Bankas

Kas notiks, ja, gaidot kreditēšanu, bankas apliek ar nodokļiem?

Jānis Goldbergs,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Kreditēšanu neveicina, mazinot kredītlīdzekļu apjomu

Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs:

Finanšu nozares asociācijas izpratnē likumprojektam ir divi mērķi – stiprināt Latvijas aizsardzību un veicināt kreditēšanu. Mēs nešaubīgi atbalstām nepieciešamību stiprināt valsts aizsardzību un uzskatām, ka tā ir pareiza un objektīvi pamatota 2025. gada budžeta prioritāte, taču vienlaikus mēs vēlētos redzēt lielāku caurspīdību par to, kā līdzekļi tiks izmantoti. Kas attiecas uz kreditēšanas veicināšanu, šis nodoklis, visticamāk, nesasniegs savu mērķi, jo nodokļu celšana kā tāda nevar veicināt banku darbību un iestrādātā atlaižu sistēma var drīzāk veicināt riskantu kredītu izsniegšanu. Finanšu nozares skatījumā banku virspeļņas nodokļa ieviešana nav notikusi caurspīdīgi, un saturiski šis nodoklis ir nesamērīgs. Budžeta problēmas nevar risināt uz vienas nozares rēķina, kā arī – nav pārliecības, ka šo nodokli atcels pēc trīs gadiem, jo pēc mūsu pieredzes nekas nav pastāvīgāks kā pagaidu risinājums. Atcerēsimies, ka finanšu stabilitātes nodeva, ko ieviesa 2010. gadā kā pagaidu risinājumu, joprojām ir spēkā.

Plānots, ka katru gadu virspeļņas nodoklī iekasēs apmēram 90 miljonus eiro. Pieņemot, ka banku sistēmas pelnītspēja saglabāsies 2023. gada līmenī un bankas nesaņems likumprojektā paredzētās atlaides, banku peļņa saruks par vismaz 14%.Banku virspeļņas nodokļa atlaižu mehānisms teorētiski cenšas panākt kreditēšanas veicināšanu. Taču, lai noteikto atlaidi pilnībā sasniegtu, kreditēšana jāaudzē vismaz par 12% gadā, kas ir saistīts ar ievērojamu risku. Banku vēlme uzņemties papildu risku ir atkarīga ne tikai no pašu banku politikas, bet arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) novērtējuma, jo tieši ECB uzrauga četras lielākās Latvijas bankas. ECB viedoklis par likumprojektu nav zināms. Starptautiskais Valūtas fonds šī gada augustā publicētajā Latvijas ekonomikas izvērtējumā ir atzinis, ka virspeļņas nodoklis nav atbalstāms, taču šis padoms nav sadzirdēts.

Regulējums, kas veicina mehānisku kreditēšanas pieaugumu neatkarīgi no riskiem, ir fundamentāli nepareizs un potenciāli izaicinošs finanšu stabilitātei. Nodokļa ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas atspoguļosies Latvijas ekonomikas vājākā konkurētspējā, it īpaši, ja nodoklis paliks spēkā ilgāk nekā trīs gadus. Pieredze rāda, ka investoriem pievilcīgas ir tās valstis, kur ir skaidra uzņēmējdarbības politika, pārredzama ilgtermiņa nodokļu politika un stabila sadarbība starp valsts un privāto sektoru. Banku virspeļņas nodokļa ieviešana signalizēs neprognozējamību investīciju vidē un var atturēt potenciālos investorus un tādējādi bremzēt ekonomisko izaugsmi. Atkarībā no tā, kā bankas reaģēs uz nodokļa ieviešanu individuāli, pastāv risks, ka aizņēmējiem būs jārēķinās ar augstākām procentu likmēm.Finanšu nozare aicina lēmumu pieņēmējus raudzīties ilgtermiņā un apzināties, cik svarīga ir pārdomāta lēmumu pieņemšana Latvijas konkurētspējai un ekonomikas attīstībai.

Latvijas problēma ir kapitāla trūkums

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs:

Likuma pamatojums – valsts aizsardzības budžeta palielināšana – ir neapšaubāmi ārkārtīgi svarīgs mērķis, taču pieeja, kas paredz palielināt nodokļu slogu tikai bankām, raisa diskusijas. Ja valsts mērķis ir ilgtermiņa aizsardzības budžeta nodrošināšana, būtu svarīgi rast sabalansētu ilgtspējīgu finansējuma nodrošināšanas risinājumu, kas neapdraud finanšu institūciju izaugsmi un spēju sekmīgi darboties. Jau ar 2023. gadu bankām ieviesa uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) 20% apmērā no peļņas, un ar jauno likumprojektu nodokļu slogs 2025. gadā var sasniegt līdz pat 50% no banku peļņas. Nelielām bankām, kāda ir Signet Bank, šis būtu nesamērīgs slogs, kas radīs būtiskus ierobežojumus kreditēšanas apjomu palielināšanai. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai likumprojektā tiktu paredzētas solidaritātes iemaksu atlaides tām bankām, kas palielina kreditēšanas apjomus un strauji audzē kredītportfeļus. Tas būtu saskaņots ar valsts jau vairāk nekā divus gadus publiski pausto politiku – veicināt banku kreditēšanas apjomu pieaugumu.

Pozitīvi vērtējam, ka nelielo banku argumenti par labu nodokļa atlaides nepieciešamībai tika sadzirdēti un pašreizējā likumprojekta redakcijā ir atrunātas nodokļa atlaides tām bankām, kas audzē kredītportfeļus. Ja šī redakcija tiks apstiprināta, tad ietekme uz nelielo banku segmentu būs neitrāla vai pat pozitīva, jo banku sektorā tiks veicināta konkurence. Savukārt, ja šīs atlaides netiks apstiprinātas jau no 2025. gada, tad ietekme uz nozari būs graujoša gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, jo tādā gadījumā nodokļa ieviešana būtiski samazinās nelielo banku investīcijas attīstībā, kas ir kritiski svarīgas konkurētspējas palielināšanai tirgū. Pēdējā likumprojekta versija paredz nodokļa atlaides jau no 2025. gada, tas ir vērtējams pozitīvi, un Signet Bank atbalsta šo likumprojekta versiju. Gribu izteikt cerību, ka šī versija arī tiks apstiprināta un stāsies spēkā.

Būtu kļūdaini uzturēt šo solidaritātes iemaksu ilgstoši, un piekrītu Uldim Cērpam, ka neprognozētās uzņēmējdarbības vides izmaiņas traucē investīciju piesaistīšanai un uzņēmējdarbības attīstībai. Nelielās bankas, tādas kā Signet Bank, ir ļoti atkarīgas no investīciju klimata Latvijā, un mēs vēlamies, lai nodokļu likumdošana ir stabila un prognozējama. Tas attiecas ne tikai uz banku sektora nodokļiem, bet arī uz nodokļiem uz kapitālu. Kapitāla trūkums ir viena no akūtākajām Latvijas problēmām – ir skumji redzēt, ka vairākās nozarēs aktīvi ieiet Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji, kuru rīcībā ir ievērojami lielāks kapitāls nekā viņu Latvijas konkurentiem. Šajā sakarā man neliekas pareiza iecere palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokli uz ienākumiem no kapitāla no 20% uz 25,5%, jo tas bremzēs kapitāla tirgus attīstību un vietējo investoru investīciju potenciālu. Mums ir jāvirzās nevis uz pārdales ekonomikas modeli, bet jāveicina vietējā uzņēmējdarbība un kapitāla veidošanās, sevišķi apstākļos, kad Latvijā konstanti sarūk iedzīvotāju un investoru skaits.

Latvijas nodokļu neparedzamība ir slikts signāls uzņēmējiem un investoriem

Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā:

Saistībā ar šo likumprojektu saredzam diezgan daudz potenciālo risku un negatīvu seku, kas varētu kaitēt ne tikai nozarei, bet arī valsts attīstībai ilgtermiņā. Kopumā ekonomikas attīstībai būtu izdevīgāk, ja valsts nodokļu sistēma būtu paredzama un tiktu vienādi piemērota dažādām nozarēm, neradot nevienlīdzīgus šķēršļus kādas atsevišķas jomas uzņēmumiem. Nav saprotams, kādēļ vienai pelnošai uzņēmējdarbības nozarei tiek uzlikts pienākums segt tos tēriņus, ko valsts nespēj iekasēt, piemēram, efektīvas nodokļu administrācijas veidā. Lai gan virspeļņas nodoklis ir šķietami ātrs un viegls risinājums jau ieilgušajiem budžeta veidošanas izaicinājumiem Latvijā, tas nespēs nest ilgtermiņa stabilitāti un gaidītos uzlabojumus. Šāda nodokļa ieviešanai Latvijā kritiku izteicis arī Starptautiskais Valūtas fonds, tomēr valdība to turpina virzīt, rīkojoties pretēji starptautiskām rekomendācijām.

Ilgtermiņā šādas izmaiņas galvenokārt var apdraudēt tieši to, ko likumprojektā vēlas veicināt – kreditēšanas attīstību un ekonomisko attīstību Latvijā. Kreditēšana ir vitāli svarīga Latvijas tautsaimniecībai, tomēr esošā likuma redakcija neparedz jauno aizdevuma līgumu atbrīvošanu no solidaritātes iemaksas pretēji Lietuvas modelim, kas tiek norādīts kā likumprojekta izstrādes avots. Likuma pieņemšana esošajā versijā var mazināt banku vēlmi uzņemties lielāku un neproporcionālu riska apetīti, tādējādi nevis palielinot, bet pat samazinot kreditēšanas apjomu.

Tāpat likumprojekta izstrādē nav ņemta vērā ilgtermiņa ietekme no prasītā kreditēšanas apjoma pieauguma. Ja banku kredītportfelis pieaugtu par prasītajiem 10-12%, kas vēlami, lai neitralizētu solidaritātes iemaksas jeb sasniegtu pilnu atlaides apjomu (100%), tas potenciāli var pat rezultēties ekonomiskajā krīzē, īpaši, ja nodokļa termiņš tiek pagarināts. Tāpat piedāvātā atlaide nemaz nebūs sasniedzama lielākām bankām, lai gan tieši tās spēj kreditēt lielus uzņēmumus, jo mazākām bankām kapitāls to neļauj. Tas nozīmē, ka, lai arī ierosinātais nodokļa atlaižu mehānisma mērķis ir panākt kreditēšanas veicināšanu, pastāv iespēja, ka tieši lieliem uzņēmumiem, kas sniedz būtisku pienesumu ekonomikas attīstībā, kredīti varētu sadārdzināties.

Ir svarīgi ņemt vērā, ka šī pieeja budžeta iztrūkuma risināšanā ir bīstama, jo parāda Latvijas nodokļu sistēmas neparedzamību. Investoriem – vietējiem un ārvalstu – tas var radīt jautājumus par kopējo Latvijas nodokļu režīma uzticamību, tādējādi kopumā padarot mūsu valsti mazāk pievilcīgu investīcijām. Arī pašā finanšu sektorā šāda nodokļa ieviešana var atturēt no investīcijām un inovācijām – sākot mainīt nozares peļņas nodokli atkarībā no situācijas tirgū, tiek palielināta nenoteiktība.

Virspeļņas nodoklis jeb solidaritātes iemaksa esošā likumprojekta izpratnē nav loģisks un ilgtermiņā labvēlīgs risinājums valsts un uzņēmējdarbības attīstībai. Nozares kontekstā jāuzsver, ka sagatavotais likumprojekts ir negodīgs, jo soda uzņēmējdarbību, kas, lai gan šobrīd ir efektīva, vienlaikus ir arī cikliska – šobrīd tiek gūta peļņa likmes pieauguma dēļ, taču tā jau tagad sāk samazināties. Ekonomistu prognozes liecina, ka nākamajā gadā Euribor likme potenciāli nokritīsies līdz 2% un var ilgi neatgriezties virs šī līmeņa. Šāda papildu nodokļa ieviešana principā neveicina banku kreditēšanas paplašināšanu, bet drīzāk to var ierobežot, lai nepalielinātu nodokļa maksājumu apmēru, tādējādi pat bremzējot plašāku kreditēšanu, kas ir šīs ieceres izvirzītais mērķis. Daudzi no šiem argumentiem pagaidām nav ņemti vērā likumprojekta izstrādē, tādējādi draudot radīt negatīvu ietekmi gan uz finanšu sektoru, gan kopējo Latvijas ekonomikas attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Par nedēļu pārceļ "virspeļņas nodokļa" likumprojekta apspriešanu ar FNA

LETA,05.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Finanšu nozares asociācijas (FNA) aicinājumu Finanšu ministrija (FM) pārcēlusi "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu ar nozari par vienu nedēļu jeb uz 12.septembri, pavēstīja FM pārstāvji.

FM šobrīd norit darbs pie iespējamā banku solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos.

Plānots, ka solidaritātes iemaksu modelis, kas līdz šim medijos izskanējis kā banku virspeļņas nodoklis, attiektos uz periodu no 2025.gada līdz 2027.gadam.

Jau ziņots, ka FNA aicināja FM pārcelt "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu par vienu nedēļu, lai izvērtētu tiesību akta projekta ietekmi uz visu finanšu nozari.

FNA pārstāvji norāda, ka likumprojekta un tiesību akta projekta anotāciju par ilgi apspriesto virspeļņas nodokli bankām asociācija saņēma trešdien, 4.septembrī, taču tuvākā apspriešana ir paredzēta piektdien, 6.septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij šogad būtu jāizmanto iespēja ieviest bankām virspeļņas nodokli, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka atbalsta virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām. "Valstij ir vajadzīga nauda drošībai un banku sektors šajā brīdī, manuprāt, tiešām ir viena no izvēlēm, kur šo naudu var paņemt," teica Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents arī atzīmēja, ka bankām virspeļņas nodoklis būtu nosakāms uz dažiem gadiem, kamēr tām ir šāda virspeļņa, kā arī šo virspeļņas nodokli būtu jāsasaista ar kreditēšanas mērķi, proti, bankas, kuras neizpilda kreditēšanas mērķi, varētu maksāt nodokli pilnā apmērā, kamēr bankām, kuras izpilda kreditēšanas mērķi, maksājums būtu mazāks.

"Lēmums ir jāpieņem politiķiem, bet šogad, manuprāt, šī iespēja noteikti būtu jāizmanto," teica Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mazās bankas varētu neaplikt ar plānoto banku virspeļņas nodokli, 28.augustā "Indexo bankas" atklāšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministrs uzsvēra, ka valdībai nav plāns ar virspeļņas nodokli sodīt bankas, bet primārais mērķis ir veicināt kreditēšanu, lai nauda atgriežas ekonomikā.

Valainis arī norādīja, ka bankām būtu jāsāk aktīvāk kreditēt uzņēmējdarbību, palielinot kredītportfeli par vismaz 8-10% salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Ekonomikas ministrs sacīja, ka mazajām bankām ir pietiekami daudz projektu, kurus kreditēt, un šo banku kredītportfelis aug par aptuveni 8-10% gadā. Tāpēc arī lielajām sistēmiskajām bankām, kuru kredītportfelis aug tikai par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, būtu jāsasparojas aktīvākai kreditēšanai.

"Meklēsim veidu, kā no virspeļņas nodokļa maksāšanas izdalīt ārā mazās bankas, kuras ir pietiekami aktīvas kreditēšanā. Ja mazās bankas izdalīs ārā no šī nodokļa, budžeta ieguvums no tā īpaši nemazināsies," teica Valainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valainis: Nodokļu izmaiņas un banku motivēšana kreditēt palielinās Latvijas konkurētspēju ārējos tirgos

LETA,22.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu izmaiņas un banku motivēšana kreditēt palielinās Latvijas konkurētspēju ārējos tirgos, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā publicētajā ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) paziņojumā.

Ministrs norāda, ka šobrīd ir aizsākušās intensīvas politiskās diskusijas par nākamā gada valsts budžetu un potenciālajām nodokļu izmaiņām, un, kā ierasts, ir gaidāma politiskā cīņa par daudzu un dažādu konkrētu valsts budžeta programmu finansējumu.

"Taču es kā ekonomikas ministrs gribētu ieskicēt kopējo ainu, vadoties pamatā no Latvijas ekonomiskās konkurētspējas viedokļa," pauž Valainis.

EM ir izstrādājusi ambiciozu Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģiju, kas paredz laikā līdz 2035.gadam dubultot valsts ekonomikas apjomu. Tas prasa ikgadēju iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4-5% apmērā.

Valainis norāda, ka valsts budžets un nodokļi šobrīd ir galvenie instrumenti, kas ir valdības un Saeimas rīcībā, no kuriem ir atkarīgs, kā izdosies ekonomiku uzlikt uz straujākas attīstības vektora. Kā norāda eksperti, izšķirošais šajā procesā būs investīciju un eksporta apjoma palielinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka atbalsta solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām, lai finansētu drošības vajadzības, bet labāk to būtu saistīt ar kreditēšanu, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka finansējums drošībai būs nepieciešams ne tikai gadu, divus, piecus, bet tas būs nepieciešams ilgākam laikam, tādēļ vislabāk ir atrast risinājumu, kas ir paliekošs.

"Mūsuprāt, būtu ļoti labi banku solidaritātes maksājumu saistīt kopā ar kreditēšanas izaugsmi. Ja kreditēšanas temps ir pārāk zems, valsts iekasē šo virspeļņas nodokli, savukārt, ja bankas dara savu darbu labāk, kreditēšana ir aktīvāka un tas parādās arī straujākā ekonomikas izaugsmē, šis ieguvums ir paliekošs un valsts lielākus ienākumus iegūst no citiem nodokļiem. Tad vairs nav tā, ka šogad var izņemt nodokli, bet nākamgad tur vairs nekā nav. Ja ekonomika ir augoša, tā spēj ģenerēt lielākus nodokļu ieņēmumus, un tas ir paliekošs efekts. Tas būtu labāks risinājums," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Godīgajiem nodokļu maksātājiem šis ir vēl viens rūgts piliens

Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja,17.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.

Politikas veidotāji un virzītāji ir gatavi upurēt mūsu jauniešu nākotni šodienas tēriņiem, jo iemaksu samazināšana pensiju kapitālā nozīmē, ka šodien strādājošie Latvijas cilvēki uzkrās mazāk un pensijas vecumā saņems mazāk.

Pasmelšana no nākotnes pensiju kapitāla nav nekādi attaisnojama rīcība šodien, bet vēl būtiskāka šajā stāstā ir apbrīnojami vieglprātīgā attieksme pret uzticēšanos, ko valsts iemanto, rūpējoties par saviem cilvēkiem. Izskatās, ka budžeta sastutēšana ir svarīgāka par sabiedrības uzticības kredītu, tāpēc politiķi ar vieglu roku pagaldē nostumj īstās problēmas – ēnu ekonomiku un valsts tēriņu efektivitāti. Tās ir pārāk grūti risināmas, bet miljonus budžetā vajag tagad. Kur paņemt? No nodokļu maksātājiem – pensiju krājējiem un bankām (t.s. “virspeļņas” nodoklis).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstas kredītu likmes, ne vienmēr pieejami banku pakalpojumi – tās ir tikai dažas no problēmām, kurām uzņēmēji kopā ar finanšu institūciju pārstāvjiem mēģina rast risinājumus.

Par finanšu pieejamību un citām problēmām uzņēmēji diskutēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales Biznesa forumā “Uzņēmumu ceļš uz kapitāla tirgu”.

“Lai gan par grūtībām ar finanšu pieejamību runājam vairākus gadus, uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir maz pozitīvu pārmaiņu. Pievienotās procentu likmes ir nemainīgi augstas un kombinācijā ar lielu mainīgo procentu likmju īpatsvaru atspoguļojās ļoti augstās kredītu procentu likmēs. Eiropas Investīciju bankas aptauja liecina, ka finansiāli ierobežoto uzņēmumu īpatsvars Latvijā 2023. gadā bija tikai nedaudz zemāks nekā 2022. gadā un vairāk nekā divas reizes pārsniedz Igaunijas un Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Lai situāciju vērstu par labu, arī uzņēmumu kreditēšanas segmentā jāstiprina konkurence, cita starpā samazinot kredītu pārfinansēšanas izmaksas,” foruma atklāšanā problēmu iezīmēja LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krievijas bankas masveidā slēdz nodaļas pēc peļņas krituma

LETA--MOSCOW TIMES,21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bankas ir sākušas masveidā slēgt savas nodaļas peļņas krituma dēļ, un aprīlī tika slēgta pavisam 101 nodaļa, paziņoja "Bank Korporativnogo Finansirovaņija" (BKF) analītiskās pārvaldes priekšnieks Maksims Osadčijs, atsaucoties uz Krievijas Centrālās bankas datiem.

Saskaņā ar viņa teikto dažādu banku nodaļu skaits Krievijā līdz 1.maijam samazinājies līdz 24 347 galvenokārt "Sberbank Rossiji" dēļ, kura slēgusi 49 nodaļas.

Visvairāk banku nodaļu aprīlī tika slēgtas Tomskas apgabalā - 12, kurai sekoja Tatarstānas Republika ar 10 un Sanktpēterburga ar deviņām nodaļām.

Gada pirmo četru mēnešu laikā tika slēgta 171 banku nodaļa, tostarp 64 nodaļas Stavropoles novadā.

Visa 2023.gada gaitā Krievijā tika atvērta tikai viena jauna bankas nodaļa, tomēr tās tika aktīvi veidotas Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās. "Promsvjazjbank", "CMRBank", "IS Bank" un "Rostfinans" šajās teritorijās atvēra 296 nodaļas, pavēstīja Osadčijs. 1.maijā Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās darbojās pavisam 503 banku nodaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veidojot nākamā gada budžetu, valdībai jāmeklē iespējas palielināt ieņēmumus un samazināt izdevumus, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs sacīja, ka saspringto situāciju ar budžetu ietekmē vairāki faktori - vājā ekonomikas attīstība Eiropā un Latvijas kaimiņvalstīs, kas ir galvenie Latvijas eksporta tirgi, inflācijas samazināšanās, jaunās Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās pārvaldības prasības, ģeopolitiskās situācijas ietekme, Eiropas Centrālās bankas (ECB) "skarbā" monetārā politika.

Visu šo faktoru ietekmē ienākumi Valsts kasē ir samazinājušies, skaidroja Ašeradens, vienlaikus norādot, ka Finanšu ministrija (FM) sagaida labākus rezultātus otrajā pusgadā - gan nodokļu ieņēmumos, gan ekonomikas izaugsmē.

Ašeradens uzsvēra, ka galvenais 2025.gada budžeta jautājums būs, kā finansēt drošību, tāpēc jau ir sākušās diskusijas gan par budžeta palielināšanu, gan izdevumu samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru