Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Kāda ir fonda stratēģija, ieguldījumu atdeves mērķi?

Fonda stratēģija vienkāršoti ir investīcijas augsta ienesīguma obligācijās. Un investējam mēs pamatā tieši jaunattīstības valstu tirgos (emerging markets).

Kādēļ tieši obligācijas?

20 gadus analizējot dažādus finanšu instrumentus, secināju, ka obligācijas ir viens no retajiem instrumentiem, kur rezultāts pamatā ir atkarīgs no paša investora lēmumiem, no tā profesionalitātes un spējām. Tas stipri atšķiras no daudzām citām finanšu aktīvu klasēm, kur daudz būtiskāks ir veiksmes faktors. Piemēram, mazajam akcionāram, nopērkot uzņēmuma akcijas, ir jāsaprot, ka viņš tikai formāli kļūst par uzņēmuma līdzīpašnieku. Citējot vienu no leģendāriem finansistiem: “Jūs nepērkat daļu uzņēmuma, bet gan pūļa viedokli par šo uzņēmumu.” Ja investors nav Vorens Bafets vai cits tamlīdzīgs ļoti liels akcionārs, tad viņš faktiski pērk tirgus emocijas. Ir grūti šādas lietas uzminēt, tirgus garastāvoklis ir neprognozējamas, un tas man nekad nav paticis. Savukārt, runājot par obligācijām, ir skaidrs, ka pēc gada, diviem vai pat desmit es savas investīcijas dabūšu atpakaļ. Jāspēj izvairīties tikai no obligāciju emitenta maksātnespējas, bet tas jau ir atkarīgs galvenokārt no tā, vai es pats spēju pareizi novērtēt riskus. Tāpat obligācijas ir ļoti fleksibls instruments, ar tām var uzbūvēt gan ļoti zema riska portfeli, gan, izvēloties citas, daudz riskantākas obligācijas, var veidot ko līdzīgu akciju portfelim, ja salīdzinām riska un atdeves attiecības. Ar obligācijām var izveidot tieši sev vēlamo portfeļa veidu, saglabājot tā ierobežoto ietekmi no tirgus garastāvokļa. Pabeidzot šo tēmu, gribēju minēt to, ko vienmēr esmu teicis, ka obligācijas ir ļoti atraktīvs instruments, un to nesaku tikai tādēļ, ka pats tajās investēju. Cēloņsakarība ir pretēja, jo no daudziem finanšu aktīviem esmu izvēlējies tieši obligācijas kā, manuprāt, visinteresantāko un investīciju veidu.

Kad fonds ir izveidots, kā tas darbojas? Kāda ir atdeve?

Fonds darbojas jau vienpadsmito gadu, tas ir dibināts 2012. gadā Maltā. Šobrīd fonda kapitāls ir nepilni 70 miljoni ASV dolāru. Līdz pērnā gada vidum mēs dzīvojām 0% likmju pasaulē, un šajā posmā fonda vidējā kapitāla atdeve bija aptuveni 7%-8% gadā USD izteiksmē. 2022. gadā, kā visi zinām, notika milzīgs procentu likmju lēciens, kas izraisīja pamatīgu tirgus korekciju. Fonda rezultāti šādā situācijā, protams, pasliktinājās, vidējai fonda atdevei kopš dibināšanas samazinoties līdz 5%-6% gadā. Ņemot vērā centrālo banku izraisīto procentu likmju pieaugumu, es sagaidu, ka nākotnē fonda mērķa atdeve varētu palielināties līdz 11%-12% gadā. Pagājušais gads visiem finanšu tirgiem bija ļoti slikts, bet nākamie gadi varētu būt krietni pozitīvāki un jo īpaši obligāciju investoriem.

Jau pieminējāt, ka fondu dibinājāt kopīgi ar bankas kolēģiem. Šobrīd fonda komanda visa ir no Latvijas?

Šo desmit gadu laikā esam kļuvuši būtiski lielāki gan fonda apjoma ziņā, gan komandas ziņā. Sadarbojamies ar pasaules līmeņa bankām un brokeriem, mūsu administratore ir viena no pasaulē lielākajām fondu administrācijas grupām Apex, auditors – lielā četrinieka pārstāvis PWC Malta, fonda līdzekļus galvenokārt glabājam lielākajā Šveices bankā UBS. Tādējādi mūsu fonda galvenie partneri ir finanšu pasaules creme de la creme. Komandā šobrīd esam pieci cilvēki, kas ikdienā nodarbojas ar fonda darbību. Papildus vēl mums palīdz divi analītiķi, kurus piesaistām pēc nepieciešamības uz nepilnu darba laiku. Visi esam no Latvijas. Viens no jaunākajiem komandas dalībniekiem ir mūsu kolēģis no Ukrainas. Viņš jau kopš 2019. gada dzīvo Latvijā, brīvi runā latviešu valodā. Tātad pēc būtības visi esam no Latvijas, jo iekšējā komunikācija fondā ir latviešu valodā. Fonda vadība un pārvalde notiek Maltā. Es un otrs uzņēmuma partneris esam Maltas rezidenti un lielāko gada laiku pavadām Maltā. Piemēram, šogad kopš gada sākuma dzīvoju Maltā un šobrīd Latvijā esmu caurbraucot, jo apmeklējām lielas obligāciju investoru konferences Maiami un Stokholmā. Pēc dažām dienām dodos atpakaļ uz savām mājām Maltā. Latvijā biežāk mani var sastapt vasarās, kad Maltā klimats kļūst pārlieku karsts.

Vai fonda pārvaldnieku komanda iegulda arī savus līdzekļus? Kas un kādi ir fonda investori? Kādēļ šie investori izvēlas ieguldīt jūsu fondā?

Mēs esam fonds tikai pietiekami lieliem, tā saucamajiem kvalificētajiem ieguldītājiem, un ar to būtiski atšķiramies no fondiem, kas paredzēti mazajiem investoriem. Viena no svarīgākajām mūsu fonda atšķirības zīmēm ir tas, ka fonda partneri diezgan būtisku daļu investē paši un ir vieni no lielākajiem fonda investoriem. Tas nozīmē, ka fonda līdzekļus mēs burtiski pārvaldām kā savus paša līdzekļus, un to investori ļoti labi saprot, tādēļ investē kopā ar mums. Tā ir šī atšķirība no daudziem citiem fondiem, kur pārvaldnieku un investoru intereses mēdz būt diezgan atšķirīgas. Mūsu un investoru nauda ir kopējā katlā, un mūsu veiksmes un neveiksmes ir kopīgas visiem.

Kā notiek ieguldījumu izvēle un lēmumu pieņemšana? Kas ir tie kritēriji, kam pievēršat uzmanību, ieguldot augsta ienesīguma obligācijās? Ir kādas sarkanās līnijas, kuras nekad nepārkāpjat, piemēram, nozares, konkrēta tipa uzņēmumi, valstis, kurās labāk neinvestēt?

Tas ir samērā komplekss jautājums. No vienas puses, process ir stipri matemātisks, rēķinot obligāciju tekošās un nākotnes atdeves, salīdzinot daudzus desmitus alternatīvu un analizējot risku scenārijus. No otras puses, ir pietiekami daudz lēmumu, kas tiek balstīti uz intuīciju un pieredzi. Mēs esam četri investīciju lēmumu pieņēmēji, kuriem kopējā pieredze finanšu tirgos ir vairāk nekā 100 gadi. Proti, ne tikai sausi aprēķini ir izvēles pamatā, bet arī pieredze dod savu pienesumu. Var būt tā, ka ir sajūta, grūti definējama un netaustāma, tomēr mums kaut kas investīcijā nepatīk, jo iepriekš ir bijusi līdzīga negatīva pieredze. Pēc būtības tas ir matemātikas un dzīves pieredzes apvienojums, kas nosaka investīciju lēmumus. Un ik dienas šie lēmumi tiek analizēti un pārskatīti. Sarkanās līnijas, protams, mums arī ir. Ir valstis, kuras mums patīk, un ir valstis, kuras principiāli neizskatām. Jau ilgus gadus pirms aktīvās karadarbības sākuma 2022.gadā mēs neinvestējām Krievijā un Baltkrievijā.

Līdzīga attieksme daļēji ir pret investīcijām Ķīnā. Arī tur jau astoņus gadus neesam nevienu obligāciju pirkuši. Būtisks moments šo valstu gadījumā ir to savdabīgā tiesiskā izpratne, kas ir ļoti būtiska, runājot par investoru aizsardzību. Tur mēdz notikt visādi brīnumi, piemēram, valsts var nacionalizēt privātu kompāniju, un neviens neko tur nepadarīs. Ļoti labs piemērs ir Alibabas gadījums Ķīnā. Tāpat Krievijā ir bieži gadījumi, kad privātajiem uzņēmējiem valsts vai valstij pietuvinātas personas šos biznesus vienkārši atņem. Ja runājam par ekonomikas nozarēm, tad varu teikt, ka atturamies no investīcijām nekustamo īpašumu jomā. Šajā sfērā ir ārkārtīgi grūti saprast patieso nekustamo īpašumu portfeļu vērtību dažādās pasaules valstīs, kas piedevām vēl ir tikusi būtiski uzpūsta garajos 0% likmju gados. Un šī pieeja mums vēsturiski ir palīdzējusi izvairīties no Ķīnas un citu Āzijas valstu nekustamo īpašumu kompāniju obligāciju kraha. Līdzīgi esam atturīgi pret IT sfēras uzņēmumiem vai farmācijas nozari, kur nereti ir ļoti grūti prognozēt viena vai otra produkta sagaidāmos panākumus un sekojošo naudas plūsmu. Jebkurā gadījumā ļoti būtiska ir katra atsevišķā uzņēmuma individuālā izpēte, skatoties tādus faktorus kā uzņēmuma darbības caurspīdīgums, vadības pretimnākšana, spēja saprotami izskaidrot uzņēmuma darbību, stiprās un vājās puses un uzņēmuma finanšu datus.

Vai praktiski apskatāt uzņēmumus, ceļojat tieši, lai tos iepazītu?

Ceļošana manā biznesā ir neizbēgama un ļoti patīkama piedeva. Man kopš bērnības ir patikusi ģeogrāfija, šobrīd aktīvi interesējos arī par ģeopolitiku, tādēļ ar lielu interesi sekoju gan ekonomiskiem, gan politiskiem notikumiem visā pasaulē. Ja nepieciešams, tad varam diskutēt par vēlēšanām Nigērijā vai politiskajām kataklizmām Ekvadorā, vai arī streikiem Mongolijā. Šīs zināšanas ir ļoti nepieciešamas obligāciju risku novērtēšanai. Ceļojam ne tikai, lai aplūkotu uzņēmumus klātienē, bet arī bieži dodamies uz dažādām konferencēm. Kā jau minēju, nupat Miami apmeklējām JPMorgan jaunattīstības valstu obligāciju konferenci, kur klātienē varēja tikties ar aptuveni 200 kompāniju vadības pārstāvjiem. Un šādas tikšanās nenotiek dažas minūtes, bet investoriem tiek dota iespēja tirdīt viens pret vienu obligāciju emitentus nepilnas stundas garumā. Konferencē kā emitents piedalījās arī mūsu airBaltic, un viņus pārstāvēja Martins Gauss un finanšu direktors Vitolds Jakovļevs. Starp citu, mēs paši uzmanīgi sekojam līdzi airBaltic attīstībai un arī viņu obligācijas vērtējam kā vienu no interesantiem investīciju objektiem.

Komunikācija ar uzņēmumu vadītājiem ir tikpat būtiska kā uzņēmumu apskate uz vietas. Patiesībā bez pirmā gandrīz nekad nav otrā, jo vispirms uzņēmējs ir jāiepazīst, un to bieži visērtāk var izdarīt tieši šādās konferencēs. Runājot par ceļošanu, tad esam bijuši daudzās vietās pasaulē, lai redzētu, kā bizness reāli strādā. Esam braukuši uz Meksiku, citām Latīņamerikas valstīm, bijām tepat Eiropas nomalē - Kosovā, Albānijā, Moldovā, Maķedonijā. Pandēmija nedaudz piebremzēja šos darījumu braucienus, bet, tā kā tā ir pagājusi, tad plānojam atsākt ceļojumus. Abi šie komunikācijas veidi ilgstošā laika periodā ļauj izveidot draugu un paziņu loku visā pasaulē, kas ir ļoti būtiski, lai saņemtu profesionālu viedokli par vienu vai otru investīciju. Šobrīd es arī, nekur nebraucot, varu sazināties ar finanšu jomas profesionāļiem daudzās pasaules valstīs, vai tā būtu Nigērija vai Argentīna. Gandrīz katrā reģionā ir kāds, kuram varu tieši zvanīt un uzdot profesionālus jautājumus. Operatīvi iegūt viedokli no valsts iekšpuses ir ārkārtīgi būtiski, jo viena ir lieta, ko pasniedz medijos, bet pavisam cita - kā to redz profesionāļi. Šāds paziņu loks man jau sāka veidoties, strādājot bankā, un, laikam ejot, tas tikai palielinās. Finanšu tirgi ir kā liela mozaīka, kura saliekas no šiem atsevišķajiem informācijas gabaliņiem, bez kuriem patiesā aina nebūtu iespējama.

Ja investors iegulda tieši obligācijās, tad viņš saņem regulāru procentu ienākumu. Kā pelna vai ko saņem investors, kurš iegulda jūsu fondā?

Investors nopērk mūsu fonda akcijas. Akcijām nav paredzēta dividenžu izmaksa, bet tās ir ar mainīgu vērtību, tādēļ, ja fonds pelna, tad šī akciju vērtība pakāpeniski pieaug. Reizi mēnesī notiek fonda investīciju portfeļa pārvērtēšana, un, ja kopējā portfeļa vērtība ir palielinājusies, tad pieaug arī katras atsevišķās akcijas cena. Ja investori vēlas savas akcijas pārdot, tad fonds ar periodiskumu reizi mēnesī tās atpērk. Investori var plānot savu naudas plūsmu, pārdot akcijas vai daļu no tām kaut reizi mēnesī. Mums ir investori, kuri ir fondā kopš pirmās dienas un joprojām nav izņēmuši nevienu eiro ārā. Dibinot fondu, viens no tā mērķiem bija piedāvāt investoriem sabalansētu instrumentu gan pelnīšanai, gan naudas plūsmas nodrošināšanai.

Kādēļ vispār vērts ieguldīt fondā, nevis atsevišķos instrumentos?

Ir vairāki iemesli, bet kā pirmais noteikti jāmin portfeļa diversifikācija. Normālā obligāciju portfelī ir jābūt vismaz 30-40 dažādām obligācijām, jo darboties ar nelielu skaitu fondu tomēr ir ļoti bīstami. Tā kā lielākā daļa obligāciju, kuras nav paredzētas tirdzniecībai biržās, ir ar minimālo investīciju slieksni 200 tūkstoši eiro vai dolāri, tad diversificēta portfeļa izveidei ir nepieciešams pamatīgs kapitāls. Fonds ir tas instruments, kurš spēj nodrošināt šādu kapitālu.

Otrs aspekts ir informācijas pieejamība. Mūsdienu pasaulē ir ārkārtīgi liels informācijas daudzums gan par emitentiem, gan par dažādām industrijām, gan par notikumiem tirgos. Parastais investors, pat neskatoties uz sava kapitāla apjomu, lielu daļu informācijas nemaz nevar iegūt, jo informācija var būt paredzēta tikai profesionāļiem vai kā citādi ierobežota. Tāpat arī ļoti lieli emitenti ar miljardus lieliem aktīviem, ar institucionālo investoru, kā mūsu fonds, komunicē labprātāk, nevis ar atsevišķu privātu investoru, pat ja viņš ir multimiljonārs ar lieliem līdzekļiem. Privātam investoram ir grūti un nereti pat neiespējami iegūt vajadzīgo informāciju, ieskaitot obligāciju aktuālo cenu, bez kuras investīcijas sāk jau līdzināties laimes spēlei vai brīvdienu izklaidei. Kā jau minēju, obligācijas kopumā ir gan juridiski, gan matemātiski samērā komplicēts investīciju veids, ko neprofesionālim ir ļoti grūti pārzināt. Mazais investors var izveidot diezgan normālu un diversificētu akciju portfeli, bet obligāciju gadījumā tas varētu būt diezgan izaicinošs mērķis.

Vai investors no Latvijas var veikt ieguldījumus jūsu izveidotajā fondā? Un kas būtu jādara, lai to paveiktu?

Fondā var investēt jebkurš investors, kurš atbilst mūsu fonda veidam noteiktiem kritērijiem. Kā viens no būtiskajiem kritērijiem ir tas, ka fonds ir paredzēts kvalificētajiem ieguldītājiem. Tas nozīmē, ka investori var būt tikai pietiekami turīgas personas vai arī citi institucionālie un profesionālie investori. Iegādāties fonda akcijas Latvijā vai jebkurā citā valstī investors var, sazinoties ar savu licencēto ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju. Piemēram, varu minēt, ka Latvijā viena no profesionālākajām bankām investīciju jomā noteikti ir Signet banka, un tās darbinieki spēs piedāvāt katram investoram piemērotu investīciju produktu, tā ka investori droši var vērsties pie saviem ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem un noteikti saņems nepieciešamās konsultācijas un pakalpojumus.

Zināms, ka esi aktīvs Baltijas augsta riska vai ienesīguma obligāciju investors. Kas ir tie iemesli, kādēļ no visa plašā attīstības valstu obligāciju spektra labprāt ieguldāt Baltijas obligācijās?

Augsta riska vai augsta ienesīguma obligācijas – abi termini tiešām ir pareizi, jo nozīmē aptuveni to pašu un abi ir patiesi. Runājot par Baltijas tirgu, jāteic, ka vienmēr esam vadījušies no objektīvās situācijas. Ir bijuši brīži, kad investīciju apjoms Baltijā ir bijis neliels. Ir bijuši brīži, kad tas ir bijis daudz lielāks nekā šobrīd. Mēs nepārtraukti vērojam, kurā vietā pasaulē ir atraktīvākās investīciju iespējas, un sekojam tām. Mēs investējam gan Āzijā, gan Austrumeiropā, gan Āfrikā, gan Latīņamerikā. Šie ir četri galvenie jaunattīstības valstu reģioni. Brīdī, kad sākās karš Ukrainā, loģiski, ka samazinājām riskus Austrumeiropā un vairāk pirkām obligācijas Latīņamerikā. Šis reģions ir raksturīgs ar pozitīvu ietekmi no izejvielu cenu pieauguma. Brazīlija un Argentīna ir lieli pārtikas un enerģijas ražotāji, kuru produktu cenas ievērojami pieauga pieminēto notikumu dēļ. Tādējādi mēs elastīgi pielāgojamies situācijai pasaules tirgos un ģeopolitikā. Latvijā, protams, spēlē tas faktors, ka tirgus ir labi zināms. Lai arī labi pārzinām daudzu citu valstu situāciju, mājas ir mājas. Mēs šeit jūtamies komfortabli, pazīstam daudzus uzņēmumus un kopā ar Signet banku cenšamies pēc iespējas atbalstīt jaunās vietējo obligāciju emisijas. Tāpat Baltijas valstīs mēs regulāri meklējam jaunas, vēl nenovērtētas kompāniju obligācijas. Tādas investīciju iespējas, par kurām lielais tirgus vēl nezina. Cenšamies būt starp pirmajiem investoriem, kas atrod šādas iespējas.

Piemēram? Ir kas tāds ir Latvijā, ko uzgājāt pirmie?

Jau 2015. gada sākumā bijām pirmais lielais obligāciju investors kompānijā Mogo, kas šobrīd saucas Eleving group. Viņu obligāciju ienesība toreiz bija augstāka, un kompānija bija mazāk zināma. Ļoti labi nopelnījām un turpinām abpusēji izdevīgu sadarbību ar šo emitentu arī šodien, kad viņi jau ir emitējuši eiroobligācijas starptautiskajā tirgū. Patiesībā Latvijā šobrīd ļoti labi attīstās augsta ienesīguma un nelielu apmēru emisiju obligācijas, tādēļ ir, kur piedalīties, ko analizēt un ko vērtēt. Ja nebūtu šādas iespējas, tad mēs daudz mazāk investētu Latvijā, jo mēs nepērkam parādzīmes vai obligācijas ar zemu ienesīguma līmeni. Mums ir būtiski, lai valstī, kurā investējam, obligāciju tirgus būtu attīstīts un likvīds, un Baltijas valstīs pēdējie gadi ir šai ziņā bijuši pozitīvi.

Kādi ir vietējo emisiju galvenie trūkumi? Pie kā vajadzētu piestrādāt pašiem emitentiem?

Tipiski mēs redzam divus būtiskākos trūkumus. Pirmkārt kompānijas bieži nav īsti gatavas obligāciju emisijai. Daudziem šķiet, ka viņi var samaksāt komisijas maksu obligāciju organizatoram un ar to viss būs darīts. Uzņēmējiem ir aplams priekšstats, ka pietiks piereģistrēt obligāciju emisiju un investori būs laimīgi tās pirkt. Bet problēma ir tāda, ka vispirms kompānijām ir jāizdara savi mājasdarbi. Ir jābūt normālai kompānijas vēsturei, pēc starptautiskiem standartiem auditētiem finanšu pārskatiem vairāku gadu garumā. Ir jābūt sakārtotai korporatīvajai pārvaldībai, tāpat ir jābūt saprotamai un skaidrai īpašnieku struktūrai. Ļoti bieži ir tā, ka esam spiesti atzīt, ka virspusēji kompānija ir interesanta, bet sagatavošanās darbs nav paveikts. Un, kamēr tas nav izdarīts, tikmēr tās nav obligācijas, bet gan drīzāk riskants kredīts, kas ir juridiski iefasēts obligācijas formā. Mēs negribam nopirkt kredītu un kļūt par vienīgo tā investoru, un vēlāk uzzināt, ar kādiem brīnumiem mums būs jāsaskaras. Otrkārt nereti redzams, ka kompānijas nesaprot to procentu likmju līmeni, kāds ir pasaules tirgos. Tā ir tipiska situācija, kad banku kredīti ir vismaz par pāris procentiem lētāki nekā obligāciju ienesība. Taču ir jāsaprot tas, ka kredīta gadījumā bankā tiek apķīlāts viss iespējamais, ieskaitot īpašnieka personīgo īpašumu, un viņa atkarība no bankas nereti ir pilnīga. Savukārt, ja kompānija ir emitējusi obligācijas, lai arī maksājot dārgāk, tad ir iespējas būt daudz fleksiblākiem. Ja obligāciju termiņš ir pēc pieciem gadiem, tad neviens nevar naudu pieprasīt ātrāk, kas ir būtiski. Resursu piesaistes cena ir lielāka, bet ir virkne ieguvumu, kurus vajadzētu apzināties. Viennozīmīgi, ja citviet pasaulē ir līdzīgs uzņēmums ar līdzīgu vēsturi, apgrozījumu un citiem parametriem, bet gatavs maksāt vairāk par savām obligācijām, tad mēs nebūsim gatavi investēt Latvijas uzņēmumā, kas sola maksāt mazāk, tikai tādēļ, ka tas ir Latvijas uzņēmums. Šobrīd Latvijā neapšaubāmi Signet bank ir obligāciju emisiju organizēšanas līderis, un mēs kopā ar viņiem cenšamies ieteikt un palīdzēt uzņēmumiem atrisināt minētās problēmas, lai viņu obligāciju emisija būtu veiksmīga. Tiem sekos citi uzņēmumi, un arī mūsu biznesā radīsies lielākas iespējas investēt mūsu dzimtajā valstī. Tādējādi cenšamies investēt ne tikai finanšu līdzekļus, bet arī savas zināšanas un pieredzi.

Kā kopumā raugāties uz obligāciju emisiju perspektīvām Latvijā? Runājot par finanšu tirgu kopumā, tad Baltijas valstu vidū ir pamatīgas atšķirības, kas nav par labu mums.

Pērn bija straujākais procentu likmju pieaugums pēdējo desmitgažu laikā. Tam ir savs nospiedums biznesā, un sekas mēs redzam. Līdz ar to pagājušais gads bija ļoti slikts obligācijām, tomēr nākotnē mēs redzam labas attīstības perspektīvas. Tajā pašā laikā paredzam, ka nākotne būs nemierīga un strauji mainīga. Jau šobrīd varam redzēt dažādas banku kataklizmas. Līdztekus arī obligāciju investoriem parādās daudz interesantu iespēju, kas iepriekš ilgus gadus nebija novērojamas. Par Baltijas valstu kapitāla tirgu kopumā runājot, ir skaidrs, ka tas ir attīstītāks Igaunijā un Lietuvā, tomēr tas vairāk ir attiecināms uz akciju tirgiem. Runājot par augstas ienesības obligācijām, es teiktu, ka Latvija nepavisam neatpaliek no kaimiņvalstīm. Šobrīd, manuprāt, Latvijā ir pat interesantākas investīciju iespējas, ja salīdzinām ar Igauniju un Lietuvu. Tāpat ir būtiski, ka Latvijā pēdējās desmitgades laikā nav bijuši negatīvi incidenti un maksātnespējas obligāciju emitentiem. Proti, Latvijas obligācijas ir pietiekami kvalitatīvas pretēji Igaunijai, kur pēdējā gada laikā vien ir bijuši divi augstas ienesības obligāciju kolapsi. Tas ļoti slikti ietekmē konkrētās valsts obligāciju tirgu un reputāciju kopumā. Tādēļ mēs šobrīd pat neizskatām Igaunijas obligāciju iegādi, jo gribam redzēt, kā beigsies šī nepatīkamā situācija. Savukārt tieši mūsu augstas ienesības obligāciju nišā, kā jau minēju, Latvija izskatās ļoti labi.

Mēs runājam par finanšu tirgus attīstību, bet kādēļ Latvijas finansisti strādā Maltā, nevis Latvijā? Tur ir siltāk?

2011. gadā, kad sākām fonda projektu, Latvijā nebija tāda juridiskā regulējuma, kas ir mūsu fonda pamatā. Tāpat arī nebija vajadzīgo pakalpojumu sniedzēju, kuri varētu nodrošināt fonda darbību - šo jomu pārzinošu juristu, administratoru, zinošu auditoru. Mēs veicām ilgu izpēti, un rezultāti bija apbēdinoši, lai gan uz to brīdi tas vismaz bija daļēji saprotams. Diemžēl arī šobrīd, kad Eiropas Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīva jau daudzus gadus darbojas, un līdzīgu fondu kā mūsējais var nodibināt gandrīz jebkurā ES valstī, Latvijā arī šodien to izdarīt nevarētu, jo diemžēl no likuma ir izslēgtas dažas direktīvā paredzētās normas, kuras reglamentē mūsu fonda darbību. Nevaram komentēt iemeslus, bet šāds sašaurināts tvērums noteikti nepalīdz finanšu tirgus attīstībai. Savukārt Malta pie tā rūpīgi strādāja, un šis tirgus ir sakārtots - ir gan saprotami normatīvie akti, gan zinoši pakalpojumu sniedzēji. Arī saule, kas spīd 360 dienas gadā. Mēs varam stundām diskutēt par finanšu pakalpojumu stratēģijām un plāniem Latvijā, bet pagaidām vairāk izskatās, ka stratēģijas nav. Gan no tā viedokļa, ka šādu nelielu fondu darbība Latvijā nav iespējama, gan no tā viedokļa, ka finanšu pakalpojumi ar būtisku pievienoto vērtību ir tikai dažu tirgus dalībnieku iniciatīva, kā jau mēs runājām par obligāciju tirgus attīstību, kurā būtisku lomu spēlē Signet bank. Manā ieskatā, tikai pateicoties viņiem, konkrētā tirgus niša attīstās. Tādēļ esam Maltā un jūtamies šeit ļoti labi. Bet savā ziņā tomēr ir nedaudz žēl, ka, lai darītu to, kas mums patīk, ir jāmeklē citas valstis, kur tas ir iespējams.

VIEDOKLIS

Baltijas obligāciju tirgus attīstās

Kristiāna Janvare, Signet Bank Investīciju pārvaldes vadītāja:

Pēdējo trīs gadu laikā katru gadu Baltijas emitenti emitējuši korporatīvās obligācijas aptuveni 2 miljardu eiro apmērā, un šis apjoms kopumā saglabājies salīdzinoši stabils, taču, raugoties no jauno emisiju skaita viedokļa, viennozīmīgi vērojams aktivitātes kāpums – īpaši pēdējo divu gadu laikā. Tipisks Baltijas emitents ir vidēja izmēra uzņēmums ar emisijas apjomu 5 -20 miljonu EUR apmērā, tādēļ tirgus aktivitāti vislabāk raksturo tieši emisiju skaita statistika.

Arī Baltijas obligāciju tirgu neapšaubāmi ietekmē ģeopolitiskie notikumi un tendences pasaules ekonomikā un finanšu tirgos, piemēram, straujais procentu likmju kāpums, taču tirgus kopumā attīstās no zemas bāzes, tādēļ tam joprojām ir ļoti liels attīstības potenciāls. 2022. gadā obligācijas emitēja 19 Latvijas uzņēmumi, un, neraugoties uz pozitīvo dinamiku, tas joprojām ir mazs skaitlis salīdzinājumā ar kopējo uzņēmumu skaitu.Ņemot vērā, ka lielākā daļa obligāciju emisiju tiek organizētas slēgtā piedāvājuma formā un nav līdzekļu piesaistes posmā pieejamas ļoti plašam investoru lokam, tad obligāciju iekļaušana biržā ir tas brīdis, kad tās kļūst pieejamas plašākam investoru lokam, tostarp arī mazajiem investoriem. Tādēļ prieks redzēt, ka arī Nasdaq Baltic sarakstos iekļauto emisiju skaits un dažādība pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaugusi, piedāvājot arvien plašākas ieguldījumu iespējas vietējiem investoriem.