Finanses

Rīgas pašvaldības uzņēmumi startēs kapitāla tirgū jau tuvākajos gados

Jānis Goldbergs,24.10.2024

Jaunākais izdevums

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Agnese Ozolkāja:- Jūsu minētais ir piemērs tam, ka publiskais sektors var piesaistīt finanšu resursus, lai īstenotu attīstības projektus, turklāt pieprasījums pēc šīm obligācijām būtiski pārsniedzis piedāvājumu - šī pieredze varētu būt ļoti noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām. Uzņēmumi ir raduši dalīties ar citiem savos panākumos un veiksmēs, tomēr būtiski ir arī dalīties ar pieredzi, lai varētu to izvērtēt no skatupunkta – ko darīt citādi? Manuprāt, tieši tās būtu vērtīgākās mācības – informācija, kura nereti netiek atklāta. Ja zinātu jau iepriekš iespējamos izaicinājumus, tas ļautu citiem uzņēmumiem pilnveidoties un vienkāršot procesus, izmantojot optimālākos risinājumus.

Māris Ozoliņš:- Protams, šāda pieredze ir noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām. Pēc būtības nav lielas atšķirības, kurš ir kapitālsabiedrības īpašnieks, jo obligāciju emisijai ir standarta prasības, kas jāizpilda visiem emitentiem. Turklāt gatavošanās obligāciju emisijai ietver daudzus elementus, kas ir līdzīgi kotācijai biržā, tāpēc šādam nolūkam pieredze ir noderīga.

Vai jūsu pārstāvētajiem uzņēmumiem ir kapitāla nepieciešamība? Kā to esat risinājuši līdz šim?

Agnese Ozolkāja:- Uzņēmums nevar attīstīties, ja nav investīciju. Līdz šim fokusējāmies izmantot pieejamos Eiropas atbalsta mehānismus, tā paplašinot pakalpojumu pieejamību, bet papildus tam tika uzsākti lielāki projekti, kuru realizācija dotu iespējas ietaupīt resursus nākotnē. Pēdējos divos gados Rīgas ūdens investīciju piesaiste bijusi lielāka. Jāatzīst, ka investīciju apjomus līdz šim ietekmēja vairāki faktori - piegāžu ķēžu kavējumi, speciālistu trūkums tirgū, būvniecības nozares reputācija un kapacitāte, arī pašu uzņēmumu piesardzība attiecībā uz aizņemšanos. Neskatoties uz to, Rīgas ūdens ilgtermiņa stratēģija līdz 2040. gadam paredz investīcijas vairāk nekā 500 miljonu eiro vērtībā, lai sekmētu uzņēmuma izaugsmi un nodrošinātu Eiropas Savienības nozarei izvirzīto prasību ieviešanu. Līdz šim par finansējuma avotu izmantojām aizņēmumus no kredītiestādēm un paša uzņēmuma konkrētā gada finanšu plūsmu, tāpat pēdējo 20 gadu laikā kopš Latvijas iestāšanās ES esam investējuši 106 miljonus eiro Eiropas fondu līdzekļu.

Māris Ozoliņš:- Šobrīd Rīgas namu pārvaldniekam kapitāla pietiekamība ir laba, un īstermiņā mums nav nepieciešamības pēc papildu līdzekļu piesaistes. Tomēr, izstrādājot nākamā termiņa stratēģiju, plānojam veikt intensīvas investīcijas uzņēmuma modernizācijā, jaunu pakalpojumu izstrādē un energoefektivitātes, kā arī mājokļu kvalitātes uzlabošanas sekmēšanā. Šim nolūkam nākotnē būs nepieciešams piesaistīt papildu kapitālu. Pašlaik kā galvenos instrumentus izskatām bankas aizdevumu.

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums līdz šim ir veiksmīgi nodrošinājis nepieciešamos finanšu resursus, lai realizētu savus stratēģiskos mērķus, attīstības projektus un infrastruktūras modernizāciju. Uzņēmums lielāko daļu investīciju ir finansējis no paša līdzekļiem, kā arī piesaistot banku finansējumu un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus ilgtspējīgu projektu realizēšanai. Kapitāla nepieciešamība ir rūpīgi plānota, un uzņēmuma finanšu stabilitāte ir bijusi viens no galvenajiem faktoriem, lai nodrošinātu nepārtrauktu siltumapgādi Rīgas iedzīvotājiem. Līdz šim izmantotās finansēšanas metodes ir nodrošinājušas stabilu naudas plūsmu un iespēju īstenot projektus, kas uzlabo uzņēmuma efektivitāti un vides ilgtspēju. Arī nākotnē uzņēmumam būs nepieciešams piesaistīt finansējumu.

Kādas ir jūsu nākotnes attīstības ieceres? Pašvaldību kapitālsabiedrībām ir iespējas piesaistīt ES fondu līdzekļus, banku aizdevumus – vai obligācijas kā aizņēmuma iespēja vispār tiek izskatītas?

Māris Ozoliņš:- Tiešā veidā ES fondu līdzekļus Rīgas namu pārvaldnieks var piesaistīt tikai nelielā apjomā, piemēram, atsevišķiem digitalizācijas projektiem. Apjomīgāk ES fondus izmanto mūsu klienti, dzīvojamo namu kopības, lai īstenotu ēku energoefektivitātes un renovācijas projektus. Rīgas namu pārvaldnieks sniedz klientiem atbalstu Altum administrēto ES fondu piesaistē. Savukārt savām vajadzībām mums šobrīd pietiek pašu līdzekļu, un kā ilgtermiņa instrumentu izskatām akciju kotāciju biržā.

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltuma nākotnes attīstības plāni ir cieši saistīti ar uzņēmuma stratēģisko mērķi — nodrošināt stabilu, ilgtspējīgu un videi draudzīgu siltumapgādi Rīgas iedzīvotājiem. Lielākā uzmanība tiek pievērsta energoefektivitātes uzlabošanai, siltumtīklu modernizācijai un atjaunojamo energoresursu izmantošanas paplašināšanai siltumenerģijas ražošanā. Mūsu galvenais mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot Rīgas siltumapgādes sistēmas efektivitāti. Ņemot vērā plānoto investīciju apjomu un finansējuma nepieciešamību, uzņēmums plāno izmantot gan Eiropas Savienības fondu līdzekļus, gan arī aizņemto kapitālu banku aizņēmumu un aizņēmumu no starptautiskajām finanšu institūcijām formātā, kā arī tiek apsvērta iespēja piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū. Apzināmies, ka, lai piesaistītu finansējumu kapitāla tirgū, mums ir jāveic vairāki uzdevumi attiecībā uz publicējamo informāciju, atskaišu sagatavošanu u.tml., lai finansējuma piesaiste kapitāla tirgū būtu iespējama un izdevīga. Obligācijas kā finansēšanas instruments ir iespēja, kas tiek apsvērta. Taču šāda iespēja tiktu rūpīgi izvērtēta, ņemot vērā projekta apjomu, finanšu tirgus situāciju un uzņēmuma vajadzības. Līdz šim izmantotie finansēšanas veidi ir nodrošinājuši uzņēmuma stabilitāti, tomēr esam atvērti dažādām finansēšanas iespējām, kas varētu veicināt ilgtspējīgu attīstību. Uzņēmums turpinās meklēt efektīvākos finansēšanas risinājumus, lai veiksmīgi īstenotu gan vidēja, gan ilgtermiņa attīstības mērķus, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti un optimizējot resursu izmantošanu.

Agnese Ozolkāja:- Esošās ūdenssaimniecības tīkla infrastruktūras atjaunošanai piesaistīt ES fondu līdzekļus vairs nav iespējams. Ir tikai programmas, kas attiecas uz energoefektivitāti, digitalizāciju, dūņu apsaimniekošanu. Investīciju plāns tiek gatavots ilgtermiņā, vienlaicīgi vērtējot, lai uzņēmumu saistību slogs būtu sabalansēts. Rīgas ūdens skatās obligāciju virzienā ar mērķi diversificēt pieejamos finanšu resursus. Obligācijas var būt piemērots instruments lielāku un ilgtermiņa investīciju veikšanai, īpaši gadījumos, kad nepieciešams piesaistīt ievērojamu kapitāla apjomu.

Jau no esošās pieredzes zināms, ka ieiešana kapitāla tirgū un biržas prasības uzliek papildu prasības vadībai un nedaudz orientē pārvaldību. No zināmiem piemēriem – vai būtu gatavi šādām izmaiņām, lielākai caurskatāmībai un atklātībai, stingrākām terminētām atskaitēm un striktākai plānošanai?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums pilnībā apzinās, ka ieiešana kapitāla tirgū un atbilstība biržas prasībām nozīmē papildu saistības un pārvaldības pielāgošanu. Tas prasītu augstāku pārvaldības caurskatāmību, stingrākas prasības finanšu atskaišu sagatavošanai, kā arī pastiprinātu plānošanu un stratēģisko uzraudzību. No zināmiem piemēriem valsts un privātajā sektorā redzam, ka šīs izmaiņas ne tikai palielina caurspīdību un atbildību, bet arī veicina augstāku efektivitāti uzņēmuma darbībā. Mēs esam atvērti šādām izmaiņām un gatavi pielāgoties stingrākiem pārvaldības un atskaišu standartiem un esam jau ceļā uz tām. Tas nozīmētu, ka būtu nepieciešams pārskatīt iekšējās pārvaldības procesus, uzlabot atskaišu un plānošanas sistēmas, kā arī nodrošināt efektīvāku komunikāciju ar investoriem. Šāds solis būtu rūpīgi izvērtējams, un mēs apzināmies, ka tas prasa ilgtermiņa apņemšanos un vadības elastību, lai nodrošinātu veiksmīgu pielāgošanos kapitāla tirgus prasībām. Tomēr redzam arī ieguvumus — lielāka caurskatāmība un atklātība varētu ne tikai uzlabot uzņēmuma reputāciju, bet arī stiprināt uzticību no mūsu klientu, partneru un sabiedrības puses, kā arī nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu attīstību nākotnē.

Agnese Ozolkāja:- Apzināmies, ka ieiešana kapitāla tirgū un biržas prasības uzliek noteiktus uzdevumus, kas palielina uzņēmuma darbību caurskatāmību, atklātību un pieprasa papildu atskaites. Jau iepriekšējā periodā esam aktīvi strādājuši pie pārvaldības sistēmu pilnveidošanas, pēdējos trīs gadus publiskojam savus ilgtspējas pārskatus, esam pievērsuši arī pastiprinātu uzmanību informācijas atklātībai. Esam saņēmuši atzinīgu vērtējumu gan no finanšu partneriem, starptautiskās kredītreitinga aģentūras, gan no uzraugošajām institūcijām. Rīgas ūdens ir saņēmis balvas korporatīvās pārvaldības jomā, tāpat finanšu dati un plāni tiek publicēti uzņēmuma mājaslapā. Uzskatām, ka šādu standartu ievērošana var veicināt gan uzņēmuma efektivitāti, gan uzticamību iesaistīto pušu skatījumā. Iespējams, ka pagaidām līdz galam neapzināmies administratīvo slogu, tomēr redzu to kā ieguvumu, nevis apgrūtinājumu, jo uzņēmuma darbība ir vērsta uz to, lai nodrošinātu kritiski svarīgu funkciju Rīgas iedzīvotājiem, un jau šobrīd darbojamies pēc principa, ka visai informācijai jābūt pēc iespējas atklātāk pieejamai.

Māris Ozoliņš:- Rīgas namu pārvaldnieka vidējā termiņa stratēģija paredz, ka 2026. gadā mums jābūt gataviem privātā kapitāla piesaistei. Tādējādi jau kopš stratēģijas pieņemšanas brīža esam šim solim mērķtiecīgi gatavojušies. Uzņēmums kopš 2022.gada piedalās Ilgtspējas indeksā, kura ietvaros atbilstoši starptautiski atzītai metodoloģijai tiek vērtēta uzņēmuma ilgtspēja un korporatīvās atbildības līmenis. 2023. gadā ieguvām augsto zelta kategorijas novērtējumu, savukārt 2022. gadā piedalījāmies Latvijas Bankas organizētajā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas organizētajā atbalsta mehānismā Vērtspapīru smilškaste potenciālajiem emitentiem, kas palīdzēja identificēt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, lai kotētos biržā – šobrīd aktīvi strādājam pie šiem uzlabojumiem. Uzņēmuma grāmatvedība ir organizēta atbilstoši starptautiskās grāmatvedības standartiem, uzņēmumā ir ieviesta laba korporatīvā pārvaldība, par ko liecina 2023. gadā saņemtā Latvijas Bankas Ilgtspējīgas pārvaldības balva nomināciju kategorijā Padomes stratēģiskā iesaiste. Pavisam nesen auditors PWC izstrādāja Rīgas namu pārvaldnieka finansēšanas stratēģiju, kas ietver ceļa karti un turpmākos soļus veiksmīgai privātā kapitāla piesaistei 2026. gadā. Tādējādi uzskatām, ka uzņēmums nākamā gada laikā būs gatavs ieiet kapitāla tirgū atbilstoši biržas prasībām.

Kādus riskus, jūsuprāt, pašvaldību kapitālsabiedrībām nes kapitāla tirgus iespēju izmantošana? Kādi būtu galvenie ieguvumi, ja jūs izšķirtos par obligāciju emisiju?

Agnese Ozolkāja:- Galvenais ierobežojums, kāpēc pašvaldību kapitālsabiedrības neizvēlas izmantot šo iespēju, ir resursu izmaksu apmērs. Ikvienai kapitālsabiedrībai ir jāizmanto lētākie pieejamie resursi, un ir skaidrs, ka obligāciju emisija ir dārgāks resurss nekā zināmie klasiskie aizdevumi. Papildus pastāv risks, ka obligāciju cenas var mainīties atkarībā no tirgus noskaņojuma, turklāt, ja emisija nenotiek veiksmīgi, tas var ietekmēt reputāciju un sabiedrības uzticību. Rīgas ūdens ir veicis priekšdarbus, lai šos riskus mazinātu – ir saņemts potenciālajiem investoriem pievilcīgs ilgtermiņa kredītreitings A3, ir apzināta pieprasījuma esamība, ir veikta virkne priekšdarbu korporatīvās pārvaldības jomā – tas viss ļautu samazināt ne tikai riskus, bet arī obligācijas izmaksu apmēru. Galvenais ieguvums ir spēja nodrošināt ilgtermiņa investīciju plānu – piesaistīt lielākus finanšu līdzekļus un nebūt atkarīgiem no viena vai pāris finansētājiem. Šodienas neveiktās investīcijas rīt izmaksās dārgāk!

Māris Ozoliņš:- Galvenie riski, emitējot obligācijas, ir saistīti ar to, ka šis instruments pēc būtības ir aizņēmums, kas būs jāatdod vai jāspēj refinansēt, turklāt ar samērā augstu likmi, tāpēc investīciju projektiem jābūt ar augstu atdevi. Savukārt akciju kotācija biržā sākotnēji ir dārgāka, toties piesaistītā nauda paliek uzņēmumā tā attīstībai. Galvenie ieguvumi, izšķiroties par obligāciju emisiju, ir nostiprināts uzņēmuma prestižs, jo, lai kvalificētos emisijai, uzņēmumam atbilstoši biržas prasībām ir jābūt labi sakārtotam, caurspīdīgam, jāsniedz regulāri vadības ziņojumi par uzņēmumā notiekošo un pieņemtajiem lēmumiem, jāatklāj visa informācija attiecībā uz uzņēmuma sniegumu un izaicinājumiem, to potenciālo ietekmi uz uzņēmuma darbību un saredzamajiem riskiem, kas var interesēt ne tikai potenciālos investorus, bet arī pārējo sabiedrību, tādējādi nodrošinot sabiedrības uzticību. Līdzīgi ieguvumi ir arī no akciju kotācijas biržā.

Ilvars Pētersons:- Galvenie riski, pirmkārt, ir papildu saistības un pārvaldības slogs. Ienākšana kapitāla tirgū uzliek jaunas prasības, kas saistītas ar stingrākiem finanšu atskaišu termiņiem, regulāru plānošanu un vadības pārskatāmību. Otrkārt, risku sadaļā runa ir par tirgus svārstībām, kas var ietekmēt obligāciju izdošanas un atmaksāšanas nosacījumus, procentu likmes un kopējās aizņēmumu izmaksas. Tā rezultātā uzņēmums var kļūt jutīgāks pret globālajiem ekonomiskajiem procesiem. Treškārt, nozīmīgs ir uzticamības un reputācijas risks. Ja uzņēmums nespēj izpildīt investoru un tirgus regulatoru prasības vai ja finanšu rādītāji pasliktinās, tas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma reputāciju, kā arī tā spēju turpmāk piesaistīt finansējumu. Turklāt obligāciju emisija paredz fiksētas saistības ilgtermiņā, kas var ierobežot uzņēmuma elastību finanšu pārvaldībā un investīciju plānošanā. Pie nozīmīgākajiem ieguvumiem obligāciju gadījumā jāmin ilgtermiņa finansējums. Obligāciju emisija ļauj piesaistīt ilgtermiņa finansējumu lieliem attīstības un modernizācijas projektiem, kas veicina uzņēmuma ilgtspējīgu izaugsmi un infrastruktūras uzlabošanu. Obligācijas piedāvā alternatīvu finansēšanas veidu, samazinot atkarību no tradicionālajiem banku aizdevumiem un ES fondu līdzekļiem. Tas veicina uzņēmuma finanšu bāzes stiprināšanu un nodrošina lielāku elastību finanšu resursu piesaistē. Proti, tiek veikta parādu portfeļa diversifikācija. Neapšaubāmi līdz ar ienākšanu kapitāla tirgū uzņēmums nodrošina lielāku caurspīdību un spēju darboties stingru uzraudzības prasību ietvaros, kas var uzlabot uzticamību gan klientu, gan investoru acīs. Labos tirgus apstākļos obligāciju emisija var piedāvāt izdevīgākus finansēšanas nosacījumus nekā banku aizdevumi, jo īpaši gadījumos, kad procentu likmes kapitāla tirgū ir zemākas. Obligāciju emisija ir stratēģiski svarīgs solis, kas var sniegt ievērojamus ieguvumus, bet vienlaikus prasa rūpīgu riska pārvaldību un pārskatāmu plānošanu. Mēs rūpīgi izvērtētu gan riskus, gan ieguvumus pirms šāda lēmuma pieņemšanas, lai nodrošinātu uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību un finanšu stabilitāti.

Vai Rīgas dome kā pašvaldības kapitālsabiedrību īpašnieks ir paudusi savu nostāju par dalību kapitāla tirgū, un kāda tā ir, ja zināma?

Ilvars Pētersons:- Ir apstiprināta Rīgas Siltuma vidēja termiņa stratēģija 2024. – 2030.gadam, kuras ietvaros tiek arī apsvērta iespēja piesaistīt finansējumu kapitāla tirgos, ja tas būtu ekonomiski pamatoti.

Agnese Ozolkāja:- Piedaloties kapitālsabiedrību īpašnieku sanāksmēs, Rīgas dome kā īpašnieks ir uzdevis jautājumus, vai uzņēmumiem un sabiedrībai šāda rīcība būtu ieguvums. Lai gan konkrēti lēmumi attiecībā uz Rīgas ūdeni nav pieņemti, ir saņemts atbalsts veikt visus nepieciešamos priekšdarbus obligāciju emisijai.

Māris Ozoliņš:- Rīgas namu pārvaldnieka vidējā termiņa stratēģijā 2022.-2026. gadam, par ko minēju iepriekš, ir skaidri norādīts, ka uzņēmumam 2026. gadā ir jābūt gatavam privātā kapitāla piesaistei. Šo stratēģiju ir apstiprinājusi Rīgas dome.

Ja obligācijas daudziem Latvijas valsts uzņēmumiem jau ir ierasts finanšu instruments, tad ar valsts kompāniju akciju kotēšanu biržā mums tik raiti neiet, salīdzinot mūs ar kaimiņvalstīm. Vai saredzat jūsu vadīto uzņēmumu, kotējoties biržā tuvākā vai tālākā nākotnē?

Māris Ozoliņš: - Uzsvēršu, ka Rīgas namu pārvaldnieks mērķtiecīgi virzās tieši uz akciju kotāciju biržā 2026. gadā. Iespējams, būsim pirmais pašvaldības uzņēmums, kas veiks šo nozīmīgo soli, tāpēc atbildība ir ļoti liela un tam rūpīgi jāsagatavojas – un mēs būsim gatavi. Paredzēts, ka pašvaldība saglabās kontroli uzņēmumā, kotējot akcijas pakāpeniski un pa daļām. Galvenie ieguvumi: pirmkārt, mūsu klienti un darbinieki varēs kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem, ietekmēt tā darbību un saņemt labas dividendes; otrkārt, šī būs iespēja straujāk attīstīt uzņēmuma darbību un paātrināt ēku energoefektivitātes projektus, pateicoties piesaistītajiem līdzekļiem; treškārt, kotācija palīdzēs nostiprināt uzņēmuma prestižu, pateicoties tam, ka būs jāatbilst biržas standartiem.

Agnese Ozolkāja:- Veidojot ilgtermiņa stratēģiju, Rīgas ūdens skatījās arī uz piemēriem Baltijas valstu ūdenssaimniecību nozarē. Atsaucoties uz Tallinas Vesi pieredzi - diemžēl šis nav piemērs, kuram mēs būtu gatavi sekot. Rīgas ūdens mērķis ir ieguldīt uzņēmumā. Tomēr, ja uzņēmumam ir skaidri zināms mērķis, ierobežotas finansiālas iespējas uzņēmuma vai akcionāru līmenī un vienlaicīgi tas spēj demonstrēt stabilu izaugsmi, tad kotēšana biržā varētu arī notikt. Taču Rīgas ūdens vidējā termiņā neizskata šādu finanšu instrumentu, jo arī ar esošo finanšu kapacitāti spējam nodrošināt attīstību.

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums apsver iespēju finansējuma iegūšanai kapitāla tirgū obligāciju emisijas veidā, tomēr šobrīd netiek izskatīts scenārijs par AS Rīgas Siltums akciju kotēšanu biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Signet Bank piešķir 2,5 miljonus eiro D8 Corporation jaunu finanšu tehnoloģiju produktu izstrādei

Db.lv,01.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju banka Signet Bank ar Attīstības finanšu institūcijas Altum garantiju no Eiropas fondu līdzekļiem piešķīrusi 2,5 milj. eiro finansējumu inovatīvo finanšu tehnoloģiju uzņēmumam D8 Corporation.

Finansējums tiks izmantots gan jaunu produktu attīstībai, gan esošo finanšu saistību refinansēšanai. D8 Corporation jau tagad ir veiksmīgi ieviesis savus risinājumus vairāk nekā 32 valstīs, un šis finansējums ļaus uzņēmumam stiprināt savu pozīciju kā vienam no vadošajiem spēlētājiem globālajā finanšu tehnoloģiju tirgū.

D8 Corporation izstrādā tehnoloģiski progresīvas un drošas finanšu tehnoloģijas un IT risinājumus, kas galvenokārt paredzētas bankām un finanšu institūcijām. Uzņēmums piedāvā tradicionālās banku sistēmas maksājumu karšu un kontu apstrādei, risinājumus maksājumu sistēmām, "digitālo maciņu", kā arī tehnoloģijas krāpniecisko darbību un naudas atmazgāšanas novēršanai. 90% no visiem pasūtījumiem veido eksporta tirgi. Uzņēmums šobrīd aktīvi paplašina savas aktivitātes Centrālāzijas, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju bankas Signet Bank AS esošajam valdes sastāvam pievienojas bankas vecākā viceprezidente, klientu attiecību un apkalpošanas pārvaldes vadītāja Ineta Done, kura turpmāk ieņems valdes locekles amatu.

I. Done būs atbildīga par korporatīvo klientu apkalpošanu un Signet Bank grupas zīmola attīstību, turpinot stiprināt bankas pozīcijas korporatīvo klientu finansēšanas un apkalpošanas jomā.

I. Done ir augsti kvalificēta finanšu nozares eksperte ar 30 gadu pieredzi finanšu un banku sektorā. No 2013. līdz 2024. gada septembrim bijusi Signet Bank AS vecākā viceprezidente un klientu attiecību un apkalpošanas pārvaldes vadītāja. Tāpat bijusi arī valdes locekle bankas meitas uzņēmumā Signet Asset Management IPA no 2015. līdz 2023. gadam un no 2024. gada janvāra līdz šī gada septembrim valdes priekšsēdētāja Signet Pensiju Pārvalde IPAS. Līdz tam Ineta pieredzi guvusi vairākās vietējās bankās, ieņemot vadītājas pozīcijas klientu apkalpošanas un privātbaņķieru nodaļās. Ieguvusi augstāko profesionālo kvalifikāciju kā ekonomiste, ar specializāciju banku nozarē, maģistra grādu vadībzinātnē un sociālajās zinātnē Latvijas Universitātē. Papildus iegūts Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslas vēsturē un teorijā Latvijas Mākslas akadēmijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Uzzini, kā piesaistīt finansējumu savam uzņēmumam vienas dienas pasākumā Kapitāla tirgus akadēmija

Db.lv,29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank aicina uzņēmumu īpašniekus un vadītājus, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem, akcijām un obligācijām, uz vienas dienas bezmaksas “Kapitāla tirgus akadēmiju” (turpmāk – akadēmija), kas norisināsies 31. maijā, Rīgā, viesnīcā AC Hotel no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Akadēmija ir Signet Bank 2023. gadā uzsākts ilgtermiņa sabiedriskais projekts, kas veiksmīgi īstenots gan Rīgā, gan Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās Liepājā, Cēsīs un 6. jūnijā norisināsies arī Valmierā. Akadēmijas mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

“Akadēmijā iegūtās zināšanas dod iespēju uzņēmējiem pašiem pieņemt pareizākos un efektīvākos finanšu lēmumus biznesa attīstībai. Kapitāla tirgus pratība – izpratne par plašāku finansējuma pieejamību ļaus ambicioziem Latvijas uzņēmējiem straujāk palielināt biznesa apjomus, audzēt uzņēmumu vērtību, algot kvalificētus darbiniekus. Galu galā ieguvēji būs visi – gan valsts, gan sabiedrība kopumā”, stāsta Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kas notiks, ja, gaidot kreditēšanu, bankas apliek ar nodokļiem?

Jānis Goldbergs,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Aicina Valmieras uzņēmējus uz Kapitāla tirgus akadēmiju, kurā varēs uzzināt, kā piesaistīt finansējumu sava uzņēmuma izaugsmei

Db.lv,04.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais kapitāla tirgus turpina attīstīties un pēdējos gados arvien vairāk Latvijas uzņēmumu biznesa attīstībai izvēlas piesaistīt papildu finansējumu ar kapitāla tirgus instrumentiem – obligācijām un akcijām.

Lai arvien vairāk vietējo uzņēmēju uzzinātu par kapitāla tirgus iespējām un izmantotu tā piedāvātās finansējuma iespējas – Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un Valmieras Attīstības aģentūru aicina Valmieras novada uzņēmumu īpašniekus un vadītājus uz bezmaksas vienas dienas “Kapitāla tirgus akadēmiju” 6. jūnijā, viesnīcā “Wolmar” no plkst. 9.00 līdz 15.00.

Akadēmijā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, dalīsies CleanR grupas valdes locekle Inta Liepa, Banga Ltd valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un APF Holdings finanšu direktors Mihails Keziks. Savukārt zināšanās un viedokļos par finansējuma piesaistes procesu kapitāla tirgū, potenciālā emitenta mājas darbiem un investoru gaidām dalīsies tādi eksperti kā Liene Dubava no Nasdaq Riga, Kristiāna Janvare no Signet Bank un Justīne Ignatavičute no Eversheds Sutherland Bitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Solidaritātes iemaksas graujošā ietekme uz nelielām vietējā kapitāla bankām

Db.lv,18.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji politiķu publiski paustajiem uzstādījumiem, pašreizējā banku Solidaritātes iemaksas likumprojekta redakcija paredz, ka jaunā iemaksa tiks piemērota visām bankām, neatkarīgi no to lieluma un kreditēšanas apjoma pieauguma pēdējos gados. Vietējās bankas Signet Bank un Industra Bank pauž bažas par šobrīd virzītā Likumprojekta graujošo ietekmi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, ko tas atstās uz nelielo vietējo banku attīstību un konkurētspēju.

Likumprojekts paredz iemaksas atlaižu “trepi”, atkarībā no katras bankas Latvijas aizņēmējiem izsniegto kredītu apjoma pieauguma, tomēr ir paredzēts, ka šīs atlaides stāsies spēkā tikai 2026. gadā. Savukārt Solidaritātes iemaksa 2025. gadā ir maksājama pilnā apjomā neatkarīgi no kredītportfeļa apjoma pieauguma laika periodā līdz 2025. gadam. Līdz ar to jaunais nodoklis visvairāk soda tās bankas, kas tieši pēdējos gados intensīvi palielinājušas savus kredītportfeļus.

Piemēram, no 2021. gada sākuma līdz 2024. gada beigām Signet Bank kredītportfelis būs palielinājies par vairāk nekā 50%, savukārt Industra Bank kredītportfelis par 150%!“Straujā kredītportfeļu audzēšana mums rezultējas arī straujākā procentu ienākumu pieaugumā. Šobrīd piedāvātā Likumprojekta redakcija nelielajām bankām radītu nesamērīgi lielāku nodokļu slogu, kas ir pretrunā ar valsts jau vairāk nekā divus gadus publiski pausto politiku – veicināt banku kreditēšanas apjomu pieaugumu,” komentē Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona nodaļa sadarbībā ar Signet Bank aicina uzņēmējus, investorus un citus interesentus piedalīties Zemgales biznesa forumā “Uzņēmumu ceļš uz kapitāla tirgu”, kas notiks 9. oktobrī, Jelgavā, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.

Foruma galvenais mērķis ir sniegt uzņēmējiem vērtīgu informāciju par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām, kas var būt nozīmīgs attīstības solis ceļā uz jaunu finansējumu un izaugsmi. Dalībnieki varēs uzklausīt nozares ekspertu prezentācijas, piedalīties diskusijās un iegūt padziļinātu izpratni par pašreizējo ekonomikas situāciju un tās nākotnes prognozēm.

“Latvijas uzņēmumi arvien vairāk sāk apzināties, ka kapitāla tirgus nav tikai lielo starptautisko uzņēmumu biznesa attīstības privilēģija, bet reāla iespēja arī vietējo uzņēmumu biznesa izaugsmei. Piekļuve jauniem finansējuma avotiem un plašākai investoru bāzei var ievērojami palielināt uzņēmuma izaugsmes potenciālu. Piesaistot finansējumu kapitāla tirgū, uzņēmumi kļūst elastīgāki, uzlabo savu pārvaldību un palielina atpazīstamību, kas veicina to konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Latvijas uzņēmumiem kapitāla tirgus var spēlēt izšķirošu lomu tālākas biznesa izaugsmes nodrošināšanai!”, stāsta Kristiāna Janvare, Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja un kapitāla tirgus eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Jānis Goldbergs,26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts uzņēmumi kapitāla tirgū – kas, kā un kāpēc

Jānis Goldbergs,01.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FinTech Latvija Asociācija (FLA) ir noslēgusi sadarbības līgumu ar AS Magnetiq Bank, kas fokusējas FinTech uzņēmumu apkalpošanā, piedāvājot bankas infrastruktūru biznesa attīstībai.

Šī ir pirmā šāda veida vienošanās, ko FinTech nozari pārstāvoša organizācija noslēgusi ar Latvijas komercbanku.

Magnetiq Bank pievienošanās FLA ir nozīmīgs solis bankas izaugsmē un apstiprina interesi un vēlmi sadarboties ar FinTech uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.

Banka piedāvās asociācijas biedriem bankas pakalpojumu arhitektūru, ļaujot tiem uzsākt un attīstīt savu biznesu “zem viena jumta”, ietaupot laiku un resursus.

Tīna Lūse, FinTech Latvija Asociācijas vadītāja: “FinTech apkalpošanu orientētas bankas ir ļoti svarīgs posms, lai veicinātu jaunu un inovatīvu finanšu pakalpojumu attīstīšanos un līdz ar to arvien lielāku sabiedrības finansiālo iekļautību un arī finanšu pratību.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Rīgā notiks lielākais kapitāla tirgus pasākums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference, fokusā tirgus izaugsme

Db.lv,25.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, 7. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau trešo gadu pēc kārtas notiks Baltijā lielākais kapitāla tirgus pasākums – Baltic Capital Markets Conference, kas turpinās aktualizēt Baltijas kapitāla tirgus nozīmi un attīstības perspektīvas.

Konferencē piedalīsies nacionālie un starptautiskie politikas veidotāji, finanšu institūciju pārstāvji, vietējie uzņēmēji un investīciju eksperti, lai diskutētu par aktualitātēm Baltijas un Eiropas kapitāla tirgos, investīciju klimatu un to nozīmi ekonomiskajā izaugsmē.

Konference norisināsies piecos paneļdiskusiju blokos, kas aktualizēs dažādas tēmas un jautājumus, piemēram, vai nenoteiktības apstākļos uzņēmumiem ir prātīgi veikt IPO, vai privātpersonas kļūst par jaunajiem institucionālajiem investoriem, kā kapitāla tirgus var palīdzēt atraisīt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izaugsmes potenciālu un ekspertu viedoklis jeb skats no malas par Baltijas kapitāla tirgu vietējā un globālā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija (LBAA) noslēgusi sadarbības līgumu ar AS Magnetiq Bank, kas kļuvusi par organizācijas oficiālo banku sektora partneri. Šī ir pirmā šāda veida vienošanās, ko blokķēdes nozari pārstāvošā organizācija noslēgusi ar kādu no Latvijas komercbankām.

Sadarbības rezultātā Latvijas kriptoaktīvu un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem būs iespējams saņemt konsultācijas un atbalsta pakalpojumus. Gan LBAA biedriem, gan citiem interesentiem būs pieejamas bankas ekspertu konsultācijas par finanšu tehnoloģiju un kriptoaktīvu pārvaldību. AS Magnetiq Bank piedāvā bankas infrastruktūru un tehnisko atbalstu, kas ļaus uzņēmumiem pieslēgt dažādus maksājumu risinājumus. Abu pušu vienošanās noslēgta uz vienu gadu.

"Šī sadarbība ar LBAA ir nozīmīgs solis pretim mūsu mērķim veicināt inovācijas Latvijas finanšu sektorā. Esam lepni kļūt par pirmo komercbanku Latvijā, kas sadarbojas ar blokķēdes nozari pārstāvošu organizāciju, un esam pārliecināti, ka kopīgās pūles veicinās jaunu, efektīvu finanšu risinājumu attīstību”, skaidro Antons Kononovs, AS Magnetiq Bank valdes priekšsēdētāja p.i..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstas kredītu likmes, ne vienmēr pieejami banku pakalpojumi – tās ir tikai dažas no problēmām, kurām uzņēmēji kopā ar finanšu institūciju pārstāvjiem mēģina rast risinājumus.

Par finanšu pieejamību un citām problēmām uzņēmēji diskutēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales Biznesa forumā “Uzņēmumu ceļš uz kapitāla tirgu”.

“Lai gan par grūtībām ar finanšu pieejamību runājam vairākus gadus, uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir maz pozitīvu pārmaiņu. Pievienotās procentu likmes ir nemainīgi augstas un kombinācijā ar lielu mainīgo procentu likmju īpatsvaru atspoguļojās ļoti augstās kredītu procentu likmēs. Eiropas Investīciju bankas aptauja liecina, ka finansiāli ierobežoto uzņēmumu īpatsvars Latvijā 2023. gadā bija tikai nedaudz zemāks nekā 2022. gadā un vairāk nekā divas reizes pārsniedz Igaunijas un Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Lai situāciju vērstu par labu, arī uzņēmumu kreditēšanas segmentā jāstiprina konkurence, cita starpā samazinot kredītu pārfinansēšanas izmaksas,” foruma atklāšanā problēmu iezīmēja LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai Baltijas akciju tirgus šobrīd ir peļņas gūšanas iespēja vērtību investoriem?

Edžus Ozoliņš,28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkls AS Grenardi Group (mātesuzņēmums GRENARDI un GIVEN veikaliem) šodien sāks obligāciju emisijas publisko piedāvājumu par kopējo summu 5 miljoniem eiro.

No šīs summas 4 miljoni tiks novirzīti esošo saistību refinansēšanai. Obligācijām noteikta fiksētā procentu likme 10%, un dzēšanas termiņš ir 2027. gada 30. augusts.

Obligāciju emisijas otrā laidiena piedāvājums tiek izteikts saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprināto 2024.gada 20. marta AS Grenardi Group obligāciju emisijas pamatprospektu 17 miljonu eiro apmērā un uzņēmuma valdes apstiprinātajiem obligāciju emisijas otrā laidiena galīgajiem noteikumiem. Jaunās obligāciju emisijas kopējais apjoms ļaus emitentam piesaistīt līdz 5 miljoniem eiro, novirzot finansējumu esošo First North kotēto obligāciju refinansēšanai un uzņēmuma grupas turpmākai attīstībai un produktu klāsta palielināšanai. Iegādāties obligācijas varēs gan privātie, gan profesionālie investori Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Parakstīšanās periods sāksies 14. augustā un noslēgsies 27. augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Bankas saskaņojuma saņemšanas AS Magnetiq Bank valdes sastāvā darbu uzsāk jauni valdes locekļi Sandra Rituma, Edgars Valmers un Maksims Leščinskis.

Sandras Ritumas pārraudzībā būs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas joma (NILLTPFN), sankciju risku pārvaldības, darbības atbilstības un e-komercijas risku jomas. S. Rituma ir pieredzējusi atbilstības eksperte ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi NILLTPFN un atbilstības jomā gan banku, gan FinTech sektoros. Pēdējos divus gadus strādājusi uzņēmumā “Pyypl” Apvienotajos Arābu Emirātos, vadot Atbilstības un NILLTPFN uzraudzības komandu vairākās valstīs. No 2019. gada līdz 2023. gadam pildīja NILLTPFN jomas vadītājas pienākumus “Mintos AS”. S. Rituma ieguvusi profesionālā maģistra grādu finanšu vadībā Banku augstskolā un absolvējusi Executive MBA programmu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Pastāvīgi pilnveidojot savas zināšanas, 2018. gadā S. Rituma ieguvusi CAMS (Certified Anti-Money Laundering Specialist) sertifikātu un 2022. gadā projektu vadīšanas sertifikātu PRINCE2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Arī otrajā Grenardi Group obligāciju laidienā pieprasījums būtiski pārsniedz piedāvājumu

Db.lv,28.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas vadošais un strauji augošais juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkls AS Grenardi Group, kas pārvalda GRENARDI un GIVEN veikalus, veiksmīgi noslēdzis otro laidienu publiskās obligāciju programmas ietvaros, piesaistot 5 miljonus EUR.

Kopējais pieprasījums pēc obligācijām sasniedza 7.85 miljonus EUR, pārsniedzot sākotnēji piedāvāto 5 miljonu EUR apmēru otrā laidiena ietvaros par 57%. Piedāvājums piesaistīja vairāk nekā 590 investorus, no kuriem 86% bija no Latvijas, 11% no Igaunijas, un 3% no Lietuvas.

Ainārs Sprinģis, AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors: "Esam ļoti apmierināti ar veiksmīgi noslēgto otro obligāciju emisiju programmas ietvaros, kas piesaistīja būtisku investoru interesi. Šis rezultāts ne tikai apliecina tirgus uzticību AS Grenardi Group, bet arī sniedz mums spēcīgu stimulu turpināt mūsu stratēģisko attīstību. Esam pateicīgi mūsu esošajiem investoriem par uzticību un lēmumu turpināt ieguldījumus – viņu atbalsts ir būtisks šī panākuma elements. Jāuzsver, ka abas obligāciju emisijas īsā laika posmā ir noslēgušās ar lieliskiem rezultātiem, kas vēl vairāk apliecina mūsu pozīcijas stiprināšanu. Piesaistītie līdzekļi ļaus mums refinansēt esošās saistības, paplašināt veikalu tīklu un diversificēt piedāvājumu. Mūsu mērķis ir stiprināt pozīcijas Baltijas tirgū, nodrošinot pievienoto vērtību gan mūsu klientiem, gan akcionāriem."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LPKS LATRAPS pašlaik aktīvi gatavojas pirmajam publiskajam obligāciju piedāvājumam 2024.gada 4. ceturksnī, kurā būs aicināti piedalīties Baltijas privātie un institucionālie investori.

Kooperatīva nodoms ir piesaistīt līdzekļus, lai īstenotu Austrumeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes ASNS Ingredient projektu Latvijā. Ražotnes būvniecība tiks uzsākta jau šī gada nogalē.

"LATRAPS stabilas izaugsmes pamatā ir pastāvīgs kooperatīva biedru un klientu skaita pieaugums, eksporta attīstība un inovācijas lauksaimniecības nozarē. Lauksaimniecība vienmēr ir bijusi Baltijas durvis uz pasauli, un mūsu mērķis ir turpināt veicināt reģiona lauksaimnieku izaugsmi un nodrošināt spēcīgu pārstāvību globālajos tirgos. Vienlaikus sevi piesakām jaunās attīstības nišās, kas fokusējas uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu," atklāj LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums Summus Capital piesaistījis 15 miljonus eiro, veicot privātu obligāciju emisiju ar fiksētu procenta likmi 9,5% apmērā un dzēšanas termiņu trīs gadi.

Kopējais pieprasījums pēc obligācijām sasniedza gandrīz 20 miljonus eiro, obligāciju piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 100 investori, un pieprasījums 1,3 reizes pārsniedza obligāciju piedāvājumu 15 miljonu eiro apmērā. Latvijas investori veidoja 75% no kopējā pieprasījuma, bet Igaunijas investori – 11 %.

Summus Capital jaunā obligāciju emisija ir guvusi būtiskus panākumus, piesaistot ievērojamu interesi gan no privāto, gan institucionālo investoru puses. Uzņēmums novērtē ieguvumus, ko sniedz tā klātbūtne kapitāla tirgos un plaša un daudzveidīga investoru bāze. Jaunā obligāciju emisija 15 miljonu eiro apmērā tiks izmantota, lai refinansētu uzņēmuma esošās obligācijas desmit miljonu eiro apmērā un finansētu citus vispārējus uzņēmuma mērķus – galvenokārt jaunu investīciju īpašumu iegādi. Uzņēmums novērtē to esošo investoru uzticību, kuri piedalījās apmaiņas piedāvājumā. Kopumā gandrīz piecus miljonus eiro pieprasīja esošie investori, savukārt 14,8 miljonus eiro ieguldīja 68 jauni investori,” saka Āvo Kopels, Summus Capital valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieprasījums pēc Eleving Group akcijām 1,2 reizes pārsniedzis bāzes piedāvājumu IPO ietvaros

Db.lv,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālie un privātie investori no Baltijas valstīm un Eiropas izrādīja lielu interesi par Eleving Group sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO): kopumā 4515 investori parakstījās uz uzņēmuma akcijām par kopējo summu 33 miljoni eiro, piedāvājuma bāzes apjomam tiekot pārsniegtam 1,2 reizes. Šis ir kļuvis par vēsturiski lielāko IPO Latvijā.

Eleving Group novēroja augstu pieprasījumu gan no privāto, gan institucionālo investoru puses. Institucionālie investori, tostarp fondi un privātā kapitāla pārvaldnieki no Baltijas un Rietumeiropas, veidoja 72% no kopējā emitēto akciju skaita.

IPO ietvaros uzņēmums piesaistīja 4466 privātos investorus, kas veidoja 28% no kopējā emitēto akciju skaita. Mērot pēc privāto investoru pieprasījuma apjoma Baltijas valstīs, aktīvākie bija investori no Igaunijas ar 52%, kam sekoja investori no Latvijas ar 36% un investori no Lietuvas ar 12% no kopējā pieprasījuma pēc akcijām. Vidējais privāto investoru vienas investīcijas apjoms bija 1994 eiro. Konsultējoties ar AS LHV Pank, uzņēmums ir noteicis galīgo piedāvājuma cenu 1,70 eiro apmērā par vienu akciju. Rezultātā piedāvājuma apjoms tika noteikts 29 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs,15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group veiks IPO Baltijā un Frankfurtē

Db.lv,11.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eleving Group sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) rezultātā akcijas plānots kotēt Nasdaq Riga Baltijas oficiālajā sarakstā un Frankfurtes biržas regulētajā tirgū.

Plānotais IPO galvenokārt sastāvēs no Eleving Group jaunās emisijas parasto akciju piedāvājuma un potenciāli arī esošo akciju piedāvājuma, ja jauno emisijas akciju pieprasījums pārsniegs piedāvājumu.

Akcijas būs pieejamas privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Vācijā publiskā piedāvājuma ceļā un privātā piedāvājuma veidā kvalificētiem institucionālajiem investoriem Eiropā.

Eleving Group ir iecēlusi AS LHV Pank par galveno IPO organizētāju, savukārt Signet Bank AS, Auerbach Grayson & CO un M.M. Warburg & CO iecelti par emisijas līdzorganizētājiem. Pie IPO realizācijas strādās arī virkne pārdošanas aģentu no Eiropas un ASV, tikmēr Aalto Capital nodrošinās Eleving Group un tās akcionāru finanšu konsultēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka atbalsta solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām, lai finansētu drošības vajadzības, bet labāk to būtu saistīt ar kreditēšanu, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka finansējums drošībai būs nepieciešams ne tikai gadu, divus, piecus, bet tas būs nepieciešams ilgākam laikam, tādēļ vislabāk ir atrast risinājumu, kas ir paliekošs.

"Mūsuprāt, būtu ļoti labi banku solidaritātes maksājumu saistīt kopā ar kreditēšanas izaugsmi. Ja kreditēšanas temps ir pārāk zems, valsts iekasē šo virspeļņas nodokli, savukārt, ja bankas dara savu darbu labāk, kreditēšana ir aktīvāka un tas parādās arī straujākā ekonomikas izaugsmē, šis ieguvums ir paliekošs un valsts lielākus ienākumus iegūst no citiem nodokļiem. Tad vairs nav tā, ka šogad var izņemt nodokli, bet nākamgad tur vairs nekā nav. Ja ekonomika ir augoša, tā spēj ģenerēt lielākus nodokļu ieņēmumus, un tas ir paliekošs efekts. Tas būtu labāks risinājums," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup 25. septembrī uzsāka 15 miljonu eiro obligāciju kotēšanu biržas Nasdaq Riga Baltijas regulētā tirgus korporatīvo vērtspapīru sarakstā.

Uzņēmums publiskā piedāvājuma laikā veiksmīgi pabeidzis šo obligāciju emisiju, kopējam pieprasījumam pārsniedzot emisijas apjomu par gandrīz 50%. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 100 eiro, un to dzēšanas termiņš ir četri gadi ar fiksētu procentu likmi 10% gadā un ikmēneša procentu izmaksu.

"Esmu priecīgs par augsto pieprasījumu pēc DelfinGroup obligācijām, kas veidoja 148% no piedāvājuma. Tas ir 2,700 Baltijas investoru uzticības apliecinājums DelfinGroup uzņēmuma darbības stratēģijai un biznesa modelim, kuru mēs ļoti novērtējam. Šodien sākas šo obligāciju kotēšana Nasdaq Riga Baltijas regulētā tirgus korporatīvo vērtspapīru sarakstā, tādejādi sniedzot iespēju tiem investoriem, kuri vēlas palielināt savas pozīcijas, to izdarīt otrreizējā tirgū. Vēlos pieminēt, ka biržā iespējams iegādāties ne tikai mūsu obligācijas, kuras sniedz stabilu un augstu investīciju atdevi, bet arī akcijas, kuru dividenžu ienesīgums, pamatojoties uz akciju cenu 24. septembrī un ieskaitot 1. oktobrī plānotās dividendes, pēdējo 12 mēnešu laikā ir 8%," uzsver DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru