Jau 25 gadus Rojā attīstās ģimenes bizness - viesnīca «Roja», bet pirms aptuveni 10 gadiem atvērts restorāns un atpūtas centrs «Otra puse».

1995.gadā tika atvērta viesnīca «Roja», bet vēlāk - arī restorāns un atpūtas centrs. «Sapratām, ka ar nakšņošanas iespējām nepietiek. Visi viesi vēlas ne tikai paēst, bet arī kaut ko darīt. Vēlējāmies, lai mūsu viesi uzturētos šeit ilgāk. Šobrīd pat varam teikt, ka mēs varam izvēlēties savus viesus, un sakām, ka divas naktis ir kā minimums. Tam ir pamatots iemesls, ne tikai finansiālu apsvērumu dēļ,» biznesa portālam Db.lv stāsta viesnīcas «Roja» un restorāna, atpūtas centra «Otra puse» vadītāja Zane Vaivode. Pēc viņas domām, Rojas bagātība ir tās apkārtnē - jūrā un mežos.

Viņa stāsta, ka sākumā uzņēmums aktīvi centās aizpildīt rudens, ziemas un pavasara periodu, bet saprata, ka to nevar ietekmēt, tāpēc tagad fokusējas uz tūrisma sezonu, kas rit no maija līdz oktobrim. Šajā laikā laikā tiek darīts viss, lai apkalpotu pēc iespējas vairāk klientu. Bieži vien tie ir lietuvieši.

Pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas (AM) veiktās pirmās dienesta pārbaudes rezultātiem, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) ir izdevusi rīkojumu no amata pienākumu pildīšanas uz laiku atstādināt divas amatpersonas, kas saistītas ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra (VALIC) veikto armijas pārtikas iepirkumu.

Vienlaikus pret abām uz laiku atstādinātajām amatpersonām sākta disciplinārā izmeklēšana, informēja ministrijā.

Respektējot tiesībsargājošo iestāžu lūgumu, ministrija pašlaik detalizētāku informāciju par atstādinātajām amatpersonām, to amatiem un dienesta izmeklēšanas gaitu nesniegs.

Jau ziņots, ka ceturtdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vairākos objektos Rīgā un citviet Latvijā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā 14 tiesas sankcionētas kratīšanas saistībā ar VALIC īstenoto iepirkumu "Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām". Tika aizturētas trīs personas. Aizturēšanas termiņš beidzas sestdien, 18.martā, tomēr KNAB nesniedz informāciju, vai personas jau atbrīvotas vai tiks atbrīvotas sestdien.

Dzenos pēc perfektā dēļa, kas radīts Latvijas vilnim – tā saka Einārs Landmanis, kurš Liepājā iekārtojis savu sērfošanas dēļu darbnīcu zīmolam DRTY boards.

Rudens un ziemas sezona līdz pat agram pavasarim Latvijā ir īstais laiks, lai sērfotu, jo tieši tad ir lielāka iespējamība noķert īsto vilni. Vajadzīga vien pareizā laika prognoze, sildoša hidra, sērfa dēlis un Baltijas jūra, uzskata E.Landmanis. Sērfošana viņam ir kā hobijs, un viņš izbauda atrašanos ūdenī. Bērnību pavadījis Rojā, bet pirms aptuveni septiņiem gadiem kopā ar draugu novērojuši, ka Latvijā ir daudz labu viļņu, it īpaši Rojā un Rīgas līcī pie attiecīga vēja.

«Kad bijām mazi, pie ziemeļu vēja pa ūdeni lēkājām, plunčājāmies, sērfojām tikai ar ķermeni un vienā brīdī sapratām, ka pašiem ir nepieciešamība pēc dēļa. Pirms septiņiem gadiem nebija tādas izvēles kā tagad, kad vari dēļus pasūtīt internetā un arī Latvijā ir veikali, kas tirgo. Nebija pieejama literatūra, kur iegūt informāciju, izdomājām, kā mēs to darīsim, konsultējāmies ar tiem, kas būvēja laivas, jo process ir līdzīgs – putuplasts, stikla šķiedra un epoksīds. Ķērāmies pie darba,» pirmsākumus atceras Einārs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par bruņoto spēku pārtikas iepirkumu sācis kriminālprocesu un aizturējis trīs personas.

Ceturtdien KNAB vairākos objektos Rīgā un citviet Latvijā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā 14 tiesas sankcionētas kratīšanas, saistībā ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra (VALIC) īstenoto iepirkumu "Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām".

KNAB veica padziļinātu apstākļu noskaidrošanu un izvērtēja gan publiskajā telpā pieejamo, gan publiskas personas institūciju rīcībā, gan arī KNAB operatīvās darbības pasākumos iegūto informāciju par VALIC īstenoto iepirkumu.

Lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu, vai iepirkuma procedūras laikā no 2021.gada 18.oktobra līdz šī gada 10.janvārim īstenoti noziedzīgi nodarījumi, KNAB 3.martā sācis kriminālprocesu.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

"EST-LAT Harbours" projekta ietvaros būtiski uzlabots Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīkls - no 70 šī tīkla ostām infrastruktūras uzlabošanas projekti īstenoti 20 ostās, tai skaitā 10 Latvijas piekrastes ostās.

Līdz ar servisa ēkas būvniecības pabeigšanu Salacgrīvas ostas pārvaldē noslēdzies nozīmīgais investīciju projekts Latvijas piekrastē, kurā kopējās investīcijas veido 10,98 miljonus eiro.

"Jahtu ostu tīkla sakārtošana Latvijā ir svarīgs starptautiskās konkurētspējas priekšnosacījums. Mums ir gara jūras un līča piekraste, kas sniedz plašas attīstības iespējas, kas šobrīd tiek daļēji izmantotas. Šis ir veiksmīgs pārrobežu projekts piekrastes teritorijā, kas tiek īstenots kopā ar Igauniju. Jau šobrīd tiek strādāts pie cita nozīmīga kopprojekta – vēja parka attīstīšanas jūrā, kas pavērs jaunas iespējas piekrastes resursu gudrā izmantošanā enerģētikā," atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Birža "Nasdaq Riga" ir sākusi iekļaušanas procedūru zivju konservu ražotāja SIA "Banga Ltd" obligāciju iekļaušanai biržas alternatīvā tirgus "First North" Obligāciju sarakstā, teikts biržas paziņojumā.

Obligāciju sarakstā plānots iekļaut 1000 obligācijas. Kopējais emisijas apjoms ir 2,5 miljoni eiro. Obligāciju dzēšanas datums ir 2025.gada 9.maijs.

"Nasdaq Riga" valdes lēmums par obligāciju iekļaušanu un tirdzniecības uzsākšanu tiks paziņots nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

Jau ziņots, ka "Banga Ltd" 2022.gada maijā emitēja nodrošinātās obligācijas 2,5 miljonu eiro apmērā, kuras 12 mēnešu laikā plānots iekļaut biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Obligācijas piedāvātas investoriem slēgta piedāvājuma veidā.

Kompānijā norāda, ka pēdējos 10 gadus "Banga Ltd" mērķtiecīgi investēja attīstībā, pielāgojot un uzlabojot ražotni atbilstoši Eiropas Padomes direktīvu prasībām, kā arī ražošanas darbību padarot ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku, piemēram, uzstādot Kurzemē lielāko saules paneļu parku pašpatēriņam.

Ministru kabinets š.g. 15. novembra sēdē apstiprināja jaunu Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna atbalsta programmu elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai, kuras ietvaros būs pieejami 80 milj. eiro ne tikai elektrotīklu modernizācijai, bet arī ieguldījumiem tīklu infrastruktūrā, izveidojot jaunus pieslēgumus apdzīvotām vietām, kā arī pieslēgumus publiski pieejamām elektrisko transportlīdzekļu uzlādes un mikroģenerācijas iekārtām.

Programmas mērķis ir sekmēt atjaunojamo energoresursu jaudu integrēšanu un izmantošanu kopējos elektrotīklos, elektrotīklu darbības drošumu un elastības risinājumu nodrošināšanu, kā arī elektrisko transportlīdzekļu un izkliedētās ģenerācijas pieslēgšanai atbilstošas infrastruktūras izveidi.

Sadales tīkls plāno palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75% 

Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" plāno palielināt elektroenerģijas...

Atbalsta saņēmēji programmas ietvaros būs AS “Sadales tīkls” un AS “Augstsprieguma tīkls”.

Plānots, ka ar sniegto atbalstu AS “Augstsprieguma tīkls” izbūvēs un labiekārtos dispečeru un drošu datu centru, ieviesīs nepieciešamo informācijas tehnoloģijas infrastruktūru informācijas sistēmas kiberdrošības uzlabošanai, kā arī attīstīs tīklu vadības digitalizāciju, nodrošinot atjaunojamo energoresursu ražotāju darba režīmu plānošanu un vadību.

Savukārt AS “Sadales tīkls” programmas ietvaros plāno izstrādāt un ieviest nacionālo elektroenerģijas tirgus datu apmaiņas un uzglabāšanas platformu un automatizēto viedās uzskaites sistēmu, kā arī īstenot elektrotīkla modernizāciju.

Tāpat plānots palielināt elektrības jaudas apdzīvotām vietām, kurām šobrīd ir novērojama brīvās jaudas nepietiekamība jauniem pieslēgumiem – piemēram, Rojā, Valdemārpilī, Ādažos, Mālpilī, Baldonē, Ropažos, Lapmežciemā, Jaunmārupē, Kalnciemā un Apē, kā arī izveidot vairāk kā 2000 sadales sistēmas pieslēgumus publiski pieejamām elektrisko transportlīdzekļu uzlādes iekārtām un mikroģenerācijas iekārtām ar saules paneļiem.

Pēc Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.5.i. investīcijas “Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija” īstenošanas noteikumu apstiprināšanas Ministru kabinetā, projektus plānots īstenot līdz 2026. gadam.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns ir sagatavots atbilstoši Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam mērķiem, ņemot vērā EK ieteikumus un ES Padomes rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. Atveseļošanas fonda līdzekļi Latvijā jāinvestē līdz 2026. gada vidum.

Vēl viens būtisks, bet Latvijā neizmantots resurss ir ezeri un upes, kuras var pārvērst par ievērojamu aktīvu tautsaimniecībā, intervijā Dienas Biznesam atzīst zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Fragments no intervijas

"Proti, daudzi eiropieši dodas makšķerēt uz Ālandu salām (Somijā), jo tur ir zivis un attiecīga infrastruktūra. Latvijā jau pašlaik ir ūdenstilpes, kuras ir sakoptas, ir zivis un atbilstoša infrastruktūra makšķerniekiem, tomēr tās ir vairāk izņēmums, nevis ikdiena. Lai piesaistītu ārvalstu makšķerniekus, ir nepieciešams palielināt zivju daudzumu ezeros, tāpat izveidot attiecīgu infrastruktūru, jo neba ārvalstu makšķernieks dosies uz Latviju, lai bristu pa brikšņiem un niedrēm, lai nokļūtu līdz makšķerēšanas vietai. Un atkal šajā jomā Igaunijas un Lietuvas uzņēmēji jau ir priekšā Latvijai. Vienlaikus būtu jāpārtrauc industriālā zveja iekšējos ūdeņos, kas vairāk baro ēnu ekonomiku, nekā dod labumu tautsaimniecībai".

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Rojas zivju konservu ražotājs "Banga Ltd" sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu "AJ Power" uzstādījis lielāko saules paneļu parku Kurzemē. Iegūtā elektroenerģija tiks izmantota ražotnē un samazinās uzņēmuma izmaksas ilgtermiņā.

SIA "Banga Ltd" saules paneļu projektā uz zemes tika uzstādīti vairāk nekā 600 saules paneļi, ar kopējo sistēmas jaudu 200 kW. Saules paneļi gada laikā saražos 198 000 kWh zaļās elektroenerģijas, kas ir ~ 25% no ražotnes gada kopēja elektroenerģijas patēriņa.

Uzņēmums gada laikā par elektroenerģijas izmaksām ietaupīs vairāk nekā 17 000 eiro. 10 gadu periodā viena saražotā saules paneļu kilovatstunda uzņēmumam izmaksās 4,1 eiro centus turpretī šobrīd pērkot elektroenerģiju no tīkla ir jāsamaksā vismaz 9,5 eiro centi, rēķinot elektroenerģijas cenu, OIK (obligātā iepirkuma komponente) un AS "Sadales tīkls" tarifus. Nākamo 10 gadu laikā uzņēmums "Banga Ltd" ietaupīs izmaksas 185 000 eiro apmērā, norāda "AJ Power".

"Beach Bus" ieripojis Rojas pludmalē un pārstāv arī "Ezītis miglā" bāra franšīzi, papildinot pilsētā esošo sabiedriskās ēdināšanas un izklaides piedāvājumu.

"Mēs sadarbojamies ar "Ezītis miglā" un mums ir bāra franšīze, kas atrodas blakus mūsu "Beach Bus", kur ēdināšana ir mūsu iniciatīva," teic Dāvis Šteinbergs, SIA "Beach Bus" īpašnieks.

Vaicāts, kāpēc izvēlēts tieši šāds sadarbības modelis, viņš norāda, ka abu zīmolu vīzija ir līdzīga un tie domāti pilnīgi visiem – šādā kafejnīcā var atpūsties gan turīgi, gan ne tik, gan jaunāki, gan vecāki cilvēki visas dienas garumā. Parasti dienas pirmajā pusē klientu lokā ir ģimenes ar bērniem, bet vakarā publika kļūst raibāka un pēc alus ir izslāpuši visdažādākie cilvēki. "Vieta ir radīta pietiekami draudzīga un arī cenas ir salīdzinoši zemas. Centāmies darīt tā, lai te pasēdēt varētu atļauties visi," stāsta D. Šteinbergs.

Rojā dots starts Rīgas jūras līča regatei Gulf of Riga Regatta 2019 (GoRR), kas paralēli iezīmē arī Latvijas Atklāto jūras burāšanas čempionātu 2019 un jauniedibinātā Livonijas kausa izcīņu, informē pasākuma organizatori.

No trīs Baltijas valstīm savā starpā sacentīsies 33 komandas, kuras sadalītas trīs klasēs.

«Šī regate lokācijas un izplānotā maršruta dēļ ir ļoti pateicīga, lai gan Igaunijas, gan Lietuvas dalībnieki varētu piedalīties šajās sacensībās, jo tā atrodas tieši pa vidu. Prieks, ka šogad ir pieteikušies divas reizes vairāk dalībnieku nekā pērn,» komentē Madis Ausman, sacensību galvenais tiesnesis no Igaunijas.

Burātāju komandas ir sadalītas trīs klasēs – ORC, LYS1 un LYS2. Kur ORC un LYS ir apmērīšanas sistēmas, kas nodrošina iespēju salīdzināt rezultātus dažādām jahtām. Kopumā no Latvijas ir pieteikušās 22 komandas, no Igaunijas - 8, bet no Lietuvas - 3. Sadarbībā ar Intelligent Systems notiek dalībnieku jahtu globālā pozicionēšana, kas regates mājaslapā ļauj sekot sacensību norisei un redzēt jahtu atrašanās vietas reālā laikā. Kā skaidro sacensību organizatori, no katras Baltijas valsts ir ieradušies vērā ņemami dalībnieki, kas pacīnīsies par pirmo Livonijas kausa trofeju.

Pašmāju zivrūpniecības uzņēmums SIA "Banga Ltd" sadarbībā ar AS "Signet Bank" veiksmīgi debitējis obligāciju tirgū, realizējot nodrošināto obligāciju emisiju 2,5 miljonu eiro apmērā.

Obligācijas piedāvātas investoriem slēgta piedāvājuma veidā. Emitents plāno iekļaut obligācijas Nasdaq First North alternatīvajā tirgū 12 mēnešu laikā.

Pēdējos desmit gadus uzņēmums SIA "Banga Ltd" mērķtiecīgi investējis kopējā attīstībā, pielāgojot un uzlabojot ražotni atbilstoši Eiropas Padomes direktīvu prasībām, kā arī ražošanas darbību padarot ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku, piemēram, uzstādot Kurzemē lielāko saules paneļu parku pašpatēriņam.

Obligāciju emisijā piesaistītos līdzekļus "Banga Ltd" plāno izmantot nākotnes investīciju projekta realizācijai, kas ļaus uzņēmumam turpināt ražot augstas pievienotās vērtības produktus, dubultot savu ražošanas jaudu un palīdzēs audzēt rentabilitāti.

Stiprinot tīkla kapacitāti, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šī gada pirmajos sešos mēnešos tīkla attīstībā investējis gandrīz 7 miljonus eiro.

Lai pilnveidotu tīkla kvalitāti gan Rīgā, gan Latvijas reģionos, pirmajā pusgadā izbūvētas 37 jaunas bāzes stacijas un modernizētas 137 esošās bāzes stacijas, aprīkojot tās ar jaunākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos ar jaunajām tehnoloģijām aprīkotas bāzes stacijas Rīgā un Pierīgā, kā arī Jelgavā, Rāmavā, Krustkalnos, Dalbē, Vimbukrogā, Daugavpilī, Liepājā, Mālpilī, Kolkā, Lilastē, Turkalnē, Muceniekos, Rojā, Grenctālē, Jaunkalsnavā un citviet.

Tīkla pārklājums paplašināts arī uz noslogotākajiem autoceļiem, modernizējot bāzes stacijas uz autoceļiem Rīga – Liepāja, Rīga – Jelgava, Rīga – Ventspils, Rīga – Bauska, Rīga – Sigulda, kā arī uz citiem galvenajiem Latvijas autoceļiem. Kopumā esošo bāzes staciju modernizācijā investēti 4,3 miljoni eiro, kas šajās vietās ļaus nodrošināt līdz pat 10 % lielāku pārklājumu un līdz 30 % ātrāku datu pārraides ātrumu.

Ir sākta sarunu procedūra ar uzņēmumu "Zītari LZ" par armijas pārtikas piegādes iepirkuma līguma pārtraukšanu, intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" atklāja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Viņa sacīja, ka sīkāka informācija par sarunu detaļām no valsts puses netiks sniegta, jo process esot konfidenciāls.

Tomēr ministre uzsvēra, ka darīs visu iespējamo, lai līguma laušanas rezultātā Latvijas valsts nekādus zaudējumus neciestu.

Kā ziņots, Ministru kabinets 9.maijā aiz slēgtām durvīm uzklausīja Aizsardzības ministrijas (AM) ziņojumu par iepirkumu saistībā ar loģistikas pakalpojumu pārtikas piegādē armijas vajadzībām, taču pēc valdības sēdes ne Ministru prezidents, ne AM neatklāja, vai un kādi lēmumi pieņemti.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) marta beigās parakstīja rezolūciju, ar kuru AM tika uzdots vērtēt iespējas lauzt līgumu par pārtikas piegādi Latvijas armijai ar iepirkumā uzvarējušo uzņēmumu "Zītari LZ", vienlaikus nodrošinot pārtikas apgādes nepārtrauktību.

Viens no lielākajiem Latvijas pārtikas vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumiem un līdzšinējiem Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārtikas piegādātājiem "Sanitex" nesenajā 220 miljonus eiro vērtajā iepirkumā nav piedalījies "nesamērīgu līguma prasību dēļ", svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ap gadumiju neliela Rojā reģistrēta firma "Zītari LZ" tika pie 220 miljonus eiro vērta pasūtījuma NBS apgādāšanai ar pārtiku. Saskaņā ar līgumu, uzņēmums ir atbildīgs arī par armijas rezervēm kara gadījumā. Aizsardzības ministrijā (AM) par iepirkumu sākta pārbaude.

Konkursa pirmajā posmā piedāvājumus iesniedza pieci pretendenti, tostarp līdzšinējie NBS pārtikas piegādātāji - "Sanitex", "Rēzeknes gaļas kombināts" un "Lanekss". Nolikums paredzēja, ka iepirkumā var startēt arī ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji ar triju gadu pieredzi, kas ļāvis konkursā pieteikties arī salīdzinoši nelielam ēdināšanas uzņēmumam "Zītari LZ". Salīdzinoši 2021.gadā "Sanitex" apgrozījums bijis 411 miljoni eiro, bet "Zītari LZ" - 0,5 miljoni eiro.

Aizsardzības resora jaunajā pārtikas iepirkumā pieteikušies 18 pretendenti, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmas informācija.

Iepirkumu komisijas pagājušās nedēļas sanāksmes protokols liecina, ka piedāvājumus iesnieguši uzņēmumi "Bidfood Latvia", "Gaļas pārstrādes uzņēmums "Nākotne"", "Kurzemes gaļsaimnieks", "Lanekss", "Latgales piens", "Latvijas maiznieks", "Lazdonas piensaimnieks", "Putnu fabrika "Ķekava"", "Rodans", "Rēzeknes gaļas kombināts", "Salas zivis", "Sanitex", "Straupe", "Tukuma piens", "Valks", "Fazer Latvija", "Aniste" un "Romiga".

Iepirkums paredz, ka ar dažāda veida pārtikas produktiem jāapgādā 12 armijas struktūrvienības. Līguma izpildes termiņš ir 48 mēneši jeb četri gadi.

Patlaban notiek iesniegto piedāvājumu izvērtēšana.

Jau ziņots, ka Rojā reģistrētais uzņēmums "Zītari LZ" 2022.gada decembrī ieguva 220 miljonus eiro vērtu līgumu par pārtikas piegādi Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) vajadzībām turpmākos piecus gadus. Šis iepirkums izraisīja skandālu, un vasarā tika panākta vienošanās par līguma laušanu.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem 2023. gada astoņos mēnešos Latvijas lielajās ostās, salīdzinot ar pērnā gada šādu periodu, par 16,8% samazinājies kopējais kravu apjoms, taču vienlaikus vērojams pieaugums vairākos kravu segmentos, tostarp palielinās labības, konteineru un celtniecības kravu apgrozījums.

Joprojām pozitīva tendence saglabājas mazo ostu kravu apjoma pieaugumā, kas palielinājies par 12%.

Ņemot vērā kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu salīdzinot ar pērno gadu, ostas aktīvi meklē risinājumu, veidojot jaunus loģistikas koridorus un attīstot alternatīvas piegāžu ķēdes, tādējādi veicinot pieaugumu atsevišķos kravu segmentos un ilgtermiņā kāpinot kopējo kravu apjomu. Līdztekus tam tiek meklētas un piesaistītas jaunas investīcijas ražošanas attīstībai ostu teritorijās.

Neskatoties uz kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu, pieaug labības kravu apjoms gan Latvijas ostās, gan dzelzceļa pārvadājumos. Par 6,4% pieaudzis labības kravu apjoms ostās, savukārt dzelzceļa pārvadājumos šajā kravu segmentā apgrozījuma palielinājums bijis par 28%.

Pieaugot apaļkoka realizācijas apjomam, Laskana–mežs būtiski kāpina apgrozījumu.

Liepājā reģistrētā SIA Laskana-mežs ar 17,41 miljona eiro lielu apgrozījumu 2017. gadā iekļuvusi Latvijas desmit lielāko mežu īpašnieku vidū. Pērn apgrozījums teju divkāršojies. Pirms diviem gadiem uzņēmums pievērsās pilna meža apsaimniekošanas cikla nodrošināšanai, sākot pārstrādāt šķeldu. Tas un labās kokmateriālu cenas arī ir iemesls, kādēļ apgrozījumu izdevies tik strauji kāpināt, skaidro uzņēmuma Mežsaimniecības daļas vadītājs Dainis Ozols.

Laskana-mežs ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas SIA Laskana meitasuzņēmums. Tas nodarbojas ar mežsaimniecību – mežizstrādi, īpašumu, cirsmu pirkšanu, mežu apsaimniekošanu, kokmateriālu sagatavošanu, šķeldas ražošanu un eksportu. Augstvērtīgā produkcija tiek realizēta vietējā tirgū, mazvērtīgāks sortiments caur ostām Liepājā, Rīgā, Mērsragā un Rojā nonāk ārvalstīs.

18. oktobrī tiks paziņoti Latvijas Gada balvas arhitektūrā 2024. gada laureāti. Šajā gadā organizatori, lai novērtētu projektu kvalitātes, kā vienojošo motīvu izvēlējušies “pārmantojamību”, kas, iespējams, iedot citu realitāti mūsdienās tik plaši izmantotajam jēdzienam “ilgtspēja”.

Novērtējot šo virzienu, Latvijas Gada balvas arhitektūrā laikā pirmo reizi tiks pasniegts arī “Latvijas Finiera” cildinājums, lai izceltu koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā, kā arī ilgtspējīgas būvniecības risinājumu izmantošanu būvniecības projektos.

Nenoliedzami pēdējā desmitgadē Eiropā un arī Latvijā koksnes izmantošana būvniecībā pieaug – īpaši individuālo ēku segmentā, mazāk – rūpnieciskajā. Lai gan gadsimtiem koks bijis dominējošais celtniecības materiāls daudzviet pasaulē, industriālās būvniecības izaugsmes laikā tā loma mazinājās. Tomēr šobrīd vērojama atgriešanās pie koka kā ekoloģiska un vienlīdz estētiski pievilcīga būvmateriāla. Būtisks faktors šajā “atdzimšanā” ir klimata pārmaiņu un Zaļās vienošanās konteksts, kas pieprasa ilgtspējīgus (pārmantojamus) risinājumus arī būvniecības nozarē. Koksnes izmantošana būvniecībā ir viens no galvenajiem virzieniem, kas palīdz mazināt CO2 jeb oglekļa pēdu, ko rada tradicionālie būvmateriāli, piemēram, cements un tērauds. Koksnes kā biomateriāla priekšrocība ir ne tikai tās atjaunojamība, bet arī tās spēja uzkrāt oglekli visā ēkas ekspluatācijas laikā.

BAU 2023 – modulārā būvniecība un zaļais kurss būvniecībā

Pēc četru gadu piespiedu pauzes, no 17. līdz 22. aprīlim Minhenes izstāžu centrā klātienē atkal pulcēsies pasaules būvniecības nozares pārstāvji uz savas nozares lielāko pasākumu – pasaulē vadošo arhitektūras, būvmateriālu un būvsistēmu izstādi BAU.

19 hallēs un starptautiskajā kongresu centrā jeb divos simtos tūkstošu kvadrātmetru, 2200 dalībnieku no 45 pasaules valstīm satiksies ar 260 tūkstošiem apmeklētāju - nozares vadošajiem ekspertiem un speciālistiem: arhitektiem, inženieriem, būvprojektu attīstītājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, celtniecības materiālu un tehnoloģiju tirgotājiem un citiem būvniecības nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar jaunāko informāciju, prezentētu inovatīvus produktus un tehnoloģiskos risinājumus.

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Eiropā un Latvijā tuvākajos 10 gados koka izmantošana būvniecībā, it īpaši publiskajās koka ēkās infrastruktūras objektos, pieaugs, un pašmāju ražotājiem pavērsies lielākas iespējas.

Tā Dienas Biznesam stāsta lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražošanas SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Viņš norāda, ka cenas ziņā koka ēku piedāvājums kļūs arvien pievilcīgāks, jo konkurentmateriāliem – betonam, blokiem, metālam – būs jārēķinās ar to ražošanā patērēto CO2 daudzumu, par kuru būs jāmaksā nodeva.

Fragments no intervijas

Vai koronavīrusa pandēmija ir ietekmējusi koka objektu ražošanu un būvniecību?

Pavisam drīz – martā – būs gads, kopš Covid-19 izplatības noteiktie ierobežojumi mainīja daudzas sfēras ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Lai arī pirmajās nedēļās bija liela neskaidrība par to, kas un kā būs, pakāpeniski visi gan Latvijā, gan ārzemēs atskārta, ko un kā darīt šajos apstākļos. Ja raugāmies uz Eiropu, tad pieprasījums pēc dažādām koka būvēm – dzīvojamām ģimeņu mājām, daudzstāvu dzīvojamām ēkām, biroju ēkām, arī bibliotēkām, skolām, bērnudārziem, koncertzālēm, sporta būvēm, tiltiem, degvielas uzpildes stacijām un pat elektroauto uzlādes punktiem – nav sarucis, bet tas pat ir pieaudzis. Ļoti lielas iespējas kokam būvniecībā paver arī ES Zaļais kurss. Būvniecībā līmētais koks turpina vēl plašāku uzvaras gājienu Kanādā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, kā arī tik tālās zemēs kā, piemēram, Singapūra, Filipīnas, Malaizija. Pēdējā laikā ļoti strauji pieprasījums pēc koka būvniecībā aug ASV. Savukārt Latvijā koka ēku būvniecībā 2020. gadā turpinājās lēna evolūcija. Proti, publisko koka ēku projektēšanā un būvniecībā Latvijā pēdējos gados ir novērota pozitīva tendence, un tādējādi Salaspilī top jauna pirmsskolas bērnu iestāde, bet Salaspilī – publiskā bibliotēka. Būtībā tās ir pirmās Latvijā un sava veida izņēmums, kaut ārzemēs šāda tipa koka konstrukciju publisko ēku projektu īstenošana ir ikdienišķs pasākums. Lai arī par savdabīgu lūzuma punktu tiek minēts 2017. gada 1. maijs, kad spēkā stājās normatīvo aktu izmaiņas, kas Latvijā ļauj būvēt koka konstrukciju ēkas līdz pat sešu stāvu jeb 18 metru augstumam, tomēr pagaidām šādu ēku būvniecība vēl nav uzsākta. Pozitīvs signāls ir ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ierosinājums noteikt koka īpatsvaru 20% apmērā publisko ēku projektos. Ceru, ka tam sekos konkrēti darbi – lēmumi. 20% Latvijas apstākļos ir daudz, bet, piemēram, Francijā no 2022. gada paredzēts ieviest prasību, ka publisko ēku būvniecībā koka īpatsvars nedrīkst būt mazāks par 50%. Bez tam bērnudārza un bibliotēkas, kas iecerētas no koka, būvnieku izvēle notika nevis tik daudz pēc to rīcībā piesaistīto speciālistu, bet gan pēc zemākās cenas kritērija. Tomēr IKTK koka konstrukciju ražošanas un montāžas pieredze liecina, ka zemākā cena var atspēlēties uz kvalitāti. Tāpat Viršu degvielas uzpildes staciju tīkls ir papildinājies ar vairākām jaunām stacijām, kuras radītas no koka konstrukcijām. Arī SIA IKTK jaunais birojs būvēts tikai un vienīgi no koka konstrukcijām. Nenoliedzami, ka Latvijā pandēmijas dēļ privātpersonu interese un arīdzan aktivitāte saistībā ar koka ēku būvniecību ir samazinājusies, taču juridisko personu interese par tām nebūt nav sarukusi. Proti, Eiropas Savienība ir pasludinājusi Zaļo kursu, kas nozīmē klimata neitralitātes sasniegšanu un CO2 izmešu samazināšanu, un kokam kā materiālam tā ir lieliska iespēja pret tādiem konkurentiem kā metāls, betons, kuru ieguves procesā nav iespējams iztikt bez CO2 emisijām, kamēr augošs koks ir tas, kurš piesaista CO2 un izdala skābekli.