Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).
Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.
Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?
INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.
Kāds ir jūsu stāsts Latvijā līdz šim?
Latvijā mums šobrīd ir divas investīcijas. Visam fondam kopā tās ir septiņas. Līdz ar to – liela daļa no investīcijām ir veltīta Latvijai. 2020. gada jūnijā mēs investējām Eco Baltia - atkritumu pārstrādes un apsaimniekošanas grupā. Tā šobrīd ir pati veiksmīgākā investīcija mūsu portfelī, jo pēc mūsu ieguldījuma šis uzņēmums iespējis aug aptuveni trīs ar pusi reizes.
Kā jūs izvēlaties savus ieguldījumus?
Mēs lūkojamies uz vairākām lietām. Pirmā no tām ir nozare. Mēs gribētu redzēt, lai nozare ir augoša un tur būtu pietiekami daudz, ko pirkt. Tas tādēļ, lai, konsolidējot nozari, būtu iespējams nopirkt arī konkurentus. Otrā lieta ir vadības komanda. Mēs kā investori izvietojam kapitālu. Tomēr ļoti daudz darba dara vadība. Līdz ar to mums patīk kompānijas, kurām ir spēcīga vadības komanda. Trešā lieta, uz ko mēs skatāmies, ir - vai pēc mums būs kāds investors, kurš vēlēsies šo uzņēmumu nopirkt. Mēs vienā uzņēmumā investējam 10 līdz 25 miljonus eiro. Mūsu iziešanas brīdī mēs mērķējam uz to, ka mūsu kompānijām būtu jābūt 100 miljonus eiro vērtām vai vairāk. Tas nozīmē, ka, visticamāk, šie investori nebūs vietējie.
Kas tieši varētu būt šie pircēji?
Mēs varbūt ne gluži skatāmies, kurš tieši pirks mūsu uzņēmumu. Tomēr mēs skatāmies, kas notiek Eiropā un pasaulē ar citiem pircējiem, piemēram, tajā paša nozarē. Tie ir stratēģiskie investori, kuri grib paplašināties Baltijā. Tie var būt arī finanšu investori – fondi, kas ir līdzīgi mums, lai gan daudzkārt lielāki. Reģionā var būt vērojams kāds izaugsmes stāsts. Tomēr parasti šādi fondi ir tikai ieinteresēti daudzkārt lielākos 100 miljonu eiro + darījumos.
Kāds ir otrs fonda ieguldījums Latvijā?
Jā, otrs ieguldījums ir daudz mazāks. Tas ir kosmētikas ražotājs B2Y. Mēs cenšamies arī veikt vairāk darījumu kosmētikas nozarē un to konsolidēt. B2Y esam investējuši vien gadu. Mums vēl ir laiks šo kompāniju audzēt.
Kādi ir jūsu plāni?
Eco Baltia gadījumā mēs ļoti aktīvi darbojamies iegādes darījumu ziņā Latvijā, Lietuvā un ārzemēs. Piemēram, Eco Baltia meitas uzņēmums PET Baltia pagājušajā gadā iegādājās Čehijas šķiedru ražotāju Tesil Fibres. Tas nozīmē, ka šis uzņēmums kļuva par patiesi starptautisku kompāniju. Atkritumu pārstrādē un apsaimniekošanā mēs turpināsim augt un pirkt citus uzņēmumus.No 165 miljoniem eiro mēs esam investējuši aptuveni 100 miljonus. Mums vēl ir nauda, ko investēt, un mēs tam aktīvi meklējam mērķus. Daļa no tā var būt Latvijā.
Ir kādi konkrētāki plāni, kur investēt šo naudu?
Parasti par darījumiem tiek vēstīts tad, kad tie ir pabeigti. Katrs darījums, kas nav parakstīts, nav parakstīts. Patiesībā es uz šo interviju ierados no sarunām ar vienu Latvijas uzņēmumu. Līdz ar to - cerēsim, ka dažos mēnešos sekos arī paziņojums.
Kādās nozarēs jūs šajos laikos esat vairāk ieinteresēti?Pamatā tās ir tradicionālās nozares – ražošana, uz eksportu orientētas nozares, tā pati atkritumu apsaimniekošana, kur aktīva ir Eco Baltia. Lietuvā mums ir daži ieguldījumi veselības aprūpes jomā. Tas mums arī ir interesanti. Kopumā nozares ziņā esam agnostiķi. Mēs meklējam labus uzņēmumus gandrīz visās nozarēs. Nosacījumi ir, ka kompānija vēlas augt, jo ir biznesi, kuri ir priecīgi par to situāciju, kāda tiem ir. Tomēr mūsu mērķis ir kompānijas vērtību piecos gados trīskāršot.
Tas ir ambiciozi?
Jā, bet ir vairāki piemēri, kur var izdarīt vēl vairāk. Piemēram, 2019. gadā mēs investējām otrā lielākajā veselības aprūpes klīniku ķēdē Lietuvā, kurai ieņēmumi bija 10 miljoni eiro. Pagājušajā gadā ieņēmumi bija jau 100 miljoni eiro. Tādēļ – iespējama arī ātrāka izaugsme.Šim ieguldījumam ir arī Latvijas šķautne. Mēs apvienojāmies ar Lietuvas uzņēmumu, kas piederēja ļoti veiksmīgai Latvijas grupai Repharm, kurai pieder Mēness aptieka. Tagad mums ir uzņēmums, kur mums pieder 45%, Repharm – 40% un uzņēmuma vadītājam – 15%. Domāju, ka šis gadījums parāda, ka viena no mūsu stiprajām pusēm ir spēja dibināt partnerattiecības ar lokāliem uzņēmējiem un citiem fondiem.
Jūs aktīvi meklējat šīs kompānijas paši? Vai – ko darīt, lai piesaistītu jūsu interesi?
Atsūtiet e-pastu vai piezvaniet! Mēs tam esam atvērti, un, ja ideja izklausīsies labi, būsim priecīgi arī satikties un veltīt laiku tās analīzei.
Kas jums patīk Latvijā, ja ņem vērā mūsu investīciju klimatu un ekonomiku? Un kas - varbūt ne tik ļoti?
Darījumu veikšanas ziņā Latvijā ir nedaudz grūtāk nekā Lietuvā. Viena no atšķirībām ir uzņēmumu pārvaldība. Ir ļoti spēcīgas un labas kompānijas, kas pieder vienam īpašniekam, kurš šo uzņēmumu vada kā ģimenes biznesu. Tad dažreiz ir grūti izskaidrot, kādēļ ir noticis viens vai otrs pārskaitījums. Vēl daudzi Latvijas biznesi, neskatoties uz to, ka tie ir veiksmīgi un pelnoši, izvairās izplesties uz citiem tirgiem. Vietējā tirgū vietējais uzņēmums var visu kontrolēt. Tomēr, ejot uz Lietuvu, Poliju un citiem tirgiem, attieksme un vadības stils ir jāpamaina. Man gan patīk Latvija tādēļ, ka darījumus te ir nedaudz grūtāk veikt. Tas arī nozīmē, ka ir mazāka konkurence. Tad galu galā var panākt labāku darījumu. Dažiem arī nepatīk sarežģīta situācija ar, piemēram, akcionāru struktūru. Mēs kā lokāls investors esam gatavi patērēt laiku un problēmas atrisināt.
Par ko jūs gribētu, lai uzņēmumi te domā?
Uzņēmumiem loģiskā veidā vajadzētu domāt, kā paplašināt savu biznesu. Ja jūs esat rūpnīca, būtu jādomā, vai varat palaist otro un trešo ražošanas līniju, vai varbūt loģiskāk būtu nopirkt konkurentu kaut kur Eiropā un darboties vairākās vietās.Kad mēs investējam biznesā, gribam redzēt tā izaugsmi. Ja kāds ir priecīgs tikai par esošo stāvokli un negribēs attīstīties, tad tas, visticamāk, nebūs domāts mums.
Ko jūs domāt par ekonomisko situāciju Baltijā un valstu atšķirībām?
Igaunija ekonomikas ziņā ir visattīstītākā. Tai seko Lietuva, un Latvija ir trešā, par ko liecina IKP uz iedzīvotāju un dažādi citi rādītāji.Tas gan Latvijai nozīmē, ka arī tās potenciāls augt ir lielākais. Vispārīgi sakot, mums visiem ir bijusi tā pati starta pozīcija, un kultūras ir visai līdzīgas. Igaunija, visticamāk, ir priekšā valdības digitalizācijas ziņā, un arī lielākā daļa veiksmīgo tehnoloģiju biznesu nāk no Igaunijas. Tam seko Lietuva, kur ļoti spēcīga ir FinTech nozare un citas jomas, piemēram, kiberdrošība. Tomēr arī Latvijai ir savi vienradži, piemēram, Printful.
Kādēļ latvieši ir neuzņēmīgāki pret risku?
Grūti teikt. Varbūt tā ir vēsturiska lieta. Es gan neteiktu, ka latvieši negribētu uzņemties risku... Tomēr Lietuvas kompānijas Latviju uztver kā savu mājas tirgu. Jebkurš Lietuvas uzņēmums domā, ka ieiet šajā tirgū un tad, ja tas būs veiksmīgi, nākamais lielais solis ir uz Poliju. Ļoti daudzi Latvijas uzņēmumi paliek tikai šeit, vienā valstī. Tomēr, kādēļ tas tā ir, man ir grūti pateikt.
Ko jūs domājat par Latvijas kapitāla tirgus attīstību? Arī visas Baltijas?
Šī tirgus izaugsmes potenciāls ir ļoti liels. Investoru, publiski kotēto uzņēmumu skaita un to lieluma ziņā mēs atpaliekam no Rietumu tirgiem. Kaut kādā veidā visaktīvākā un lielākā investoru bāze te ir mazākajā valstī – Igaunijā. Lietuva ir otrā, un Latvija paliek iepakaļ [atkal]. Viena no lietām, kas te jāatrisina, ir uzņēmumu pārvaldība un jau listēto kompāniju īpašnieku mentalitāte. Tajās kompānijās, kuras tika listētas pirms ļoti ilga laika, dažkārt īpašnieks, kuram ir kontrolējošā akciju daļa, pret mazākuma akcionāriem izturas tā, it kā viņam piederētu visi 100% šī biznesa akciju. Mazajiem investoriem šāda attieksme nav pievilcīga. Tas, kā pietrūkst Latvijā, ir valsts uzņēmumu kotēšana biržā. Lietuva listēja savu nacionālo enerģijas čempionu Ignitis. Igaunijā mums ir Enefit Green. Šeit Latvijā tā trūkst. Tā ir vistas un olas problēma – vai vispirms jādabū investori vai investīciju objekti? Domāju, ka valsts uzņēmumu kotēšana biržā uzlabo to caurspīdīgumu, pārvaldību, jo tad ir investori, kas uzdod jautājumus, kādēļ tiek pieņemts viens vai otrs lēmums.
Tad kāds arī no jūsu investīciju uzņēmumiem var iet šādu soli un kļūt par publiski kotētu kompāniju?
Jā, tas ir viens no mūsu iespējamiem ceļiem, kad mēs pārdodam savu daļu. Lai finansētu izaugsmi, mēs arī emitējam obligācijas. Šobrīd mūsu portfelī ir divi uzņēmumi, kuri ir emitējuši obligācijas. Eco Baltija nesen paziņoja par 8 miljonu eiro obligāciju emitēšanu. Mēs esam aktīvi vietējā kapitāla tirgus dalībnieki un neizslēdzam arī uzņēmumu listēšanu.
Ko jūs domājat par kopējo situāciju pasaules finanšu tirgū?
Pagājušogad bija lāču tirgus, un tagad jau cenas atkal aug. Tirgiem pēc definīcijas vajadzētu būt svārstīgiem. Kad tirgi tikai aug un aug, tas piesaista taksometru šoferus, un mums ir nākamā krīze. Šobrīd tirgum ir vairāki izaicinājumi. Viens ir pasaulē augošās procentu likmes. Šīs procentu likmes pieaug, jo inflācija ir ļoti augsta. Tad ir arī ģeopolitiskās problēmas. Un tā nav tikai Krievijas agresija Ukrainā. Tā ir arī spriedze starp ASV un Ķīnu. Vismaz šobrīd, šķiet, pasaule varētu sadalīties blokos. Līdz ar to, ka lielākā daļa publiski kotēto uzņēmumu ir globāli un grib izplesties visā pasaulē, tās ir sliktas ziņas. Daži tirgi tam var būt slēgti, un būs ļoti uzmanīgi jāizvēlas savi sabiedrotie. Tomēr tirgi ir cikliski, un labākas iespējas ieguldīt ir tieši tad, kad ir neskaidrība.
Jā, jo tad cerams, ka var nopirkt lēti. Bet ko gaidīt no 2023. gada un tālāk? Kādas jomas varētu būt visperspektīvākās? Varbūt aizsardzības jomas uzņēmumi?
Aizsardzības nozarē mēs nevaram ieguldīt, jo to liedz fonda noteikumi. Varbūt nākotnē tas mainīsies. Lielie investori, vadoties pēc to ESG (Environmental, Social and Corporate Governance - te tiek izvērtēta ietekme uz vidi, sociālā pārvaldība un atbildība un korporatīvā pārvaldība) politikas, prasa izslēgt vairākas jomas, piemēram, tabakas uzņēmumus un arī aizsardzības kompānijas.
Bet kādēļ? Kas gan šobrīd un vispār var būt atbildīgāks par savas sabiedrības aizsardzību? Šādi noteikumi kā minimums ir dīvaini, ne?
Šo argumentu var saprast. Tomēr jebkurš ierocis var tikt izmantots arī agresijai. Tās varētu būt garas debates. Vismaz mums tas ir to sektoru vidū, uz kuru skatīties nevaram.Sektori, kuri mums patīk, ir veselības aprūpe, atkritumu pārstrāde, veterinārie pakalpojumi, arī ar IT saistītie uzņēmumi. Domāju, ka to novērtējuma burbulis nolaiž gaisu, un tagad cenas ir daudz pieņemamākas, nekā tās bija pirms viena vai diviem gadiem.Ir ļoti grūti izteikt prognozes vienam gadam, un visgodīgākā atbilde būtu: “Es nezinu.” Vismaz mūsu fonda gadījumā mēs mazāk skatāmies uz makroekonomisko situāciju un vairāk uz konkrēto uzņēmumu. Tad mēs mēģinām izdomāt, vai šī kompānija spēs izdzīvot svārstīgā vidē, gūt tirgus daļu un uzlabot savas pozīcijas, izmantojot mūsu nodrošināto kapitālu.
No prognožu sērijas gribēju pajautāt, vai domājat, ka ASV akcijas gada beigās atradīsies augstāk? Bet laikam jau ļoti ir minēt spekulatīvi.
To es nezinu. Personīgā līmenī es gandrīz vienmēr tuvu 100% esmu investējis akcijās. Es esmu ilgtermiņa optimists, lai gan īstermiņā to, kas notiks tirgū, nezina neviens.
Kādu padomu jūs šobrīd dotu potenciālajiem un jau eksistējošajiem investoriem?
Vienmēr mēģiniet skatīties cauri troksnim! Ja atvērsiet laikrakstu vai ziņu portālu, varat noformulēt pieņēmumu, ka kaut kas slikts dažnedažādās jomās notiek katru dienu. Tam ir jāspēj skatīties pāri. Jābūt arī ilgtermiņa stratēģijai, pie kuras jāpieturas. Brīži, kad viss izskatās visdrūmāk, parasti ir paši labākie investīcijām. Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus.
Nobeigumā – vai un cik liela, jūsuprāt, te ir šī ģeopolitiskā atlaide?
Jā, noteikti. Tā var būt 10% līdz 20% liela. Tas gan var atšķirties no aktīviem. Labi uzņēmumi joprojām piesaista lielu uzmanību. Tomēr kopumā mēs redzam mazāk, piemēram, ASV fondu, kas te dzenas pakaļ kādiem mērķiem. Domāju, ka šis laiks ir piemērots vietējiem investoriem.
.
