Sekojot idejai: Lielie apavi eksporta ceļos

Attīstot tirdzniecību internetā, Apavi 40+ paplašina klientu loku ārvalstīs un audzē apgrozījumu.

Sākotnējo apavu veikala Apavi 40+ (SIA Aseim) dibinātāju un īpašnieču ceļi biznesā šķīrušies, taču, piesaistot komandai jaunu partneri, Zaiga Brača turpina iesākto un negrasās apstāties. Pieprasījums pēc lielāku izmēru apaviem aug, izplešoties klientu lokam Latvijā un arī ārpus tās. Baltijas vienīgajā veikalā, kas specializējas tikai lielo izmēru apavu tirdzniecībā, iepērkas atlēti, citi stabila pamata meklētāji.

No grāmatvedības uz mārketingu

Pēc lēmuma pieņemšanas, ka var iztikt ar veikalā gūtajiem ienākumiem, Z. Brača pēdējos piecus gadus ir veltījusi savam uzņēmumam, lai gan sākotnēji apvienoja biznesu ar pamatdarbu. «Savienot pamatdarbu un attīstīt savu biznesu ir ļoti grūti,» viņa secina.

Uzņēmēja kādreiz nodarbojās ar grāmatvedību, bija grāmatvede arī savai kompānijai, bet tad saprata, ka labāk naudu pelnīt, nevis skaitīt. «Mazais uzņēmējs sākumā visu grib darīt pats un nesaprot, ka viņa laiks ir vislielākā vērtība. Laiks ir nauda. Ja es pati esmu grāmatvede, kāpēc man maksāt kādam citam – es taču to varu izdarīt pati! Taču tad, kad pats vairs to nedari, saproti, cik daudz laika atbrīvojas. Un to var ieguldīt citur, piemēram, uzņēmuma attīstībā. Pa to laiku var daudz vairāk nopelnīt, nekā, piemēram, nākas samaksāt grāmatvedim. Līdz tam ir jāizaug. Sākumā tiešām ir vēlme visur ekonomēt. Es vairs nesaprotu, kā es to visu varēju,» tagad atzīst Z. Brača.

Tagad viņa vairāk uzmanības pievērš mārketingam, galvenokārt izmantojot sociālos tīklus, ne vairs kādreiz pielietotās partizānu metodes. Veikala vadītāja spriež, ka, pašai rūpējoties par mārketingu, rezultāts ir personiskāks. Apavu demonstrēšanai nāk talkā ģimene (Apavi 40+ ir ģimenes uzņēmums) un veikala darbinieces. Z. Brača domā, ka klienti sajustu, ja mārketinga pienākumus pārņemtu kāds cits.

Sākotnēji informācija par apavu veikalu sociālajos tīklos bijusi tikai latviski, tagad tā pieejama trīs valodās. Vadītāja uzsver, ka īpaši liela vērtība ir krievu valodas lietojumam, jo līdz ar to liela daļa pircēju, tostarp no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas, sajutušies gaidītāki.

E-veikalam liela loma

Svarīgs solis uzņēmuma attīstībai bijusi tirdzniecības sākšana internetā. E-veikalu Z. Brača atvērusi 2014. gadā. Tas palīdz iepirkties gan Latvijas iedzīvotājiem, kas veido trešo daļu interneta veikala klientu, gan ārzemniekiem.

Joprojām lielāko daļu uzņēmuma ienākumu nodrošina veikals Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā, taču arī interneta veikals piecu gadu laikā krietni attīstījies. Iespējams, tirdzniecību veikalā varēja sākt agrāk, taču uzņēmēja sākotnēji baidījusies, ka nāksies saskarties ar pārmērīgu apavu atdošanu atpakaļ gadījumos, kad tie nav derējuši. «Ja neder kleita, tad vēl var kaut ko izdomāt – mēģināt sašaurināt, paplašināt, bet, ja neder apavi, tad gan neko nevar darīt, tādus nav iespējams lietot,» pamato Z. Brača.

Veikala darbinieki mēra katra ražotāja piedāvātos modeļus individuāli, lai minimizētu neveiksmīgo darījumu skaitu, kas līdz šim arī ir veiksmīgi izdevies. Pluss, ilgstoši sadarbojoties ar apavu ražotājiem, ir tas, ka pircēji var būt droši par savu izmēru, reiz iegādājoties kurpes klātienē veikalā un vēlāk pērkot tā paša ražotāja apavus internetā. Ir vairāki zīmoli, ar kuriem uzņēmums sadarbojas visus deviņus pastāvēšanas gadus. «Cilvēki sūta atpakaļ preci, bet ne tik daudz, kā bijām baidījušies. Mūsu mājaslapā pieejamā izmēru tabula atbilst realitātei,» stāsta Z. Brača. Arī pircēji ir ieinteresēti noskaidrot pēc iespējas vairāk pirms pirkumu veikšanas, jo īpaši tie, kam vairāk jāmaksā par piegādi un muitas nodeva.

Biznesam svarīgs ir kļuvis Lielbritānijas tirgus. Uzņēmēju nedaudz uztrauc tas, kā Brexit varētu ietekmēt šo noieta kanālu, taču pagaidām tirdzniecība uz Britu salām nodrošina būtisku artavu interneta veikala apgrozījumā.

Latvijas apavi izzūd

Savulaik Dienas Bizness rakstīja, ka veikalā atrodami arī Latvijā ražoti apavi, taču nākotnē to nodrošināt, visticamāk, vairs nebūs iespējams, jo abi līdzšinējie sadarbības partneri – Manels un Vitas laiks – palikuši bez meistariem. Latvijā kurpniekus vairs nemāca, līdz ar to pagaidām nav skaidrs, kāda būs šīs nozares nākotne. Citi vietējie ražotāji vairāk koncentrējas uz apavu individuālu un dizaina apavu izgatavošanu, taču tā, Z. Bračas vērtējumā, ir cita niša.

Veikalā mākslīgās ādas apavus nepārdod, taču ik pa laikam nākas saskarties arī ar vegāniem, kas meklē izstrādājumus, kur dabiskas ādas nav nemaz. Nebūt nav tik viegli atrast ko piemērotu, un atliek vien iegādāties gumijas zābakus vai auduma kedas.

Lielo izmēru apavu veikala saimniece seko līdz apavu kvalitātei rūpīgi. Apavi 40+ šobrīd pārstāv vairākus atpazīstamus Vācijas apavu ražotājus. Tāpat piedāvājumā ieraugāmi vairāku mazo ražotāju apavi no Portugāles, Spānijas. Itāļu apavi patikuši gan pārdevējiem, gan pircējiem, taču to cena daudziem šķitusi pārāk augsta. Savukārt Francijas apavu ražotāju kvalitāte vairs nepārliecinot pārdevēju. Z. Brača gadu laikā ir secinājusi, ka tā sauktās pērles visbiežāk izdodas atrast mazākās izstādēs, uz kurām viņa dodas personīgas intereses pēc, ne gluži ar nolūku atrast jaunus sadarbības parterus. Arī ceļojot Z. Brača vienmēr iegriežas lielo izmēru apavu veikalos, lai novērtētu, kādus zīmolus tur piedāvā. Vērtīga ir arī cenas salīdzināšana, kas palīdz atcerēties, ka ne viss Latvijā ir dārgāks.

Cenai apavu izvēlē ir nozīme, arī tad, ja kurpes vai zābaki ilgi meklēti un pircējs speciāli devies uz veikalu. Cilvēki ir gatavi daudz maksāt par zābakiem un klasiskām kurpēm, ko varēs vilkt vairāku gadu garumā, secina uzņēmēja. Savukārt par košiem un ekstravagantiem apaviem ir liela interese, taču cilvēki nav gatavi maksāt lielu naudu, ja nevarēs iegādāto preci regulāri lietot. Arī ārzemju pircēju vidū kāds pievērš uzmanību cenai, tomēr Rietumeiropas valstu pilsoņi ir gatavi maksāt vairāk. Savukārt, salīdzinot visas trīs Baltijas valstis, nākas secināt, ka igauņi ir maksātspējīgāki, tās iedzīvotāji var atļauties iegādāties dārgākus apavus.

Pop-up un maiņas punkts

Deviņos veikala darbības gados uzņēmums ir izmēģinājis dažādus noieta veicināšanas projektus, tas ļāvis secināt, kas darbojas, kas ne. Piemēram, sākotnēji veikalā darbojās apavu komisijas nodaļa, kur varēja atnest un atdot sev nederīgus apavus un par draudzīgākām cenām iegādāties citu atnesto mantu. Z. Brača stāsta, ka cilvēkiem tas ir paticis un piekrišana bijusi liela, bet no biznesa viedokļa tas nebija pārāk izdevīgi. «Tas bija darbietilpīgs process, kas prasīja resursus un nebija tā vērts. Katra apavu vienība bija atsevišķi jāreģistrē un jāuzskaita grāmatvedībā, līdz ar to process sanāca par sarežģītu, lai atmaksātos,» viņa skaidro.

Taču veikals vēl aizvien rīko bezmaksas lielo izmēru apavu maiņas pasākumus, kas līdz šim notikuši vairāk nekā 10 reižu un pulcējuši daudz interesentu. Maiņas rezultātā jaunu dzīvi ieguvuši pusotrs tūkstotis apavu pāri. Tie, kas tika atnesti, bet netika uzreiz paņemti, tālāk tika nodoti labdarības organizācijām.

Pirms gada uzņēmums uztaisījis pop-up veikalu Kuldīgā. Tas veiksmīgi darbojās trīs dienu garumā, tādējādi ne tikai tirgota prece, bet iegūti jauni pastāvīgie klienti. Kad atkal pārņemšot iedvesma, ko līdzīgu plānots atkārtot. Tāpat vairākkārt izskanējuši aicinājumi pēc pop-up veikaliem kaimiņvalstīs, taču šādam solim uzņēmēja vēl gatavojas.