mēness starptautiskās kosmosa stacijas Lunar Gateway projektā, kuru īsteno NASA, EKA, Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra, Kanādas Kosmosa aģentūra un Apvienoto Arābu Emirātu Muhameda Bin Rašida Kosmosa centrs. Cits Latvijas uzņēmums SIA Eventech piedalās Zemes aizsardzības no asteroīdiem misijā Hera, ko organizē NASA un ESA. Ne Lietuvai, ne Igaunijai dalību misijās nav. Savukārt SIA Baltic Satellite Service koordinē Baltijas konsorciju Baltic EO Platform satelītdatu analīzei valsts pakalpojumiem - šis projekts ir izstrādē. Latvijas zinātnieki no SIA BitLake Technologies piedalās EKA misijā Comet Interceptor. Latvieši kosmosa jomā piepalīdz arī igauņiem, kuri par šīs jomas attīstību rūpējas straujāk. Vēl vairāk - Latvijas Kosmosa stratēģija 2021. - 2027.gadam tika pārskatīta jau 2023.gadā, tāpēc ka lielākie galvenie mērķi jau bija pārsniegti.
Infrastruktūra un atdeve
Lai attīstītos kosmosa nozare, Latvijā gandrīz viss ir. Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā Irbenē ir lielākais Ziemeļeiropā radioteleskops un cita infrastruktūra, Latvijas Universitātei ir observatorija, kur atrodas Baldones Šmita teleskops - unikāls liela redzeslauka instruments, lielākais Baltijā un 12. lielākais šādas sistēmas teleskops pasaulē. Mums ir pieejama kosmosa vides simulācija, Cēsīs darbojas Kosmosa izziņas centrs. Kosmosa nozarē šobrīd ir ap 60 dalībnieku, ieskaitot universitātes - viņi ik dienu izdara visu, lai Latvija būtu kosmosā, bet nodokļi un pievienotā vērtība paliktu uz zemes. Kā tas strādā?
Visu rakstu lasiet 21.janvāra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
