Aizvadītā gada otrajā pusē Latvijā par 6,5% pieaudzis "Tax Free" pirkumu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gada attiecīgo periodu, informē Nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātāja "Global Blue Latvija" vadītāja Vineta Kalmane.

Viņa norādīja, ka "Tax Free" sistēma paredzēta, lai veicinātu trešo valstu tūristu interesi veikt pirkumus un atbalstītu vietējos tirgotājus. Šī sistēma ārpus Eiropas Savienības dzīvojošiem viesiem ļauj Latvijā iepirkties, atgūstot daļu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Iepirkumu summai, kas uzrādīta vienā čekā, jābūt ne mazākai par 44 eiro, un nodokļi tiek atgriezti par visām iegādātām precēm, kuras paredzēts izvest no Eiropas savienības teritorijas.

2019.gadā vidējā viena "Tax Free" pirkuma summa bija 230 eiro, kas ir par 3% vairāk nekā gadu iepriekš. Vairāk nekā pusi jeb 61% no visiem pirkumiem veikuši Krievijas pilsoņi, 10% - Baltkrievijas, bet trešajā vietā ar 7% ir viesi no Ukrainas, liecina Nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātāja "Global Blue" apkopotie dati.

Ārvalstu viesi nelaiž garām iespēju tikt pie kārotām precēm beznodokļu zonās, uzņēmēji pucē spalvas un rada īpašu preču sortimentu veikalu plauktiem, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā par aptuveni 7% ir palielinājies apgrozījums lidostas Rīga beznodokļu tirdzniecības zonas (Duty Free) veikalos. Tāpat par 6% Latvijā ir pieaudzis Tax Free Shopping pirkumu skaits, kuri šobrīd ir iespējami gandrīz 1400 veikalos. Eiropas Savienībā (ES) nav atšķirības starp tax free un duty free jēdzieniem, tie apzīmē tirdzniecību beznodokļu zonās, piemēram, veikalos lidostās, ostās un uz kuģiem, tirdzniecību ar precēm, kam noteikti nodokļu atvieglojumi.

Tā kā 2016. gadā lidostā Rīga tika sasniegts jauns apkalpoto pasažieru rekords (5,4 miljoni), arī Duty Free veikalos par 6,98% ir palielinājies apgrozījums, salīdzinot ar 2015. gadu, un par 14,87 %, salīdzinot ar 2014. gadu. Lidostas Rīga iepirkšanās zonas operatora ATU Duty Free ģenerāldirektors Ersans Arkans (Ersan Arcan) informē, ka pērn lielākos pirkumus veikuši skandināvi, briti un krievu tautības klienti. «Neatņemama preču klāsta sastāvdaļa ir vietējo ražotāju produkcija, jo tas īpaši interesē lidostas Rīga viesus. Salīdzinājumā ar 2015. gadu 2016. gadā vietējo piegādātāju skaits ir palielināts – no astoņiem piegādātājiem 2015.gadā līdz 13 šogad. ATU Duty Free izskata iespējas paplašināt vietējo ražotāju produkcijas klāstu,» saka E. Arkans. 6 darbības gados ATU Duty Free ir izveidojis sadarbību ar vairākiem Latvijas zīmoliem, piemēram, Stenders, Laima, Pure Chocolate, Brīvais Vilnis, Lāči, Skrīveru saldumi, Abavas Vīni, Valmiermuiža, Selga, Madara Cosmetics. Šobrīd notiek pārrunas ar šprotu ražotāju Gamma-A un vairākiem suvenīru piegādātājiem.

Apavu mazumtirgotāja SIA Euroskor Latvijā (Euroskor) nākamgad slēgs divus mazos veikalus un ieguldīs līdzekļus vairāku veikalu renovācijā, informē Euroskor valdes loceklis Aldis Lūsis.

Viņš skaidro, ka tā ir daļa no uzņēmuma plānotās optimizācijas plāna. «Patlaban varam apstiprināt informāciju par viena veikala slēgšanu Tērbatas ielā. Būtībā jau ilgāku laiku šo trīs mazo veikalu rādītāji bija neapmierinoši, tāpēc plānojam veikt šādu optimizāciju.»

Savukārt 2015.gadā Euroskor plāno atvērt divus jaunus mono zīmolu veikalus, taču, tā kā līgumi vēl nav noslēgti, publiski nosaukt šos zīmolus Lūsis nevar. «Varu tikai pateikt, ka viens būs Latvijā pirmais šī zīmola veikals.»

Nākamgad plānots arī ieguldīt lielus līdzekļus vairāku Euroskor pārvaldīto veikalu renovācijā, un nākamā gada pirmajā ceturksnī tiks modernizēti četri tīkla veikali.

Vidējais patērētājs apavu pirkšanā ir nelojāls, stāsta apavu tirgotājas SIA Euroskor Latvijā (Euroskor) valdes loceklis Aldis Lūsis.

Tiesa, šādi patērētāji vairāk novēroti Rīgā un citās lielākajās pilsētās esošajos daudzzīmolu veikalos, atzīmē Lūsis.

«Vidējais patērētājs ir tāds, kurš mīl eksperimentēt. Pircējs, kurš jau iepriekš nav izdomājis, ka pirks kāda noteikta zīmola apavus tirdzniecības centrā, kur ir daudz veikalu, nopirks apavus impulsa vadīts. Tā būs vairāku faktoru sakritība - labs pārdevējs, uzrunājoša izvēle, cena vai kaut kas cits,» skaidro Lūsis.

Viņš arī norāda, ka, vērojot patērētāju uzvedību, var teikt, ka Latvijas sabiedrībā ir īsa atmiņa ne tikai attiecībā uz politiskajiem procesiem, bet arī attiecībā uz iepirkšanos.

Gada pirmajā pusē Latvijā ievērojami palielinājies no ārvalstu tūristu pirkumiem iekasētais naudas apjoms, sasniedzot 46% pieaugumu attiecībā pret 2016.gada pirmo pusgadu, liecina Global Blue Latvija apkopotie dati.

Visaktīvāk iepirkušies viesi no Krievijas, ļaujot secināt, ka austrumu kaimiņvalsts iedzīvotāji ir pārvarējuši pērn novēroto nevēlēšanos tērēt naudu un atkal Rīgas apmeklējumu izmanto, lai iegādātos elektrotehniku, apģērbus, juvelierizstrādājumus un citas preces. Dati rāda, ka ievērojami audzis arī tālāku zemju iedzīvotāju Tax Free pirkumu apjoms, jo īpaši Izraēlas, Uzbekistānas un Ķīnas tūristu.

Tirdzniecības kompleksa Spice, kur tiek veikta vairāk nekā ceturtā daļa no visiem Latvijas Tax Free pirkumiem, apkopotā informācija liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā vislielāko tūristu apmeklējuma pieaugumu piedzīvoja elektrotehnikas veikali. Tajos ieņēmumi no preču pārdošanas ārpus Eiropas Savienības mītošajiem pircējiem divkāršojušies un pat trīskāršojušies. Dubultojies arī juvelierizstrādājumu tirdzniecības apjoms, bet apģērbu veikalos apgrozījuma pieaugums atkarībā no zīmola svārstās 20-60% robežās.

Neskatoties uz to, ka šogad apavu tirgotāji var cerēt uz pozitīvu dinamiku, kopumā nozarē ir sagaidāma liela spriedze un asa konkurence par Latvijā esošajiem pircējiem, stāsta apavu tirgotājas SIA Euroskor Latvijā (Euroskor) valdes loceklis Aldis Lūsis.

Viņš norāda, ka kopējais apavu mazumtirdzniecības apjoms aug, savukārt straujāk par apgrozījumu aug veikalu skaits. Tas liecina, ka konkurence kļūst intensīvāka, kā dēļ strādāt ir arvien grūtāk un grūtāk.

«Lai arī šogad tirgū varam cerēt uz pozitīvu dinamiku, tomēr konkurences ziņā lielāko spēlētāju vidū nekādas pārmaiņas nav gaidāmas - liels saspringums un ļoti asa cīņa starp apavu mazumtirgotājiem turpināsies.

Pat tad, ja mēs runājam par lielākajiem spēlētājiem, jāņem vērā, ka viņiem visiem ir relatīvi nelielas tirgus daļas,» skaidro Lūsis.

Lielākie spēlētāji apavu tirdzniecībā Latvijā ir Euroskor, NS King, Eiropas apavi, Danija. Tāpat salīdzinoši spēcīgs spēlētājs ir arī CCC, kas Latvijas tirgū ienāca pirms diviem gadiem. «Gandrīz visi lielākie spēlētāji ir vienos un tajos pašos tirdzniecības centros, koridoros, un nereti mums pārklājas kāda klāsta daļa,» atzīst Lūsis.

Apavu mazumtirgotāja SIA «Euroskor Latvijā» apgrozījums 2017. gadā bija 9,036 miljoni eiro, kas bija par 53 tūkstošiem eiro jeb 0,6% mazāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa bija 10,5 tūkstoši eiro, kas bija 22 reizes mazāka nekā gadu iepriekš. SIA «Euroskor Latvijā» gada pārskata vadības ziņojumā norāda, ka peļņas samazinājums saistīts ar pastāvīgi pieaugošo konkurenci un nelabvēlīgo sezonalitātes ietekmi.

2017.gadā SIA «Euroskor Latvijā» mazumtirdzniecības tīklu veidoja 31 apavu veikals, no kuriem 17 bija «Euroskor» daudzzīmolu apavu veikali un 14 monozīmola veikali. Uzņēmuma nodarbināto darbinieku skaits pieauga līdz 124 cilvēkiem, savukārt tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,603 miljoni eiro.

Pagājušajā gadā SIA «Euroskor Latvijā» uzsāka saimniecisko darbību Igaunijā un Lietuvā. Uzņēmums atvēra pirmos specializētos «Lloyd» zīmola apavu un aksesuāru veikalus Viļņā un Tallinā, kopā ieguldot vairāk nekā 300 tūkstošus eiro, sacīts tā gada pārskatā.

25 gadu laikā izdevies realizēt teju piecus miljonus apavu pāru

Tāda ir SIA Euroskor Latvijā bilance, atskatoties uz līdzšinējo darbību ceturtdaļgadsimta garumā. Sākums bija ļoti drosmīgs, un tajā laikā maz kas bija tāds, ko šodien uzskatām par pašsaprotamu, atceras Euroskor Latvijā valdes loceklis Aldis Lūsis. Euroskor saknes meklējamas Zviedrijā, kur pēc Otrā pasaules kara izceļojušie latvieši Rūdolfs un Margareta Kerli atvēra savu pirmo apavu veikalu, kura turpinājums Latvijā jau bija 1992. gadā izveidotā firma SIA Euroskor Latvijā.

«Euroskor savā laikā ir daudzus pazīstamus zīmolus atvedis uz Latviju – gan Ecco, gan Lloyd un citus,» stāsta A. Lūsis.

Turpmākie izaicinājumi būs jaunu zīmolu piesaiste, interneta veikala attīstība un tas, kā pircēju uzrunāt internetā. «Jādomā arī, kā apavu veikalu padarīt interesantāku tiem jauniešiem, kas šobrīd dzīvo tikai pa internetu,» piebilst A. Lūsis. Pirkumi internetā aug straujāk nekā veikalos, apliecina Euroskor Latvijā dati - pagājušajā gadā pieaugums interneta veikalā bija 26% pret 2015. gadu, kamēr mazumtirdzniecības veikalos – nepilns procents. Jāņem arī vērā, ka apavus tirgo arī nespecializētajos veikalos, piemēram, apģērbu un pat pārtikas veikalos. Euroskor Latvijā gan neplāno tirgot pārtiku savos veikalos, bet sortimenta paplašināšana ar aksesuāriem un citām precēm gan varētu būt iespējama.

Apavu mazumtirgotāja SIA Euroskor Latvijā apgrozījums palielinājies par 3,76%, sasniedzot 9,69 miljonus eiro, bet, neskatoties uz apgrozījuma kāpumu, tirgotāja peļņa pērn sarukusi vairāk nekā četras reizes, samazinoties līdz 39,783 tūkstošiem eiro, liecina Lursoft dati.

2013.gadā uzņēmums lielu uzsvaru licis uz saimnieciskās darbības efektivitātes celšanu, kā rezultātā slēgti divi nerentabli veikali un atvērti divi jauni, no kuriem viens ir Lloyd veikals t/c Galerija Centrs, bet otrs – Euroskor veikals Madonā. Pērn arī uzņēmums turpinājis darbu pie internetveikala darbības attīstīšanas, kā rezultātā internetveikala apgrozījums, salīdzinot ar 2012.gadu, būtiski pieaudzis.

2013.gada beigās SIA Euroskor Latvijā tīklu veidojuši 35 veikali, no kuriem 22 bijuši Euroskor daudzzīmolu apavu veikali, bet 13 – viena zīmola veikali (ECCO, Lloyd, Tamaris, Clarks).

Neskatoties uz konkurences pieaugumu apavu mazumtirdzniecības nozarē, pagājušajā gadā SIA Euroskor Latvijā Iesniegtajā vadības ziņojumā tirgotājs norāda, ka šogad tā attīstības stratēģija paredz mazumtirdzniecības tīkla paplašināšanu un esošo veikalu modernizācijas turpināšanu. Šogad noslēgts telpu nomas līgums par jauna Euroskor veikala atvēršanu Talsos, kā arī plānots atvērt jaunu Clarks apavu veikalu t/c Domina.

Uzņēmums Euroskor Latvijā, investējot nepilnu pusmiljonu eiro, paplašina savu darbību, atverot zīmola LLOYD veikalus arī Lietuvā un Igaunijā, informē uzņēmums.

Kā norāda SIA Euroskor Latvijā vadītājs Aldis Lūsis, šis ir pirmais solis uzņēmuma darbības attīstībai Baltijas valstu mērogā: «Tuvāko trīs gadu laikā plānojam izveidot 10 LLOYD zīmola veikalu tīklu Latvijā un kaimiņvalstīs.»

«Latvijas tirgus ir neliels un ļoti piesātināts ar konkurenci apavu mazumtirdzniecības nozarē, tādēļ, lai veiksmīgi turpinātu uzņēmuma izaugsmi, esam nolēmuši attīstīt tirdzniecību Baltijas mērogā,» stāsta Aldis Lūsis. 1.septembrī darbu sācis pirmais Euroskor Latvijā atvērtais LLOYD veikals Lietuvā – tirdzniecības centrā Panorama, Viļņā. Novembrī durvis vērs arī LLOYD veikals Igaunijā – Tallinas tirdzniecības centrā Viru.

Uzlabojot uzņēmuma efektivitāti, Euroskor Latvijā 2016. gadā peļņu palielinājis septiņas reizes - no 33 tūkstošiem 2015.gadā līdz 232 tūkstošiem pērn, informē uzņēmumā.

Uzņēmums pērn apgrozījis 9,1 miljonu eiro. «Veikalu tīkla reorganizācija un uzņēmuma efektivitātes paaugstināšana bijis mūsu prioritārais mērķis pēdējo divu gadu laikā, kas ļāvis mums 2016.gadu aizvadīt veiksmīgi, sasniedzot pozitīvu izaugsmes bilanci ar mazāku veikalu skaitu nekā 2015.gadā,» norāda SIA Euroskor Latvijā valdes loceklis Aldis Lūsis.

Straujāko izaugsmi pērn piedzīvojis Euroskor Latvijā interneta veikals, kāpinot apgrozījumu par 26%. A.Lūsis piebilst, ka apavu nozarē tirdzniecība internetā kļūst par arvien būtikāku biznesa daļu.

Pozitīvo kopējo apavu tirdzniecības nozares izaugsmi veicinājis Latvijas iedzīvotāju privātā patēriņa un pirktspējas pieaugums. Pēdējo gadu tirdzniecības tendences rāda, ka cilvēki ik gadu izvēlas arvien dārgākus un kvalitatīvākus apavus, priekšroku dodot zināmu zīmolu ražojumiem, secina A. Lūsis.

Investējot 80 tūkstošus eiro, piektdien veikalu tīkls Euroskor atvēris jaunu veikalu Ventspilī, tirdzniecības centrā Tobago, informē veikala pārstāvji.

«Šogad strādājam pie tīkla attīstīšanas Kurzemes reģionā,» norāda veikalu tīkla Euroskor Latvijā vadītājs Aldis Lūsis. «Jaunais veikals Ventspilī mums ļaus krietni dažādot savu sortimentu un strādāt ar dažādām pircēju grupām.»

Arī līdzšinējais Euroskor veikals Annas ielā 7 turpinās darbu, uzsver A.Lūsis, norādot, ka izmaiņas skars arī esošā veikala plauktus – tajā klientiem piedāvās apavus no nedaudz ekonomiskāku zīmolu klāsta.

«Otra veikala atvēršana Ventspilī ir viens no soļiem mūsu tirdzniecības tīkla attīstīšanā Kurzemes reģionā, norāda A.Lūsis. Septembrī pēc rekonstrukcijas jaunās un daudz plašākās telpās durvis vērs arī Euroskor veikals Tukumā, tirdzniecības centrā Tukums, Pasta ielā 14,» norāda Aldis Lūsis.

Bērnu apavu bizness ir ļoti sarežģīts - cieši saistīts ar sezonalitāti, demogrāfijas rādītājiem valstī, iedzīvotāju pirktspēju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bērnu apavu bizness nav tik ienesīgs kā pieaugušo, bet konkurence ir spēcīga abos segmentos, atzīst DB aptaujāti mazumtirgotāji. Vieglāk klājas tiem veikaliem, kas ir nomnieki tirdzniecības centros, bet izdzīvot un pastāvēt ir iespējams arī tiem, kuru veikali atrodas citviet Rīgas ielās un arī reģionu pilsētās. Lielākoties bērnu apavus kā atsevišķu preču grupu piedāvā tirgotāji, kuru plauktos atrodamas preces arī pieaugušajiem. Tādi veikalnieki, kuri specializējušies tikai un vienīgi bērnu apavu tirdzniecībai, Latvijā ir maz.

1. septembra sindroms

Savulaik atsevišķi bērnu apavu veikali Rīgā ir bijuši Euroskor un Ecco, bet tagad tie ir aizvērti, jo šajā biznesā ir grūti nodrošināt normālus un vienmērīgus pārdošanas apjomus visu gadu. Pašlaik Euroskor viens specializēts bērnu apavu veikals ir Valmierā. «Tirgotājiem bērnu apavi ir daļa no kopējā sortimenta, kura īpatsvars svārstās no 15 līdz 20%. Tā ir salīdzinoši neliela daļa no kopējā veikala pārdošanas apjoma, bet, lai nodrošinātu bērnu produkcijas klāstu, ir jāiegulda liels darbs,» stāsta SIA Euroskor valdes loceklis Aldis Lūsis.

Ķīnas tūristu veiktie tax-free iepirkumi Latvijā šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir dubultojušies, informē ziņu aģentūra Xinhua.

Nodokļu atmaksas pakalpojumu nodrošinātāja Global Blue Latvija vadītāja Vineta Kalmane skaidro, ka Ķīnas tūristu skaits ir audzis, un šajā gadā viņi lielākoties apmeklēja Latviju tranzītā, ceļojot no Somijas vai Baltijas ekskursijās.

Daudzi Ķīnas tūristi aktīvi prasa PVN atmaksu iepirkumiem, tādējādi šajā gadā šo tūristu skaita kāpums bija ievērojams.

V. Kalmane stāsta, ka Ķīnas tūristi Latvijā lielākoties pērk apģērbus un aksesuārus, kā arī dzintarus.

Patlaban Rīgā ir vairāk nekā 1200 tax-free veikali, un nodokļa atmaksu var pieprasīt tūristi, kuri nav Eiropas Savienības rezidenti.

Pagājušajā gadā Latvijas beznodokļu jeb tax free veikalos ārvalstu viesi iztērējuši par piektdaļu vairāk nekā pirms gada - virs 20 miljoniem eiro. Visaktīvākie pircēji ir no Krievijas, šīs valsts pārstāvis vienā veikalā pērn iepircies pat par 20 000 eiro, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Latvijā jau 18 gadus trešo valstu tūristiem par pirkumiem veikalos iespējams atgūt daļu – patlaban 15% pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tax free pakalpojumu mērķis ir mudināt tūristus vairāk iepirkties, atbalstot vietējos tirgotājus. «Ja šie pircēji, šie tūristi veic daudz pirkumus, mēs radam papildu darba vietas, ceļās apgrozījums mazumtirdzniecības veikaliem,» skaidro nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātājas Global Blue Latvija vadītāja Vineta Kalmane.

Pērn tirgotāju kontos no taxfree pirkumiem ieripoja par 22% vairāk naudas nekā pirms gada. Pieaugums bijis tik straujš, jo pirms gada piedzīvots straujš kritums. «Kad sākās sankcijas pret Krieviju, protams, jo rubļa vērtība kritās, tas bija 2016. gads, tad bija gana liels kritums. Tagad tā kā naftas cena iet uz augšu, tad arī rublis atkopies,» saka Kalmane. Latvijā taxfree sistēmā šobrīd piedalās 2000 veikali. Tos tūristi, mūsu valstī ierodoties ar lidmašīnu, vilcienu vai auto transportu, var atpazīt pēc īpašām uzlīmēm.

Apavu mazumtirgotājs SIA Euroskor Latvijā ikdienas darba pienākumu veikšanai sāks izmantot auto elektromobili, informēja tā pārstāve Džeina Tauriņa.

«Ņemot vērā to, ka Euroskor ir vairāk nekā 20 veikali Rīgā un ikdienā pa pilsētu ir daudz jāpārvietojas, tad auto elektromobiļa izmantošana ir gan ekonomisks, gan videi draudzīgs risinājums. Esam zaļi domājošs uzņēmums un jauno auto plānojam izmantot ikdienas darbā, jo veikalu pārvaldīšanas sistēma paredz to regulāru apmeklēšanu. Ar pilnu akumulatoru uzlādi elektromobilis spēj nobraukt līdz 160 km, bet tā patēriņa izmaksas uz šo attālumu ir tikai 2,83 eiro,» norāda Aldis Lūsis, uzņēmuma valdes loceklis.

Elektromobilis VW E-Up iegādāts ar valsta atbalstu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētā projekta ietvaros. Atbalsta programmas mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu, atbalstot transportlīdzekļu iegādi, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas un kuru siltumnīcefekta gāzu emisijas ir 0 g/km.

Netālu no Tallinas piektdien, 15.janvārī atklāts Tallink loģistikas centrs – tas koordinēs loģistiku precēm, kas paredzētas AS Tallink Grupp kuģu flotei, viesnīcām un birojiem. Šis loģistikas centrs ir viens no lielākajiem un modernākajiem reģionā, informē AS Tallink Latvija pārdošanas un mārketinga direktore Baiba Muceniece.

«Aprēķini apliecina, ka, ņemot vērā uzņēmuma pieprasījumu un apjomu no loģistikas viedokļa, lēmums sākt pārvaldīt savu centrālo loģistikas noliktavu nodrošina ilgtspējīgu un ātru risinājumu kompānijai,» pastāstīja Tallink Duty Free vadītājs Aimar Pärna.

Kompānija pieņems darbā līdz pat 20 jaunus darbiniekus, un kopā šajā centrā strādās līdz pat 60 cilvēku.

Centrs ir 14 500 kvadrātmetrus liels, un plauktu garums ir vairāk nekā 12 kilometri. Ik gadu tas spēj apkalpot 1 miljonu produktu vienības. Saskaņā ar plānu tikai uz kuģiem vien gada laikā tiks nosūtīti 2 500 treileri ar precēm. Centrs gadā uzņems 5 000 automašīnas un 100 000 paletes.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apavu mazumtirgotājas SIA Euroskor Latvijā vadītājs Aldis Lūsis. Tas ir latviešu ģimenes uzņēmums, kas strādā jau vairāk nekā 50 gadus. Sākotnējās saknes ir Zviedrijā, bet Latvijā deviņdesmito gadu sākumā tas atvēra pašu pirmo rietumu standartiem atbilstošo apavu veikalu.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti dinamiska nozare, tāpēc uzņēmumā varu īstenot interesantus un jaunus projektus. Ir ļoti liels izaicinājums piedāvāt klientiem tieši to iepirkšanās pieredzi, kas der un patīk daudziem. Un te nav runa tikai par apavu izvēli, bet arī par iepirkšanās vides veidošanu. Turklāt Euroskor Latvijā iekšējā darba vide, uzņēmuma kultūra un vērtības iet roku rokā ar manu redzējumu, kā gūt panākumus.

«Izmaiņas tirdzniecības centru apmeklētāju iepirkšanās paradumos Krievijas un Ukrainas konflikta ietekmē nav vērojamas. Iespējams, ir izmaiņas, izvēloties to vai citu ražotāju, kas skaidrojams ar aktīvajām sociālajām kampaņām ar mērķi veicināt vietējo ražotāju produkcijas izvēli. Tomēr tas neatspoguļojas apgrozījuma vai apmeklējuma rādītājos.

Šiem notikumiem nav strauja efekta uz pircēju paradumu maiņu,» laikrakstam Dienas Bizness norāda Linstow Center Management (Galactico tirdzniecības centru attīstītājs un apsaimniekotājs) tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska. Jāatgādina, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera iniciējusi kampaņu Pērc vietējo, lai veicinātu vietējā produkta noietu.

E. Majevskai piekrīt arī tirdzniecības kompleksa Spice direktore Iveta Lāce. Ņemot vērā Spices atrašanās vietu pa ceļam uz lidostu un Jūrmalu, to pirkumu veikšanai izmanto arī ārvalstnieki. Kā norāda I. Lāce, arī NVS iedzīvotāju aktivitāti nav ietekmējušas ģeopolitiskās problēmas. Pienesumu apgrozījumam viņi sniedz vasarā, īpaši festivāla Jaunais vilnis laikā. Iespaidīgākās summas tax free pircēji tērējuši apģērbiem un sporta precēm, elektronikai un juvelierizstrādājumiem.

Lielākie tirdzniecības centri, atverot jaunus apģērbu zīmolu veikalus, saasina cīņu par klientiem. Tendences liecina, ka pircēju aktivitāte pamazām pieaug un īpaši kāpums vērojams apģērbu tirdzniecībā.

Vairāki zīmoli

Tirdzniecības centrā Spice durvis vēris Latvijā pirmais britu universālveikals Debenhams, kura izveidē ieguldīti divi miljoni eiro, kā arī radītas vairāk nekā 40 jaunas darba vietas. Veikalā, kura platība ir 2948,5 kvadrātmetri, aptuveni 12% no kopējās platības aizņems kosmētikas nodaļa, 12% – apakšveļa, 57% – apģērbi sievietēm, vīriešiem un bērniem, aptuveni 11% – apavi, somas un aksesuāri, savukārt mājas preces un tekstila piedāvājums aizņems 5%.

Līdz ar Debenhams veikala atvēršanu Latvijas tirgū ienāk arī vairāki starptautiski atpazīstami zīmoli: sieviešu apģērbi un mājas dizaina lietas Ben de Lisi, sieviešu apakšveļas zīmols Janet Reger, kā arī apģērbu un aksesuāru zīmols Jasper Conran un citi.

Prāmju operatora Stena Line darbības stratēģija nākamgad ir vērsta uz to, lai pielāgotos sēra direktīvas radītajām tirgus izmaiņām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pārmaiņu laikā uzņēmums saviem klientiem sola nodrošināt stabilitāti, tomēr direktīvas ietekmē izmaksu pieaugumu novērst nevar. «Skatoties no ekonomikas perspektīvas, šis ir visnegatīvāk vērtējamais politiskais lēmums kopš tax free zonu atcelšanas,» uzskata Stena Line grupas direktors Karls Johans Hagmanis. Viņš atzīst, ka vides aizsardzība ir būtiska, taču noteikumiem jābūt vienādiem visiem tirgus spēlētājiem, turklāt ar uzņēmējiem un klientiem pieņemamām likmēm. «Diemžēl sēra emisiju samazināšanas regula nav šis gadījums,» savu viedokli pauž K.J.Hagmanis.

Paplašinās tīklu

AS Latvijas zņēmuma neauditētais apgrozījums šā gada deviņos mēnešos sasniedzis 49 miljonus eiro, kas ir par 1,5% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā periodā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Apgrozījums vietējā tirgū ir nedaudz samazinājies (par 2%), kas ir skaidrojams ar dzērienu portfeļa pārskatīšanu. Eksports pēc SPI Group pasūtījumiem šogad ir palielinājies par 2,2%, salīdzinot ar attiecīgo pērnā gada periodu. Savukārt ievērojami pārdošanas apjoma pieaugumi pirmajos deviņos mēnešos sasniegti Baltijas valstu tirgos un Norvēģijā (+10,2%), kā arī pieaugums vērojams Latvijas beznodokļu jeb tax free zonā (+3%).

Pārskata perioda neauditētā peļņa veidoja 4,4 miljonus eiro, kas bija par 18,6% augstāka nekā 2013. gada attiecīgajā periodā. Peļņas palielinājumu uzņēmums pamato ar mērķtiecīgu darbu produktu portfeļa attīstībā un ražošanas procesu efektivitātes paaugstināšanā.

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāja a/s Latvijas balzams piektdien atklāja modernizēto Rīgas Melnā balzama produktu pildīšanas līniju, kuras iekārtās kopumā investēti 440 tūkstoši eiro.

Līdz ar veiktajām investīcijām uzņēmums varēs palielināt ražošanas un eksporta apjomu. Savukārt jauno iekārtu nodrošinātais ietaupījums gadā tiek lēsts aptuveni 20 tūkstošu eiro apjomā.

Patlaban vietējā un eksporta tirgus vajadzībām Latvijas balzams gadā vidēji saražo aptuveni 1,4 miljonus litru Rīgas Melnā balzama līnijas dzērienu. Dzērieni tiek eksportēti uz aptuveni 25 pasaules valstīm.

«Rīgas Melnais balzams un tā līnijas produkti ir uzņēmuma eksporta mugurkauls - tie kopā veido ap 30% no a/s Latvijas balzams tiešā eksporta apjoma, izņemot Baltijas valstis,» norādīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Cilvēkiem patīk ceļot, bet, ja ceļojuma laikā ir iespējams ietaupīt, tas kļūst divkārt patīkamāks! Vairums ceļotāju, plānojot savu nākošo atpūtas braucienu, cenšas ietaupīt plānošanas posmā – iegādājoties lētākās biļetes, meklējot viesnīcu piedāvājumus, tomēr nevajadzētu aizmirst arī par iespēju ietaupīt ceļojuma laikā.

Ceļojums var būtiski ietekmēt tavu budžetu, tādēļ šajā rakstā atradīsi dažus padomus, kuri palīdzēs tev ietaupīt naudu, nezaudējot komfortu ceļojuma laikā.

Pirmkārt, tu vari ietaupīt uz transporta izdevumiem. Daudzās pilsētās, piemēram, Amsterdamā, Florence, Madridē, Parīzē, Romā, Venēcijā, Vīnē un Vīsbādenē, ir ērti pārvietoties ar kājām, tādējādi ne tikai apskatot pilsētu, bet arī ietaupot uz transporta izdevumiem. Tomēr, ja plāno pārvietoties ar sabiedrisko transportu, izpēti informāciju par biļešu veidiem. Bieži vien ir iespējams iegādāties dienas biļeti vai nedēļas biļeti, kura izmaksās lētāk, nekā atsevišķu biļešu iegāde. Arī grupu biļetes 2-5 cilvēkiem ir izdevīgākas nekā individuālās.