Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" šobrīd cenu kāpuma dēļ plāno lauzt piecus būvdarbu līgumus, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš atzīmēja, ka cenu jautājums ir šā gada būvdarbu sezonas lielākais izaicinājums. "Visi būvnieki mūs ir informējuši par nepieciešamību pārskatīt iepriekš noslēgtos līgumus," sacīja Lazdovskis.

Kopējais noslēgto būvdarbu līgumu skaits ir būtisks - vairāk nekā 100. Tādējādi "Latvijas valsts ceļi" veica analīzi, lai novērtētu, kas ir objektīvs, tirgus datos pamatots cenu pieaugums, panākot vienošanos arī ar ceļu būvniekus pārstāvošo asociāciju par principiem, kādus piemērot, pārskatot būvdarbu līgumus.

Lazdovskis arī norādīja, ka "Latvijas valsts ceļi" paredz, ka kopumā būvdarbu izmaksas pieaugs par ne vairāk kā 15% katrā atsevišķā būvdarbu līgumā.

Pēc pārbūves svinīgi atklāts tilts pār Gauju Rāmniekos uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) (4,2. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Katru gadu, kad pienāk rudens un sākas gatavošanās ziemas sezonai, autovadītāji saskaras ar to pašu problēmu – garajām rindām pie riepu servisiem. Līdzko pienācis pirmais sals vai tuvojas 1. decembris, cilvēki steidzas nomainīt vasaras riepas pret ziemas komplektu, un tas rada ievērojamu pieprasījumu pēc riepu montāžas pakalpojumiem. Rezultātā rindas var būt garas, un bieži vien riepu montāža jāgaida ilgāk par nedēļu. Lai izvairītos no šīm neērtībām, Riepu garāža piedāvā riepu montāžu un citus pakalpojumus ar Online pierakstu. Lasi un uzzini vairāk!

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā "Rīga" izmaksās 236,961 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka ir noslēgts līgums ar starptautiskā konkursa uzvarētāju personu apvienību "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA "Binders" un AS "LNK Industries", par "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā "Rīga" izbūvi.

Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos līdz 2025.gada decembrim.

Aktīvi būvdarbi sāksies šogad maijā.

Pirmais darbu posms - "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas "Imanta" līdz starptautiskajai lidostai "Rīga", kā arī stacijas termināļa būvniecība - būs jāpaveic līdz 2023.gada martam/aprīlim.

Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru.

Nedēļas nogalē no rītiem ceļi Latvijā var sākt apledot, atsaucoties uz meteorologu prognozēm, brīdina "Latvijas valsts ceļi" (LVC) un atzīmē, ka braukšanas apstākļus apgrūtinās arī lietus un iespējams pirmais sniegs, kā arī stiprais vējš.

LVC uzsver, ka rudeņos ceļa seguma stāvoklis un līdz ar to braukšanas apstākļi var mainīties ļoti strauji, tāpēc autovadītājiem pēc vasaras sezonas jāpielāgo savi braukšanas paradumi mainīgajiem apstākļiem, jāizvēlas braukšanas apstākļiem atbilstošs ātrums un jārēķinās, ka ceļš var prasīt ilgāku laiku.

"Iestājoties izteikti rudenīgiem laika apstākļiem, var būt pasliktināta redzamība miglas un nokrišņu dēļ. Nokrišņu laikā pieaug akvaplanēšanas risks, savukārt kritušās lapas un lietus var pasliktināt riepu saķeri ar ceļa segumu, apgrūtinot braukšanas apstākļus, klāsta LVC, "no rītiem un vakaros uz ceļiem var būt apledojums, jāņem vērā, ka temperatūras svārstību dēļ ceļi apledo strauji un nevienmērīgi. Var veidoties tā sauktais "melnais ledus", kas ir faktiski neredzams un ļoti bīstams. Visstraujāk ceļi apledo uz tiltiem un pārvadiem, kā arī pie ūdenstilpēm."

Nav noslēpums, ka digitalizācija ir būtiski ietekmējusi moderno uzņēmējdarbību. Transformācijas process turpinājās divu pandēmijas gadu laikā. Notikušās izmaiņas ir būtiski ietekmējušas patērētāja uzvedības un iepirkšānās paradumus. Šīs izmaiņas ir skārušas arī telekomunikāciju un iekārtu servisa jomu.

Ērti risnāmi mobilitātes jautājumi

Jau labu laiku esam pieraduši pārsūtīt sīkpakas nevis ar tradicionālo pasta sūtījumu metodi, bet gan izmantojot pakomātus. Pēdējo gadu notikumi ir būtiski palielinājuši pakomātu servisu slodzi, radot gan jaunas darba vietas, gan piedzīvojot darbaspēka deficītu. Tomēr pakomātu servisa pārsūtītais apjoms ir tikai pieaudzis. Interneta veikali labprāt veic piegādi ar to starpniecību, bet patērētāji labprāt izmanto saņemšans iespējas tuvākajos pakomātos. Nav izņēmums arī tālruņu tirdzniecības process. Rodas jautājums, kādēļ šo pašu ceļu nevarētu mērot remontējams telefons no Liepājas uz Rīgu?

Mobilitāte risina telefonu servisu trūkumu reģionos

Jaunā Eiropas nozīmes dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūve varētu būt lieliska iespēja Latvijas ceļu būvētājiem, taču, vai tā par tādu kļūs, to rādīs laiks, jo šī projekta īstenotājs vēl nav publiskojis pat iepirkumu stratēģiju, nemaz nerunājot par iepirkumu izsludināšanu, kamēr Igaunijā un Lietuvā šī lielā projekta īstenošana ir sadalīta atsevišķās lotēs un ir izsludināti iepirkuma konkursi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, kurš Ministru prezidenta pienākumus pildīja no 2000. gada 5. maija līdz 2002. gada 7. novembrim.

Izsludināts konkurss Rail Baltica pamattrases Latvijā būvdarbu veikšanai  

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 12. novembrī...

Viņš norāda, ka ir iespējamas vairākas stratēģijas, – visu 255 km garā ceļa izveidi Latvijā izsolīt vienā vai divos iepirkumu konkursos, taču tas nozīmēs ārvalstu ģenerāluzņēmēju, savukārt pašmāju ceļu būvētāji būs reālā darba darītāji kā apakšuzņēmēji. Vienlaikus Lietuvas un Igaunijas Rail Baltica posmu būvētāji ir devuši iespējas strādāt savu valstu un arīdzan Latvijas ceļu būvētājiem, nekļūstot par apakšuzņēmējiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija Covid-19 pandēmijas laikā 2021. gadā ir bijusi ceļu būvniekiem?

Ceļi bija, ir un būs vajadzīgi neatkarīgi no tā, ir vai nav kāda pandēmija, kāda ekonomiska vai dabas ķibele, un tieši tāpēc šī valstiski nozīmīgā infrastruktūra vienmēr būs jāuztur, jāremontē un arī jābūvē jauni ceļi, šosejas. Kamēr cilvēki un kravas pārvietosies ar auto, nevis ar droniem, tikmēr ceļi būs vajadzīgi. Un arī 2021. gads nav izņēmums. Jā, ir Covid-19 pandēmija, ir tās izplatības ierobežošanai noteikti apgrūtinājumi un liegumi, taču tā nav apturējusi ne ceļu remontus, nedz arī rekonstrukcijas. Kopumā 2021. gads ceļu būvētājiem nav vērtējams kā slikts, kaut arī tika novērots būtisks ceļu būvei un remontam nepieciešamo materiālu – metāla stiegru, betona, arī asfalta un bitumena – cenu pieaugums, ko vēl vairāk saasināja degvielas cenu kāpums, kas, protams, būs ietekmējis šajā nozarē strādājošo rentabilitāti un peļņu. Vienlaikus ar šo problēmu šogad ir saskārušies ne tikai ceļu būvētāji, bet arī nekustamo īpašumu attīstītāji un būvētāji, kravu un pasažieru pārvadātāji – tieši degvielas cenu pieauguma segmentā.

Vai ceļu remontos un būvniecībā izmantojamo preču cenu inflācija neradīja situāciju, ka izmaksu pieaugums pārsniedz samaksu un jādodas pie pasūtītāja pēc papildu samaksas?

Nozares uzņēmumi bija labi sagatavojušies, un tāpēc 2021. gadā nebija jādodas pie pasūtītāja un jāprasa paaugstināt samaksu par izejmateriālu sadārdzinājuma apmēru. Vēl vairāk – neviens ceļu infrastruktūras objekta izveides (remonta darbu) izpildītājs nav atteicies no iepirkuma īstenošanas, kas, piemēram, bija novērojams pirms 10 gadiem. Tā kā neviens pašlaik nevar prognozēt, kas notiks ar ceļu remontos un būvniecībā nepieciešamo materiālu cenām, tad loģiski būtu izveidot mehānismu, kas ļautu darbu izpildītājam vērsties pie pasūtītāja par noslēgtā līguma darbu izpildes samaksas paaugstināšanu atbilstoši, piemēram, degvielas vai bitumena cenu inflācijai. Lietuvā un Igaunijā notiek sarunas starp ceļu būvniekiem un pasūtītāju – valsts struktūru – par šādu mehānismu izveidi. Šāds instruments ļoti būtisks būtu projektos, kuru īstenošana ir garāka par dažiem mēnešiem, bet, piemēram, ilgst gadu vai pat vairākus.

Visu interviju lasiet 16.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Jaunuzbūvētajā Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas daļā norisinās sliežu ieklāšanas darbi, informē Eiropas Dzelzceļa līnija.

Šobrīd klāj 1520 mm platuma sliedes kā pagaidu risinājumu, lai brīdī, kad stacijas dienvidu pusi nodos ekspluatācijā, šeit varētu novirzīt esošo vilcienu satiksmi un pasažieru apkalpošanu un turpināt būvdarbus ziemeļu pusē.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūve organizēta kārtās, nodrošinot, ka visā stacijas būvniecības laikā pasažieru un kravas vilcienu kustība cauri Rīgai notiek netraucēti. Saskaņā ar plānu, pēc visu darbu pabeigšanas, jaunuzbūvētās stacijas dienvidu pusē atradīsies jaunie Rail Baltica Eiropas platuma 1435 mm sliežu ceļi, tiem blakus - esošā platuma sliežu ceļi.

Šajā darbu posmā sliedes ir izbūvētas 910 metru jeb teju kilometra garumā. Darbus pilnsabiedrība BERERIX veic, izmantojot VAS Latvijas Dzelzceļš 1520 mm sliežu licējceltni. Veikti apjomīgi priekšdarbi, tostarp iestrādāti 2400 kubikmetri granīta balasta, kura svars sasniedz 4000 tonnas. Lai pabeigtu stacijas dienvidu pusi, jāizbūvē kopumā ap sešiem kilometriem sliežu uz gandrīz 100 000 tonnu balasta.

AS “A.C.B.” paziņo par grupas uzņēmuma SIA “Ceļi un tilti” nosaukuma un zīmola maiņu - uzņēmums turpmāk būs pazīstams ar zīmolu un nosaukumu SIA “ACBR”.

Vienlaikus tiek mainīts arī uzņēmuma valdes pienākumu sadalījums, par tā valdes priekšsēdētāju ieceļot Juri Gulbi. Darbu valdē turpinās arī Edgars Naglis, Andris Lacbergs un Andris Gitendorfs.

Gulbis iecelts divu A.C.B. grupas ceļu būves uzņēmumu valdēs 

Bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis septembrī iecelts...

Viens no vadošajiem ceļu un tiltu būves uzņēmumiem Latvijā, SIA “Ceļi un tilti” ir veicis nosaukuma un zīmola maiņu. Uzņēmums turpmāk būs pazīstams ar zīmolu un nosaukumu SIA “ACBR”. Kopā ar zīmola maiņu tiek uzsākta procesu konsolidācija ar citu “A.C.B.” grupas meitas uzņēmumu SIA "8 CBR".

Lēmums par jauna zīmola ”ACBR” radīšanu un procesu konsolidēšanu pieņemts, pamatojoties uz AS “A.C.B” grupas ilgtermiņa stratēģiskajiem plāniem. Tie paredz tirgus pozīciju nostiprināšanu Latvijas austrumu reģionos, kā arī eksporta tirgu apgūšanu.

“Šodien “A.C.B.” grupa ir viens no vadošajiem ceļu un tiltu būves uzņēmumiem Latvijā, kuru veido profesionāls, mērķtiecīgs un neatlaidīgs komandas darbs. Gadu gaitā grupas uzņēmumi “8 CBR” un “Ceļi un tilti” ir kļuvuši par labiem ceļabiedriem. Sākotnēji uzņēmumus vienoja ne vien kopīgā nozare un speciālistu absolvētās skolas un institūti, bet arī profesionālā attieksme pret uzticēto. Nu jau vairāk nekā desmit gadu abi uzņēmumi plecu pie pleca strādā “A.C.B” grupas nozīmīgākajos projektos. Tādēļ esam gandarīti apvienot spēkus, lai tiektos uz vēl augstākiem mērķiem!” vēsta Armands Sviķis, AS “A.C.B” grupas operatīvais vadītājs.

Vienlaikus tiek mainīts arī uzņēmuma valdes pienākumu sadalījums, par tā valdes priekšsēdētāju ieceļot Juri Gulbi. Darbu “ACBR” valdē turpinās Edgars Naglis, Andris Lacbergs un Andris Gitendorfs. SIA “8. CBR” valde turpinās darbību esošajā sastāvā ar Andri Lacbergu kā valdes priekšsēdētāju.

Pabeigta projektēšana "Rail Baltica" stacijai un saistītajai infrastruktūrai starptautiskajā lidostā "Rīga". Saņemts Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas apstiprinājums būvprojektam. Kopumā projekts saņēmis 32 institūciju saskaņojumus un atļauju sākt pirmā Baltijas ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centra būvniecību, informē Eiropas Dzelzceļa līnija.

Plānots, ka "Rail Baltica" līnija nodrošinās ātru dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām katras divas stundas. Apmēram reizi 30 minūtēs t.s. shutlle jeb atspoles vilciens savienos lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus 10 minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. "Rail Baltica" līniju paredzēts izmantot arī reģionālajai satiksmei Latvijā.

"Projektā redzami integrēta starptautiskā un vietējā kompetence: "Sintagma" (Itālija), "Prodex" (Slovākija) un "Vektors T" (Latvija). Jāatzīmē arī, ka "PROSIV" Latvijas koka arhitektūras tradīcijas respektējis, veidojot stacijas fasādi. Šī projekta izbūves rezultātā tiks izveidots moderns un daudzfunkcionāls komplekss, kas būs savienots ar lidostas pasažieru termināļa jauno paplašinājumu. Tiks radīta mobilitāte un ērtības pasažieriem: sliežu ceļi, visas sistēmas un būves pilnībā integrētas esošajā lidostas infrastruktūrā. Turklāt jaunās infrastruktūras izveide dos iespēju izvērst arī kravu apstrādes pakalpojumus, jo varēs izveidot kravu dzelzceļa atzara pieslēgumu lidostas teritorijai," komentē Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas noslēdzis līgumu ar Forma2 un Prointec apvienību par inženiertehnisko un būvuzraudzību Rail Baltica stacijai starptautiskajā lidostā "Rīga" un tās saistītai infrastruktūrai.

Inženiertehnisko darbu uzraudzība būs jānodrošina stacijas ēkas, pievadceļu, estakādes un jaunas dzelzceļa līnijas izbūves un garantijas laikā.

"Parakstot līgumu ar projekta būvuzraugu, pilnā apjomā var sākties Latvijā otras nozīmīgākās Rail Baltica stacijas un infrastruktūras izveide. Projekts ir sarežģīts, tāpēc īpaši nozīmīga ir būvdarbu kvalitātes uzraudzība atbilstoši visām drošības, ekspluatācijas un vides pieejamības prasībām. Būtiski, ka būvuzraugs seko, vai tiek pilnvērtīgi pildīti visi nozīmīgie darba organizācijas nosacījumi, būvniecības laikā saglabājot ērtu piekļuvi lidostai, minimāli ietekmējot satiksmi un respektējot līdzās esošo projektu norisi. Šogad marta sākumā jau parakstījām līgumu ar šī projekta būvnieku - personu apvienību B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries. Plānojam sākt aktīvus būvdarbus pēc mēneša - maijā, un tos ir plānots veikt secīgi, piecos posmos - līdz 2025.gada decembrim," uzsver Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Atklāts pēdējo divu gadu lielākais būvdarbu objekts uz valsts autoceļiem – Vidzemes šosejas posms no Garkalnes līdz "Sēnītei" (25,5.-39,4. km).

Būvdarbi tika sākti 2019. gada pavasarī un tos veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB" par līgumcenu 46,58 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta un ES Kohēzijas fonda. Segas pārbūvi projektēja SIA "Polyroad".

Atbilstoši projektam ceļa brauktuves sega pārbūvēta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar cementu, izlīdzināts, un tam pa virsu trijās kārtās ieklāts jauns asfalta segums. Atjaunoti deviņi ceļu pārvadi "Sēnītes" mezglā un pie Vangažiem, Straujupītes caurteka Vangažos un gājēju tunelis pie "Sēnītes", ceļa sega pārbūvēta arī Valmieras šosejas (A3) sākumposmā un atjaunots segums uz tilta pār Gauju.

Bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis septembrī iecelts divu AS "A.C.B." grupas ceļu būves uzņēmumu valdēs, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kopš 3.septembra Gulbis ir SIA "8 CBR" valdes loceklis, bet kopš 1.septembra - SIA "Ceļi un tilti" valdes loceklis.

Ceļu un tiltu būves kompānija "8 CBR" pagājušajā gadā ir strādājusi ar 33,197 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 51% vairāk nekā 2019.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 2,1 reizi, sasniedzot 2,311 miljonus eiro. Kompānija "8 CBR" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 303 226 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir "A.C.B." (99,5%), Zoja Bulko (0,25%) un Igors Bulko (0,25%).

Savukārt "Ceļi un tilti" pagājušajā gadā strādāja ar 24,821 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 22,1% vairāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 1,2% un bija 1,402 miljoni eiro. Kompānija "Ceļi un tilti" reģistrēta 1991.gadā. Uzņēmuma īpašnieki ir "A.C.B." (93,53%) un vēl septiņas privātpersonas.

13.oktobrī satiksmei atvērts Ķekavas apvedceļš, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Šis ir apjomīgs publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts, kurā izmantotas modernas, videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas. Kopumā apvedceļš ir gandrīz 18 kilometru garš, no tiem mazliet vairāk nekā 11 kilometri ir divbrauktuvju ceļš ar četrām joslām

Ķekavas apvedceļa izveide izmaksājusi 250 miljonus eiro 

Ķekavas apvedceļš kopumā izmaksājis 250,123 miljonus eiro bez pievienotā nodokļa (PVN), kas...

“Ķekavas apvedceļa projekts parādīja, ka varam ieinteresēt starptautiskos sadarbības partnerus, investorus un realizēt mūsu valsts mērogam ievērojamus projektus. Jaunais apvedceļš – tā ir ne tikai ātrāka, bet arī drošāka satiksme noslogotākā tranzīta ceļa posmā. Valsts galveno ceļu attīstības vīzija 2040 paredz, ka ceļiem ar intensīvāko satiksmi ir jābūt ar atdalītām brauktuvēm, un šis ir pirmais solis mērķa sasniegšanai. Kā nākamos plānots pārbūvēt abus Rīgas apvedceļa posmus – tie ir izsmēluši savu kapacitāti, kas ir redzams arī negadījumu statistikā,” atklājot Ķekavas apvedceļu, norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

“Līdz ar Ķekavas apvedceļa izbūvi Pierīgas un Zemgales iedzīvotājiem no Bauskas puses būs nodrošināta ērta satiksme uz galvaspilsētu, vairs nebūs jāstāv sastrēgumos, kas uz vecās šosejas bija praktiski jebkurā dienas laikā. Turklāt jaunā infrastruktūra ir paredzēta ne tikai autotransportam, ir padomāts arī par gājējiem un velobraucējiem – izbūvēti astoņi kilometri gājēju un velo ceļu, tai skaitā tilts gājējiem un velosipēdistiem, kas atkal jau ir liels ieguldījums satiksmes drošībā,” uzsvēra viņš.

“17 gadi un 17 kilometri, tāda ir Ķekavas apvedceļa numeroloģija, jo pirmās projekta ieceres tapa vēl 2006. gadā. Apvedceļa projekta izstrādē un realizācijā ir piedalījušies vairāki desmiti cilvēku, Latvijai šī pagaidām ir unikāla pieredze, un paldies visai lielajai komandai, kas to paveica. Jaunie 17 kilometri ceļa padarīs ērtāku, ātrāku un labāku satiksmi un mobilitāti ne tikai starp Pierīgas apdzīvotajām vietām, bet arī starp Zemgales reģionu un Rīgu, Latviju un Lietuvu, Latviju un Eiropu,” atklāšanas pasākumā teica VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

“Publiskās un privātās partnerības (PPP) modelis noteikti nav rīks, kas var atrisināt pilnīgi visas valsts ceļu tīkla problēmas – mums ir daudz vajadzību, taču daļu no tām, kā redzam, iespējams realizēt, pielietojot šo modeli. Tikai ar valsts budžeta līdzekļiem šāda ceļa būvniecība nebūtu iespējama,” rezumēja M. Lazdovskis.

“Šis bija mūsu pirmais projekts Baltijas valstīs, un ceram, ka tas kalpos kā veiksmīgs piemērs publiskā un privātā sektora sadarbībai un palielinās PPP projektu nozīmi infrastruktūras attīstībā, veicinot reģiona ekonomisko un sociālo attīstību. Jau no projekta sākuma process no Latvijas publiskā partnera puses, gan veicot konsultācijas ar tirgu dalībniekiem pirms iepirkuma izsludināšanas, gan strukturējot un vadot procesu bija novadīts atbilstoši Eiropas labākajai PPP projektu praksei. Ar nepacietību gaidām to brīdi, kad varēsim vērot jaunā apvedceļa reālo ietekmi uz sabiedrības ikdienas dzīves uzlabošanu, Pierīgas mobilitāti, kā arī transporta plūsmas integrāciju TEN-T tīklā,” Ķekavas apvedceļa atklāšanas pasākumā sacīja privātā partnera pārstāvis, TIIC vadītājs Manuels Ravara Karijs (Manuel Ravara Cary). “Esam pateicīgi visiem sadarbības partneriem, finansētājiem – Eiropas Investīciju bankai (EIB) un Ziemeļu Investīciju bankai (NIB) – un varam apliecināt savu apņemšanos turpināt investīcijas Latvijā un reģionā kopumā,” uzsvēra Karijs.

“Apvedceļa atklāšana ir ilgi gaidīts notikums autobraucējiem un tuvējiem iedzīvotājiem, jo satiksme kļūs ērtāka un raitāka. Savukārt VSIA Latvijas Valsts ceļi un Satiksmes ministrijai, privātajam partnerim AS Kekava ABT un CFLA kā PPP projektu īstenošanu uzraugošajai iestādei tas iezīmē arī vienas apjomīga darba fāzes noslēgumu un aizsāk projekta nākamo posmu – uzturēšanu 20 gadu laikā,” atzīmēja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Mārtiņš Brencis. “Mēs patiesi ceram, ka pirmais lielākais ceļu PPP projekts Baltijas valstīs būs kā bākuguns citiem līdzīgiem projektiem, apliecinot, ka arī lieli mērķi ar sistemātisku darbu ir sasniedzami. Būtiskākā atšķirība no citiem ceļu infrastruktūras projektiem ir privātā partnera atbildība par ceļa kvalitātes nodrošināšanu 20 gadu garumā. Esam pateicīgi LVC par uzņēmību īstenot projektu PPP veidā, jo tas ir ļāvis praktiski konstatēt arī nepieciešamos uzlabojumus procedūrās un normatīvajā regulējumā,” teica Brencis.

Pasākumā piedalījās arī Ziemeļu Investīciju bankas viceprezidente Šanete Vītaspa (Jeanette Vitasp) un Eiropas Investīciju bankas Baltijas biroja vadītāja Virginija Gecaite (. Abas starptautiskās bankas finansē apvedceļa projekta realizāciju.

Jaunais Ķekavas apvedceļš būs daļa no Bauskas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmā no 7,78 līdz 25,0 km. Pateicoties tā izbūvei, autobraucējiem, kas dodas no Lietuvas uz Rīgu caur Bausku vai otrādi, tagad būs iespēja izvairīties no sastrēgumiem Pierīgā, kas ietaupīs laiku ceļā. Tas arī būtiski uzlabos satiksmes drošību uz Bauskas šosejas Pierīgā, jo trases daļa, uz kuras paredzēta lielāka satiksmes intensitāte, ir izbūvēta atbilstoši visām ātrgaitas ceļa satiksmes drošības prasībām. Apvedceļa izbūve atslogos no tranzīta satiksmes ne tikai Ķekavu, bet arī Odukalnu, Vimbukrogu, Alejas, Krogsilu, Lapeniekus, Baložus, Katlakalnu, Rāmavu, Valdlaučus, Krustkalnus, līdz ar to tur uzlabosies gan satiksmes drošība, gan dzīves un braukšanas komforts.

Vecās Bauskas šosejas posms no Krogsila līdz Saulgožiem turpmāk būs valsts reģionālās nozīmes autoceļš Lapenieki–Ķekava–Ģūģi (P137), tas nodrošinās satiksmi uz Ķekavu, Vimbukrogu, Odukalnu. Ņemot vērā, ka uz šī reģionālā ceļa joprojām būs ievērojama satiksmes intensitāte, tam tiks noteikta A ceļu ikdienas uzturēšanas klase.

Daļa no jaunizbūvētā Ķekavas apvedceļa ir Latvijā pirmais autoceļš, kas tiks apzīmēts ar ceļazīmi Nr. 552 “Ātrgaitas ceļš”, kura nozīmē tai skaitā to, ka:

Apvedceļa trasē transportam ir aizliegts apstāties un stāvēt, uz to norāda horizontālais marķējums – nepārtrauktā baltā līnija.

Maksimālais braukšanas ātrums apvedceļa ātrgaitas posmā vasaras ceļu uzturēšanas periodā būs līdz 120 km/h, ziemas uzturēšanas periodā no 16. oktobra (vai iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem) līdz 15. aprīlim tas būs 90 km/h.

Jau ziņots, ka Ķekavas apvedceļa būvdarbus bija plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Ķekavas apvedceļa, tostarp pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4".

Stopiņu novada dome, VAS "Latvijas Valsts ceļi" un Rīgas domes pārstāvji vienojušies par kopīgu plānu ceļa projektēšanas un izbūves finansēšanai, lai izveidotu trūkstošo Dzelzavas ielas Rīgā un autoceļa P4 Stopiņu novadā savienojumu.

Interesi par iespējām atbalstīt ceļa projektu izrāda arī uzņēmēji.

Konkrētais Dzelzavas ielas posms ir svarīgs, ņemot vērā straujo satiksmes intensitātes pieaugumu ap Augusta Deglava un Lubānas ielu rotācijas apli saistībā ar lielu uzņēmumu, ka piemēram, "Rimi", "Ikea", "Depo", "Lidl", tirdzniecības centra "Sāga" un citu noliktavu, biroju un loģistikas ēku attīstību un strauju izaugsmi.

"Mums visiem kopīgi ir jādomā par nākotnes risinājumiem, un šis ir racionāls, reāli īstenojams projekts. Ja Dzelzavas ielas projektam ir atbalstošās puses - Rīgas dome, Stopiņu novada pašvaldība un uzņēmēji, kuri ir gatavi sakārtot teritoriju, katram paveicot nepieciešamo darbu daļu, redzu, ka projektu izdosies īstenot un darbus paveikt trīs gadu perspektīvā," norāda VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis, uzsverot, ka šis ir pietiekami labs risinājums, kas ļaus attīstīties uzņēmējiem un labāk pārvietoties iedzīvotājiem.

VSIA "Latvijas Valsts ceļi" līdz 2030.gadam plāno pārbūvēt visu Rīgas apvedceļu, intervijā teica LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka Kohēzijas fondā finansējums saglabāsies, bet mazākā apjomā nekā iepriekšējos periodos - aptuveni 350 miljoni eiro. "Šo naudu var ieguldīt tikai ceļu pārbūves projektos, tostarp tam, lai risinātu satiksmes drošības un "pudeles kakla" problemātiku," teica Lazdovskis.

LVC vadītājs stāstīja, ka, izmantojot Kohēzijas fonda finansējumu, iecerēts īstenot divus ļoti ambiciozus projektus - Rīgas apvedceļa daļas pārbūvi par četru joslu ātrgaitas ceļu posmā starp Piņķiem un Ķekavas apvedceļu un posmā starp Salaspili un Baltezeru.

Abiem šiem projektiem pašlaik tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Tālāk būs jārisina īpašumu atsavināšanas jautājums, bet būvdarbi šajos objektos varētu sākties 2025. un 2026.gadā.

Būvniecības uzņēmums SIA "Union Asphalttechnik" vērsies Ekonomisko lietu tiesā (ELT) pret VSIA "Latvijas valsts ceļi", vēloties piedzīt 96 070 eiro par 2019.gadā veiktajiem būvdarbiem Lietuvas pierobežā uz autoceļa Bauska - Bērzi - Lietuvas robeža.

Uzņēmums uzskata, ka "Latvijas valsts ceļi" nav norēķinājušies par 2019.gada aprīlī, maijā un jūnijā veiktajiem darbiem objektā.

Tiesas sēde paredzēta 25.martā plkst.13.

Autoceļa Bauska-Bērzi-Lietuvas robeža posma atjaunošanas darbu laikā ir izbūvēta ceļa pamata nesošā kārta un asfalta apakškārta, noņemts apaugums, sakārtoti grāvji un caurtekas, nogāzes un sabiedriskā transporta pieturas. Kopējās projekta izmaksas ir 1,52 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, no tiem 85% ir "Interreg" līdzfinansējums.

Autoceļa Bauska-Bērzi-Lietuvas robeža posma no Bērziem līdz Lietuvas robežai atjaunošana notika Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta "Easycrossing" jeb "Vieglā šķērsošana" ietvaros.

Pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām, tāpēc Valsts kontrolei nav pārliecības par vismaz 98 pašvaldības tiltu drošību, informē Valsts kontrole.

Latvijā kopumā ir aptuveni 3000 tiltu, no kuriem vairāk nekā trešdaļa ir pašvaldību īpašumā. Lielākā daļa tiltu ir celti pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados un pašvaldību pārziņā un aprūpē ir nonākuši līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Valsts kontrole veica revīziju 11 pašvaldībās, konstatējot, ka šo pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām. Rezultātā no šo pašvaldību īpašumā esošajiem 332 tiltiem par vismaz 98 tiltu drošību pārliecības nav.

Lai arī normatīvie akti precīzi nenosaka konkrētas pārvaldības darbības tiltu īpašniekiem, tomēr rīcības algoritmu krietns un rūpīgs saimnieks var rast Latvijas standartā LVS 190-11:2009 "Tilta inspekcija un pārbaude ar slodzi", kā arī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izstrādātajās "Tiltu pārvaldīšanas vadlīnijās" un "Tiltu inspekcijas rokasgrāmatā", skaidro revidenti.

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc "projektē-būvē-uzturi-finansē" modeļa.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, varēs noslēgties iepirkuma procedūra, kuras rezultātā Iepirkuma komisija piešķirs izvēlētajam privātajam partnerim tiesības slēgt PPP līgumu.

Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC). Privātais partneris - publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.

"Valdības lēmums tiešām ir vēsturisks Latvijas autoceļu būvniecībai, jo tas paver pavisam jaunu lappusi nozares attīstībā," uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Sakarā ar meteorologu prognozi par gaisa temperatūras pazemināšanos un mainīgajiem laikapstākļiem šonedēļ, naktī uz 14.novembri visā Ķekavas apvedceļa (A7) posmā maksimālais atļautais braukšanas ātrums tiks noteikts 90 km/h, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Tas saglabāsies līdz brīdim, kad iestāsies pastāvīgi labvēlīgi laikapstākļi, bet ne vēlāk kā līdz 15.aprīlim.

Latvijas Valsts ceļi aicina autovadītājus izvēlēties laika apstākļiem un ceļa stāvoklim atbilstošu braukšanas ātrumu un stilu, kā arī atcerēties, ka ceļa stāvoklis mainīgos apstākļos var strauji mainīties. Īpaši piesardzīgiem jābūt uz tiltiem un pārvadiem, kā arī uz ceļiem, kas ved cauri mežam vai gar ūdenstilpēm, kur apledojums veidojas visbiežāk.

Latvijas Valsts ceļi atgādina, ka no 1.decembra autotransportam jābūt aprīkotam ar ziemas riepām!

Valsts autoceļu tīklā atsākusies būvdarbu sezona - uz galvenajiem autoceļiem būvdarbi notiek trijos posmos, savukārt tiltu būvdarbi notiek uz viena reģionālā un četriem valsts vietējiem autoceļiem, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Valsts ceļu tīklā šogad būvdarbus plānots veikt 640 kilometros ceļu, visvairāk darbu notiks uz reģionālajiem autoceļiem, savukārt no tehnoloģijas viedokļa visplašāk tiks piemērota seguma atjaunošana. Plānots, ka šogad darbi noritēs uz 111 kilometriem valsts galveno autoceļu, 379 kilometriem valsts reģionālo un 149 kilometriem vietējo autoceļu.

LVC norāda, ka pareiza un ilgtspējīga autoceļu uzturēšana nozīmē savlaicīgu seguma atjaunošanu - 6 līdz 12 gadus pēc tās uzklāšanas atkarībā no satiksmes intensitātes un pielietotās tehnoloģijas. Pēc šāda kalpošanas perioda ceļu virskārtā parādās nodiluma un noguruma pazīmes. Plaisas virskārtā ir mazas un tās var konstatēt tikai speciālisti.

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.