Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.
Uz jautājumiem šonedēļ atbild apavu mazumtirgotājas SIA Euroskor Latvijā vadītājs Aldis Lūsis. Tas ir latviešu ģimenes uzņēmums, kas strādā jau vairāk nekā 50 gadus. Sākotnējās saknes ir Zviedrijā, bet Latvijā deviņdesmito gadu sākumā tas atvēra pašu pirmo rietumu standartiem atbilstošo apavu veikalu.
- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?
Šī ir ļoti dinamiska nozare, tāpēc uzņēmumā varu īstenot interesantus un jaunus projektus. Ir ļoti liels izaicinājums piedāvāt klientiem tieši to iepirkšanās pieredzi, kas der un patīk daudziem. Un te nav runa tikai par apavu izvēli, bet arī par iepirkšanās vides veidošanu. Turklāt Euroskor Latvijā iekšējā darba vide, uzņēmuma kultūra un vērtības iet roku rokā ar manu redzējumu, kā gūt panākumus.
- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?
Priecē, ka mēs nemainīgi turam attīstības kursu rietumu pasaules virzienā, īpaši pēdējo notikumu kontekstā, un, lai arī ir bijuši dažādi posmi - kopumā varam vērot ekonomisko izaugsmi vairāku gadu garumā.
Apbēdina, ka ir tik daudz cilvēku, kuri devušies prom, un valsts nav spējusi motivēt viņus palikt, nodrošinot pietiekamu atbalstu grūtā brīdī. Vēlētos, lai sabiedrības labklājība augtu straujāk un mēs nebūtu tik zemu salīdzinošajos sarakstos.
Runājot par nozari, priecē, ka tā nemitīgi aug un attīstās, un, lai arī vēl joprojām pastāv, tomēr mazinās pelēkais sektors. Priecē, ka veikalu iekārtojums un iepirkšanās vide Latvijā lielākoties ir augstā līmenī. Protams, apbēdina, ka reizēm nākas ciest no tā, ka esam mazs tirgus attīstības iespēju kontekstā un nevaram vienmēr piedāvāt to, kas pieejams lieliem noieta tirgiem.
- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?
Priecē, ka esam pietiekoši veiksmīgs uzņēmums, kas ticis galā ar visiem izaicinājumiem vairāk nekā 23 gadu garumā un ilgstoši esam vadošais apavu mazumtirgotājs. Esam uz Latviju atveduši daudz jaunu un veiksmīgu konceptu kā, piemēram, Ecco. Ja atskatās uz sasniegumu vēsturi un pārdoto apavu pāru skaitu kopumā, tas ļauj lepoties!
Grūti teikt par apbēdinājumu. Ja nu vienīgi, ar šīs dienas acīm raugoties atpakaļ – varbūt varējām izmantot vairāk iespēju.
- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos? Kāpēc – jā vai nē?
Jā, mēs izmantojam sociālo tīklu iespējas, jo tie ļauj uzrunāt to auditorijas daļu, kas maz izmanto tradicionālos informācijas kanālus. Tomēr jāatzīst, ka pasniegt informāciju tā, lai pastāvīgi noturētu uzmanību, nav viegli. Cilvēkiem nepatīk, ja sociālos tīklus izmanto kā platformu, kur tiešā veidā uzmācīgi pārdot. Te svarīgāk ir radīt interesi par stila tendencēm, izmaiņām, aktualitātēm, un tikai tad, kad panākts dialogs ar auditoriju, var runāt par kaut kādu komerciālu atgriezenisko saiti.
- Vai darbinieku trūkumu izjūtat?
Šis jautājums pēdējā laikā atkal ir aktualizējies. Ja izdodas atrast labu pārdevēju – to vienmēr var uzskatīt par panākumu! Nav noslēpums, ka mazumtirdzniecībā nav tie augstākie atalgojumi un ļoti daudz ir atkarīgs no pārdošanas rezultātiem. Bet mēs apzināmies, ka labam pārdevējam jāsaņem pienācīgs atalgojums, tāpēc galvenais ir radīt pareizu un reālu motivācijas sistēmu, ieskaitot atalgojumu.
- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?
Papildu vispārpieņemtajām cilvēciskajām rakstura īpašībām jāsaprot, ka serviss ir palicis kā viens no nedaudzajiem pircēju motivēšanas faktoriem, ar ko uzņēmumi var atšķirties, jo preces un cenas veikalos ir līdzīgas. Mēs esam ieviesuši savu pircēju apkalpošanas standartu, kuru potenciālajam pārdevējam būs jāievēro, un jābūt gatavam slēptiem servisa kontroles pasākumiem.
- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?
Gan pērn, gan šogad esam mazliet mainījuši savu stratēģiju, uzsvaru neliekot uz obligātu apjoma pieaugumu kā priekšnosacījumu tālākai izaugsmei, bet priekšplānā izvirzījuši efektivitāti. Šobrīd ar to būtiski atšķiramies no pārējiem nozares uzņēmumiem.
Tā kā Latvijā tirgus ir samērā piesātināts ar apaviem, lepojamies, ka esam sasnieguši zināmu veikalu tīkla līmeni ar pietiekami plašu pārklājumu. Mūsu mērķis ir panākt, lai visi mūsu veikali būtu rentabli, tāpēc strādājam pie tīkla sakārtošanas - atsevišķos gadījumos dažus veikalus slēdzam, bet vienlaicīgi veiksmīgākajos investējam papildu līdzekļus, lai tie varētu kļūt vēl rentablāki.
Mūsu pieredze rāda, ka viena zīmola veikali pakāpeniski nostiprina savu pārākumu pār plaša zīmolu/cenu piedāvājuma veikaliem, tāpēc nākotnē plānojam paplašināt konkrētu zīmolu veikalu tīklu, kā arī veicam iestrādnes jaunu zīmolu ienākšanai Latvijā.
- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?
Savas darba gaitas sāku, vēl studējot Latvijas Universitātē – Finanšu ministrijā, Tautsaimniecības analīzes departamentā par referentu. Tā bija ļoti laba pirmā pieredze, un esmu ļoti pateicīgs universitātes pasniedzējai, kura mani rekomendēja šim darbam. Pēc tam pārcēlos uz privāto sektoru, un vienmēr ir bijusi saistība ar tirdzniecību. Esmu bijis gan direktora palīgs, gan komercdirektors, man ir pieredze arī vairāku uzņēmumu vadīšanā. Vadu arī sabiedrisko organizāciju Latvijas apavu tirgotāju apvienība.
- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?
Uzņēmums tika dibināts Zviedrijā, tāpēc nosaukumā ir vārds «Skor», kas zviedru valodā nozīmē «apavi», un atvasinājums no vārda Eiropa, jo mūsu tirgotie apavi nāk no visas Eiropas. Izstrādājot grafisko risinājumu un zinot nosaukuma rašanās kontekstu, tika izmantots stilizēts globuss.
- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.
Domāju, ka daudzi nezina, ka Euroskor pieder arī Ecco, LLOYD, Clarks un Tamaris veikali. Latvijā nav otra tāda apavu tirgotāja ar tik senām saknēm, vēsturi un panākumiem - kopš uzņēmuma dibināšanas esam pārdevuši gandrīz 4 miljonus apavu pāru.
- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?
Izmaiņas, kas būtu vērstas uz lielāku sociālo taisnīgumu un pirktspējas pieaugumu. Protams, vēlētos, lai visi uzņēmumi vienlīdz godīgi maksātu nodokļus, un likumdošanā būtu iestrādāta motivācija to darīt. No otras puses varu teikt, ka stabilitāte likumdošanā arī ir svarīga, lai prognozētu darbības vidi.
Ja godīgi, kad noskatās ziņas, šķiet ka gandrīz katrā sfērā kaut kas ir nepareizi un būtu jāmaina – gan valsts pārvaldē, gan iepirkumu sistēmā, gan būvniecībā un citur.
- Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?
Mani negatīvi pārsteidza, ka pēdējo ģeopolitisko notikumu kontekstā ļoti izteikti parādās Eiropas struktūru problēmas adekvāti reaģēt uz notiekošo un operatīvi pieņemt vienotus lēmumus.
Pozitīvais Latvijas kontekstā ir tas, ka sankciju ietekme uz Latvijas ekonomiku pagaidām nav tik liela kā varēja būt. Tas nozīmē, ka kaut ko tomēr esam mācījušies no iepriekšējo ekonomisko satricinājumu pieredzes.
- Kurš ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?
Grūti nosaukt ko vienu, bet man patīk austrumu, īpaši Taizemes, virtuve, tāpat arī itāļu ēdieni. Pavisam noteikti ikdienu nespēju iedomāties bez gaļas ēdieniem.
No dzērieniem varu izcelt dabīgi raudzētu kvasu – tas vēl no bērnības cieņā. Pavasaros ļoti novērtēju svaigi tecinātas sulas.
- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?
Ikdienas rūpes daudz laika šādām nodarbēm neatstāj, tomēr labu filmu vienmēr cenšos noskatīties. Visvairāk saista sižeti, kas balstīti uz vēsturiskiem notikumiem – kariem, stāstiem, kas ir kā sabiedrības attīstības atspulgi, vai filmām par interesantām personībām. Parasti šīs filmas sniedz jaunas atklāsmes un ir lielisks iemesls vēlākām pārdomām. Labprāt pasekoju līdzi arī kādam nelielam detektīvžanra seriālam. Turklāt labas lietas varu skatīties vai pārlasīt atkārtoti.
- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?
Ja ir vairāk laika, labprāt atpūšos brīvā dabā, svaigā gaisā – man patīk gan makšķerēt, gan medīt. Labprāt apmeklēju arī dažādus sporta pasākumus, kas sniedz emocionālo lādiņu un uz kādu laiku novērš uzmanību no ikdienas sasprindzinājuma. Pašam patīk uzspēlēt galda tenisu.
- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?
Domāju, ka ieguldītu izglītībā vai ziedotu labdarībai. Palīdzēt citiem, ieguldīt nākotnē, apzināties piederību savai valstij un ar saviem darbiem stiprināt to – man ir ļoti svarīgas vērtības. Arī kā uzņēmums esam lepni jau daudzus gadus atbalstīt Vītolu fondu, lai palīdzētu jauniešiem, kuriem tiešām nepieciešams atbalsts izglītības iegūšanai.
- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.
Gadās, ka transporta kļūdu dēļ saņemam ar mūsu darba nozari pilnīgi nesaistītas preces – piemēram, kopā ar apavu kastēm mums atnāk sapakoti bērnu pārtikas blenderi. Mazāk komiski ir, kad kāds loģistikas procesā kastē ielicis savus vecos apavus – tad ir liels izbrīns, kad saņemam un atveram jaunu kasti, bet tur papīros skaisti iepakoti pilnīgi novalkāti, veci apavi.
Bija arī kāda komiska epizode no izstādes. Apavus vairāku cilvēku grupā pasūtām izstādēs no ārvalstu piegādātājiem, kuriem izveidoti ekspozīciju stendi. Apavi parasti tiek sagrupēti pa stiliem, un tiem tiek doti attiecīgi nosaukumi – klasisks, sportisks u.c. Reiz mums bija norunāta tikšanās, taču attiecīgās firmas pārstāvis kavējās. Kad ieradās, viņš bija pamatīgi aizelsies un pārsteidza ar savu izskatu – viņam mugurā bija pamatīgi ar netīrumiem apšļāktas bikses un, pats galvenais – ļoti dubļaini apavi. Apaviem, protams, visi uzreiz pievērsām uzmanību (profesionāla nianse), tāpēc iestājās neveikls klusums un izbrīns. Kad firmas pārstāvis saprata, ka pievēršam uzmanību viņa netīrajiem apaviem, ar humoru izkļuva no situācijas sakot, ka šis ir jaunais stils – «Pig style».
- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.
Lai vienmēr pietiek enerģijas un uzņēmības labiem darbiem! Ir jātic, ka panākumi iespējami katrā sfērā, tikai tie atnāks tad, ja darīsiet vairāk kā vidēji nepieciešams un galvenais - gudrāk kā citi!