Mūziķu sniegums uz skatuves ir darba redzamā daļa, rūpīgā ikdienas darba saldākie augļi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Latvijā mūzikas industrijā galvenais peļņas avots ir koncertēšana. Dziedātāji un grupas dodas koncertturnejās, uzstājas korporatīvajos pasākumos, privātajās ballītēs, piedaloties dažādos festivālos un pašvaldību organizētos pilsētas svētkos un citos pasākumos. Viena no ienākumu daļām ir honorāri, kas tiek saņemti par koncertēšanu, otra daļa – autoratlīdzība par skaņdarba vai fonogrammas atskaņošanu. Savukārt ar albumu (CD) izdošanu peļņas gūšana jau ir pagātne. Tas pašlaik tiek uztverts kā atskaites punkts par noteiktā laikā paveikto, taustāms prieciņš pašiem, kā iegansts veidot jaunu koncertprogrammu un doties turnejā.
Labvēlīga augsne
Dziedātāja Linda Leen pauž uzskatu, ka pelnīt ar mūziku Latvijā tāpat kā visur citur var galvenokārt profesionāļi, kas ieguvuši attiecīgu izglītību, meistarību un kvalitātes zīmogu, sniedzot organizētājam un maksātājam drošību par savu izvēli, vai arī – mirkļa zvaigznes, kas saņem lielu honorāru atbilstoši konkrētā brīža atpazīstamībai. «Ja mūziķis neizmanto šo platformu attīstībai, pieprasījums un ienākumi izsīks, jo, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitu, pasākumu apritē gada laikā būsi pabijis visur un vajadzēs piedāvāt ko jaunu,» teic dziedātāja Linda Leen. Mūziķes profesija ir viņas vienīgais ienākumu avots.
Grupas The Sound Poets sabiedrisko un starptautisko attiecību menedžere Anna Macko atzinīgi vērtē Latvijas mūzikas izglītības sistēmu, kas lielākoties visiem ir pieejama un ir labā līmenī, līdz ar to ir daudz censoņu, turklāt – talantīgu. Tomēr pelnīt ar mūziku diemžēl spēj tikai daži laimīgie. «Realitāte ir tāda, ka daudziem tiešām lieliskiem, talantīgiem un kvalificētiem mūziķiem šī nodarbe jāatstāj brīvajiem brīžiem, jo darba dienas aizņem maizes darbs,» viņa saka.
Savukārt čellists Kārlis Auzāns, kurš ir vairāku muzikālo apvienību (Melo-M, Raxtu Raxti, Autobuss Debesis u.c.) dalībnieks uzskata, ka Latvijas sabiedrībā ir ļoti augsts kultūras patēriņa līmenis, sākot ar teātri, masu pasākumiem, tostarp, Dziesmu un deju svētkiem, beidzot arī koncertiem. Tas rada pietiekami labvēlīgu augsni mūzikas projektu realizēšanā.
Visu rakstu Ceļš līdz skatuves spozmei lasiet 13. marta laikrakstā Dienas Bizness.