Baltijā lielākā un straujāk augošā vides resursu apsaimniekošanas grupa AS “Eco Baltia” 2022.gadā saskaņā ar neauditētajiem rezultātiem sasniegusi rekordaugstu konsolidēto neto apgrozījumu 210.79 miljonu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 120 miljoniem eiro 2021.gadā, tas ir pieaugums par 75.7%. Savukārt kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma), kas ietver pārskata periodā iegādāto uzņēmumu pilnu kalendāro ietekmi, sasniedza 240 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 150 miljoniem eiro 2021.gadā pro-forma ieņēmumi pērn pieauguši par 60%.

Apgrozījuma pieaugumu veicināja vairāki faktori, tostarp, jaunu uzņēmumu iegādes darījumi 2021. un 2022.gadā, labvēlīga tirgus situācija plastmasas otrreizējo izejvielu tirgos 2022.gada pirmajā pusē, stabilais un pārliecinošais sniegums vides apsaimniekošanas sektorā, kā arī fokuss uz produktivitāti, efektivitāti un automatizāciju.

2022.gadu “Eco Baltia” noslēdza ar konsolidēto neto peļņu 7.31 miljona eiro apmērā, kamēr 2021.gadā šis rādītājs bija 9.33 miljoni eiro. Tikmēr koncerna EBITDA 2022.gadā sasniedza 25.47 miljonus eiro iepretim 19.9 miljoniem eiro 2021.gadā.

Baltijā lielākā un straujāk augošā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2022.gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko konsolidēto apgrozījumu – 210 miljoniem eiro, kas ir 75% pieaugums salīdzinājumā ar 2021.gadu.

“Eco Baltia” kopējie kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma) 2022.gadā sasniedza 240,5 miljonus eiro, savukārt EBITDA, pārskata periodā - 25,4 miljonu eiro (19,7 miljoni eiro 2021.gadā). Tie ir vēsturiski labākie “Eco Baltia” biznesa rezultāti, kas liecina par stratēģisku un mērķtiecīgu izaugsmi starptautiskā mērogā.

2022.gadā grupas uzņēmumi turpināja dinamisku izaugsmi saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju. Vērtējot pa darbības sfērām, “Eco Baltia” PET un plastmasas iepakojuma pārstrādes segments 2022.gadā sasniedza 100 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt vides apsaimniekošanas segments – 110 miljonu eiro. Kopējo apgrozījuma pieaugumu veicinājusi uzņēmuma “Ecoservice” iegāde 2021.gadā un “TESIL Fibres” iegāde 2022.gada septembrī. Vienlaikus pērn par 9,5% samazinājušies kopējie “Eco Baltia” peļņas rādītāji, sasniedzot 8,4 miljonus eiro, kas skaidrojams ar grupas uzņēmuma “PET Baltija” krājumu pārvērtēšanu 3,3miljonu eiro apmērā.

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa "Eco Baltia" emitējusi obligācijas līdz desmit miljonu eiro apmērā, informēja uzņēmumā.

Arī šoreiz obligāciju piedāvājumus, kas īstenots slēgtā piedāvājuma veidā, guva investoru ievērojamu interesi, kopējam pieprasījumam 1,7 reizes pārsniedzot emisijas apjomu.

Obligāciju iegādes rīkojumi saņemti no vairāk nekā 100 institucionālajiem un privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

“Arī pēc “Eco Baltia” obligāciju otrā piedāvājuma redzam, ka investoru aktivitāte ir augsta. Tas apliecina ieguldītāju ilgtermiņa redzējumu uzņēmuma un kopējā vides resursu apsaimniekošanas segmenta attīstībā, kur mēs paplašinām savu starptautisko klātbūtni. Veiktās investīcijas mums palīdzēs spert nākamos soļus turpmākā uzņēmumu grupas izaugsmē, sniedzot ieguldījumu aprites ekonomikas veicināšanā, kas atbilstoši Eiropas Savienības vides politikas principiem kļūst nozīmīgāka visā pasaulē,” uzsver Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

Privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs "INVL Baltic Sea Growth Fund" kopā ar sava portfeļa uzņēmumu - Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu "Eco Baltia" - vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja "Metal-Plast" akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma noslēgšana plānota 2023.gada ceturtajā ceturksnī, pēc tam, kad būs saņemta Polijas Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja atļauja un izpildīti citi nosacījumi.

"Metal-Plast" dibinātājs Sebastians Fedorovičs saglabās 30% uzņēmuma akciju. "30 gadu darbības laikā "Metal-Plast" ir kļuvis par Polijas PVC pārstrādes tirgus līderi - stratēģiskā partnerība ar "Eco Baltia" un "INVL Baltic Sea Growth Fund" ļaus uzņēmumam turpināt izaugsmi," norāda Fedorovičs.

"Eco Baltia" vides pakalpojumu sektora vadītājs Jānis Aizbalts atzīmē, ka "Eco Baltia" turpina paplašināties ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskā mērogā, un "Metal-Plast" ļoti labi iekļaujas uzņēmuma stratēģijā. "Mēs plānojam paplašināt "Metal-Plast" pārstrādes jaudu 1,5 reizes - līdz 45 000 tonnu gadā, tādējādi palielinot savu ieguldījumu aprites ekonomikā."

Vides resursu apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2024. gada pirmo pusgadu noslēgusi ar 124,13 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu, kas ir par 10,8% vairāk nekā 2023. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt konsolidētā EBITDA 2024. gada sešos mēnešos sasniegusi 22,1 miljonu eiro, kas ir par 47,7% vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos. Arī šajā pārskata periodā izaugsmi galvenokārt noteica stabilie rezultāti vides pārvaldības nozarē un mērķtiecīgs darbs pie efektivitātes un procesu automatizācijas, kā arī pērnā gada novembrī īstenotā “Metal Plast” iegāde.

Koncerna peļņa šā gada pirmajā pusgadā pirms nodokļu nomaksas bija 4,66 miljoni eiro, kamēr pērn tajā pašā periodā peļņa pirms nodokļiem bija 2,29 miljoni eiro.AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Šogad uzņēmuma attīstībā jūtam mērenu kāpumu, taču, neskatoties uz to, turpinām sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus. Tie pierāda, ka esam uz pareizā ceļa izvēlētajos stratēģiskajos biznesa virzienos. Grupas attīstībā būtiska nozīme bijusi starptautiskajam akcionāru un uzņēmumu vadības sastāvam, kas ar savām kompetencēm virza grupu uz stabilu izaugsmi. Turpināsim iesākto ceļu arī turpmāk, tostarp vērtējot jaunas iespējas paplašināt pilna atkritumu cikla ķēdi un uzņēmumu loku mūsu kopējā grupas portfelī.”

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” veiksmīgi realizējusi savu pirmo trīs gadu obligāciju izvietošanu 8 miljonu eiro vērtībā.

Obligāciju publiskais piedāvājumus guva ievērojamu investoru interesi, pieprasījumam vairāk kā 3,5 reizes pārsniedzot maksimālo piedāvājuma apjomu. Obligāciju iegādes rīkojumi saņemti no vairāk nekā 250 kvalificētajiem un privātajiem investoriem Latvijā un Lietuvā.

“Veiksmīgā obligāciju izvietošana un ievērojamā investoru interese kalpo kā apliecinājums “Eco Baltia” stabilitātei un izaugsmei. Pieprasījums pēc “Eco Baltia” obligācijām vairāk kā 3,5 reizes pārsniedza piedāvājuma apjomu, kas parāda investoru pārliecību par kompāniju un tās izaugsmes potenciālu. Pateicamies ikvienam investoram par izrādīto uzticību. Tā ļauj mums vēl vairāk nostiprināt apziņu, ka kompānijas attīstībā esam uz pareizā ceļa un ar pārliecību varam turpināt iesākto, īstenojot stratēģiskos mērķus un radot ilgtermiņa vērtību visām ieinteresētajām pusēm,” uzsver Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa “Eco Baltia” plānojusi tuvākajā laikā īstenot savu pirmo nenodrošināto obligāciju emisiju.

Obligāciju emisijā piesaistītais finansējums tiks izmantots grupas attīstības projektiem ar mērķi paplašināt otrreizējo izejvielu pārstrādi starptautiskā līmenī.

“Finansējuma piesaiste kapitāla tirgū ir secīgs solis “Eco Baltia” turpmākajā attīstības ceļā. Pēdējos divos gados esam restrukturizējuši savu biznesa modeli, sakārtojuši korporatīvo pārvaldību, pārliecinoši virzījušies uz CO2 neitralitāti biznesā un īstenojuši apjomīgus investīciju projektus, kas nostiprinājuši konkurētspēju un pozīcijas starptautiskajos tirgos. Mūsu mērķi un izaugsmes ambīcijas sniedzas krietni pāri Latvijas un pat Baltijas līmenim. Tāpēc esam sagatavojušies veikt arī nākamo soli un piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū, apliecinot mūsu attīstības perspektīvas un rentabilitāti,” uzsver “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Paplašinot uzņēmuma darbību un vides pakalpojumu klāstu, Baltijā lielākais vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmums AS “Eco Baltia” šogad plāno iegādāties Latvijas vadošo videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA “Eko Osta”.

Pušu noslēgtais pirkuma līgums, kura izpildei nepieciešama Latvijas Konkurences padomes (KP) apvienošanās atļauja, paredz 100% SIA “Eko Osta” kapitāla daļu iegādi.

Līdz ar darījuma noslēgšanu, SIA “Eko Osta” kļūs par vienu no “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumiem, kas specializējas bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Vienlaikus jāuzsver, ka abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējo gadu laikā esam būtiski paplašinājuši “Eco Baltia” darbības sfēras, nostiprinot savas tirgus pozīcijas starptautiskā mērogā kā pilna cikla vides resursu apsaimniekotājs. Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir būtisks solis ceļā mūsu attīstības stratēģijas realizācijai, soli pa solim aptverot to atkritumu plūsmu, ko iespējams pārstrādāt. Šis darījums nodrošinās veiksmīgāku atkritumu savākšanu un apriti segmentos, kur valstī noteikto normu izpilde līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas būs ieguvums gan grupas uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” klientiem attiecībā uz videi kaitīgo atkritumu savākšana apjomu izpildi, gan valstij kopumā, nodrošinot atkritumu pārstrādes mērķu izpildi.”

Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2023.gada pirmo pusgadu noslēgusi ar 112 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, palielinājies par 13% (2022.gada pirmajā pusgadā – 98,7 miljoni eiro).

Grupas konsolidētā EBITDA, kas aprēķināta pirms nemateriālās vērtības samazinājuma atzīšanas, sasniedza 16,7 miljonus eiro salīdzinājumā ar 14,6 miljoniem tajā pašā periodā pērn, savukārt peļņa bijusi 2,9 miljoni eiro. Kāpumu galvenokārt ietekmējusi jaunu uzņēmumu iegāde, kā arī stabilais sniegums vides apsaimniekošanas sektorā un mērķtiecīgais darbs pie procesu efektivizācijas un automatizācijas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Kāpinot uzņēmuma rādītājus, izdevies pierādīt, ka arī svārstīgā ekonomiskā situācija valstī un starptautiskajos tirgos var būt gana labs posms biznesa attīstībai. Pēdējos gados esam paplašinājušies Latvijā, Lietuvā un Čehijā, arī šogad turpinot palielināt “Eco Baltia” kopējo uzņēmumu un pakalpojumu portfeli. Vienlaikus grupas stratēģiskajā attīstībā liels ieguvums ir mūsu lielāko akcionāru, “INVL Baltic Sea Growth Fund”, pienesums un profesionālais redzējums uzņēmuma izaugsmē, kas palīdzējis stiprināt “Eco Baltia” pozīcijas gan Baltijā, gan starptautiskajos tirgos.”

Vides apsaimniekošanas kompānija AS "Eco Baltia" investēs vairāk nekā desmit miljonus eiro PET pārstrādes rūpnīcas izveidē Olainē, teikts kompānijas paziņojumā biržā "Nasdaq Riga".

"Eco Baltia" koncernā ietilpstošais uzņēmums AS "PET Baltija" nomās ražotnes telpas no SIA "Piche". "Eco Baltia" projektā investēs desmit miljonus eiro, kamēr kopējās projekta investīcijas aplēstas 35 miljonu eiro apmērā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "PET Baltija" rūpnīca būs viena no lielākajām un modernākajām PET pārstrādes ražotnēm Eiropā un viena no lielākajām industriālajām ēkām Latvijā. Tās kopējā iekštelpu platība, iekļaujot ražošanas, kā arī biroju un koplietošanas telpas, sasniegs aptuveni 30 000 kvadrātmetru. Āra platība aptvers aptuveni 40 000 kvadrātmetru.

Projektā paredzēta pakāpeniska pašreizējās "PET Baltija" ražotnes pārcelšana no Jelgavas uz jaunajām ražošanas telpām Olainē.

Rīgas ielu uzturēšanu nākamos piecus gadus par 293,4 miljoniem eiro veiks apvienība "Roadeks un LAU", uzņēmums "Vizii Urban", kā arī uzņēmumu "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO" apvienība, informēja Rīgas domē.

Minētie komersanti uzvarējuši konkursā "Transporta būvju ikdienas uzturēšana no 2024.gada līdz 2029.gadam, Rīgā", un ar tiem tiks slēgts līgums par darbu veikšanu uz nākamajiem pieciem gadiem.

Iepirkuma procedūrā uzturēšanas pakalpojums tika sadalīts četrās daļās, par katru no tām plānojot noslēgt atsevišķu iepirkuma līgumu.

Konkursa pirmajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas kreisajā krastā līgums noslēgts ar piegādātāju apvienību "Roadeks un LAU", kas sastāv no SIA "Roadeks" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Noslēgtā līguma kopējā summa uz pieciem gadiem ir 115,3 miljoni eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Konkursa otrajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas labajā krastā līgums noslēgts ar personu apvienību, kuru veido SIA "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO". Noslēgtā līguma kopējā summa ir 93,7 miljoni eiro piecos gados, ieskaitot PVN.

Vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” kopā ar sava portfeļa uzņēmumu “Eco Baltia”, lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupu Baltijā, noslēdzis darījumu par Polijas lielākā PVC logu un durvju profilu pārstrādātāja “Metal-Plast” 70% akciju iegādi.

Darījuma rezultātā “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 70% “Metal Plast” akciju (attiecīgi 38,5% un 31,5%). Ģimenes fonds SIDN saglabā 30% uzņēmuma akciju. “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 52,81% “Eco Baltia” akciju, savukārt 30,51% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Pārējās akcijas pieder Mārim Simanovičam.

“Metal-Plast” dibinātājs Sebastians Fedorovičs: “Šogad atzīmējam “Metal Plast” darbības trešo desmitgadi, kas ir ievērojams periods uzņēmuma attīstībā. Šo gadu laikā esam nostiprinājuši savas pozīcijas kā lielākais PVC logu un durvju profilu pārstrādātājs Polijā, ar mūsu produkciju un pakalpojumiem aptverot Čehiju, Vāciju, Ungāriju, Slovākiju, Austriju un citas valstis. Esam gatavi spert nākamos soļus uzņēmuma attīstībā starptautiskā mērogā, kur turpmāk virzīsimies ciešā partnerībā ar “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund”.”

Vides apsaimniekošanas koncerna AS "Eco Baltia" uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" ar meitasuzņēmuma starpniecību - AS "Latvijas zaļais punkts" - pabeidzis ceļu un ielu uzturēšanas uzņēmuma SIA "Pilsētas eko serviss" iegādes darījumu, informē kompānijā.

Darījums paredz 100% daļu iegādi uzņēmumos "Pilsētas eko serviss", SIA "PES serviss" un SIA "B 124". Darījuma īstenošanai piesaistīts "Luminor Bank" aizdevums. Darījuma summa netiek izpausta.

Darījuma pabeigšanai Konkurences padomes (KP) atļauja tika saņemta 2022.gada decembrī.

Abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas patlaban nav plānotas.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs un "Eco Baltia" vides apsaimniekošanas segmenta vadītājs Jānis Aizbalts norāda, ka situācija ekonomikā, ražošanas izmaksu kāpums un energoresursu cenas ikvienam uzņēmumam rada papildu izaicinājumus. Vienlaikus uzņēmējdarbībā tas ir laiks, lai meklētu un ieviestu jaunus efektivitātes risinājumus, turpinātu attīstīties un nostiprinātu pozīcijas tirgū.

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa "Eco Baltia" no šodienas piedāvās parakstīties uz obligācijām līdz desmit miljonu eiro apmērā, informēja kompānijas pārstāvji.

Parakstīties obligācijām varēs līdz piektdienai, 27.oktobrim.

Obligācijas plānots emitēt 2023.gada 2.novembrī, bet to dzēšanas termiņš ir 2026.gada 2.novembris. Vienlaikus "Eco Baltia" būs tiesības dzēst obligācijas pēc diviem gadiem. Obligāciju fiksētā likme ir 9%.

Obligācijām varēs parakstīties privātie un kvalificētie investori, kuri kopumā varēs iegādāties līdz 10 000 obligāciju ar vienas obligācijas nominālvērtību 1000 eiro. Minimālā parakstīšanās summa vienam investoram ir 100 obligāciju jeb 100 000 eiro.

Obligāciju emisijā iegūtos līdzekļus paredzēts izmantot vispārējiem korporatīviem mērķiem, tostarp gaidāmo investīciju projektu un uzņēmumu iegāžu finansēšanai.

Latvijā ik gadu tiek radītas vairāk nekā 800 000 tonnas sadzīves atkritumu jeb vairāk nekā 460 kilogramu atkritumu uz vienu iedzīvotāju*. Lai veicinātu atkritumu šķirošanu Latvijā, tādējādi virzoties uz straujāku Eiropas Savienības (ES) noteikto atkritumu samazināšanas mērķu sasniegšanu, Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” Pierīgā atklājis jaunu un modernu atkritumu šķirošanas rūpnīcu jeb Resursu pārvaldības centru.

Sākotnēji tajā plānots gadā sašķirot 20 000 tonnas sadzīves nešķiroto atkritumu un 25 000 tonnas šķiroto atkritumu, taču kopējās rūpnīcas jaudas atkarībā no atkritumu veida laika gaitā tehniski var sasniegt pat 150 000 tonnu gadā. Šobrīd Latvijā sašķiroti un pārstrādāti tiek aptuveni 50% no kopējā atkritumu daudzuma. Atkritumu apjoma samazināšanai Eiropas Savienība tās dalībvalstīm noteikusi stingras prasības, tostarp pieprasot strauji palielināt atkritumu pārstrādes apjomus – 2035. gadā līdz pat 65% no kopējā atkritumu daudzuma. 2035. gadā atkritumu poligonos varēs apglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu daudzuma. Vienlaikus Eiropas Komisija savā 2023.gada ziņojumā norādījusi, ka Latvijai ir risks nesasniegt vairākus 2025. gada mērķrādītājus, tostarp attiecībā uz plastmasas pārstrādi.

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" Saldū izvietojis otrreiz izmantojamu mantu skapi, informē uzņēmumā.

Skapis atrodas pie "Eco Baltia vide" Saldus filiāles administrācijas ēkas, un tajā tiek ievietotas lietas, no kurām cilvēki izvēlējušies šķirties un nogādājuši uz kādu no reģiona šķirošanas punktiem vai atveduši uz šķirošanas laukumu. Skapis Saldū atklāts jūnija beigās.

Pieaugot mantu klāstam skapī, palielinājusies arī cilvēku interese par lietām, ko var paņemt par brīvu. Mantu skapī lielākoties tiek ievietoti trauki un mazas mājlietiņas, taču gadās arī rotaslietas, gludekļi, gaisa mitrinātāji vai kafijas dzirnaviņas.

"Eco Baltia vide" pārstāvji min, ka patlaban bezbudžeta projektā, pašiniciatīvas vadīti, piedalās vairāki "Eco Baltia vide" darbinieki, kas mantu skapī novietojamās lietas pirms tam sakopj un pārliecinās par to kvalitāti.

Olainē atklāta AS “ITERUM” (iepriekš – “PET Baltija”) jaunā rūpnīca – viena no lielākajām Ziemeļeiropā ar plānoto pārstrādes jaudu 80 000 tonnu gadā jeb par aptuveni 30% vairāk, nekā bija iespējams nodrošināt uzņēmuma iepriekšējā ražotnē Jelgavā.

Jaunās rūpnīcas izveidē “ITERUM” investējis vairāk nekā 10 miljonus eiro, savukārt kopējās investīcijas sasniedz vairāk nekā 35 miljonus eiro.

Jaunatklātā rūpnīca būs viena no lielākajām un modernākajām PET pārstrādes ražotnēm Ziemeļeiropā un viena no lielākajām industriālajām ēkām Latvijā, kuras kopējā iekštelpu platība sasniegs aptuveni 30 000 kvadrātmetru, bet āra platība – aptuveni 40 000 kvadrātmetru.

“Jaunās “ITERUM” rūpnīcas izveide ir viens no “Eco Baltia” pēdējo gadu vērienīgākajiem attīstības projektiem, kura galvenais mērķis ir kāpināt PET granulu ražošanas jaudas un nodrošināt nepieciešamos apstākļus turpmākai attīstībai, nostiprinot mūsu tirgus daļu Eiropas tirgū. Pēdējos gados esam īstenojuši strauju “Eco Baltia” uzņēmumu attīstības kursu Baltijā un ārpus tās, kā arī līdztekus organiskai izaugsmei esam iegādājušies vairākus uzņēmumus, lai paplašinātu savu pakalpojumu klāstu. “ITERUM” jaunā rūpnīca būs būtisks solis uz priekšu grupas izaugsmē, nodrošinot trīsreiz lielāku ražošanas jaudu nekā pirms desmit gadiem un par 30% vairāk, nekā tas bija iespējams ražotnē Jelgavā. Tas ļaus mums ievērojami kāpināt ES noteikto mērķu izpildi,” teic AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Baltijā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa AS "Eco Baltia" iegādājusies 40,4% akciju Latvijas ceļu uzturēšanas uzņēmumā AS "Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums" (“Daugavpils Spec. ATU”).

Daugavpils pilsētas domei un Latvijas valstij piederošās akcijas privatizācijas procesā iegādājās “Eco Baltia” grupas meitasuzņēmums “Eco Baltia vide”.

Atlikušie 59,6 % akciju pieder privātpersonām.

"Pēc mazākuma akciju iegādes mēs lūgsim atļauju iegādāties līdz pat 100 procentiem “Daugavpils Spec. ATU” akciju. Tas ir svarīgs solis, lai paplašinātu “Eco Baltia vide” pakalpojumus reģionālā mērogā, jo Daugavpils ir otrā lielākā pilsēta Latvijā. Šis ir jau otrais “Eco Baltia vide” uzņēmumu iegādes darījums ielu un ceļu uzturēšanas biznesā - 2023. gadā tā iegādājās “Pilsētas Eko Serviss”, kas nodrošina pilsētvides apsaimniekošanu Latvijas galvaspilsētā Rīgā," komentē Jānis Aizbalts, “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.

Rūpējoties par ilgtspējīgu uzņēmuma darbību un ietekmes uz vidi samazināšanu, AS “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” pakalpojumu nodrošināšanai klientiem izmanto jau 13 videi draudzīgākas, ar saspiesto dabasgāzi (CNG) darbināmas specializētās atkritumu savākšanas automašīnas.

Savukārt līdz gada beigām plānots autoparku papildināt ar vēl trim. No kopējām investīcijām, kas šogad specializētajam transportam kopumā paredzētas 1,3 miljonu eiro apmērā, aptuveni 90% šogad tiek novirzīti videi draudzīgāku atkritumu savākšanas automobiļu iegādei.

“Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Investīcijas “zaļākā” autoparkā ir svarīgs ieguldījums uzņēmuma ilgtspējā, kas ir viens no “Eco Baltia vide” attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Pāreju uz ilgtspējīgāku transportu sākām jau 2020.gadā, kad kā pirmie Latvijā iegādājāmies piecas ar CNG darbināmās atkritumu savākšanas mašīnas. Līdz šā gada beigām mums kopā varētu būt jau 16. Jārēķinās, ka investīcijas ir salīdzinoši lielas, taču mūsu ilgtspējas stratēģijās viens no būtiskiem punktiem vērsts tieši uz transportu un tā radīto CO2 izmešu samazināšanu. Vienlaikus uz papēžiem min arī Eiropas Savienības (ES) regulās noteiktās vides prasības, kas tuvākajos gados skars ikvienu uzņēmumu. Mēs tam esam gatavojušies un pie savas CO2 pēdas samazināšanas strādāsim arī turpmāk.”

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" 9.oktobrī atklās jauno atkritumu šķirošanas rūpnīcu Salaspils novadā, informē uzņēmumā.

Jaunās šķirošanas rūpnīcas izveidē "Eco Baltia vide" ieguldījusi 11,7 miljonus eiro. Rūpnīcas plānotā šķirošanas jauda ir 45 000 tonnu gadā, informē uzņēmumā.

Investējot 11,7 miljonus eiro, Eco Baltia vide būvēs jaunu rūpnīcu 

Lai veicinātu atkritumu šķirošanu Latvijā, tādējādi virzot arī straujāku Eiropas Savienības...

Jaunā rūpnīcas izveide saistīta ar Eiropas Komisijas prasībām, kas nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz nākamajam gadam jāspēj pārstrādāt un atkal izmantot 55% no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma. Tāpat līdz 2035.gadam atkritumu poligonos drīkstēs apglabāt vien 10% no kopējā atkritumu daudzuma, bet iepakojumiem līdz 2035.gadam jāspēj tikt pārstrādātiem 65% apmērā no kopējā tirgū laistā daudzuma, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Iepriekš kompānijas pārstāvji informēja, ka jaunajā rūpnīcā ik gadu varēs sašķirot 20 000 tonnu sadzīves atkritumu un 25 000 tonnu šķiroto atkritumu.

Jaunajā rūpnīcā uzstādīta daudzpakāpju optiskā šķirošanas iekārta ar iespēju šķirošanas procesā mainīt gan šķirojamo materiālu veidus, gan kvalitātes kontroli, atlasīt piejaukumus no optiski atdalītās plūsmas, vai, ja plūsma ir pārāk netīra, izlasīt tikai derīgo materiālu.

Jau ziņots, "Eco Baltia vide" pagājušajā gadā strādāja ar 53,999 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,5% vairāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 12,179 miljoniem eiro.

Uzņēmums reģistrēts 1996.gadā un tās pamatkapitāls ir 14 203 470 eiro. "Eco Baltia vide" pilnībā pieder AS "Eco Baltia". "Eco Baltia" akcionāri, pēc kompānijā vēstītā, ir "BSGF Salvus" (52,81%), kas pārstāv Baltijā lielāko privāto investīciju fondu "INVL Baltic Sea Growth Fund", Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un Māris Simanovičs (16,68%) ar SIA "Enrial Holdings" un "Penvi Investment Ltd." starpniecību.

Vides resursu apsaimniekošanas grupas AS "Eco Baltia" uzņēmums AS "PET Baltija" mainījis nosaukumu uz "Iterum", kā arī ieviesis jaunu vizuālo identitāti, informē uzņēmumā.

Pārmaiņas īstenotas ar mērķi stiprināt uzņēmuma tirgus pozīcijas polimēru pārstrādes nozarē un veicināt starptautisko izaugsmi.

Nosaukuma maiņa neietekmēs klientus un partnerus - visi līgumi un darījumi būs spēkā esoši.

Vienlaikus paziņojumā teikts, ka uzņēmums turpina paplašināt darbību, attīstot jauno ražotni Olainē. Ražotnes būvniecība tiek realizēta vairākos posmos, un to plānots pabeigt šogad rudenī.

“Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidro, ka otrreizējo izejvielu pārstrādes attīstībai ir būtiska loma aprites ekonomikā: “Gandrīz 20 gadus esam bijuši PET pudeļu pārstrādes līderi Latvijā, piedzīvojot ievērojamu izaugsmi gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. No neliela Latvijas ražotāja esam kļuvuši par vienu no lielākajiem tirgus spēlētājiem Ziemeļeiropā, un līdz ar Eiropas Savienības prasībām par pārstrādātu materiālu izmantošanu mēs paredzam būtisku izaugsmi arī turpmāk. Mūsu jaunā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Olainē apvienojumā ar uzņēmuma vērienīgo stratēģiju iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu mūsu darbības ceļā. Jaunas korporatīvās identitātes ieviešana ir dabisks nākamais solis tās stratēģiskajā attīstībā.”

Lai veicinātu atkritumu šķirošanu Latvijā, tādējādi virzot arī straujāku Eiropas Savienības 2025.gadam noteikto mērķrādītāju sasniegšanu, Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS "Eco Baltia" uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" investēs 11,7 miljonus eiro nešķirotu sadzīves un dalīti vāktu atkritumu šķirošanas rūpnīcas izveidē Salaspils novada Aconē ar tās kopējo jaudu 45 000 tonnu gadā.

Jaunajā rūpnīcā ik gadu varēs sašķirot 20 000 tonnu sadzīves atkritumu un 25 000 tonnu šķiroto atkritumu (salīdzinājumam - pašreizējā otrreizējo materiālu šķirošanas jauda "Eco Baltia vide" rūpnīcā Getliņu ielā 5 sasniedz aptuveni 18 000 tonnu gadā). Plānots, ka rūpnīca aizņems 4000 kvadrātmetru plašu teritoriju, t. sk. ēku 3385 kvadrātmetru un nojumes 700 kvadrātmetru platībā. Jaunajā rūpnīcā strādās ap 70 darbinieku. Rūpnīcu paredzēts atklāt 2024.gada rudenī.

Jaunajā rūpnīcā būs daudzpakāpju optiskā šķirošanas iekārta ar iespēju šķirošanas procesā mainīt gan šķirojamo materiālu veidus, gan kvalitātes kontroli, atlasīt piejaukumus no optiski atdalītās plūsmas, vai, ja plūsma ir pārāk netīra, izlasīt tikai derīgo materiālu.

Pierīgā atklāts un darbu uzsācis Baltijas vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukums ar šķirošanas jaudu vairāku desmitu tūkstošu tonnu gadā. Laukuma izveidē un aprīkošanā investēti vairāk nekā 2 miljoni eiro.

Jaunatklātais laukums nodrošinās dažādu materiālu automatizētu un manuālu šķirošanu un novirzīšanu tālākai pārstrādei, tādējādi sekmējot apglabāšanai poligonos novirzīto atkritumu apjoma samazināšanos, veicinot ilgtspējīgu resursu izmantošanu, kā arī būvniecības atkritumu apsaimniekošanas tirgus sakārtošanu.

“Šis projekts ir nozīmīgs solis SIA “Eco Baltia vide” attīstībā un tas stiprinās uzņēmuma pienesumu aprites ekonomikā, veicinot efektīvu atkritumu pārstrādi un resursu atkārtotu izmantošanu. Nav noslēpums, ka izplatīta problēma būvgružu dalītās vākšanas jomā ir pelēkā tirgus zona, kurā darbojas daļa būvgružu savācēji, kas nenodrošina atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, izgāžot tos nepiemērotās vietās. Mūsu kā apsaimniekotāja mērķis ir nodrošināt ikvienam ērti pieejamu pakalpojumu un šķirošanas infrastruktūru, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu skaidra izvēle un zināšanās, kā ir jārīkojas ar būvniecības atkritumiem,” pauž SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Vides koncernā "Eco Baltia" ietilpstošā plastmasas iepakojuma pārstrādes rūpnīca SIA "Nordic Plast" investējusi 2,8 miljonus eiro jaunā otrreizējo izejvielu šķirošanas un pārstrādes līnijā, kas otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudu palielinās līdz pat 30%, informē "Eco Baltia" pārstāvji.

"Nordic Plast" direktors Andris Trumars norāda, ka uzņēmuma galvenais mērķis ir nodrošināt, lai iespējami vairāk polimēra iepakojumu nonāk otrreizējā apritē, aizvietojot pirmreizējo izejvielu izmantošanu.

"Līdz šim iepakojuma šķirošanā lielā mērā balstījāmies uz roku darbu, kas, lai arī nodrošina augstu kvalitāti, tomēr ierobežo iespējas straujāk kāpināt ražošanas jaudas. Pateicoties jaunajai automatizētajai šķirošanas līnijai, mūsu rūpnīcas jaudas pieaugs līdz 300 tonnām mēnesī jeb 30%," pauž Trumars, piebilstot, ka jaunā šķirošanas līnija palīdzēs kāpināt gan efektivitāti, gan arī konkurētspēju starptautiskajos tirgos un palīdzēs nodrošināt nemainīgi augstu produkcijas kvalitāti uzņēmuma klientiem.