Ņemot vērā Finanšu nozares asociācijas (FNA) aicinājumu Finanšu ministrija (FM) pārcēlusi "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu ar nozari par vienu nedēļu jeb uz 12.septembri, pavēstīja FM pārstāvji.
FM šobrīd norit darbs pie iespējamā banku solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos.
Plānots, ka solidaritātes iemaksu modelis, kas līdz šim medijos izskanējis kā banku virspeļņas nodoklis, attiektos uz periodu no 2025.gada līdz 2027.gadam.
Jau ziņots, ka FNA aicināja FM pārcelt "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu par vienu nedēļu, lai izvērtētu tiesību akta projekta ietekmi uz visu finanšu nozari.
FNA pārstāvji norāda, ka likumprojekta un tiesību akta projekta anotāciju par ilgi apspriesto virspeļņas nodokli bankām asociācija saņēma trešdien, 4.septembrī, taču tuvākā apspriešana ir paredzēta piektdien, 6.septembrī.
Asociācijas pārstāvji atzīmē, ka līdz šim finanšu sektoram iepazīties ar politiķu virzīto ideju nebija iespējams. Šajā laikā FNA jāapkopo visu tās biedru - 11 banku - ietekmi, izvērtējumu un priekšlikumus minētajam likumprojektam.
Asociācijas pārstāvji uzsver, ka tas ir neadekvāts laika termiņš izsvērtu priekšlikumu sagatavošanai, un mudina domāt, ka tik īss termiņš nozarei dots apzināti, jo medijos vairāki politiķi atklāti minējuši, ka jautājumā par virspeļņas nodokli bankām ir pilnīgā vienprātībā. Tomēr šāda rīcība neatbilst labas pārvaldības principiem, tāpēc FNA aicina FM tikšanos pārcelt.
Likumprojektā norādīts, ka likumprojekta mērķis ir palielinātas nacionālās drošības risku apstākļos uz terminētu periodu, solidāri ar visu Latvijas sabiedrību, tieši vai netieši rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai.
FNA pārstāvji uzskata, ka šāds solidaritātes nodokļa piedāvājums un tā sagatavošanas process ir tuvredzīgs, necaurspīdīgs un negodīgs. Asociācija uzskata, ka likumprojekts ir tuvredzīgs, jo virspeļņas nodoklis neveicinās kreditēšanu, kas ir vitāli svarīga Latvijas tautsaimniecībai, kā arī necaurspīdīgs - jo valdība un FM līdz šim nav runājusi ar nozares pārstāvjiem par šo nodokli.
Tāpat likumprojekts ir negodīgs, jo tas soda efektīvu komercdarbību, kas ir cikliska, atzīmē FNA pārstāvji, piebilstot, ka banku sektoram patlaban ir peļņa, bet ir bijuši arī zaudējumi. Šī peļņa ir veidojusies cikliskas ekonomikas rezultātā.
Detalizētāk izpētot virspeļņas nodokli, FNA un finanšu nozares pārstāvji atzīmē, ka šāds nodoklis ir tuvredzīgs, necaurspīdīgs un negodīgs, jo koalīcija ar šādu svarīgu lēmumu, kā rezultātā nākamo trīs gadu laikā plāno iekasēt 224 miljonus eiro pieņem bez atbilstošās nozares pārstāvju un sabiedrības iesaistes, līdz šim publiski paužot tikai lozungus medijos un sociālajos tīklos.
Tāpat, pēc FNA pārstāvju teiktā, tiek sodīta viena Latvijas ekonomikas nozare par pozitīviem peļņas rādītājiem, un tai tiek noteikts pienākums finansēt tos tēriņus, kurus valdība nespēj finansēt, efektīvi iekasējot nodokļus, kā arī pildīt sociālo funkciju. Vienlaikus valsts jau ilgstoši neiesaistās Latvijas ekonomikai akūti svarīgu jautājumu risināšanā, piemēram, nozīmīgi samazinot ēnu ekonomiku, aktīvāk strādājot pie energoefektivitātes jautājumiem, kā arī veicinot finanšu pratību uzņēmēju un iedzīvotāju vidū.
Asociācijas pārstāvji akcentē, ka lēmumu pieņemšana līdz šim ir bijusi necaurspīdīga, jo nav precīzi zināms, kādam nolūkam tiks izlietoti potenciālie ieņēmumi. Projektā minēts, ka iemaksu palielinājums var notikt tieši, veicot solidaritātes iemaksu maksājumus budžetā, vai netieši, būtiski palielinot nefinanšu sektora, kas neietver valsts pārvaldi, kreditēšanu un ekonomisko aktivitāti, kā arī budžeta ieņēmumu apjomu, kas ļautu vairāk finansēt tuvākajos gados pieaugošās nacionālas drošības vajadzības, tomēr nav skaidri paskaidrots, kas ir nacionālās drošības vajadzības.
Atbilstoši labas likumdošanas principam paredzētais tiesiskais regulējums, kur tas nepieciešams, ir pienācīgi jāpamato ar izskaidrojošiem pētījumiem. Ar nozares pārstāvjiem nav notikušas kvalitatīvas konsultācijas par jauna nodokļa ieviešanu, un šāda iecere ir pretēja valdības deklarācijā minētajam, uzsver FNA.
Tāpat asociācijas pārstāvji norāda, ka Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais valūtas fonds atzinis, ka šāds nodoklis nav atbalstāms risinājums, tomēr Latvijas valdība atkal ir izvēlējusies rīkoties pretēji visām starptautiskām rekomendācijām, likumprojekta anotācijā nepamatojot, kāpēc šādas rekomendācijas nav ņemtas vērā.
FNA uzskata, ka priekšlikumā norādītajā pamatojumā nav skaidras atsauces uz minēto formālo iestarpinājumu. Virspeļņas nodoklis šādā izpratnē nav loģisks un piemērojams tikai finanšu sektoram. Ja to realizēs šādā versijā, tad ir jābūt konsekventiem valdības mājasdarbiem, lai nebremzētu tālāko valsts attīstību, proti, jārisina publisko un privāto projektu attīstību, jābūt konsekventai cīņai ar ēnu ekonomiku un jāveic citi kritiski svarīgi soļi. Piemērojot nodokli tikai vienai nozarei, asociācijas pārstāvji uzsver, ka Latvijai pēc trīs gadiem budžetā joprojām būs naudas iztrūkums.
Kā ziņots, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādījis, ka virspeļņas jeb ārkārtējas peļņas nodoklis komercbankām varētu kalpot kā viens no kompensējošajiem mehānismiem, samazinot darbaspēka nodokļus. Valainis gan apgalvojis, ka mērķis šajā gadījumā drīzāk ir panākt banku lielāku iesaistīšanos tautsaimniecības kreditēšanā, nevis Valsts kases ieņēmumu palielināšanu.
Tāpat Valainis pieļāvis, ka Latvijas mazās bankas varētu neaplikt ar plānoto banku virspeļņas nodokli.
Ministrs uzsvēris, ka valdībai nav plāns ar virspeļņas nodokli sodīt bankas, bet primārais mērķis ir veicināt kreditēšanu, lai nauda atgriežas ekonomikā. Valainis arī norādījis, ka bankām būtu jāsāk aktīvāk kreditēt uzņēmējdarbību, palielinot kredītportfeli par vismaz 8-10% salīdzinājumā ar pagājušo gadu.
Ekonomikas ministrs sacījis, ka mazajām bankām ir pietiekami daudz projektu, kurus kreditēt, un šo banku kredītportfelis aug par aptuveni 8-10% gadā. Tāpēc arī lielajām sistēmiskajām bankām, kuru kredītportfelis aug tikai par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, būtu jāsasparojas aktīvākai kreditēšanai.
