Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.
Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.
Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?
Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.
Agnese Ozolkāja:- Jūsu minētais ir piemērs tam, ka publiskais sektors var piesaistīt finanšu resursus, lai īstenotu attīstības projektus, turklāt pieprasījums pēc šīm obligācijām būtiski pārsniedzis piedāvājumu - šī pieredze varētu būt ļoti noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām. Uzņēmumi ir raduši dalīties ar citiem savos panākumos un veiksmēs, tomēr būtiski ir arī dalīties ar pieredzi, lai varētu to izvērtēt no skatupunkta – ko darīt citādi? Manuprāt, tieši tās būtu vērtīgākās mācības – informācija, kura nereti netiek atklāta. Ja zinātu jau iepriekš iespējamos izaicinājumus, tas ļautu citiem uzņēmumiem pilnveidoties un vienkāršot procesus, izmantojot optimālākos risinājumus.
Māris Ozoliņš:- Protams, šāda pieredze ir noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām. Pēc būtības nav lielas atšķirības, kurš ir kapitālsabiedrības īpašnieks, jo obligāciju emisijai ir standarta prasības, kas jāizpilda visiem emitentiem. Turklāt gatavošanās obligāciju emisijai ietver daudzus elementus, kas ir līdzīgi kotācijai biržā, tāpēc šādam nolūkam pieredze ir noderīga.
Vai jūsu pārstāvētajiem uzņēmumiem ir kapitāla nepieciešamība? Kā to esat risinājuši līdz šim?
Agnese Ozolkāja:- Uzņēmums nevar attīstīties, ja nav investīciju. Līdz šim fokusējāmies izmantot pieejamos Eiropas atbalsta mehānismus, tā paplašinot pakalpojumu pieejamību, bet papildus tam tika uzsākti lielāki projekti, kuru realizācija dotu iespējas ietaupīt resursus nākotnē. Pēdējos divos gados Rīgas ūdens investīciju piesaiste bijusi lielāka. Jāatzīst, ka investīciju apjomus līdz šim ietekmēja vairāki faktori - piegāžu ķēžu kavējumi, speciālistu trūkums tirgū, būvniecības nozares reputācija un kapacitāte, arī pašu uzņēmumu piesardzība attiecībā uz aizņemšanos. Neskatoties uz to, Rīgas ūdens ilgtermiņa stratēģija līdz 2040. gadam paredz investīcijas vairāk nekā 500 miljonu eiro vērtībā, lai sekmētu uzņēmuma izaugsmi un nodrošinātu Eiropas Savienības nozarei izvirzīto prasību ieviešanu. Līdz šim par finansējuma avotu izmantojām aizņēmumus no kredītiestādēm un paša uzņēmuma konkrētā gada finanšu plūsmu, tāpat pēdējo 20 gadu laikā kopš Latvijas iestāšanās ES esam investējuši 106 miljonus eiro Eiropas fondu līdzekļu.
Māris Ozoliņš:- Šobrīd Rīgas namu pārvaldniekam kapitāla pietiekamība ir laba, un īstermiņā mums nav nepieciešamības pēc papildu līdzekļu piesaistes. Tomēr, izstrādājot nākamā termiņa stratēģiju, plānojam veikt intensīvas investīcijas uzņēmuma modernizācijā, jaunu pakalpojumu izstrādē un energoefektivitātes, kā arī mājokļu kvalitātes uzlabošanas sekmēšanā. Šim nolūkam nākotnē būs nepieciešams piesaistīt papildu kapitālu. Pašlaik kā galvenos instrumentus izskatām bankas aizdevumu.
Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums līdz šim ir veiksmīgi nodrošinājis nepieciešamos finanšu resursus, lai realizētu savus stratēģiskos mērķus, attīstības projektus un infrastruktūras modernizāciju. Uzņēmums lielāko daļu investīciju ir finansējis no paša līdzekļiem, kā arī piesaistot banku finansējumu un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus ilgtspējīgu projektu realizēšanai. Kapitāla nepieciešamība ir rūpīgi plānota, un uzņēmuma finanšu stabilitāte ir bijusi viens no galvenajiem faktoriem, lai nodrošinātu nepārtrauktu siltumapgādi Rīgas iedzīvotājiem. Līdz šim izmantotās finansēšanas metodes ir nodrošinājušas stabilu naudas plūsmu un iespēju īstenot projektus, kas uzlabo uzņēmuma efektivitāti un vides ilgtspēju. Arī nākotnē uzņēmumam būs nepieciešams piesaistīt finansējumu.
Kādas ir jūsu nākotnes attīstības ieceres? Pašvaldību kapitālsabiedrībām ir iespējas piesaistīt ES fondu līdzekļus, banku aizdevumus – vai obligācijas kā aizņēmuma iespēja vispār tiek izskatītas?
Māris Ozoliņš:- Tiešā veidā ES fondu līdzekļus Rīgas namu pārvaldnieks var piesaistīt tikai nelielā apjomā, piemēram, atsevišķiem digitalizācijas projektiem. Apjomīgāk ES fondus izmanto mūsu klienti, dzīvojamo namu kopības, lai īstenotu ēku energoefektivitātes un renovācijas projektus. Rīgas namu pārvaldnieks sniedz klientiem atbalstu Altum administrēto ES fondu piesaistē. Savukārt savām vajadzībām mums šobrīd pietiek pašu līdzekļu, un kā ilgtermiņa instrumentu izskatām akciju kotāciju biržā.
Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltuma nākotnes attīstības plāni ir cieši saistīti ar uzņēmuma stratēģisko mērķi — nodrošināt stabilu, ilgtspējīgu un videi draudzīgu siltumapgādi Rīgas iedzīvotājiem. Lielākā uzmanība tiek pievērsta energoefektivitātes uzlabošanai, siltumtīklu modernizācijai un atjaunojamo energoresursu izmantošanas paplašināšanai siltumenerģijas ražošanā. Mūsu galvenais mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot Rīgas siltumapgādes sistēmas efektivitāti. Ņemot vērā plānoto investīciju apjomu un finansējuma nepieciešamību, uzņēmums plāno izmantot gan Eiropas Savienības fondu līdzekļus, gan arī aizņemto kapitālu banku aizņēmumu un aizņēmumu no starptautiskajām finanšu institūcijām formātā, kā arī tiek apsvērta iespēja piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū. Apzināmies, ka, lai piesaistītu finansējumu kapitāla tirgū, mums ir jāveic vairāki uzdevumi attiecībā uz publicējamo informāciju, atskaišu sagatavošanu u.tml., lai finansējuma piesaiste kapitāla tirgū būtu iespējama un izdevīga. Obligācijas kā finansēšanas instruments ir iespēja, kas tiek apsvērta. Taču šāda iespēja tiktu rūpīgi izvērtēta, ņemot vērā projekta apjomu, finanšu tirgus situāciju un uzņēmuma vajadzības. Līdz šim izmantotie finansēšanas veidi ir nodrošinājuši uzņēmuma stabilitāti, tomēr esam atvērti dažādām finansēšanas iespējām, kas varētu veicināt ilgtspējīgu attīstību. Uzņēmums turpinās meklēt efektīvākos finansēšanas risinājumus, lai veiksmīgi īstenotu gan vidēja, gan ilgtermiņa attīstības mērķus, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti un optimizējot resursu izmantošanu.
Agnese Ozolkāja:- Esošās ūdenssaimniecības tīkla infrastruktūras atjaunošanai piesaistīt ES fondu līdzekļus vairs nav iespējams. Ir tikai programmas, kas attiecas uz energoefektivitāti, digitalizāciju, dūņu apsaimniekošanu. Investīciju plāns tiek gatavots ilgtermiņā, vienlaicīgi vērtējot, lai uzņēmumu saistību slogs būtu sabalansēts. Rīgas ūdens skatās obligāciju virzienā ar mērķi diversificēt pieejamos finanšu resursus. Obligācijas var būt piemērots instruments lielāku un ilgtermiņa investīciju veikšanai, īpaši gadījumos, kad nepieciešams piesaistīt ievērojamu kapitāla apjomu.
Jau no esošās pieredzes zināms, ka ieiešana kapitāla tirgū un biržas prasības uzliek papildu prasības vadībai un nedaudz orientē pārvaldību. No zināmiem piemēriem – vai būtu gatavi šādām izmaiņām, lielākai caurskatāmībai un atklātībai, stingrākām terminētām atskaitēm un striktākai plānošanai?
Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums pilnībā apzinās, ka ieiešana kapitāla tirgū un atbilstība biržas prasībām nozīmē papildu saistības un pārvaldības pielāgošanu. Tas prasītu augstāku pārvaldības caurskatāmību, stingrākas prasības finanšu atskaišu sagatavošanai, kā arī pastiprinātu plānošanu un stratēģisko uzraudzību. No zināmiem piemēriem valsts un privātajā sektorā redzam, ka šīs izmaiņas ne tikai palielina caurspīdību un atbildību, bet arī veicina augstāku efektivitāti uzņēmuma darbībā. Mēs esam atvērti šādām izmaiņām un gatavi pielāgoties stingrākiem pārvaldības un atskaišu standartiem un esam jau ceļā uz tām. Tas nozīmētu, ka būtu nepieciešams pārskatīt iekšējās pārvaldības procesus, uzlabot atskaišu un plānošanas sistēmas, kā arī nodrošināt efektīvāku komunikāciju ar investoriem. Šāds solis būtu rūpīgi izvērtējams, un mēs apzināmies, ka tas prasa ilgtermiņa apņemšanos un vadības elastību, lai nodrošinātu veiksmīgu pielāgošanos kapitāla tirgus prasībām. Tomēr redzam arī ieguvumus — lielāka caurskatāmība un atklātība varētu ne tikai uzlabot uzņēmuma reputāciju, bet arī stiprināt uzticību no mūsu klientu, partneru un sabiedrības puses, kā arī nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu attīstību nākotnē.
Agnese Ozolkāja:- Apzināmies, ka ieiešana kapitāla tirgū un biržas prasības uzliek noteiktus uzdevumus, kas palielina uzņēmuma darbību caurskatāmību, atklātību un pieprasa papildu atskaites. Jau iepriekšējā periodā esam aktīvi strādājuši pie pārvaldības sistēmu pilnveidošanas, pēdējos trīs gadus publiskojam savus ilgtspējas pārskatus, esam pievērsuši arī pastiprinātu uzmanību informācijas atklātībai. Esam saņēmuši atzinīgu vērtējumu gan no finanšu partneriem, starptautiskās kredītreitinga aģentūras, gan no uzraugošajām institūcijām. Rīgas ūdens ir saņēmis balvas korporatīvās pārvaldības jomā, tāpat finanšu dati un plāni tiek publicēti uzņēmuma mājaslapā. Uzskatām, ka šādu standartu ievērošana var veicināt gan uzņēmuma efektivitāti, gan uzticamību iesaistīto pušu skatījumā. Iespējams, ka pagaidām līdz galam neapzināmies administratīvo slogu, tomēr redzu to kā ieguvumu, nevis apgrūtinājumu, jo uzņēmuma darbība ir vērsta uz to, lai nodrošinātu kritiski svarīgu funkciju Rīgas iedzīvotājiem, un jau šobrīd darbojamies pēc principa, ka visai informācijai jābūt pēc iespējas atklātāk pieejamai.
Māris Ozoliņš:- Rīgas namu pārvaldnieka vidējā termiņa stratēģija paredz, ka 2026. gadā mums jābūt gataviem privātā kapitāla piesaistei. Tādējādi jau kopš stratēģijas pieņemšanas brīža esam šim solim mērķtiecīgi gatavojušies. Uzņēmums kopš 2022.gada piedalās Ilgtspējas indeksā, kura ietvaros atbilstoši starptautiski atzītai metodoloģijai tiek vērtēta uzņēmuma ilgtspēja un korporatīvās atbildības līmenis. 2023. gadā ieguvām augsto zelta kategorijas novērtējumu, savukārt 2022. gadā piedalījāmies Latvijas Bankas organizētajā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas organizētajā atbalsta mehānismā Vērtspapīru smilškaste potenciālajiem emitentiem, kas palīdzēja identificēt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, lai kotētos biržā – šobrīd aktīvi strādājam pie šiem uzlabojumiem. Uzņēmuma grāmatvedība ir organizēta atbilstoši starptautiskās grāmatvedības standartiem, uzņēmumā ir ieviesta laba korporatīvā pārvaldība, par ko liecina 2023. gadā saņemtā Latvijas Bankas Ilgtspējīgas pārvaldības balva nomināciju kategorijā Padomes stratēģiskā iesaiste. Pavisam nesen auditors PWC izstrādāja Rīgas namu pārvaldnieka finansēšanas stratēģiju, kas ietver ceļa karti un turpmākos soļus veiksmīgai privātā kapitāla piesaistei 2026. gadā. Tādējādi uzskatām, ka uzņēmums nākamā gada laikā būs gatavs ieiet kapitāla tirgū atbilstoši biržas prasībām.
Kādus riskus, jūsuprāt, pašvaldību kapitālsabiedrībām nes kapitāla tirgus iespēju izmantošana? Kādi būtu galvenie ieguvumi, ja jūs izšķirtos par obligāciju emisiju?
Agnese Ozolkāja:- Galvenais ierobežojums, kāpēc pašvaldību kapitālsabiedrības neizvēlas izmantot šo iespēju, ir resursu izmaksu apmērs. Ikvienai kapitālsabiedrībai ir jāizmanto lētākie pieejamie resursi, un ir skaidrs, ka obligāciju emisija ir dārgāks resurss nekā zināmie klasiskie aizdevumi. Papildus pastāv risks, ka obligāciju cenas var mainīties atkarībā no tirgus noskaņojuma, turklāt, ja emisija nenotiek veiksmīgi, tas var ietekmēt reputāciju un sabiedrības uzticību. Rīgas ūdens ir veicis priekšdarbus, lai šos riskus mazinātu – ir saņemts potenciālajiem investoriem pievilcīgs ilgtermiņa kredītreitings A3, ir apzināta pieprasījuma esamība, ir veikta virkne priekšdarbu korporatīvās pārvaldības jomā – tas viss ļautu samazināt ne tikai riskus, bet arī obligācijas izmaksu apmēru. Galvenais ieguvums ir spēja nodrošināt ilgtermiņa investīciju plānu – piesaistīt lielākus finanšu līdzekļus un nebūt atkarīgiem no viena vai pāris finansētājiem. Šodienas neveiktās investīcijas rīt izmaksās dārgāk!
Māris Ozoliņš:- Galvenie riski, emitējot obligācijas, ir saistīti ar to, ka šis instruments pēc būtības ir aizņēmums, kas būs jāatdod vai jāspēj refinansēt, turklāt ar samērā augstu likmi, tāpēc investīciju projektiem jābūt ar augstu atdevi. Savukārt akciju kotācija biržā sākotnēji ir dārgāka, toties piesaistītā nauda paliek uzņēmumā tā attīstībai. Galvenie ieguvumi, izšķiroties par obligāciju emisiju, ir nostiprināts uzņēmuma prestižs, jo, lai kvalificētos emisijai, uzņēmumam atbilstoši biržas prasībām ir jābūt labi sakārtotam, caurspīdīgam, jāsniedz regulāri vadības ziņojumi par uzņēmumā notiekošo un pieņemtajiem lēmumiem, jāatklāj visa informācija attiecībā uz uzņēmuma sniegumu un izaicinājumiem, to potenciālo ietekmi uz uzņēmuma darbību un saredzamajiem riskiem, kas var interesēt ne tikai potenciālos investorus, bet arī pārējo sabiedrību, tādējādi nodrošinot sabiedrības uzticību. Līdzīgi ieguvumi ir arī no akciju kotācijas biržā.
Ilvars Pētersons:- Galvenie riski, pirmkārt, ir papildu saistības un pārvaldības slogs. Ienākšana kapitāla tirgū uzliek jaunas prasības, kas saistītas ar stingrākiem finanšu atskaišu termiņiem, regulāru plānošanu un vadības pārskatāmību. Otrkārt, risku sadaļā runa ir par tirgus svārstībām, kas var ietekmēt obligāciju izdošanas un atmaksāšanas nosacījumus, procentu likmes un kopējās aizņēmumu izmaksas. Tā rezultātā uzņēmums var kļūt jutīgāks pret globālajiem ekonomiskajiem procesiem. Treškārt, nozīmīgs ir uzticamības un reputācijas risks. Ja uzņēmums nespēj izpildīt investoru un tirgus regulatoru prasības vai ja finanšu rādītāji pasliktinās, tas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma reputāciju, kā arī tā spēju turpmāk piesaistīt finansējumu. Turklāt obligāciju emisija paredz fiksētas saistības ilgtermiņā, kas var ierobežot uzņēmuma elastību finanšu pārvaldībā un investīciju plānošanā. Pie nozīmīgākajiem ieguvumiem obligāciju gadījumā jāmin ilgtermiņa finansējums. Obligāciju emisija ļauj piesaistīt ilgtermiņa finansējumu lieliem attīstības un modernizācijas projektiem, kas veicina uzņēmuma ilgtspējīgu izaugsmi un infrastruktūras uzlabošanu. Obligācijas piedāvā alternatīvu finansēšanas veidu, samazinot atkarību no tradicionālajiem banku aizdevumiem un ES fondu līdzekļiem. Tas veicina uzņēmuma finanšu bāzes stiprināšanu un nodrošina lielāku elastību finanšu resursu piesaistē. Proti, tiek veikta parādu portfeļa diversifikācija. Neapšaubāmi līdz ar ienākšanu kapitāla tirgū uzņēmums nodrošina lielāku caurspīdību un spēju darboties stingru uzraudzības prasību ietvaros, kas var uzlabot uzticamību gan klientu, gan investoru acīs. Labos tirgus apstākļos obligāciju emisija var piedāvāt izdevīgākus finansēšanas nosacījumus nekā banku aizdevumi, jo īpaši gadījumos, kad procentu likmes kapitāla tirgū ir zemākas. Obligāciju emisija ir stratēģiski svarīgs solis, kas var sniegt ievērojamus ieguvumus, bet vienlaikus prasa rūpīgu riska pārvaldību un pārskatāmu plānošanu. Mēs rūpīgi izvērtētu gan riskus, gan ieguvumus pirms šāda lēmuma pieņemšanas, lai nodrošinātu uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību un finanšu stabilitāti.
Vai Rīgas dome kā pašvaldības kapitālsabiedrību īpašnieks ir paudusi savu nostāju par dalību kapitāla tirgū, un kāda tā ir, ja zināma?
Ilvars Pētersons:- Ir apstiprināta Rīgas Siltuma vidēja termiņa stratēģija 2024. – 2030.gadam, kuras ietvaros tiek arī apsvērta iespēja piesaistīt finansējumu kapitāla tirgos, ja tas būtu ekonomiski pamatoti.
Agnese Ozolkāja:- Piedaloties kapitālsabiedrību īpašnieku sanāksmēs, Rīgas dome kā īpašnieks ir uzdevis jautājumus, vai uzņēmumiem un sabiedrībai šāda rīcība būtu ieguvums. Lai gan konkrēti lēmumi attiecībā uz Rīgas ūdeni nav pieņemti, ir saņemts atbalsts veikt visus nepieciešamos priekšdarbus obligāciju emisijai.
Māris Ozoliņš:- Rīgas namu pārvaldnieka vidējā termiņa stratēģijā 2022.-2026. gadam, par ko minēju iepriekš, ir skaidri norādīts, ka uzņēmumam 2026. gadā ir jābūt gatavam privātā kapitāla piesaistei. Šo stratēģiju ir apstiprinājusi Rīgas dome.
Ja obligācijas daudziem Latvijas valsts uzņēmumiem jau ir ierasts finanšu instruments, tad ar valsts kompāniju akciju kotēšanu biržā mums tik raiti neiet, salīdzinot mūs ar kaimiņvalstīm. Vai saredzat jūsu vadīto uzņēmumu, kotējoties biržā tuvākā vai tālākā nākotnē?
Māris Ozoliņš: - Uzsvēršu, ka Rīgas namu pārvaldnieks mērķtiecīgi virzās tieši uz akciju kotāciju biržā 2026. gadā. Iespējams, būsim pirmais pašvaldības uzņēmums, kas veiks šo nozīmīgo soli, tāpēc atbildība ir ļoti liela un tam rūpīgi jāsagatavojas – un mēs būsim gatavi. Paredzēts, ka pašvaldība saglabās kontroli uzņēmumā, kotējot akcijas pakāpeniski un pa daļām. Galvenie ieguvumi: pirmkārt, mūsu klienti un darbinieki varēs kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem, ietekmēt tā darbību un saņemt labas dividendes; otrkārt, šī būs iespēja straujāk attīstīt uzņēmuma darbību un paātrināt ēku energoefektivitātes projektus, pateicoties piesaistītajiem līdzekļiem; treškārt, kotācija palīdzēs nostiprināt uzņēmuma prestižu, pateicoties tam, ka būs jāatbilst biržas standartiem.
Agnese Ozolkāja:- Veidojot ilgtermiņa stratēģiju, Rīgas ūdens skatījās arī uz piemēriem Baltijas valstu ūdenssaimniecību nozarē. Atsaucoties uz Tallinas Vesi pieredzi - diemžēl šis nav piemērs, kuram mēs būtu gatavi sekot. Rīgas ūdens mērķis ir ieguldīt uzņēmumā. Tomēr, ja uzņēmumam ir skaidri zināms mērķis, ierobežotas finansiālas iespējas uzņēmuma vai akcionāru līmenī un vienlaicīgi tas spēj demonstrēt stabilu izaugsmi, tad kotēšana biržā varētu arī notikt. Taču Rīgas ūdens vidējā termiņā neizskata šādu finanšu instrumentu, jo arī ar esošo finanšu kapacitāti spējam nodrošināt attīstību.
Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums apsver iespēju finansējuma iegūšanai kapitāla tirgū obligāciju emisijas veidā, tomēr šobrīd netiek izskatīts scenārijs par AS Rīgas Siltums akciju kotēšanu biržā.
#1/3
SIA Rīgas ūdens valdes locekle Agnese Ozolkāja
#2/3
AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons
#3/3
SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš
