Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Ņemot vērā Finanšu nozares asociācijas (FNA) aicinājumu Finanšu ministrija (FM) pārcēlusi "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu ar nozari par vienu nedēļu jeb uz 12.septembri, pavēstīja FM pārstāvji.

FM šobrīd norit darbs pie iespējamā banku solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos.

Plānots, ka solidaritātes iemaksu modelis, kas līdz šim medijos izskanējis kā banku virspeļņas nodoklis, attiektos uz periodu no 2025.gada līdz 2027.gadam.

Jau ziņots, ka FNA aicināja FM pārcelt "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu par vienu nedēļu, lai izvērtētu tiesību akta projekta ietekmi uz visu finanšu nozari.

FNA pārstāvji norāda, ka likumprojekta un tiesību akta projekta anotāciju par ilgi apspriesto virspeļņas nodokli bankām asociācija saņēma trešdien, 4.septembrī, taču tuvākā apspriešana ir paredzēta piektdien, 6.septembrī.

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Latvijas mazās bankas varētu neaplikt ar plānoto banku virspeļņas nodokli, 28.augustā "Indexo bankas" atklāšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministrs uzsvēra, ka valdībai nav plāns ar virspeļņas nodokli sodīt bankas, bet primārais mērķis ir veicināt kreditēšanu, lai nauda atgriežas ekonomikā.

Valainis arī norādīja, ka bankām būtu jāsāk aktīvāk kreditēt uzņēmējdarbību, palielinot kredītportfeli par vismaz 8-10% salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Ekonomikas ministrs sacīja, ka mazajām bankām ir pietiekami daudz projektu, kurus kreditēt, un šo banku kredītportfelis aug par aptuveni 8-10% gadā. Tāpēc arī lielajām sistēmiskajām bankām, kuru kredītportfelis aug tikai par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, būtu jāsasparojas aktīvākai kreditēšanai.

"Meklēsim veidu, kā no virspeļņas nodokļa maksāšanas izdalīt ārā mazās bankas, kuras ir pietiekami aktīvas kreditēšanā. Ja mazās bankas izdalīs ārā no šī nodokļa, budžeta ieguvums no tā īpaši nemazināsies," teica Valainis.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome drīz sāks mazināt procentu likmes, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents un ECB Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Pagājušajā nedēļā ECB Padome apsprieda eirozonas ekonomikas attīstības prognozes un nolēma atstāt eiro procentu likmes nemainīgas 4% līmenī.

Kazāks norāda, ka eirozonā inflācija kļūst arvien lēnāka un tuvojas 2% mērķim. Vienlaikus vārgums ekonomikā ir ievilcies, un arī šogad strauju izaugsmi neredzēsim. Lai gan darba tirgū redzams neliels atslābums, darba tirgus joprojām ir spēcīgs un bezdarbs ir vēsturiski zemos līmeņos, savukārt algu kāpums ir straujāks par cenu kāpumu, un iedzīvotāju pirktspēja pamazām atgūstas no inflācijas šoka.

Februārī inflācija eirozonā atkāpās līdz 2,6%, bet Latvijā tā bija vien 0,6%, atzīmē Kazāks. Dabasgāzes cenas gada sākumā ir būtiski zemākas par prognozēto, un ir viens no iemesliem, kāpēc inflācijas prognoze eirozonai šim gadam tika samazināta uz 2,3%. Tas nozīmē, ka jau gada otrajā pusē inflācija eirozonā varētu pietuvoties 2%. Prognoze 2025.gadam un 2026.gadam ir attiecīgi 2% un 1,9%. Ja prognoze piepildīsies, tad inflācijas mērķis - eirozonā vidējā termiņā simetriski ap 2% - būs sasniegts aptuveni trīs gadu laikā, kas ir pieņemams laika posms vidējam termiņam, skaidro Kazāks.

Procentu likmes joprojām ir diezgan augstas un ekonomikas izaugsmi bremzējošas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Ceturtdien, 17.oktobrī, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome nolēma samazināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Kazāks atgādina, ka kopš 2024.gada jūnija tas ir jau trešais likmju samazinājums kopumā nu jau par 0,75 procentpunktiem, ECB politikas (noguldījumu iespējas uz nakti) likmi samazinot līdz 3,25%.

Kazāks informē, ka sešu mēnešu EURIBOR likme ir atkāpusies līdz 3%, kamēr gadu iepriekš tā bija ap 4,15%.

Latvijas Bankas prezidents skaidro, ka esošo kredītu apkalpošana kļūst vieglāka, jaunu kredītu izsniegšana - lētāka. Inflācijas tempi turpina samazināties, kamēr ekonomika joprojām ir vāja un straujš ekonomikas kāpums arvien vēl nav redzams, kas vājina spiedienu cenām kāpt.

Latvijas Banka atbalsta solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām, lai finansētu drošības vajadzības, bet labāk to būtu saistīt ar kreditēšanu, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka finansējums drošībai būs nepieciešams ne tikai gadu, divus, piecus, bet tas būs nepieciešams ilgākam laikam, tādēļ vislabāk ir atrast risinājumu, kas ir paliekošs.

"Mūsuprāt, būtu ļoti labi banku solidaritātes maksājumu saistīt kopā ar kreditēšanas izaugsmi. Ja kreditēšanas temps ir pārāk zems, valsts iekasē šo virspeļņas nodokli, savukārt, ja bankas dara savu darbu labāk, kreditēšana ir aktīvāka un tas parādās arī straujākā ekonomikas izaugsmē, šis ieguvums ir paliekošs un valsts lielākus ienākumus iegūst no citiem nodokļiem. Tad vairs nav tā, ka šogad var izņemt nodokli, bet nākamgad tur vairs nekā nav. Ja ekonomika ir augoša, tā spēj ģenerēt lielākus nodokļu ieņēmumus, un tas ir paliekošs efekts. Tas būtu labāks risinājums," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Turpmākam Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju samazinājumam ir jābūt pakāpeniskam, uzmanīgi sekojot algu kāpuma, ražīguma kāpuma un uzņēmumu peļņas maržu dinamikai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents, ECB Padomes dalībnieks Mārtiņš Kazāks.

Ceturtdien, 6.jūnijā, ECB Padomē pieņemts lēmums procentu likmes samazināt par 25 bāzes punktiem. Noguldījumu likme centrālajā bankā, kas ietekmē naudas cenu finanšu tirgos un līdz ar to arī kredītu likmes, tiek samazināta no 4% uz 3,75%.

Kazāks skaidro, ka iepriekš straujais procentu likmju kāpums bija nepieciešams, lai bremzētu inflāciju un apturētu tās sāpīgo ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju. Ja pērn maijā eirozonas gada inflācija bija 6,1%, tad šogad tā bija 2,6%. Latvijā patēriņa cenu inflācija bija attiecīgi 12,3% un 0,2%.

Tas pierāda, ka lēmumi par procentu likmju palielināšanu ir bijuši pareizi un inflācijas tempi ir mazinājušies, uzsver Kazāks. Saskaņā ar jaunajām ECB prognozēm 2% inflācijas mērķi eirozona sasniegs nākamā gada otrajā pusē, un tas nozīmē, ka procentu likmes var sākt pakāpeniski samazināt.

Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.

Nodokļu izmaiņas un banku motivēšana kreditēt palielinās Latvijas konkurētspēju ārējos tirgos, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā publicētajā ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) paziņojumā.

Ministrs norāda, ka šobrīd ir aizsākušās intensīvas politiskās diskusijas par nākamā gada valsts budžetu un potenciālajām nodokļu izmaiņām, un, kā ierasts, ir gaidāma politiskā cīņa par daudzu un dažādu konkrētu valsts budžeta programmu finansējumu.

"Taču es kā ekonomikas ministrs gribētu ieskicēt kopējo ainu, vadoties pamatā no Latvijas ekonomiskās konkurētspējas viedokļa," pauž Valainis.

EM ir izstrādājusi ambiciozu Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģiju, kas paredz laikā līdz 2035.gadam dubultot valsts ekonomikas apjomu. Tas prasa ikgadēju iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4-5% apmērā.

Valainis norāda, ka valsts budžets un nodokļi šobrīd ir galvenie instrumenti, kas ir valdības un Saeimas rīcībā, no kuriem ir atkarīgs, kā izdosies ekonomiku uzlikt uz straujākas attīstības vektora. Kā norāda eksperti, izšķirošais šajā procesā būs investīciju un eksporta apjoma palielinājums.

Spēcīgai Eiropai ir nepieciešams attīstīts un integrēts finanšu tirgus, trešdien konferences "Ceļā uz labāku nākotni. Finanšu sektora ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē" ("Financing a Better Future: The Vital Role of Finance in Achieving Sustainable Growth") atklāšanā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Atsaucoties uz skotu vēsturnieka Nialla Fērgusona pausto, ka finanšu inovācijas ir neaizvietojams faktors cilvēces labklājības progresā, Kazāks norādīja, ka ir visi iemesli ticēt, ka tas turpināsies arī nākotnē.

Viņš arī atzīmēja, ka ieguldījumi, kas Eiropas ekonomikai ik gadu nākamo sešu gadu periodā būtu papildus nepieciešami, lai nodrošinātu enerģijas pārkārtošanu, stiprinātu aizsardzības spējas, ieņemtu vadošu pozīciju digitālo tehnoloģiju jomā un ar nozīmīgām inovācijām sekmētu darba ražīgumu, ir aptuveni 4,5% no ES iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lai finansētu šādas nepieredzētas papildu ieguldījumu vajadzības, būtu nozīmīgi jāmaina ES finanšu tirgus risinājumi un struktūra. Tam būtu jākļūst mazāk sadrumstalotam un daudz integrētākam nekā šobrīd, kā arī mazāk jāpaļaujas uz banku finansējumu. Proti, lai ES iegūtu vadošo lomu būtiskās nozarēs, piemēram, mākslīgā intelekta jomā, kurā tā šobrīd atpaliek no tirgus līderiem, vajadzīgs daudz lielāks pašu kapitāla īpatsvars finansējumā. Turklāt būtu jāuzlabo arī banku sektora finansēšanas spējas, minēja Kazāks.

Konkurencei Latvijas banku tirgū ir jāpieaug, un tirgū ir vieta jauniem spēlētājiem, 28.augustā atzina "Indexo bankas" dibināšanas pasākuma paneļdiskusijas dalībnieki.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sacīja, ka patlaban Latvijā konkurence starp bankām nav pietiekama, un "Indexo bankas" atvēršana apliecina, ka tirgū ir vieta jauniem spēlētājiem. Tādējādi konkurence var kļūt stiprāka un no tā visi var tikai iegūt.

Kazāks atzina, ka pēdējos četros gados ļoti strauji augušas tieši Latvijas mazās bankas, audzējot kredītportfeli par 50%. Savukārt lielās bankas kredītportfeli audzējušas tikai par 3%.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents pauda, ka, viņaprāt, kreditēšanā zemākais punkts ir aiz muguras. Kazāks atzina, ka pagaidām skaitļi vēl ir mazi, bet kreditēšanas apjomu pieaugums ir straujāks nekā ekonomikas izaugsme.

Valdībai vēl būs jālemj par atalgojumu publiskajā sektorā, jo tas vairs nedrīkst augt tādā tempā kā līdz šim, otrdien valdības sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjere sacīja, ka ir sadzirdēti gan Latvijas Bankas, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas izteiktie brīdinājumi, ka straujais publiskā sektora algu pieaugums izraisa algu kāpumu arī privātajā sektorā, samazinot ekonomikas konkurētspēju.

Siliņa sacīja, ka valdībai būs jāatrod problēmas risinājums, sabalansējot publiskā sektora atalgojuma kāpumu ar privāto sektoru, kā arī ar kopējo budžeta situāciju. "Mēs esam aizskrējuši ar vēlmi palielināt algas un pielīdzināt tās Eiropas līmenim," izteicās Siliņa.

Preses konferencē pēc valdības sēdes Siliņa sacīja, ka kopumā valsts pārvaldē tēriņi būs jāpārskata. Sākotnēji tie varētu būt uz kancelejas preču izdevumu un dažādu pakalpojumu izmaksu rēķina, taču ministrijām dots uzdevums pārskatīt savus izdevumus par "nopietnu procentu".

Bankām turpinot pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kontu atvēršanas politiku, pastāv iespēja tām piemērot jaunu nodokli, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV).

Ja banku riska politika nemainīsies, "mēs varētu piemērot jaunu nodokli par agresīvu risku politiku un paņemt valsts budžetā vēl kādus 100 miljonus eiro," teica Reirs.

Tāpat viņš norādīja, ka komisija uzrunās Finanšu ministriju un lūgs konkrētu plānu, kad un kā tiks atrisinātas visas finanšu sektorā identificētās problēmas. Reirs izteicās, ka līdz šim no ministrijas ir tikai dzirdēts, ka "mēs risināsim, mēs risināsim...".

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks komisijas sēdē atzina, ka banku piesardzība patlaban ir pārspīlēta.

"Latvijas Banka no komercbankām konkrēti prasa - ejiet pie klientiem, uzlabojiet pakalpojumus, ieviesiet jaunus, mūsdienīgus pakalpojumus," teica Kazāks, kā piemēru minot "Revolut", kur viss notiek "ātrāk un lētāk".

Pagaidām nav pamata cerēt uz strauju Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju samazināšanu, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Jautāts, vai ECB varētu šogad vēl samazināt likmi, Kazāks pauda, ka tāda iespēja pastāv, taču nav pamata cerēt uz strauju procentu likmju samazinājumu tuvākajā laikā.

"Neskriesim ratiem pa priekšu. Cerība tāda ir, bet tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā inflācija uzvedīsies. Diemžēl inflācijai ir niķis atdzīvoties. Līdz ar to cerēt uz strauju procentu likmju samazinājumu un to gaidīt tuvākajā laikā nav pamata, jo ir jāpārliecinās, ka inflācija tiešām saglabāsies zemos līmeņos," sacīja Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā inflācija šobrīd ir ļoti zema, tostarp maijā gada inflācija bija 0,1%, taču eirozonā inflācija vēl vidēji joprojām pārsniedz mērķi, kas ir 2%, un ir 2,6%.

Latvijas Banka šonedēļ noslēdza šā gada reģionālo sarunu ciklu, kura laikā tikās ar uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas ekonomikas aktualitātes un finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos, kā arī situāciju mājokļu kreditēšanā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver: "Latvijas reģionos ir nepieciešama lielāka komercbanku klātbūtne un risinājumi, kas nodrošina individuālāku pieeju. Vienlaikus jāapzina un valsts pusē dažādos procesos jānoņem šķēršļi, kas traucē uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei. Standartizācija ir digitalizācijas un birokrātijas blakne, kas uzņēmējiem nereti sarežģī vēlamā rezultāta sasniegšanu, īpaši, ja runājam par kreditēšanu vai citu sarežģītāku finanšu pakalpojumu saņemšanu. Komercbanku un to klientu attiecībās zemākais punkts ir aiz muguras, arī kreditēšanas tempi pakāpeniski kļūst straujāki. Augstākas ambīcijas un cieņpilna banku attieksme pret to klientiem ir ekonomikas izaugsmes pamatā. Otrs problēmu bloks ir birokrātija un valsts pusē identificēto problēmu pārāk lēna risināšana. Reģionu pašvaldībām un uzņēmējiem rūp Latvijas nākotne un ekonomikas izaugsme, un valsts pārvaldei un banku sektoram šie centieni ir jāatbalsta."

Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.

Politikas veidotāji un virzītāji ir gatavi upurēt mūsu jauniešu nākotni šodienas tēriņiem, jo iemaksu samazināšana pensiju kapitālā nozīmē, ka šodien strādājošie Latvijas cilvēki uzkrās mazāk un pensijas vecumā saņems mazāk.

Pasmelšana no nākotnes pensiju kapitāla nav nekādi attaisnojama rīcība šodien, bet vēl būtiskāka šajā stāstā ir apbrīnojami vieglprātīgā attieksme pret uzticēšanos, ko valsts iemanto, rūpējoties par saviem cilvēkiem. Izskatās, ka budžeta sastutēšana ir svarīgāka par sabiedrības uzticības kredītu, tāpēc politiķi ar vieglu roku pagaldē nostumj īstās problēmas – ēnu ekonomiku un valsts tēriņu efektivitāti. Tās ir pārāk grūti risināmas, bet miljonus budžetā vajag tagad. Kur paņemt? No nodokļu maksātājiem – pensiju krājējiem un bankām (t.s. “virspeļņas” nodoklis).

Augstas kredītu likmes, ne vienmēr pieejami banku pakalpojumi – tās ir tikai dažas no problēmām, kurām uzņēmēji kopā ar finanšu institūciju pārstāvjiem mēģina rast risinājumus.

Par finanšu pieejamību un citām problēmām uzņēmēji diskutēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales Biznesa forumā “Uzņēmumu ceļš uz kapitāla tirgu”.

“Lai gan par grūtībām ar finanšu pieejamību runājam vairākus gadus, uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir maz pozitīvu pārmaiņu. Pievienotās procentu likmes ir nemainīgi augstas un kombinācijā ar lielu mainīgo procentu likmju īpatsvaru atspoguļojās ļoti augstās kredītu procentu likmēs. Eiropas Investīciju bankas aptauja liecina, ka finansiāli ierobežoto uzņēmumu īpatsvars Latvijā 2023. gadā bija tikai nedaudz zemāks nekā 2022. gadā un vairāk nekā divas reizes pārsniedz Igaunijas un Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Lai situāciju vērstu par labu, arī uzņēmumu kreditēšanas segmentā jāstiprina konkurence, cita starpā samazinot kredītu pārfinansēšanas izmaksas,” foruma atklāšanā problēmu iezīmēja LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška.

Veidojot nākamā gada budžetu, valdībai jāmeklē iespējas palielināt ieņēmumus un samazināt izdevumus, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs sacīja, ka saspringto situāciju ar budžetu ietekmē vairāki faktori - vājā ekonomikas attīstība Eiropā un Latvijas kaimiņvalstīs, kas ir galvenie Latvijas eksporta tirgi, inflācijas samazināšanās, jaunās Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās pārvaldības prasības, ģeopolitiskās situācijas ietekme, Eiropas Centrālās bankas (ECB) "skarbā" monetārā politika.

Visu šo faktoru ietekmē ienākumi Valsts kasē ir samazinājušies, skaidroja Ašeradens, vienlaikus norādot, ka Finanšu ministrija (FM) sagaida labākus rezultātus otrajā pusgadā - gan nodokļu ieņēmumos, gan ekonomikas izaugsmē.

Ašeradens uzsvēra, ka galvenais 2025.gada budžeta jautājums būs, kā finansēt drošību, tāpēc jau ir sākušās diskusijas gan par budžeta palielināšanu, gan izdevumu samazināšanu.

Krievijas bankas ir sākušas masveidā slēgt savas nodaļas peļņas krituma dēļ, un aprīlī tika slēgta pavisam 101 nodaļa, paziņoja "Bank Korporativnogo Finansirovaņija" (BKF) analītiskās pārvaldes priekšnieks Maksims Osadčijs, atsaucoties uz Krievijas Centrālās bankas datiem.

Saskaņā ar viņa teikto dažādu banku nodaļu skaits Krievijā līdz 1.maijam samazinājies līdz 24 347 galvenokārt "Sberbank Rossiji" dēļ, kura slēgusi 49 nodaļas.

Visvairāk banku nodaļu aprīlī tika slēgtas Tomskas apgabalā - 12, kurai sekoja Tatarstānas Republika ar 10 un Sanktpēterburga ar deviņām nodaļām.

Gada pirmo četru mēnešu laikā tika slēgta 171 banku nodaļa, tostarp 64 nodaļas Stavropoles novadā.

Visa 2023.gada gaitā Krievijā tika atvērta tikai viena jauna bankas nodaļa, tomēr tās tika aktīvi veidotas Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās. "Promsvjazjbank", "CMRBank", "IS Bank" un "Rostfinans" šajās teritorijās atvēra 296 nodaļas, pavēstīja Osadčijs. 1.maijā Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās darbojās pavisam 503 banku nodaļas.

Latvijā konkurence banku sektorā ir kļuvusi asāka, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Konkurence banku jomā ir kļuvusi asāka," teica Latvijas Bankas prezidents.

Tostarp viņš uzsvēra, ka Latvijā ir 14 bankas, nevis tikai četras lielās bankas. "Ir arī daudz mazo banku, kuras pēc būtības ir jaunas bankas, jo gadus 5-6 atpakaļ nodarbojās ar biznesu ārpus Latvijas. Tagad tās ir mainījušas stratēģiju un tiešām koncentrējas uz Latviju," skaidroja Kazāks.

Vienlaikus viņš arī norādīja, ka Latvijā strādājošajām mazajām bankām vēl ir nepieciešams laiks, lai tās izaugtu, tostarp tās cenšas apvienoties, lai palielinātu jaudu, taču atsevišķos segmentos tās jau kļūst spēcīgākas.

"Ja jums gribas saasināt banku konkurenci, izmantojiet vairāk nekā četras bankas. Skatieties uz 14 [bankām]," sacīja Kazāks.

Latvijas Banka pievērsīs uzmanību tam, kā līdztekus bankām attīstīt pārējos finanšu tirgus spēlētājus, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka konkurence finanšu sektorā nav pietiekama, tāpēc Latvijas Banka strādā dažādos virzienos, lai vide būtu pievilcīga jauniem tirgus dalībniekiem, kas sniegtu mūsdienīgus, pieejamus un lētākus pakalpojumus, un iedzīvotāji, uzņēmumi no tā iegūtu.

"Ja bankas nedara savu darbu, tad ir jābūt tirgus dalībniekiem, kas to dara. Protams, mēs ļoti uzmanīgi skatāmies, kas ar šo sektoru notiek. Te ir sasaiste arī ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), un šis kopdarbs ir ļoti svarīgs," teica Kazāks.

Viņš atgādināja, ka šogad eirozonā ir panākta iespēja, ka centrālo banku maksājumu sistēmām var pieslēgties arī maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes. Tas mazinās banku oligopola stāvokli un veicinās konkurenci. Latvijas Banka ir arī izstrādājusi jaunu regulējumu, lai atbalstītu krājaizdevu sabiedrību attīstību reģionos un ļautu tām kreditēt arī juridiskas personas. Tāpat tiek strādāts pie tā, lai ieviestu tā saucamo vieglās bankas licenci, kur kapitāla prasība ir viens miljons eiro.

Latvijas Banka strādā pie regulējuma, lai no nākamā gada krīzes situācijās iedzīvotāji ar banku kartēm varētu norēķināties par pārtiku, pirmās nepieciešamības precēm, degvielu un medikamentiem 200 eiro vērtībā arī tad, ja nedarbojas interneta sakari, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atgādināja, ka tāpat pastāv maksājumu sistēma, kuru Latvijas Banka krīzes situācijās, kad tiek ietekmēti interneta sakari, var izmantot un veikt norēķinus starp sistēmiski svarīgajām bankām.

Veikti arī pasākumi, lai saglabātu bankomātu tīklu visā Latvijā, tā nodrošinot pieeju skaidrajai naudai, kā arī noteikti kritiskie bankomāti, ar kuru starpniecību krīzes situācijās nodrošinātu pastiprinātu apgādi ar skaidro naudu.

"Te nevajag domāt, ka tas ir saistīts tikai ar militārām lietām. Arī plūdu, citu krīžu laikā tas ir izmantojams," sacīja Kazāks.

Savukārt jautāts, kā vērtēt Finanšu ministrijas ierosinājumus, kas ir mērķēti uz skaidras naudas aprites lielāku kontroli, Kazāks atbildēja, ka skaidra nauda bija, ir un būs, kamēr vien cilvēki vēlēsies to izmantot, kā arī tā ir ļoti svarīga dažādās krīzes situācijās, kā to pierādīja arī Ukrainas pieredze. Tomēr Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta ierosināto izmaiņu mērķis ir ēnu ekonomikas izplatības ierobežošana.

Latvijas Banka ir publicējusi savu otro ar klimatu saistītās informācijas atklāšanas pārskatu, sniedzot informāciju par veikumu ilgtspējīgas attīstības un vides, sociālās jomas un pārvaldības jautājumu risināšanā, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Pārskats aptver 2023.kalendāro gadu, un tajā sniegts ieskats Latvijas Bankas ieguldījumu pārvaldības, stratēģijas un risku vadības praksē, pārvaldot ar klimata pārmaiņām saistītos riskus nemonetārās politikas ieguldījumu portfeļos. Pārskatā uzsvērta Latvijas Bankas apņemšanās nodrošināt caurredzamību un atbildību ilgtspējības jomā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks norāda, ka šis pārskats apliecina Latvijas Bankas apņēmību īstenot ilgtspējības mērķus un centienus sniegt sabiedrībai skaidru un pilnīgu izpratni par savu darbu.

Latvijas Banka savā attīstīto tirgu akciju portfelī panākusi stabilu progresu oglekļa pēdas nospieduma mazināšanā. 2023.gadā oglekļa pēdas nospiedums saruka vēl par 22% salīdzinājumā ar 2022.gadu, tādējādi tas kopš ilgtspējības stratēģijas īstenošanas samazināts par 59%.

Eiropas Centrālā banka (ECB) procentu likmju samazināšanu varētu sākt vasaras sākumā, 27.martā intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" prognozēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Vasaras sākums, manuprāt, ir brīdis, kad tas sāks notikt," sacīja Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka likmju samazinājums tiks veikts piesardzīgi, pamazām, skatoties kā reaģē ekonomika, un nevajadzētu gaidīt, ka likmes atkal pietuvosies nullei.

Tāpat viņš atzīmēja, ka atbilstoši finanšu tirgu prognozēm likmju samazinājums gaidāms jūnijā. "Man pret šo iebildumu pašreizējā brīdī nebūtu. Līdz ar to domāju, ka pirms Jāņiem mēs arī varētu redzēt, ka centrālā banka sāk likmes samazināt," teica Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents gan arī uzsvēra, ka nenoteiktība joprojām ir augsta, tāpēc ir jābūt ļoti piesardzīgiem, lai inflācija atkal neatdzīvotos.

Jau vēstīts, ka ECB padome sēdē šogad 7.martā ceturto sanāksmi pēc kārtas nolēma procentu likmes saglabāt nemainīgas, tostarp galvenā refinansēšanas operāciju likme tika saglabāt 4,5% apmērā, noguldījumu iespējas uz nakti likme tika saglabāta 4% apmērā, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme tika saglabāta 4,75% apmērā.