Apdrošināšanas akciju sabiedrība BTA Baltic Insurance Company (BTA), izvērtējot līdzšinējo sadarbības pieredzi ar transportlīdzekļu meklēšanas sistēmas TrackGuard izplatītājiem un apkalpotājiem Latvijā, pieņēmusi lēmumu – no 1.novembra neatzīt TrackGuard sistēmu par pietiekami drošu un efektīvu transportlīdzekļu meklēšanas un atgūšanas sistēmu riska klases transportlīdzekļiem, kas tiek apdrošināti BTA, informē BTA pārstāve Agnese Grīnberga.

Jaunākā gada izlaiduma un dārgu transportlīdzekļu īpašniekus, BTA klientus, kuri savos transportlīdzekļos uzstādījuši TrackGuard sistēmas, BTA aicina izvērtēt šīs sistēmas izmantošanas lietderību.

Pieaugot jaunu un dārgu transportlīdzekļu zādzību skaitam, daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta preventīviem pasākumiem, kas ļautu mazināt iespējamo zādzības risku un veicinātu transportlīdzekļa atrašanu tā aizdzīšanas gadījumā. Apdrošināšanas sabiedrības regulāri izvērtē transportlīdzekļu zādzību skaitu un, ņemot vērā nozagto transportlīdzekļu markas, modeļus un izlaiduma gadus, definē riska klasē iekļaujamos transportlīdzekļus. Šo transportlīdzekļu īpašniekiem tiek noteiktas papildu drošības prasības attiecībā uz transportlīdzekļa aprīkojumu, lai, iegādājoties sauszemes transportlīdzekļu brīvprātīgās apdrošināšanas (KASKO) polisi, būtu spēkā zādzības risks.

«Arvien vairāk ierīču tiek pievienotas internetam, tas nozīmē, ka ir arvien vairāk lietu, kam uzbrukt,» komentē Mennijs Barzilajs (Menny Barzilay), Izraēlas kiberdrošības risinājumu kompānijas FortyTwo dibinātājs.

ANO un citas starptautiskās institūcijas izvirza valstīm konkrētus uzdevumus kibernoziegumu mērīšanā, piemēram, informēt par noziegumu samazināšanas aktivitātēm, identificē trūkumus reaģēšanas procesā. Lai arī Eiropas Savienībā ir izstrādāta kibernoziegumu apkarošanas politika, arī šeit ir tā pati nelaime - nav statistikas, jo esošā ir ļoti nepilnīga.

Apdrošināšanas sabiedrību speciālisti uzsver, ka gan Eiropas, gan pasaules līmenī diskusijas par datu drošību kļūst arvien aktuālākas. Eiropas Savienībā kiberrisku apdrošināšana joprojām ir salīdzinoši jauna biznesa niša, ko apliecina arī fakts, ka neviens no pašmāju apdrošinātājiem Latvijā pagaidām šādu pakalpojumu nepiedāvā.

Apdrošināšanas kompānija Ergo 2018.gada pirmajā pusgadā Baltijas valstīs sasniegusi labus rezultātus gan parakstīto apdrošināšanas prēmiju, gan peļņas ziņā, informē uzņēmumā.

Kopumā «Ergo» Baltijas valstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apmērs pirmajā pusgadā sasniedza 128 miljonus eiro, kas salīdzinot ar pērno gadu ir audzis par 11%, informē «Ergo» komunikācijas vadītāja Agnese Grīnberga.

Apdrošināšanas atlīdzībās klientiem Baltijā izmaksāti 77 miljoni eiro, kas ir par 8 miljoniem eiro jeb 12% vairāk nekā pērn. Savukārt «Ergo» peļņa sasniedza 6,8 miljonus eiro (pērn pirmajā pusgadā 3,4 miljoni eiro).

«Neraugoties uz ievērojamo klientiem izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjomu, mums izdevies sasniegt parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugumu un pozitīvu risku parakstīšanas rezultātu. Visās trijās Baltijas valstīs nedzīvības apdrošināšanas segmentā pieaudzis parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms visās biznesa līnijās. Dzīvības apdrošināšanas segmentā attīstība norit vienā līmenī ar tirgus kopējo attīstības tempu. Uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas jaunais bizness pozitīvi veicinājis apjoma pieaugumu,» stāsta Dr. Kestutis Bagdonavičs, «Ergo» valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs.

Apdrošināšanas sabiedrības Ergo birojs iekārtots bez lieka šika un glamūra, bet praktiski un askētiski, ievērojot darba vietas ergonomiskos principus.

Uzņēmums SWH Biroju centrā mājo jau sešus gadus – sākotnēji apdzīvoja mazāku platību, bet gadu gaitā kolektīvs jau izaudzis līdz 200 darbinieku, kuru darba vietas izvietotas trīs stāvos, klientu apkalpošanas centrā, kura gan drīzumā vairs nebūs, jo uzņēmums pakāpeniski pāriet uz digitālām iespējām, tostarp klientu apkalpošanā. Kopumā Latvijā Ergo strādā 250 cilvēku.

Draudzīgi sadzīvo

Ergo izvēlējies daļēji atvērtā tipa biroja iekārtojumu un vairākos kabinetos līdzās strādā viena departamenta darbinieki. Biroja plānojums izveidots tā, ka pa vidu ir nišas, kurās ir gan virtuvītes, gan tehniskās telpas ar dokumentu skapjiem vai biroja tehniku. Kabineti izkārtoti plašajai telpai pa malām, līdz ar to no abām pusēm var piekļūt koplietošanas telpām. Kabineti nav pārlieku plaši, ir kompakti, nodrošinot ar visu nepieciešamo. Ar norobežojošiem paneļiem panākts, ka katram darba vietā tiek radīta privātuma sajūta. «Mūsu birojs ir vienkāršs un funkcionāls, tajā valda askētisks stils. Tas nav aprīkots ar jaunākajām interaktīvām lietām, bet kvalitatīvam darbam viss ir nodrošināts. Diezgan draudzīgi jādzīvo kopā, jo telpas nav pārlieku plašas, bet visiem vietas pietiek. Nākotnē ceram paplašināt biroju šīs pašas ēkas ietvaros, jo pašlaik biroja centrā tiek pārbūvēts viens spārns. Biroja vietas un apjoma izvēle ir apzināta, jo mēs kā apdrošinātāji cenšamies būt efektīvi un netērēt pārlieku daudz uz administratīvām lietām. Turklāt, atrodoties pilsētas centra nomalē, liels pluss ir autostāvvietu esamība, darbinieki par simbolisku samaksu var novietot savus spēkratus pavisam tuvu birojam,» stāsta Ergo komunikācijas vadītāja Agnese Grīnberga.