Attīstot tirdzniecību internetā, Apavi 40+ paplašina klientu loku ārvalstīs un audzē apgrozījumu.

Sākotnējo apavu veikala Apavi 40+ (SIA Aseim) dibinātāju un īpašnieču ceļi biznesā šķīrušies, taču, piesaistot komandai jaunu partneri, Zaiga Brača turpina iesākto un negrasās apstāties. Pieprasījums pēc lielāku izmēru apaviem aug, izplešoties klientu lokam Latvijā un arī ārpus tās. Baltijas vienīgajā veikalā, kas specializējas tikai lielo izmēru apavu tirdzniecībā, iepērkas atlēti, citi stabila pamata meklētāji.

No grāmatvedības uz mārketingu

Pēc lēmuma pieņemšanas, ka var iztikt ar veikalā gūtajiem ienākumiem, Z. Brača pēdējos piecus gadus ir veltījusi savam uzņēmumam, lai gan sākotnēji apvienoja biznesu ar pamatdarbu. «Savienot pamatdarbu un attīstīt savu biznesu ir ļoti grūti,» viņa secina.

Dāmu salons "Bonbon Shoes", kas diktē apavu modes tendences, paplašina pārdošanā esošo apavu zīmolu klāstu un piedāvā šīs sezonas aktualitāti - iešļūcenes ar slēgtu vai atvērtu purngalu jeb babušas un mulles.

Šobrīd salonā var iegādāties 11 dažādu zīmolu apavus, populārākie no tiem ir "Pedro Garcia", "Chie Mihara" un "Pura Lopez". Šie spāņu zīmoli ir iekļauti veikala sortimentā jau 13 gadus, kopš pašiem tā pirmsākumiem. Drīzumā "Bonbon Shoes" kolekciju papildinās jauns apavu zīmols "Pretty Ballerinas," sola veikala saimniece Jana Lindberga.

Tām dāmām, kuras vēlas šavasar būt īpaši stilīgas, J. Lindberga iesaka izvēlēties mulles un babušas. "Šos apavus, kas iemieso sevī bezrūpību un atbrīvotāku dzīves stilu, var valkāt arī kopā ar biznesa apģērbu. Ja sieviete grib trāpīt modes naglai uz galvas, tā būs īstā izvēle," vērtē apavu modes eksperte.

Viņa stāsta, ka maija otrajā nedēļā, kad veikals vēris durvis pēc dīkstāves, bijis necerēti liels pircēju pieplūdums. "Šurp plūda sieviešu bari, bija arī tādas dāmas, kuras iegādājās vairākus kurpju pārus. Krīzes laikā, sēžot mājās, nervi bija pazaudēti un nauda ietaupīta, tāpēc dāmas vēlējās sevi apbalvot par izturību un iepriecināt, iepērkoties," secina "Bonbon Shoes" zīmola radītāja, atzīstot, ka gadu gaitā iegūto pastāvīgo klientūru īpaši novērtējusi COVID-19 pandēmijas laikā.

Apavu izgatavošana ar rokām krietni atšķiras no to mehāniskas ražošanas, prasa ilgu laiku, meistara prasmi un pacietību. Latvijā apavu ražošana lielākos apmēros nepastāv, taču ir daži apavu izgatavotāji, kas aizņem rokām darinātu kāju ģērbu nišu. Viens no lielākajiem ir Elegants, kurš izdzīvojis no padomju laikiem. Piedāvājam aplūkot, kā apavu izgatavošanas darbnīcā top kurpes!

Apavu izgatavošanas procesu var aplūkot galerijā augstāk!

Lai arī apavu izgatavošanas apjomi, salīdzinot ar lielajām apavu ražotnēm Eiropā, nav lieli - aptuveni simts apavu pāru mēnesī, salīdzinot ar līdzīgiem vietējiem nišas uzņēmumiem, šie apjomi esot «milzīgi», stāsta Eleganta vadītājs Raimonds Burakēvičs, kurš apavu darbnīcā grozās jau kopš septiņu gadu vecuma. R. Burakēviča tēvs bijis šīs apavu darbnīcas saimnieks, tādēļ varētu teikt, ka Raimonds ir ģimenes tradīciju turpinātājs, viņš iepriekš atzina DB.

Desmit gados, kopš Elīna Dobele ir izveidojusi vienu no pirmajām dizaina apavu koncepcijām Baltijā, apavu zīmoli ir savairojušies; viņu priecē amatniecības atdzimšana valstī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā ir vismaz astoņi apavu zīmoli, taču Elīna Dobele radītāju konkurence nebiedē. Sadarbībā ar beļģu modes dizaineri Lenu Lumelski (Lena Lumelsky), pamazām tiek iekaroti arī eksporta tirgi, jau šobrīd zīmola Elīna Dobele apavus var iegādāties daudzviet Eiropā, kā arī Japānā un ASV.

Vairākus viņas apavu dizainus saviem fondiem ir iegādājies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Veidojot jauno rudens–ziemas kolekciju, Elīna Dobele iedvesmojas no latviešu sievietēm, koncentrējas uz ģeometriju un materiālu saspēli un gaida, ka arī nākamajā sezonā kāds modelis «izšaus».

Fragments no intervijas

Kad un kā sākās jūsu aizraušanās ar apaviem?

Mūziķe Linda Leen darba procesā vairs nevairās būt sieviete – boss, jo viena kļūda labu ideju var «norakt» jebkurā ķēdes posmā.

Lindai nav arī menedžera un tamlīdzīgu palīgu. Viņa visu dara pati un smaidot saka, ka ir gan biznesa priekšmets, gan tā pārdevējs. Tas viss no augstās atbildības apziņas sevis, skatītāju un Dieva priekšā. Mūziķe uzskata, ka viņas izvēle ir profesija, kurā var un vajag nopelnīt. Lai piepildītu savas mākslas pasauli, kas prasa lielus ieguldījumus, viņa attīsta arī blakus produktus. Un tas nemaz nav grūti, jo Lindas Leen galvā plosās vesela gūzma ar idejām un vajadzētu vismaz trīs viņas klonus, lai to visu īstenotu. Tomēr šobrīd enerģijas kapacitāte vēl ir taupības režīmā. Linda radošos paisumus un bēgumus pielīdzina sulīgam vīnogulājam, kas ziemā tikai nometis lapas, bet nebūt nav miris. Idejas pamazām ieņem veidolus. Vīnogulājs zina, ka drīzi atkal dīgs lapas, būs augļi un vīns. Reibinošs, skaists un garšīgs…

Linda Lukstiņa savā papīrlietu veikalā Manilla mēģina samazināt ikdienas steigas tempu; pēc viņas pārliecības, pastkartes, rakstāmpiederumi un blociņi mudina apsēsties un padomāt par to, ko raksti.

Manilla ir dizaina papīrlietu veikals, kas apvieno dažādas produktu grupas. 90% veikalā atrodamo lietu ir no papīra. «Pamazām mūs sāku uzskatīt par dāvanu veikalu. Sākumā likās, ka šis būs moderns kancelejas preču veikals, bet tagad klāsts iet roku rokā ar dāvanām, jo lielākā daļa dizaina papīrlietas pērk, lai dāvinātu, jo sev tās kaut kā neatļaujas,» spriež Linda.

Runājot par tik specifiska biznesa dzīvotspēju, viņa atzīst, ka tas, vai cilvēkiem patīk un vai viņi iegādājas kādu preci, ir divas dažādas lietas. «Mūsu veikals pārstāv ļoti specifisku nišu, taču domāju, ka pēc labām lietām vienmēr ir pieprasījums. Protams, dažbrīd piezogas doma, ka varbūt es esmu vienīgā, kam šādas lietas patīk, taču daudzi cilvēki nāk un priecīgi iet prom, sakot, ka nāks iepirkties vēl,» saka Linda.

Pārdošanā nonākuši dziedātājas Lindas Leen radīti apģērbi no kolekcijas «Etnografizēts», kurā iekļautas senlatviešu rakstu zīmes.

Dziedātājas jaunās kolekcijas apģērbi apdrukāri, piemēram, ar lībiešu bruņurupuču saktas attēlu, Laimas eglīti, Austras koku, Jumja zīmi, Alsungas cimdu rakstu, Zalkša zīmi u.c. Apģērbi iepakoti kartona kastē, uz kuras lasāma arī apdrukas nozīme.

Apģērbu cenas internetveikalā svārstās no 24 līdz 39 latiem.

Jau vēstīts, ka pērn pārdošanā nonāca dziedātājas kolekcija Pastala, savukārt 2009. gadā Linda Leen izveidoja apģērbu kolekciju Chameleon. Darbojas arī dziedātājas interneta veikals lindaleenshop.com.

Rīdzinieks Andris Runcis pirms aptuveni astoņiem gadiem pašmācības ceļā uzsāka apavu šūšanu, pirms pusotra gada Cēsīs izveidoja sev darbnīcu, bet pirms gada atvēra veikalu, kurā iespējams iegādāties zīmola June9 produkciju.

«Man tas bija kā Golgāta ceļš, emocionāli smags, jo ļoti daudz kas tika izmests ārā, bija kaudzēm jautājumu, uz kuriem nebija atbilžu. Mūsu valstī nav skolu, kurās māca apavu izgatavošanu, visu apguvu pašmācības ceļā, staigājot no viena kurpnieka pie otra pēc padoma. Vēlāk sapratu, ka vajadzēja aizbraukt kaut kur uz Eiropu un pamācīties, piemēram, Ungāriju, Spāniju, Itāliju vai Portugāli. Tad tas ceļš būtu bijis īsāks un efektīvāks. Latvijā šobrīd ir palikuši uz roku pirkstiem saskaitāmi meistari, kas kaut ko saprot no apavu darināšanas,» saka A.Runcis.

Apavu meistars uz dzīvi Cēsīs kopā ar sievu Kristīni pārcēlies pirms sešiem gadiem. Iepriekš apavi tapa šim darbam nepiemērotās telpās VEF kvartālā, vēlāk - ģimenes mājā Cēsīs. A.Runcis stāsta, ka 2014.gadā bijis liels individuālo pasūtījumu pieaugums. «Sapratu, ka man nepieciešama jau nopietnāka vieta. Astoņi kvadrātmetri darbam bija par maz,» viņš saka. Ar laiku parādījās arī dažādas iekārtas, kurām nepietika vietas esošajās telpās. 2015.gada vidū tika sameklētas telpas darbnīcai un veikalam. Ateljē izveidošanā investēti gan pašu līdzekļi, gan Cēsu pilsētas piešķirtais grants uzņēmējdarbības uzsākšanai, kas veido aptuveni 2000 eiro, gan aizdevums no Altum.

Apavu ražošana ir sarežģīta, jo tajā bez roku darba iztikt nav iespējams. Ja kāds uzņēmējs izlemtu, ka tieši Latvijā attīstīs vērienīgu apavu ražošanu, tad būtu jārēķinās ar to, ka vietējais tirgus ir mazs, tāpēc būtu ļoti sarežģīti saražoto produkciju pārdot lielos apjomos, turklāt arī iekarot eksporta tirgus ar mūsu valstī ražotajiem apaviem būtu grūti. Lai Latvijā ražotie apavi būtu konkurētspējīgi eksporta tirgos, nepieciešama ļoti laba kvalitāte, sava īpaša pievienotā vērtība, turklāt vēl arī patērētājam pieņemama cena, bet tas nav viegli panākams, saka Euroskor Latvijā valdes loceklis Aldis Lūsis intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Mēdz teikt, ka apavu iegādes apjomi ir viens no sabiedrības labklājības reālajiem rādītājiem. Vadoties pēc šī kritērija, Latvijā labklājība aug?

Mainās iedzīvotāju iepirkšanās paradumi. Vērtējot pēc tā, ka daudzi pircēji apavus pērk atlaižu laikā, jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāji kļūst racionālāki. Dažādas atlaižu akcijas kļūst par aizvien spēcīgāku magnētu. Kādreiz izpārdošanas bija tikai dažas reizes gadā, mainoties sezonai, tagad bieži ir arī starpsezonu izpārdošanas. Kopumā Latvijā pircēju vidū dominē vēlme nopirkt pēc iespējas kvalitatīvāku preci par pēc iespējas zemāku cenu. Maz ir tādu pircēju, kuri lepojas, ka ir kādu preci nopirkuši par augstu cenu, daudz vairāk ir tādu cilvēku, kuri lepojas, ka vērtīgu preci nopirkuši lēti un izdevīgi. Pircējiem psiholoģiski nepieciešams gandarījums, ka par preci nav pārmaksāts.

SIA Wims izgatavo apavus vairākiem zīmoliem Latvijā, kā arī ir izveidojis savu apavu kolekciju jeb ražošanas līniju; daļa jau ir pieejama uzņēmuma mājaslapā

Viena no uzņēmuma īpašniecēm un idejas autorēm ir Sanita Avotiņa, kura pirms trīs gadiem pirmos soļus apavu ražošanā spēra kopā ar Ingu Sabovicu, izveidojot apavu zīmolu SAZ. «Šis zīmols tiek attīstīts vēl aizvien, mēs gatavojam divas kolekcijas gadā, kuras atrādām ārvalstu izstādēs. SAZ projekts tiek lolots kā mazs bērns, bet vērienīgāku biznesa potenciālu saredzu ražojošajā uzņēmumā Wims, kuru pirms nepilniem diviem gadiem izveidoju kopā ar savu meistaru Viktoru Veļičko un Agri Avotiņu. Ar Viktoru sākām sastrādāties, veidojot SAZ kolekcijas, jo viņš bija viens no retajiem meistariem, kurš nebaidījās un prata izveidot sarežģītus apavu modeļus,» stāsta Sanita.

Latvijas iespēja apavu ražošanā varētu būt unikāls dizains un roku darbs; tieši pēdējā laikā vērojams jaunu apavu zīmolu uzplaukums, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz 90. gadiem Latvijā apavu izgatavošana notika rūpnieciskos apjomos, bet līdz ar tautsaimniecības transformāciju viss mainījās, nozare faktiski izzuda. Pēdējos gados vērojams jauns tās uzplaukums, bet to drīzāk var saukt par amatniecību. Tirgū ir pārstāvēti vairāki vietējie apavu zīmoli – Elīna Dobele, SAZ, June9, Woolfers, Woolings, Žaime Sandals, Inch2, Del Gardi u.c. Sava zīmola apavus piedāvā arī tirgotāji, piemēram, pērn oktobrī dāmu modes salons Madam Bonbon atklāja savu pirmo apavu līniju. «Pēc astoņiem gadiem emocionāli šķita, ka esam gatavi savam apavu modelim, un bija piedāvājums to ražot, izdarīt to ātri un bez šķēršļiem. Piedāvājums sakrita ar tā brīža pieprasījumu un nekavējoties pieņēmām lēmumu,» saka J. Ezeriņa. Vienlaikus viņa atzīst, ka šis bija arī solis sabiedrisko attiecību labā, veidojot uzņēmuma publicitāti un tēlu. «Viena apavu līnija nekādā veidā nevar ietekmēt biznesu,» saka Jana Ezeriņa, SIA Madam Bonbon vadītāja.

Noskaidrotas RTU topošo apģērba dizaineru studentu modes skates «Ķīpsalas pavasaris 2014» balvu ieguvējas, kuras žūrijas skatījumā šogad sevi parādīja visspožāk. Skate notika RTU Dizaina centrā Ķīpsalā un kolekciju vienojošais temats bija veltīts Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam.

Kolekciju vadītāju – Skaidras Deksnes, Dainas Šķiņķes un Elīnas Rožkalnes – balvu ieguva 4. kursa studente Līva Sietiņa par vakarkleitu kolekciju «Austra», kas radīta, smeļoties iedvesmu senlatviešu dievību Saules, Māras un Laimas zīmēs. Bet studiju programmas «Materiālu tehnoloģijas un dizains» balvu ieguva Ieva Bratuškina par kolekciju «Rotaļas», kurā dominē latviskie raksti, kas veido dekoratīvu rotājumu. Izvēloties šīs balvas pretendentu, tika vērtēts, cik sekmīgi studente tikusi galā ar studiju programmas prasībām un kā apgūto integrējusi kolekcijā.

Savukārt SIA «Solution» balvas piešķirtas Dzintrai Līdigai par kolekciju «Antracīts», kas tapusi, iedvesmu smeļoties no jaunbūvētās Gaismas pils. Kolekcijā dominē asimetriskas, askētiskas formas un vēsas, atturīgas krāsas. Otru balvu ieguva Dita Miska par kolekciju «Rīdzinieks», kas bija vienīgā vīriešiem domātā kolekcija un veidota, vērojot rīdziniekus to ikdienas gaitās.

Līdzās lielajām apavu veikalu ķēdēm Rīgā, kas lielākoties mājvietu radušas tirdzniecības centros, vieta zem saules ir arī maziem nišas spēlētājiem.

Tiem jākonkurē ne vien ar lielajiem milžiem, kuriem ir izveidotas ķēde, bet arī pieaugošo interneta veikalu popularitāti. DB aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka bizness nav vienkāršs un to ir iespējams uzturēt vien tad, ja īpašniekam ir lielas darba spējas, ambīcijas un dzinulis, turklāt nereti apavu bodītes darbību nākas pastutēt, finansiāli pabalstīt no ieņēmumiem, kas tiek gūti citā biznesā. «Kamēr mazo apavu un modes preču veikala īpašniekam ir dzīvs cīņas spars, tikmēr šādi uzņēmumi var būt dzīvotspējīgi. Tomēr ekonomiski pamatots šis bizness nav. Daži mazie veikali, kas fokusējas uz nišas apaviem, pārstāvot konkrētus zīmolus noteiktā cenu kategorijā, eksistē jau vairākus gadus, tomēr daudz jauniesācēju nav,» tirgus situāciju raksturo apavu veikala Bonbons Shoes (SIA Madam Bonbon) direktore, valdes priekšsēdētāja Jana Lindberga. Viņasprāt, Rīgā dārgāku apavu veikalu piedāvājums ir pietiekams un šis tirgus segments ir piepildīts. Šajā nišā darbojas, piemēram, Bergs, Baltā kumode, Malvīne, Baba, Lilimill.

SIA Wims līdz šim koncentrēja darbību uz korporatīvo klientu apkalpošanu, bet nule kā laida klajā savu pirmo 2018. gada pavasara/vasaras apavu kolekciju.

«Esam apavu ražotājs un papildus mūsu pamatdarbībai jau kādu laiku piedāvājam dizaina risinājumus arī individuālajiem pasūtītājiem. Vadoties no augošā pieprasījuma pēc Wims modeļiem, kā arī pieejamās kapacitātes, vēlējāmies izmantot savu radošo potenciālu un resursus, lai vairāk pievērstos savu apavu modeļu izstrādei. Mūsu pašu kolekcijas izveide ir iespēja radoši izpausties starp «ražošanas putekļiem», vairāk eksperimentējot savā telpā, lai piedāvātu labākus risinājumus klientiem un nodrošinātu papildu peļņu SIA Wims. Saistībā ar sarežģīto darbaspēka situāciju Latvijā apavu profesijā, materiālu un tehnoloģiju neizdevīgo pieejamību mums nebija iespēju palielināt peļņas daļu darbam ar pašmāju zīmoliem,» stāsta SIA Wims līdzīpašniece Sanita Avotiņa. Šobrīd uzņēmums sadarbojas ar tādiem pašmāju apavu zīmoliem kā Inch2, Aristocrat Kids, SAZ, BG Suits, Coo Culte, Moelbosh, kā arī tas ir uzsācis pirmsmodeļu izstrādi vairākiem jauniem zīmoliem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apavu mazumtirgotājas SIA Euroskor Latvijā vadītājs Aldis Lūsis. Tas ir latviešu ģimenes uzņēmums, kas strādā jau vairāk nekā 50 gadus. Sākotnējās saknes ir Zviedrijā, bet Latvijā deviņdesmito gadu sākumā tas atvēra pašu pirmo rietumu standartiem atbilstošo apavu veikalu.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti dinamiska nozare, tāpēc uzņēmumā varu īstenot interesantus un jaunus projektus. Ir ļoti liels izaicinājums piedāvāt klientiem tieši to iepirkšanās pieredzi, kas der un patīk daudziem. Un te nav runa tikai par apavu izvēli, bet arī par iepirkšanās vides veidošanu. Turklāt Euroskor Latvijā iekšējā darba vide, uzņēmuma kultūra un vērtības iet roku rokā ar manu redzējumu, kā gūt panākumus.

Apavu mazumtirgotājs SIA Euroskor Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī, investējot gandrīz 300 tūkstošus eiro, atvēris jaunu Clarks veikalu, kā arī veicis rekonstrukciju diviem Euroskor un vienam Ecco veikalam.

Tāpat uzņēmums ir uzsācis paplašināt savu darbību bērnu apavu segmentā, attīstot jaunu veikala konceptu - Euroskor Mini. Šī gada pirmajā pusgadā uzņēmums plāno vērt vaļā divus jaunus šāda veida veikalus. Kompānijas valdes loceklis Aldis Lūsis informē, ka arvien lielāku uzmanību cilvēki pievērš bērnu apaviem, kas izskaidrojams gan ar vecāku izglītošanos, gan problemātiku, ar ko vecākiem nākas saskarties bērnu augšanas procesā un pēdiņas attīstības laikā. Turklāt, ņemot vērā to, ka pēdējo gadu laikā bērnu apavu tirgus ir ne tikai pieaudzis, bet arī pārsniedzis pārdoto vīriešu apavu īpatsvaru, uzņēmums ir nolēmis pievērst tieši arvien lielāku uzmanību bērnu apavu segmentam. Šobrīd tirgus sadalījums ir šāds: sieviešu apavi – 55%, bērnu apavi – 24%, vīriešu apavi – 21%.

Mūziķu sniegums uz skatuves ir darba redzamā daļa, rūpīgā ikdienas darba saldākie augļi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā mūzikas industrijā galvenais peļņas avots ir koncertēšana. Dziedātāji un grupas dodas koncertturnejās, uzstājas korporatīvajos pasākumos, privātajās ballītēs, piedaloties dažādos festivālos un pašvaldību organizētos pilsētas svētkos un citos pasākumos. Viena no ienākumu daļām ir honorāri, kas tiek saņemti par koncertēšanu, otra daļa – autoratlīdzība par skaņdarba vai fonogrammas atskaņošanu. Savukārt ar albumu (CD) izdošanu peļņas gūšana jau ir pagātne. Tas pašlaik tiek uztverts kā atskaites punkts par noteiktā laikā paveikto, taustāms prieciņš pašiem, kā iegansts veidot jaunu koncertprogrammu un doties turnejā.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 14. aprīlī norisinājās 12. jauno modes mākslinieku konkurss Habitus Baltija.

Šogad konkursā uzvaras laurus plūca un konkursa Grand Prix ieguva modes māksliniece Irina Tereščuka no Baltkrievijas, savukārt par Labāko skolu tika atzīta Krakovas Mākslas un dizaina skola (Polija).

Vitebskas Valsts tehnoloģiju universitātes 2011. gada absolventes Irinas Tereščukas kolekcija NO PANIC (BEZ PANIKAS) ieguva visaugstāko žūrijas novērtējumu individuālajā konkursā, un Irina Tereščuka tika atzīta par vislabāko jauno modes dizaineri. Balvā Irina Tereščuka saņēma sertifikātu kolekcijas izvietošanai nozīmīgākajā Krievijas ShowRoom RED Maskavā, Krievijā, kas ietver arī zīmola virzīšanu Krievijas tirgū. Jaunā māksliniece saņēma arī latviešu metālmākslinieka Māra Šustiņa veidoto konkursa Habitus Baltija Grand Prix statueti un iespēju nākamgad konkursa Habitus Baltija 2013 apbalvošanas ceremonijā demonstrēt savu jauno tērpu kolekciju.

Apavu ateljē Elegants, kas Latvijā darbojas kopš 1968. gada, pievērsies arī vīrieši apaviem un drīzumā atvērs otru veikalu Rīgā. Zīmola darbības pamatā joprojām esot 100% roku darbs un dabīgie materiāli.

Kopš pagājušā gada - paralēli jau ierastajiem sieviešu apavu modeļiem - uzņēmuma meistari aktīvi pievērsušies arī vīriešu apavu izgatavošanai. Pieprasījums pēc tiem turpinot pieaugt. Tāpat strauji palielinoties arī kopējais mēnesī saražoto apavu pāru skaits.

Kā informē uzņēmumā, iedvesmu jaunākajām kolekcijām zīmola dizaineri gūst no apavu dzimtenes Itālijas nākušajām aktuālākajām apavu modes tendencēm. Ražošanas procesā pārsvarā tiek izmantota āda, kā arī citi dabīgi materiāli, kurus ieved gan no Itālijas, gan arī no Polijas un Lietuvas.

«Salīdzinot ar citām valstīm, var teikt, ka apavu ražošana kā nozare Latvijā praktiski nepastāv, taču ir daži uzņēmumi, kas ir spējuši iekarot vietējo tirgu un joprojām turpina veiksmīgi attīstīties. Arī mēs esam ceļā uz to un drīzumā plānojam Rīgā atvērt otru Elegants firmas veikalu,» komentē zīmola Elegants vadītājs Raimonds Burakēvičs.

Bērnu apavu bizness ir ļoti sarežģīts - cieši saistīts ar sezonalitāti, demogrāfijas rādītājiem valstī, iedzīvotāju pirktspēju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bērnu apavu bizness nav tik ienesīgs kā pieaugušo, bet konkurence ir spēcīga abos segmentos, atzīst DB aptaujāti mazumtirgotāji. Vieglāk klājas tiem veikaliem, kas ir nomnieki tirdzniecības centros, bet izdzīvot un pastāvēt ir iespējams arī tiem, kuru veikali atrodas citviet Rīgas ielās un arī reģionu pilsētās. Lielākoties bērnu apavus kā atsevišķu preču grupu piedāvā tirgotāji, kuru plauktos atrodamas preces arī pieaugušajiem. Tādi veikalnieki, kuri specializējušies tikai un vienīgi bērnu apavu tirdzniecībai, Latvijā ir maz.

1. septembra sindroms

Savulaik atsevišķi bērnu apavu veikali Rīgā ir bijuši Euroskor un Ecco, bet tagad tie ir aizvērti, jo šajā biznesā ir grūti nodrošināt normālus un vienmērīgus pārdošanas apjomus visu gadu. Pašlaik Euroskor viens specializēts bērnu apavu veikals ir Valmierā. «Tirgotājiem bērnu apavi ir daļa no kopējā sortimenta, kura īpatsvars svārstās no 15 līdz 20%. Tā ir salīdzinoši neliela daļa no kopējā veikala pārdošanas apjoma, bet, lai nodrošinātu bērnu produkcijas klāstu, ir jāiegulda liels darbs,» stāsta SIA Euroskor valdes loceklis Aldis Lūsis.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) inspektori vienā no atpazīstamākajiem apavu veikaliem Rīgā konfiscējuši 76, visticamāk, viltotus Austrālijas zīmola UGG zābaku pārus. Konfiscēto apavu vidū, lai gan mazākā skaitā, bija arī tādi, kas marķēti ar Lielbritānijas firmas Burberry vārdu.

Valsts policijas ENAP vēsta, ka par iespējamo nelegālo preci policijas darbiniekiem paziņojis preču zīmes īpašnieks. Aizdomīgie UGG apavi no oriģinālajiem atšķīrušies vizuāli. Uz tiem bijis atveidots zīmola nosaukums, kaut gan uz oriģinālajiem apaviem šāda uzraksta nav.

Lai nekļūtu par krāpniecības upuri, iepērkoties ieteicams pievērst uzmanību apavu vizuālām pazīmēm, jo tas var liecināt par viltojumu. Tāpat vienmēr jāpievērš uzmanība cenai, jo neticami zema cena arī var liecināt, ka prece ir viltojums – šajā gadījumā zābaki veikalā bija gandrīz trīs reizes lētāki par šī zīmola apavu vidējo tirgus cenu. No veikala konfiscētie apavi nav bijuši izgatavoti no dabīgiem materiāliem, lai gan minētās firmas apaviem būtu jābūt no aitādas. Lai noteiktu patieso kaitējumu Valsts budžetam, no zīmola UGG pārstāvjiem tiek gaidīts iesniegums.

StockPot turpina iepriecināt asu ēdienu cienītājus, neaizmirstot par veģetāriešiem un vegāniem; drīzumā cer piedāvāt savu garšvielu līniju.

Biznesu pirms divarpus gadiem Linda un Ričards Džonsoni sāka divatā. Toreiz Ričards DB uzsvēra, ka algos darbiniekus vien tad, kad varēs to finansiāli atļauties. Tagad uzņēmumā bez Ričarda un Lindas strādā vēl četri pilna laika darbinieki.

Uzņēmums savā komandā izvēlas neprofesionāļus. «Nevēlos algot kādu šefpavāru, gribu, lai darbinieki strādātu mūsu stilā, lai ēdiens garšotu tā, kā pie mums ierasts, nevis taptu pēc kāda cita recepšu grāmatas,» saka Ričards, vienlaikus atzīstot, ka šāda pieeja biznesam prasa daudz darba, lai cilvēkus apmācītu.

Būs garšvielas

Pusdienlaikā StockPot vienmēr ir rinda. Kāds ir noslēpums, ka te vienmēr ir cilvēki? Ričards nosmej, ka tas tik tiešām ir noslēpums. Viņš uzskata, ka liela nozīme ir pareizajai vietai– šis bistro atrodas pie vecās Ģertrūdes baznīcas, apkārt ir daudz biroju. «Mēs apskatījām daudzas vietas, līdz izvēlējāmies šo,» piebilst Linda. Viņas vīrs uzsver, ka kvalitātei jābūt noturīgai, tā nevar mainīties dienu no dienas, ēdienam vienmēr jābūt vienādi labam. Turklāt šajā biznesā ārkārtīgi liela nozīme ir higiēnai – rokas jāmazgā visu laiku – gan pēc viena produktu veida sagriešanas, gan pēc klienta šķīvja aiznešanas utt.

Keramiķe Linda Romanovska atradusi līdzsvaru un īsto dzīves telpu, kurā bez stresa, rāmi var darināt savus darbus, gūstot no tā prieku un iepriecinot citus

Linda sevi par keramiķi sauc sešus gadus. Pirms tam daudzus gadus viņa bijusi «svētdienas mālu mīcītāja», kad brīvdienās pie draugiem gatavoja traukus un pēc tam pie sava skolotāja, latgaļu podnieka Evalda Vasilevska savu veikumu apdedzināja. Linda, tāpat kā viņas skolotājs, gatavo melno, svēpēto keramiku, neizmantojot mehāniskas ierīces un glazūras. «Darboties ar mālu es mācos vairāk nekā 15 gadus. Pirmsākumi bija, kad mācījos Alojas mākslas skolā un pēc tam Rīgas Lietišķās mākslas koledžā. Pēc tam Latvijas Mākslas akadēmijā izvēlējos studēt «grafiķos», jo šķita, ka tā būs praktiskāka nodarbošanās, neticēju, ka ar keramiku var pelnīt iztiku, bet pēdējos sešos gados esmu pierādījusi sev, ka var gan. Keramika ir tāda lieta, ko var sākt darīt, neņemot lielus kredītus, var attīstīt savu biznesu soli pa solim,» atzīst Linda.

Stends iepirkšanās centrā aukstās sezonas laikā būtu piemērota tirdzniecības vieta cepurēm un šallēm

Tā pēc dalības projektā Biznesa eskalators secinājusi Uniq cepures radītāja Linda Breide. Viņa projektam pieteicās, jo vēlējās izmēģināt, kā tas ir – darbotiets t/p Alfa. «Tas tomēr ir liels tirdzniecības centrs, gribējās redzēt, vai mēs vispār spējam to «pavilkt». Secinājām, ka spējam un ka šajā sezonā ir noderīgi tirgoties šādā vietā. Stends tirdzniecības centrā no oktobra līdz martam būtu ideāli,» spriež Linda.

Projekta gaitā viņai nav bijis pārsteigumu, ko nebūtu gaidījusi, taču centrā ir liela cilvēku plūsma, tāpēc jābūt lielākam piedāvājumam. «Kaut arī uz vietas visu laiku bija vairāk nekā 200 vienību, bija cilvēki, kuri nevarēja atrast neko sev piemērotu,» saka Linda. Tādos gadījumos viņa pircējiem iesaka izmantot cepuru konstruktoru internetā un veikt individuālu pasūtījumu tieši tādai cepurei, kāda pašam patīk. Vērtējot, cik daudzi nopērk gatavu cepuri un cik daudzi izvēlas inidivuāli to pasūtīt, Linda spriež, ka aptuveni puse izvēloties konstruktoru.

Pasaulē aizvien populārāki kļūst dažādu preču regulāro piegāžu pakalpojumi – cilvēki labprāt izvēlas regulāri saņemt apģērbu, ēdienu vai skūšanās komplektus. Savu pirmo abonēšanas pakalpojumu ieviesis arī Nike, raksta CNN Business.

Kompānija paziņojusi, ka izveidojusi Nike Adventure Club – sporta apavu abonēšanas pakalpojumu bērniem vecumā no 2 līdz 10 gadiem. Nike vecākiem piedāvās trīs variantus – četrus sporta apavu pārus gadā par 20 dolāriem mēnesī, sešus pārus apavu par 30 dolāriem mēnesī vai 12 apavu pārus par 50 dolāriem mēnesī. Pircējiem tiks dota iespēja izvēlēties no aptuveni 100 apavu veidiem.

Nike mērķauditorija ir aizņemti vecāki, kas dzīvo piepilsētās un kuri nedzīvo blakus apavu veikaliem. Kompānijas pārstāvji uzsver, ka regulāra bērnu vešana uz veikalu pirkt jaunus apavus vecākiem nav patīkamākā nodarbe, līdz ar to ieviests šis piedāvājums.

«Mēs esam atklājuši, ka vecāku nesagādā prieku doties kopā ar bērniem pirkt apavus, tādēļ šī ir laba iespēja izmēģināt jaunus risinājumus,» norāda Nike Adventure Club vadītājs Deivs Kobans.