Pārceļoties uz jaunām telpām, pirms gada dizaina papīrlietu veikals «Manilla» iekārtoja arī nelielu kafejnīcu.

«Kafijas koncepcija strādā ļoti labi – to bauda gan regulāri «kafijas klienti», gan nejauši garāmgājēji un pilsētas viesi. Bieži kafiju bauda klienti, kas gaida dāvanas iesaiņošanu,» saka Linda Lukstiņa, dizaina papīrlietu veikala «Manilla» īpašniece. Par ideju piedāvāt klientiem kafiju viņa sapņoja vēl iepriekšējās telpās un priecājas, ka jaunajā vietā ir iespēja šo ieceri realizēt un secina, ka veikala dizains un piedāvājums iet roku rokā ar kafijas baudīšanu un klienti to novērtē.

DB jau rakstīja, ka pagājušā gada aprīlī «Manilla» pārcēlās uz jaunām telpām Tērbatas ielā, jo iepriekšējās telpas Baznīcas ielā kļuva par šauru. L. Lukstiņa teic, ka jaunās telpas ir gaišas un siltas, tajās «Manilla» ir labi iedzīvojusies. Klienti izsaka atzinīgus vārdus par jauno atrašanās vietu, plašumu, priecājas kopā ar komandu. «Līdz ar pārcelšanos esam ievērojami palielinājuši piedāvājuma klāstu, ko noteikti var pamanīt, uzreiz ienākot veikalā – ir tik daudz visa kā, ka pirmreizējam apmeklētājam nepieciešams mirklis, lai aprastu ar piedāvājumu. Lai klientiem atvieglotu orientēšanos veikalā, esam atteikušies no preču izvietošanas pēc sajūtām un krāsām, kā to darījām iepriekš. Tagad sadalījums ir tematiskās zonās – bērniem, svētkiem, kāzām, dāvanu iesaiņošanai, jaunumi, kaligrāfija, mājlietas un citi,» stāsta L. Lukstiņa.

Dizaina papīrlietu veikals Manilla uzsācis tirdzniecību internetā, papildinot vietni manilla.lv ar interneta veikalu, kur būs pieejami gan Manilla ražojumi, gan arī citi produkti no dažādiem latviešu un ārvalstu zīmoliem.

Lojālie klienti esot interesējušies par iespējām iepirkties Manillā neesot uz vietas Rīgā. «Manilla sāk piedāvāt aizvien vairāk paši sava zīmola radītos produktus, līdz ar to ir kļuvis vēl svarīgāk paplašināt teritoriju, kur tie ir pieejami pircējiem,» sacīja SIA Manilla dibinātāja Linda Lukstiņa.

Biznesa portālam db.lv viņa pastāstīja, ka kopā šajā projektā investēti aptuveni 4000 eiro, taču tas ietver arī atjaunotu noliktavas sistēmu tradicionālajam veikalam, lai visi pircēji vienmēr redzētu precīzus pieejamo preču atlikumus. «Izmaksās gan neesam rēķinājuši savu darbinieku iztērēto laiku, jo interneta veikalu izstrādājām paralēli citiem projektiem,» piebilst uzņēmēja.

Dizaina papīrlietu veikals "Manilla", investējot 100 000 eiro, atvēris savu pirmo franšīzes veikalu Milānā, Itālijā, informē SIA "Manilla" dibinātāja Linda Lukstiņa.

Jaunajā veikalā pieejams līdzvērtīgs preču sortiments, kāds tas ir abos Rīgas veikalos - papīrlietas, mājlietas, preces bērniem, kā arī dāvanu noformēšanas pakalpojumi.

Viņa atklāja, ka ideja par veikalu ārpus Latvijas ir jau ilgstoši bijusi uzņēmuma plānos. "Šeit arī varēsim labi pārbaudīt iecerēto biznesa modeli, lai jau nākamgad paplašinātu franšīzes tīklu gan Itālijā, gan citās Eiropas valstīs," komentēja uzņēmuma īpašniece.

Vienlaikus "Manilla" paplašina arī savu produktu klāstu ar jaunu dizaina sēriju "Ti Amo, Milano", kas veidota. Patlaban jaunās dizaina sērijas iesaiņojamie papīri un apsveikumu kartītes atrodamas gan Rīgas, gan Milānas veikalu plauktos.

Manilla, atzīmējot savas pastāvēšanas 10. jubileju, vērusi durvis jaunam bērnu preču veikalam.

Veikals atrodas Tērbatas ielā, kas ir otrpus ielai pircējiem jau labi zināmajam dizaina un papīrlietu veikalam, ko nu varēs droši dēvēt par lielo Manillu. Manilla kids veikalā varēsiet atrast preces bērnu radošām nodarbēm, svētku dekorācijas, mājlietas un trauku komplektus bērniem, kā arī dažādas rotaļlietas. Šis kļūs par ceturto zīmola Manilla veikalu.

"Visa mūsu mazā, bet spēcīgā komanda ir patiesi gandarīta par sagādāto dāvanu - jaunajās telpās turpmāk varēsim piedāvāt plašāku preču klāstu bērniem, kā arī mazliet atslogot jūsu jau iemīļotās Manillas draudzīgo haosu plauktos. Pirms 10 gadiem atverot pirmo veikalu Baznīcas ielas pagrabstāvā, nevarēju iztēloties, ka izdosies sagaidīt šādu pirmo apaļo jubileju. Paldies visiem mūsu klientiem, ka jau 10 gadus esat kopā ar mums, tieši dēļ jums un jūsu uzticības mēs varam augt un attīstīties! Ir pagājis jau gads kopš atvērām franšīzes veikalu Milānā un acīmredzot mēs nespējam stāvēt uz vietas. Jutu, ka Tērbatas ielas veikala telpas ir par šauru visam, ko piedāvājam. Neliegšos, ka ilgi domājām, vai atsevišķās telpās veidot mājlietu vai bērnu preču ekspozīciju. Bērnu preču nodalīšana mums ļaus uzrunāt jaunu auditoriju, kuriem līdz šim mēs nebijām aktuāli un kuri nemaz nezināja, kādas lieliskas dāvanas pie mums pieejamas arī mazajiem ķipariem. Tiklīdz pāri ielai atbrīvojās telpas, tā nospriedām, ka šī iespēja ir jāizmanto. Ar lokāciju tik tiešā esoša veikala tuvumā mēs nodrošinām patstāvīgajiem klientiem iespēju joprojām iegādāties visu preču klāstu gandrīz vienuviet, atliek tik šķērsot Tērbatas ielu," komentē Manillas dibinātāja un vadītāja Linda Lukstiņa.

Baznīcas ielu posmā no Ģertrūdes līdz Stabu ielai vislabāk raksturo tās uzņēmumu teiktais – līdzīga Miera ielai, zaļa, mierīga, klusa, nostāk no centrālajām galvaspilsētas ielām, bet ar attīstības iespējām.

Baznīcas ielā labi sadzīvo dažādi uzņēmumi – gan šī rajona ilgdzīvotāji, piemēram, vīna veikals Berno vīni, apakšveļas veikals Triumph un krodziņš Muklājs, gan jauni un moderni veikaliņi, kas pievienojušies samērā nesen.

Pirms gandrīz trim gadiem Baznīcas ielas puspagrabiņā sāka strādāt gaismas virteņu veikaliņš Cherry Picking. «Baznīcas iela ir nostāk no centrālās – Brīvības – ielas, bet tas mums patīk pat labāk, jo šeit ir kur atstāt mašīnu, cilvēki ir nesteidzīgi. Te ir tāda kā miera osta. Cilvēks, kurš te nāk, atbilst mūsu klienta profilam – viņam patīk interesantas lietas, vēlas nesteidzīgi iepirkties,» spriež Egija Taube, Cherry Picking līdzīpašniece. Viņas biznesa partnere Līva Vīgante uzskata, ka arī apkārt esošie uzņēmumi ir pluss, jo pamazām iela attīstās. «Arī man liekas, ka šī iela attīstās, te ir daudz interesantu veikalu,» saka Mišela Šehurina, filca apavu izgatavotāja Woolings mārketinga vadītāja. Uzņēmuma īpašniece Marija Vlasova piekrīt, ka šai ielai ir liels potenciāls. Viņai šī vieta patīk un viņas skatījumā te jūtama hipsterīgi intelektuāla enerģija.

Dizaina papīrlietu veikals «Manilla» pārvācies uz jaunām telpām Tērbatas ielā 55. Līdz ar paplašināšanos un jauno telpu sniegtajām iespējām, tiks piedāvāta mājlietu kolekcija.

Iepriekšējās telpas Baznīcas ielā kļuvušas par šauru, tāpēc tur veikals tiek slēgts.

Jaunajās telpās plašāka kļuvusi gan tirdzniecības zāle, gan arī nodarbību telpa un drīzumā tiks izziņoti jauni īsie apmācības kursi, kas papildinās «Manillas» kaligrāfijas nodarbības. Telpas būs pieejamas arī citiem interesentiem īstermiņa īrei, kur rīkot privātas tikšanās vai organizēt pašiem savas radošās nodarbības mazām grupām.

Viena no jaunā veikala pievienotajām vērtībām būs neliels kafejnīcas stūrītis, tādejādi ieviešot šobrīd pasaulē aktuālo «Shop and Coffee» konceptu.

«Manilla» turpina attīstīt arī savu produktu līniju un šobrīd tiek strādāts pie jaunām apsveikumu kartīšu, piezīmju grāmatu un dāvanu ietinamo papīru kolekcijām. Plānots arī kāds pavisam jauns produkts romantiķiem, dabas mīļotājiem un ceļotājiem, kā arī gada nogalē būs pieejami «Manilla» plānotāji. Vairums veikalā pieejamo produktu ir no nelieliem nišas ražotājiem un individuāliem dizaineriem, savukārt jaunajai mājlietu kolekcijai tiks piedāvāti skandināvu ražotāju produkti.

Nolūkā vairot klientu pulku skatloga iekārtošanā ir vērts nežēlot nedz līdzekļus, nedz izdomu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Skatlogs ir kā magnēts, kas ne vien mudina pircēju iegriezties veikalā, bet arī sniedz vēstījumu, piemēram, par aktualitātēm modes jomā vai to, kādi produkti atrodami veikala plauktā. Galvenais ir prast gudri izmantot šo reklāmas rīku. Aptaujātie veikalnieki un skatlogu noformētāji DB atzīst, ka Latvijā šajā jomā vēl ir izaugsmes iespējas, jo vēl aizvien lielai daļai veikalu skatlogi ir bezpersoniski un tie nepilda svarīgāko funkciju – reklāmu.

Skatloga iekārtojums noteikti ir ne tikai veikala rakstura un vērtību parādīšana un klientu pieskaitīšanas veids, bet arī daļa no interjera. «Cilvēki šobrīd ir izteikti «vizuāļi», viņiem patīk baudīt ar acīm, tāpēc, lai apmeklētājs pārtaptu par klientu, nepieciešams to uzrunāt un aizraut no pirmā skata,» stāsta dizaina papīrlietu veikala Manilla īpašniece Linda Lukstiņa. Manilla skatlogu iekārtojumu maina četras reizes gadā, tādējādi pielāgojoties sezonālām sajūtām. Parasti tiek nomainīts tikai vizuālais noskaņojums, bet pamata uzbūve paliek nemainīga. «Manuprāt, liels skatlogs ir vērtība un labs klientu piesaistīšanas veids pat neatkarīgi no tā, kā tas ir iekārtots. Manilla veikala jaunajās telpās Tērbatas ielā esam tikuši pie plašiem skatlogiem un izteikti jūtam impulsīvo apmeklētāju un tūristu pieaugumu. Esmu pārliecināta, ka vislielākais nopelns ir tieši plašajiem skatlogiem, nevis veikala atrašanās vietai,» pārliecināta L. Lukstiņa.

Otrdien tika sumināti Patentu valdes (PV) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotā tradicionālā konkursa Gada preču zīme laureāti, informē LTRK.

Konkursā šogad piedalījās 83 pērn reģistrētās preču zīmes divās nominācijās – Gada preču zīme – Latvijai un Gada preču zīme – pasaulei. Sīvajā konkurencē labāko preču zīmju titulus ieguva Latvijā radītu dizaina papīra lietu ražotājs SIA Manilla un starptautiska jūras servisa pakalpojumu sniedzējs SIA Marine Insurance Services.

«Preču zīmes ir uzņēmuma zīmolvedības un reklamēšanas stratēģiju būtisks elements, tādēļ preču zīmes, nenoliedzami, ir viens no uzņēmuma mārketinga politikas stūrakmeņiem,» konkursa laureātu godināšanas ceremonijā sacīja Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, uzsverot, ka gan šogad, gan arī iepriekšējos gadus laureātu godā ir uzņēmēji un uzņēmumi, kuri novērtē rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības un tās jau īstenojuši, reģistrējot savu preču zīmi.

Dāvanu mainīšana Latvijā nav pārāk izplatīta, taču tas ir iespējams, ja vien jubilāram ir čeks.

Amerikāņu filmās nereti redzams, kā cilvēki pēc svētkiem steidz atgriezt dāvanas, pretim saņemot naudu. Arī tirdzniecības centrā (t/c) Domina Shopping esošie veikali ik pa laikam saskaras ar šādām situācijām. «Te ir viena būtiska nianse – Latvijā dāvanas pie jubilāra visbiežāk nenonāk komplektā ar pirkuma čeku. Ja tas ir, apmaiņa vai naudas atgriešana, protams, notiek saskaņā ar normatīviem. Taču bez čeka naudu par iegādāto preci atpakaļ parasti saņemt nevar,» saka Iveta Zvaigzne-Ālere, t/c Domina Shopping mārketinga direktore.

Galda spēļu veikala Brain Games vadītājs Arvils Ozoliņš stāsta, ka ir gadījumi, ka cilvēks dāvanā saņem kādu spēli, kura viņam jau ir, tad to apmainīt ierodas pats dāvinātājs, jo vairums cilvēku nevēlas atklāt pirkuma summu, bet apmaiņa ir iespējama tikai pret čeku. Arī etiķetes konsultante Helēna Gaile apstiprina, ka Latvijā notiek dāvanu mainīšana, taču tā nav izplatīta parādība. «Tas ir ļoti pretrunīgi, jo ir pieņemts dāvanām noņemt cenu zīmes. Taču dāvinātājs var nodrošināties pret situāciju, ar domu, ka tad, ja nav izdevies trāpīt ar dāvanu, apdāvinātajam nebūs jālauza galva, kur likt nederīgu lietu, un varbūt varēs samainīt – tātad netiks vairoti krāmi. Saviem klientiem bieži palīdzu izvēlēties dāvanas un suvenīrus, un šķiet, ka mums kopīgiem spēkiem izdodas atrast risinājumus, kas pilda dāvanas misiju – iepriecināt saņēmēju,» viņa teic.

Elza Bērziņa Rundālē izgatavo klades ar koka vākiem, tādējādi paplašinot koka izmantošanas iespējas

«Es līmēju finieri – plānas nažfiniera kārtiņas, no kurām viena ir tikai 0,6 mm plāna. Lieku tās vairākās kārtās, tāpēc materiāls ir izturīgāks un tik ļoti nelūst un nelokās,» stāsta Elza. Viņa izmanto gan vietējos izejmateriālus – ozolu un bērzu, gan eksotisko palisandru un riekstkoku. Kut kladēs izmantots otrreizēji pārstrādāts papīrs. Viņai šķiet, ka tas labi sasaucas ar dabiskajiem koka vākiem.

«Pirmais veikals, kas mani uzrunāja, bija Manilla. Tam ir atbilstošs papīrlietu sortiments, paši mani pamanīja un uzrunāja. Pēc tam nākamais, ko uzrunāju es, bija Riija, par ko es Dienas Biznesā biju lasījusi rakstu, ka viņiem ir ļoti rūpīga atlase un koncepcija. Es tā kautrīgi viņiem aizrakstīju, bet viņiem patika un trīs dienu laikā kladītes jau bija veikalā,» saka Elza.

Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Dizaineru savienību, paziņojusi konkursa "Gada preču zīme 2020" uzvarētājus, informē Patentu valde.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" uzvarēja AS "Rīgas piena kombināta" biezpiena sieriņa "Kārums" logotips "vārniņa", bet nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" – AS "SAF Tehnika" preču zīme "Aranet".

Konkursa "Gada preču zīme 2020" nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" 3.vietu ieguva AS "Air Baltic Corporation" preču zīme "Think green, fly green", savukārt 2.vietu ieguva AS "Rīgas piena kombināts" preču zīme "Pols". Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" 3.vietu ieguva SIA "Smalkais muslis" ar preču zīmi "Smalkais muslis", bet 2.vietu – Baibas Ritovas preču zīme "Fika".

"Pasaule ar katru gadu kļūst arvien piepildītāka ar produktiem un dažādiem pakalpojumiem. Veids, kā sevi izcelt un tapt uzklausītam, ir stāsts, kas ieguļas atmiņā un runā tieši tajā valodā, kura tiek sagaidīta. Preču zīme ir šis stāsts, kas ietērpts vizuālā veidolā un ar savu estētiku un saturu var būt saprotams gan lokāli, gan arī pacelties pāri valodu barjerām un uzrunāt savu īsto auditoriju. Lūkojoties Latvijas un pasaules uzņēmējdarbības jomās mēs nemainīgi atpazīstam kompānijas ar stiprām un ilggadīgām preču zīmēm kā labas kvalitātes un atbilstoša satura nesējus. Preču zīme ir bijis tiešs un netiešs veids, kā nostiprināt savu pozīciju lietotāju pieredzē un ikdienā, tādā veidā pierādot to, ka dizains ir patiesi iedarbīgs rīks izaugsmes sasniegšanai," komentē konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja Barbara Freiberga. Viņa arī piebilst, ka žūrijas darbs nebija viegls, bet pie kopsaucēja izdevās nonākt.

Sumināti pērnā gada labāko preču zīmju īpašnieki, apbalvošanai notiekot divās nominācijās Gada preču zīme Latvijai un Gada preču zīme pasaulei.

Konkursa organizatoru komandai šogad ir pievienojusies Latvijas Dizaineru savienība (LDS), sniedzot atbalstu šī krāšņā pasākuma tapšanā. LDS priekšsēdētājs Andrejs Broks norāda, ka «Preču zīme ir īpaša saziņas valoda, kas uzrunā mērķa adresātu ar rakstu un simbolu zīmēm, kurām piemīt sava etniskā un vispārcilvēciskā tēlu estētikas gramatika, tāpēc arī konkurss ir iedalīts Latvijas un pasaules kategorijās. Svarīga ir Latvijas uzņēmēju preču zīmju etniskās valodas kvalitatīvs lietojums un intensitāte, lai tā paceltos arī pasaules kategorijas līmenī, kā to pierāda eksportspējīgo uzņēmumu sasniegumi. Tas parāda preču zīmju, kā intelektuālā īpašuma formas īpašo lomu uzņēmējdarbības veiksmei un Latvijas uzņēmēju identitātes atpazīstamībai.»

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā 26.aprīlī apbalvotas Gada preču zīmes 2021. Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" pirmo vietu ieguvusi zīmola ''Valmiera" jogurta kokteiļu sērijas preču zīme “Shake Me Up”, savukārt nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" - SIA "Gamma-A" zeltainās šprotes "Riga Gold", informē Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.

Patentu valde konkursu "Gada preču zīme" sadarbībā ar partneriem Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas Dizaineru savienību (LDS) organizē jau devīto gadu. Tā tiek sumināti Latvijas uzņēmēji, kas iegulda jaunradē un saskata rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības ilgtermiņā.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" par uzvaru šogad cīnījās 35 preču zīmju īpašnieki. "Dalībniekus vērtēja gan sabiedrība, gan arī kompetenta žūrija. Konkursā piedalījās uzņēmumi no dažādām jomām - sākot no pārtikas ražošanas beidzot ar informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem. Rūpes par intelektuālo īpašumu veicina inovācijas, tāpēc priecē, ka aizvien vairāk uzņēmēju to novērtē," teica Batalauskis.

Pagaidām zīmoglakas vārīšana uzskatāma par hobiju, bet ir potenciāls pārvērst šo nodarbi biznesā, eksportējot uz ārzemēm. Tā uzskata Liene Jelinska, Lotte’s zīmoglaka (SIA LTF1) idejas autore. Viņa vāra zīmoglaku un izgatavo zīmogus. Atšķirībā no hobiju veikalos nopērkamajiem zīmogiem un zīmoglakas, šis uzņēmums piedāvā personalizētus zīmogus, piemēram, jaunais pāris uz kāzām var izveidot savu zīmogu.

«Lielie ražotāji šādu pakalpojumu nevar piedāvāt,» uzsver Liene.

Viņa stāsta, ka no mazotnes aizraujoties ar rakstāmlietām: «Es jau bērnībā daudz vairāk priecājos par vienu padomjlaiku pildspalviņu nekā par jaunām kurpēm. Taču nekad nebiju domājusi, ka tas izvērtīsies šādi.»

Viduslaiku formula

Pirmā saskarsme ar zīmoglaku Lienei bija laikā, kad viņai piederēja kafejnīca Sienna (pirms trim gadiem viņa šo uzņēmumu pārdeva). «Sākotnējā doma bija izveidot kaut ko līdzīgu Ballera kancelejai, bet sapratu, ka šādas nozares uzņēmumam tolaik būtu bijis grūti attīstīties,» saka Liene. Idejas par papīrlietu veikaliņu transformējās kafejnīcā, kur bija nopērkamas arī dāvanas, tostarp zīmoglaka. Produkts bija diezgan dārgs, importēts no Meksikas, bet kvalitatīvāks nekā hobiju veikalos pieejamās lētās zīmoglakas; interese par to esot bijusi visai liela. Pēc tam, kad kafejnīca bija pārdota, Liene, draudzenes pamudināta, aizdomājās par to, ka zīmoglaku varētu izgatavot pašu spēkiem. «Pagājušā gada februārī sākām eksperimentēt mājās, vārot zīmoglaku konservu bundžiņās un piekūpinot visu dzīvokli. Tagad ir gads apkārt un produkts ir nopērkams pieklājīgā formā. Taču esam vēl tikai pašā sākumā,» viņa stāsta.

Papīra leļļu zīmola Claudia (SIA Brangi) radītāja Agnese Fūrmane atgādina par papīra lellēm, ko daļa mūsdienu bērnu vairs nepazīst

Viņa septembrī t/p Alfa apmeklētājus projekta Biznesa eskalators ietvaros iepazīstināja ar savām papīra lellēm. Vairums mūsdienu bērnu nemaz nezina, kas tās tādas. «Kad bērniem parāda, iedrošina un ļauj izpausties, viņi labprāt nāk un zīmē, pat bariņiem pēc skolas,» saka Agnese.

Papīra leļļu sortimentā ir deviņas lelles ar vārdiem, piemēram, Elīna, Liene, Klaudija u.c., un lelles var iegādāties arī bez vārda un nosaukt dāvanas saņēmēja vārdā. «Man pašai likās, ka populārāka būs vizuāli skaistākā lelle Liene, taču pērk visas. Puišu lelles izraisa mazāku interesi, bet nepiedāvāt vispār nebūtu pareizi. Arī vīrieši ģērbjas un arī zēniem ir interese izkrāsot tērpus, tā nav tikai meiteņu rotaļlieta,» stāsta Agnese.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties uzņēmuma SIA Dizaina papīrlietu darbnīca jeb zīmola Purpurs ražotnē. Raksta galerijā skatāms, kā top uzņēmuma produkts - piezīmju klade.

Purpurs jau desmit gadus ražo dažādas papīrlietas – burtnīcas, piezīmju grāmatas, fotogrāfiju albumus, aploksnes, nošu mapes, ēdienkartes u.c. lietas. Uzņēmums saražoto produkciju pārdod Latvijas dizaina un dzīves stila veikalos Riija un Manilla, grāmatnīcās, drīzumā - arī internetā, kā arī tiek veidotas dizaina papīrlietas korporatīvajiem klientiem.

Apvienojot pieredzi poligrāfijas un dizaina nozarēs, biznesu un zīmolu radīja Ginta Šmite un Māris Šmits. Laika gaitā biznesā viņiem pievienojusies meita Beāte Dronka, kurai šobrīd ir uzticēta zīmola vadīšana.

Pirmie soļi šajā biznesā «tika sperti» jau 2007. gadā, un lielākās investīcijas prasījusi dažādu materiālu un ražošana tehnikas iegāde. Sākotnējais investīciju apjoms bijis 50 tūkstoši latu. B. Dronka stāsta, ka biznesa sākums šķitis skaists, tomēr, iestājoties ekonomiskajai krīzei, lai uzņēmums «izdzīvotu», bija jāmaina gan strādāšanas, gan domāšanas modelis. «Tajā brīdī mēs mainījām dizainus, lai no luksusa produktu kategorijas pārorientētos uz vienkāršāku un klientam pieejamāku produkciju, sākām izmantot pārstrādāto papīru, sākām piedalīties izstādēs un izbraukumu tirdzniecībā. Mainot domāšanas modeli, bizness sāka «izdzīvot» tādu kā veiksmes stāstu, jo ar visu piedzīvoto un pārdzīvoto mēs ieguvām lielu pieredzi, atpazīstamību un attīstījām jaunas, klientu pirktspējai piemērotas produktu sērijas,» atceras B. Dronka.

Kulminācija apsveikumu rakstīšanā un sūtīšanā ir nedēļu pirms Ziemassvētkiem, – cilvēkiem ir paradums visus darbus atstāt uz pēdējo brīdi

Tā novērojusi apsveikumu kartīšu māksliniece Agnese Grīnberga, kura tās gatavo un piedāvā ar zīmolu MyDesignPictures, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viņas pieredze liecina, ka cilvēkiem joprojām patīk sūtīt apsveikumus, lai gan vienbrīd šķitis, ka šī tradīcija ir zudusi. Agnesei vienmēr ir paticis zīmēt. Kopš viņai ir divi mazi bērni, bija laiks atkal pievērsties zīmēšanai. Kad jaunākais bērns sāka iet bērnudārzā, Agnese zīmēt sākusi vēl vairāk. «Pēc profesijas esmu ainavu arhitekte, bet pēc bērnu piedzimšanas sapratu, ka es vairs nevēlos atgriezties tajā sistēmā, kur ir darba devējs un ņēmējs – vienmēr jāizpatīk, jāmēģina atrast kompromisu. Es gribu zīmēt to, ko pati vēlos, kas man patīk. Protams, ir nedaudz riskanti – vai citiem arī patiks. Pavērojot grāmatnīcu piedāvājumu, saprotu, ka cilvēki vairāk skatās uz cenu. Es savas kartītes nevaru uztaisīt lēti, izmantoju dārgāku papīru un ražošana nav tādos apjomos, lai varētu konkurēt ar kartītēm par 40 centiem. Taču es riskēju – kam patiks, tie sapratīs. Tā arī ir noticis, manas kartītes ir nopērkamas labās vietās – Riija, Etmo, Manilla. No biznesa viedokļa varbūt man būtu vērtīgāk tikt kādā grāmatnīcu tīklā, bet tas būtu pavisam cita veida bizness. Tur uzreiz būtu citi apjomi un cenai būtu jābūt zemākai. Pašlaik tas nav iespējams,» spriež Agnese.

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā tika apbalvoti konkursa «Gada preču zīme 2018» laureāti. Kategorijā «Gada preču zīme – Latvijai» balvu ieguva SIA «Zekants» par preču zīmi «Pupuchi», bet kategorijā «Gada preču zīme – pasaulei» par uzvarētāju tika atzīta AS «Printful Latvia» preču zīme «Printful».

Laureātu diplomus nominācijā «Gada preču zīme – pasaulei» saņēma Ilonas Gibertes preču zīme «Coo Culte» un SIA «Hortimed» preču zīme, bet nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» diplomi piešķirti SIA Wearedots par preču zīmi «dots.» un Arta Daugina preču zīme «Blueshockrace».

«Septiņu gadu laikā konkurss »Gada preču zīme« ir kļuvis par nozīmīgu un gaidītu ikgadēju nozares notikumu.Pozitīvi vērtējam, ka uzņēmēji arvien vairāk apzinās reģistrētas preču zīmes vērtību un tās aizsardzības nepieciešamību, kā arī arvien vairāk saprot, cik svarīgi ir uzņēmējdarbības attīstībai radīt pievilcīgu un viegli atpazīstamu preču zīmi. Konkursā uzvarējušās preču zīmes turpmāk kalpos par uzņēmumu radīto produktu un pakalpojumu galvenajiem mārketinga instrumentiem, veicinot to atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē,» teic Sandris Laganovskis, Patentu valdes direktors.

Lai gan papīru un rakstāmlietas var nopirkt teju katrā veikalā, ir daļa cilvēku, kas tām pievērš īpašu uzmanību, piemēram, uzņēmēji, kompāniju vadītāji, radošo profesiju pārstāvji

«Es biju pilnīgi pārliecināta, ka šādam veikalam būs sava vieta Rīgā. Lai gan, racionāli skatoties, šis ir specifisks veikals, tomēr Rīgai tādu vajadzēja. Šķiet, pa šiem diviem gadiem ir atrasta sava vieta. Aizņēmām nišu, kas bija brīva, un esam stabili iekārtojušies. Mums ir daudz pastāvīgo klientu, kuri regulāri iepērkas, un varbūt viņiem jau ir visas mūsu piedāvātās pildspalvas, bet viņi nāk un prasa, vai nav vēl kaut kas jauns. Cilvēki speciāli brauc uz šejieni,» saka Linda Lukstiņa, dizaina papīrlietu veikala Manilla īpašniece. Viņa atzīst, ka ar laiku rodas problēmas ar to, ka regulārie pircēji jau zina visu sortimentu un arvien jācenšas viņus pārsteigt. «Labi, ka ražotāju ir daudz un tie visu laiku atjauno kolekcijas. Protams, ir iemīļotie ražotāji, ar kuru produkciju nekad nevar nošaut garām,» teic uzņēmēja.